Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav līdzīpašnieks uzņēmumā SIA "Gerkens un Co", liecina "Firmas.lv" informācija.

Par "Gerkens un Co" vienīgo īpašnieku kļuvis Andrejs Vasiļjevs, kuram līdz šā gada 9.septembrim, tāpat kā Gerkenam, piederēja 50% uzņēmuma kapitāldaļu.

Tādējādi Gerkenam vairs nepieder daļas nevienā uzņēmumā, kā arī viņš neieņem nevienu amatu.

Gerkens restartē biznesu un tirgosies ar dārgajiem itāļu zīmoliem 

No 47 Gerkens & Co veikaliem šobrīd ir palikuši vairs tikai četri,...

Kompānija "Gerkens un Co" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro. Gerkens un Vasiļjevs kopš uzņēmuma dibināšanas bija lielākie īpašnieki, bet kopš 1995.gada viņi bija vienīgie "Gerkens un Co" īpašnieki, kapitāldaļas dalot uz pusēm.

2020.gadā "Gerkens un Co" strādāja ar 890 814 eiro apgrozījumu, kas ir par 21% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī ar 206 598 eiro peļņu, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā.

SIA Gerkens un Partneri neto apgrozījums pērn sasniedza 1,517 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gadu, ir par aptuveni 35% mazāk, liecina Lursoft dati.

2014. gads bija jau sestais pēc kārtas, ko Gerkens un Partneri aizvadīja ar zaudējumiem, kas bija 488,176 tūkstošu eiro apmērā. Jānorāda, ka, salīdzinājumā ar 2013. gada zaudējumiem, pērn tie palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Uzņēmuma rentabilitāte arī pagājušajā gadā saglabājās negatīva jeb -25,31.

Gerkens un Partneri veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza 365,6 tūkstošus eiro, rāda Lursoft rīcībā esošie dati.

Gerkens un Partneri ir 1994. gada nogalē dibināts uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir rūpniecības preču tirdzniecība savā veikalu tīklā. Gerkens un Partneri kapitāldaļas patlaban savā starpā dala Raimonds Gerkens un Alla Vasiļjeva.

«Savulaik uzņēmumam Gerkens un partneri bija 47 veikali dažādās Latvijas pilsētās, šobrīd ir palikuši tikai trīs veikali,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Raimonds Gerkens, Gerkens un partneri īpašnieks.

«Veikali tika aizvērti, jo saruka apgrozījums, telpu uzturēšanas izmaksas pieauga, mans pircējs devās prom no Latvijas,» viņš stāsta.

«Tālāk sekoja pavisam pragmatiska rīcība, ja nav pircēju, nav vērts uzturēt arī veikalus. Uzskatu, ka tas bija pareizs solis no manas puses, jo zaudējumu apjoms strauji auga. Uzņēmējdarbības vide Latvijā joprojām atrodas dažādu birokrātisko normu žņaugos, kas bremzē jebkuru vēlmi sākt uzņēmējdarbību. Brīžiem valsts rīkojas neizskaidrojami muļķīgi. Piemēram, manam uzņēmumam bija veikals, kurš atradās Rīgas centrā, Elizabetes ielā Viss bija labi līdz brīdim, kad Valsts nekustamie īpašumi (VNI) nolēma paaugstināt nomas maksu. Ātri aprēķināju un sapratu, ka jaunā nomas maksa ir neadekvāti augsta. Ar manu biznesu to atpelnīt nebija iespējams. Lai neciestu zaudējumus, pieņēmu lēmumu šo veikalu slēgt. Pēc tam pāris gadu veikala telpas stāvēja tukšas,» stāsta R. Gerkens.

«Aizvēršanās iemesls Nr. 1 ir konkurence,» tā biznesa portālam db.lv, lūgta komentēt Raimonda Gerkena biznesa lejupslīdi, norādīja komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltijas reģiona direktore Santa Rozenkopfa.

Kā ziņots, savulaik uzņēmumam Gerkens un partneri bija 47 veikali dažādās Latvijas pilsētās, šobrīd ir palikuši tikai trīs veikali.

«Raimonda Gerkena aktivitātēm neesam sekojuši līdzi, arī sortimentam ne. Veikali šajos gados ir tikuši tikai aizvērti, nevis atvērti, un vēlmi atvērt veikalu tirdzniecības centrā arī neesam saņēmuši,» vaicāta, kāda būtu atbilde, ja R. Gerkens izrādītu interesi atvērt veikalu, piemēram, Rīga Plaza, sacīja S. Rozenkopfa.

No 47 Gerkens & Co veikaliem šobrīd ir palikuši vairs tikai četri, arī to dienas ir skaitītas. Uzņēmējs Raimonds Gerkens nolēmis restartēt savu biznesu un tirgoties ar dārgajiem itāļu zīmoliem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mani veikali būs lētākie no dārgākajiem, intervijā apgalvo R.Gerkens. Dienas Bizness bija pirmais preses izdevums, kuram viņš sniedza interviju, tas notika 1992. gada aprīlī.

Fragments no intervijas

Jūsu individuālais uzņēmums Gerkens & Co bija pirmais privātuzņēmums, kas reģistrēts Latvijas uzņēmumu reģistrā. Savulaik tas bija viens no plaukstošakajiem uzņēmumiem valstī. Kā Jūs nonācāt pie sava biznesa?

Ja precīzāk, sākotnēji tas bija izveidots ar speciālu Ministru padomes atļauju. Man tolaik bija lielas caursišanas spējas. Ja es varēju pie padomju varas, pie komunistiem atvērt bāru... Tas kā es to dabīju gatavu, lai paliek noslēpums, to es negribu stāstīt. (Smaida.) Esmu bijis viens no pirmajiem kooperatoriem valstī. Problēma bija, ka likums atļāva ne mazāk kā trīs īpašniekus, kas pēc populārās Krilova fabulas nozīmēja, ka vajadzēja, lai būtu gan šķuka, gan ļebeģ, gan rak (līdaka, gulbis un vēzis). Ja es vilku pa labi, tad tie citi vilka pa kreisi. Tā biznesā diemžēl nevar. Visiem vienādi bija 33% daļas, it kā visi bija vienādi priekšnieki. Es cīnījos un meklēju iespēju kā uzņēmumu noreģistrēt tikai uz sevi.

Pagājušais gads SIA Gerkens un Partneri bijis neveiksmīgs, norāda uzņēmuma vadība.

Sakarā ar straujo mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu, uzņēmumam nācies slēgt vairākus veikalus, kuri strādājuši ar zaudējumiem. SIA Gerkens un Partneri apgrozījums pērn sarucis līdz 1,658 miljoniem latu, kas, salīdzinājumā ar 2011.gadu, ir par 10,09% mazāk, liecina Lursoft dati.

Aizvadīto gadu kompānija noslēgusi ar 366,76 tūkstošu latu zaudējumiem, kas gan ir par 40,20% mazāki nekā 2011.gadā. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums ar zaudējumiem strādā jau kopš 2009.gada.

SIA Gerkens un Partneri darbojas kopš 1994.gada un šo gadu laikā reģistrējis vienu komercķīlu, kuras ņēmējs bijis AS Latvijas Krājbanka.

Apģērbu un sadzīves preču tirgotāja SIA Gerkens un partneri zaudējumi pērn trīskāršojušies, liecina Firmas.lv informācija.

Zaudējumi pērn palielinājušies par 3,3 reizēm - no 187 713 latiem 2010.gadā līdz 613 311 latiem 2011.gadā.

Gerkena un partneru apgrozījums pērn samazinājies par 36,3% - no 2 893 978 latiem 2010.gadā līdz 1 844 197 latiem 2011.gadā.

Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka 2011.gadā Gerkena un partneru darbība, ņemot vērā ekonomisko stāvokli, bija neveiksmīga. Saistībā ar straujo mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu uzņēmums bija spiests slēgt veikalus, kuri strādāja ar zaudējumiem.

Ziņojumā atzīmēts, ka pērn tika optimizēts strādājošo skaits uzņēmumā un pārskatīta atalgojuma sistēma. Tomēr visi veiktie pasākumi neļāva uzņēmumam noslēgt 2011.gadu ar pozitīvu bilanci.

Latvijā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) pārsvarā tiek saprasta kā labdarība jeb filantropija. Tās tipiskākajā izpausmē tas ir zvans uz tādu un tādu numuru, lai ziedotu latu, vai Ziemassvētku sentimentā piedalīšanos kādā kampaņveidīgā labdarības pasākumā. Arī tas ir labi un pareizi, tomēr patiesībā tam, ko saucam par labdarību vai sociālo atbildību, ir daudz pastāvīgāka un nopietnāka loma un ietekme gan uz sabiedrību, gan biznesu.

17. maijā notiks SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra atklāšana ar tam veltītu vienas dienas konferenci. SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs tiek dibināts, lai veicinātu uzņēmēju un plašākas sabiedrības iesaisti diskusijā par ilgtspējīgu attīstību.

Atklāšanas konference būs veltīta korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un tās attīstībai mūsdienu biznesa vides kontekstā. Konferencē uzstāsies starptautiskajā sabiedrībā labi pazīstamais Prof. Tomass Donaldsons no Vartonas ekonomikas augstskolas, ASV.

Arī Latvijā korporatīvā sociālā atbildība un korporatīvā filantropija nav gluži vakar radušās parādības, tomēr objektīvu iemeslu dēļ (kas galvenokārt bija pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku) Latvijas uzņēmēju prāti bijuši aizņemti ar klasiskajiem rādītājiem – peļņu un attīstību (proti lielāku un/vai drošāku peļņu). Tomēr, lietojot literāru idiomu, cilvēks nav vientuļa sala, un tāds nav arī bizness.

Britu luksusklases Bentley ir atrotījis piedurknes, lai atkal ar pilnu jaudu mestos sacīkšu trasēs

Mūsdienu trauksmainajā laikmetā izpratne par luksuslietām, tostarp dārgiem limuzīniem, ir mainījusies. Savulaik klasiskais bagātnieka portrets bija korpulents kungs zīda uzvalkā ar zelta Rolex pulksteni un dārgu Kubas cigāru zobos, kurš, izlaidies limuzīna otrajā sēdekļu rindā, laiski malkoja dārgu konjaku.

Bagātnieku portrets pavisam cits

Šobrīd uz Rolls-Royce, Bentley, Aston Martin un citiem dārgiem luksusvāģiem arvien biežāk jau sāk cierēt vienkāršos T kreklos un nošļukušās treniņbiksēs tērpti izstīdzējuši Ziemeļamerikas vai Ķīnas datorģēniji. Tas gan ir nedaudz pārspīlēts jaunbagātnieka apraksts, taču viens ir skaidrs: kiberlaikmeta bagātnieki globāli ir kļuvuši gados jaunāki, attiecīgi tie arvien biežāk raujas sēdēt paši pie vairāku simtu tūkstošu eiro vērta auto stūres, nevis zvilnēt aizmugurējā beņķī.

«Atklāti runājot, pat reketieru laikos, kad 90. gados vajadzēja nēsāt līdzi pistoli, nebija tik traki kā pagājušogad,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis uzņēmējs Raimonds Gerkens.

«Krīzes gados cietām arī zaudējumus, jo tad uzdevums bija izdzīvot, sagaidīt jēdzīgākus laikus. Grūtais posms ir sekmīgi pārvarēts, aiz loga jau redzam saulīti – kā atdzīvojas daba, tā arī tirdzniecība,» stāstījis uzņēmējs.

«Pašlaik esam ievadījuši sarunas ar vienu amerikāņu firmu, kurai ir saprātīga cenu politika un iespējas piegādāt mums preces. Tas ir jauns pavērsiens Gerkena & Co vēsturē,» viņš atklājis.

«Dzīve parādījusi, ka jāturas pie tā, ko proti, nevis pie fantāzijām. Ja velc vezumu tirdzniecībā, tad velc, nevis mēģini iesist roku māju būvē vai kosmosa kuģu palaišanā. Ja var runāt par blakus biznesu, tad par to kļuvusi nekustamā īpašuma pārvaldīšana, jo man pieder Mēbeļu nams un Bērnu pasaule, taču tās tāpat ir tirdzniecības zonas, kurās šo to izīrēju citiem,» skaidrojis Gerkens.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Siguldas pilsdrupu estrādē atklāts multimediālais brīvdabas uzvedums "Sapnis", kura laikā, izmantojot video projekciju, gaismu, lāzeru un skaņas sintēzi, "atdzīvojas" mākslinieces Elitas Patmalnieces darbi, informē pasākuma producenti.

E.Patmalnieces darbi vērotājam ļauj iegrimt tajos un iejusties neparastā nomoda sapņu pasaulē. Mākslinieces krāsaino un dzīvespriecīgo darbu kolekcija kļuvusi par pamatu video stāstam - to papildina gaismas, lāzeri, dūmi un dažādi speciālie efekti.

"Es esmu pārliecināta, ka cilvēkiem viss šķitīs trakoti interesanti. Gribu, lai viņi pēc uzveduma dodas projām uzlādēti, priecīgi par dzīvi un aizmirst drūmo ziemu un tumsu. Dzīve taču ir tik skaista un interesanta," par uzvedumu saka E.Patmalniece.

Viņa norāda, ka fantāzijas uzvedumā "Sapnis" nomoda dāma Franciska un sapņu pavēlnieks Augusts aicinās skatītājus doties projām no virspusējas nedzirdēšanas, neieklausīšanās, tukšu pļāpu un ikdienu apsēdušo sīkumu pasaules.

#«Mazliet patētiski raksturojot situāciju Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā, šķiet, var sacīt, ka 20. gs. deviņdesmitie gadi pagājušajā nedēļā ir noslēgušies.»

Latvijas finanšu sektora reputācija ir sagrauta, un sapnis par Latviju kā finanšu centru - izsapņots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu sektora reputāciju pēdējo dienu notikumi iedragājuši pamatīgi, un to būs grūti atjaunot, DB norāda aptaujātie finanšu jomas eksperti. Patlaban pastāv bažas par valsts kredītreitinga pazeminājumu, kas palielinās Latvijas parāda apkalpošanas izmaksas un sadārdzinās aizņemšanos starptautiskajos tirgos gan uzņēmumiem, gan valstij, kā arī var aizbiedēt drošos investorus.

«ASV paziņojuma sekas uz ABLV Bank darbību ir grūti prognozēt. Protams, ka nerezidentu sektors centīsies izņemt savu naudu, un šobrīd bankai ir noteikti ierobežojumi, taču skaidrs ir tas, ka Latvijas finanšu sektora reputāciju aizvadītās nedēļas notikumi pasliktina vēl vairāk. Tādējādi daļa tirgus dalībnieku varēs sacīt, ka apstiprinās apgalvojumi par naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām,» viedokli DB pauž bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka Bāzeles izveidotais AML valstu reitings (Basel AML Index 2017), kurā tiek apkopota informācija par vairāk nekā 100 pasaules valstīm, Latviju ierindo 133. vietā 146 valstu starpā, kas liecina, ka mums ir labāka situācija AML jomā (jo zemākā vietā atrodas valsts, jo labāka ir situācija AML ziņā) nekā tādās lielās valstīs kā Francija (128.), Vācija (121.), ASV (116.), Kanāda (103.). «Šis indekss liek izdarīt citus secinājumus un atspēko pārmetumus par naudas atmazgāšanu, un diez vai mūsu valsts spēkos būtu ietekmēt šāda reitinga veidošanu, līdz ar to uzskatu, ka tas ir ticams rādītājs. Kā tad uztvert to, ka tajā pašā laikā tiek izteikti skaļi apgalvojumi par naudas atmazgāšanu ar Latvijas banku palīdzību?» viņš jautā.

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar JCI Latvija aicina nominēt jaunus un izcilus cilvēkus vecumā no 18 līdz 40 gadiem īpašai starptautiskai balvai TOYP Latvia 2015 (Ten Outstanding Young Persons – desmit izcili jauni cilvēki), lai ikviens uzzinātu par izciliem un panākumiem bagātiem profesionāļiem.

Kopumā iespējams pieteikt kandidātus desmit dažādām kategorijām: bizness, ekonomika, uzņēmējdarbība; politika, tieslietas, valsts pārvalde; akadēmiskā darbība; kultūra; ētika, vide bērnu tiesības, cilvēktiesības, miers pasaulē; filantropija, brīvprātīgais darbs; zinātnes, tehnoloģiju attīstība; personības pilnveidošana, izaugsme; inovācijas medicīnā.

«Mums ir talanti un sasniegumi, par kuriem plašāka sabiedrība nezina. Vairāk un biežāk jāatceras, ka tieši cilvēki ir mūsu nākotne, kas virzīs valsti uz attīstību un izaugsmi. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka esam tieši tik pat varoša nācija kā citas, tāpēc TOYP Latvia 2015 ir balva, kas visai Latvijai demonstrē spēju būt izciliem, inovatīviem un veiksmīgiem,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

#Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt.

Idejas esamība nenozīmē pārmaiņas, pats svarīgākais seko pēc tās

Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt. Somijas futūrists un savā ziņā arī uzņēmumu psihologs Niko Herlins (Niko Herlin) mēdz teikt, ka neviena ideja nav mainījusi pasauli. Ideja pati par sevi neko nemaina, varbūt vienīgi proteīna daudzumu cilvēka pelēkajās šūniņās. Pārmaiņas notiek, kad ideja tiek iedzīvināta, un tā parasti ir uzņēmumu lielākā problēma. Tas ir lēns process, solīšiem ir jābūt maziem, nevar arī darīt visu uzreiz.

«Katrs ceļš sākas ar pirmo soli, jā, vajag saskatīt kopējo vīziju, bet nevajag uzreiz domāt 10 soļus uz priekšu, jo citādi negribēsies neko darīt. Jaunuzņēmējam ir jābūt tādam dzinulim iekšā – gribēt ideju realizēt un pārvērst to īstā produktā. Svarīgi ir arī patiesi noticēt savai idejai un izdarīt nākamo soli – meklēt komandas biedrus, risinājumus,» uzskata bijusī Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka. Ja ideju attīstīt būtu viegli, tad visi to arī būtu izdarījuši. Jaunuzņēmumu komandās ir daudz grūtu momentu, kad rokas nolaižas, bet ir jāceļas un jāiet tālāk. Brīžiem tas nemaz nav aizraujoši – lai īstenotu savu ideju, ir katru rītu jāceļas un jādara, un atkal jādara, un atkal jādara.

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti iedzīvotāju viedokļiem un attieksmēm pret uzņēmējdarbību, sniedz daudz interesantu un uzmanības vērtu atziņu. Taču īpaši vēlos izcelt iedzīvotāju atbildes, nosaucot vienu uzņēmēju, kurš, pēc viņu domām, ir labs paraugs citiem uzņēmējiem.

Jāpiebilst, ka šajā jautājumā netika doti atbilžu varianti, turklāt tika lūgts minēt nevis vienkārši kādu veiksmīgu uzņēmēju, kurš pirmais ienāk prātā, bet gan tādu, kas varētu būt labs paraugs citiem. Neslēpšu, tas bija jautājums par simboliem vai precīzāk – par pozitīviem simboliem sabiedrībā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 43% respondentu nav spējuši nosaukt nevienu uzņēmēju, kuru uzskatītu par veiksmīgu paraugu citiem. 2% apgalvo kā tādu nemaz neesot. Savukārt topa līderi ar salīdzinoši nelielu minēšanas biežumu ir Aivars Lembergs (8%), Gunārs Ķirsons (5%), Vitālijs Gavrilovs (3%), Bils Geitss (2%) un Raimonds Gerkens (2%).

A/s Mēbeļu nama apgrozījums pērnā gada laikā audzis par 9,9%, sasniedzot 3,7 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 58,3 tūkstošus eiro.

Aizvadītajā gadā a/s Mēbeļu nams pastiprinātu uzmanību veltīja preču atlikumu samazināšanai. Tāpat pārskata periodā izšķirošu lomu tirdzniecībā noteikušas arī cenu atlaides un akcijas, jo konkurence mēbeļu tirdzniecībā ir agresīva un notiek intensīvas cenu samazināšanas kampaņas, norāda uzņēmums vadība.

A/s Mēbeļu nams dibināta 1994.gadā un šogad svin savu 20.dzimšanas dienu. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, tā lielākie akcionāri ir Raimonds Gerkens unAndrejs Vasiļjevs.

Ottendorfas Lauvu klubs no Vācijas uzdāvinājis Alūksnes slimnīcai 3000 eiro lielu naudas dāvinājumu, kuru slimnīca varēs tērēt pēc saviem ieskatiem. Arī iepriekš slimnīca saņēmusi atbalstu no šī Lauvu kluba, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Pirmo reizi mēs te bijām 1999.gadā. Savā klubā mēs domājām, ka būtu kādam jāpalīdz, bet nezinājām kā un kur to darīt. Tad, kad vēl biju mazs bērns, man kartē bija iezīmētas trīs vietas, kurās kādreiz dzīvē gribētu nonākt – Igaunija, Latvija un Lietuva. Ilgu laiku to nebija iespējams izdarīt mums visiem zināmu iemeslu dēļ, bet 1996.gadā, kad biju kluba prezidents, tad teicu, ka man beidzot ir iemesls atbraukt uz kādu no šīm vietām un izdarīt kaut ko labu. Latvija bija tikko izcīnījusi brīvību un problēmu pietika, lai uzbūvētu visu to, ko tagad redzam. Tajā laikā Latvijā bija četri Lauvu klubi – divi Rīgā, Liepājā un Alūksnē. Tā kā mūsu pilsēta ir tikpat liela kā Alūksne, tad mēs nolēmām, ka Alūksne varētu būt tā vieta, kur mēģināsim nokļūt un palīdzēt. Aizbraucām uz pilsētās domi un toreizējais pilsētas mērs Ventis Mikuda mūs atveda uz slimnīcu. Mēs redzējām, ka te ir ļoti daudz izdarīts, bet arī mēs varam palīdzēt. Kopumā te esam bijuši četras reizes. Redzam, ka jums ir tikusi diezgan liela nauda no Eiropas fondiem un iespējams jums mūsu naudu nemaz nevajag, bet mēs esam savākuši 3000 eiro, lai tomēr izpildītu savu vēlmi palīdzēt,» paudis dāvinājuma iniciators Hermanns Gerkens, raksta Staburags.

Rīgas centrā, Elizabetes ielā 57, kur iepriekš atradās uzņēmuma Gerkens un partneri veikals, atvērts pirmais apavu klubs Baltā Kumode, informē veikala īpašnieki.

Telpās ar kopējo platību 350 m2 iekārtots veikals, kurā tirgo itāļu apavu zīmolus, kā arī ir ierīkota vieta meistarklasēm un semināriem stilistiem, blogeriem un citiem modes industrijas pārstāvjiem.

Kluba Baltā Kumode īpašniece Jeļena Maksimovska portālam rus.db.lv skaidroja, ka veikala izveidē ieguldīti aptuveni 70 tūkstoši eiro.

Jaunā apavu kluba saimniece norādīja, ka Latvijā nesaskata būtiskas ekonomiskas problēmas, kas traucētu strādāt likumdošanas ietvaros un tajā pašā laikā vadīt pilnvērtīgu biznesu. «Pretenzijas pret nodokļiem ir visās valstīs. Mēs neesam tīkla uzņēmums, mūsu bizness – tā ir mūsu dzīve, un mēs visu darām paši,» viņa norāda.

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Eiropas Savienības (ES) degpunktā, pašai to negribot, pārāk ilgu laiku ir atradies Brexit, kas, pēc ietekmīgā laikraksta The Guardian domām, nav pati lielākā ES problēma.

Laikraksts raksta: «ES lielākā problēma ir tā, ka tās ekonomiskais modelis noveco līdz ar iedzīvotājiem. Eiropā ir daudz pasaules klases uzņēmumu, bet pretēji ASV neviens no tiem nav radies pēdējo 25 gadu laikā. Eiropas zelta gados Volkswagen bija sāncensis Ford un Siemens varēja spēkoties ar General Electric. Bet pašlaik nav nedz Eiropas Google, nedz Facebook vai Amazon, un jauno tehnoloģiju ceturtajā industriālajā revolūcijā Eiropas vienkārši nav.»

Ja raugāmies uz veiksmīgākajiem un pelnošākajiem pasaules jaunuzņēmumiem, tad saraksta augšgalā eiropiešu nav. 5G tehnoloģiju jomā ķīniešu Huawei ir apmēram gadu priekšā Nokia un Ericsson. Ja raugās uz visinovatīvākajām valstīm pēc izsniegto patentu daudzuma uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados, tad pirmajā pieciniekā nav nevienas ES valsts, toties ir tādas nelielas valstis kā Izraēla un Dienvidkoreja. Tas liecina par to, ka Eiropa tiešām ir sagurusi, tajā nav jūtams uzrāviens. To visu vēl pastiprina Eiropas dienvidvalstu lielais parādu slogs un kopējā ekonomikas palēnināšanās. Viens no lielajiem Eiropas izaicinājumiem, kuru, atļaušos apgalvot, atrisināt ir daudz grūtāk, nekā tikt galā ar Brexit, ir eirozonas pārvaldība.

Izglītības iestādes nespēj nodrošināt tautsaimniecību ar atbilstošas kvalifikācijas jaunajiem speciālistiem, vienlaikus ir jomas, kurās jauno censoņu absolventu pat ir vairāk nekā darba vietu Latvijā un tas nozīmē darbu citā specialitātē vai arī doties peļņā uz ārzemēm.

Tādu ainu rāda absolventu Cv.lv publicēto vakanču skaits pēc amata kategorijām 2021. gadā iepretī augstskolu absolventiem pēc izglītības programmas. Būtiskākā kļūme pie jau tā dilstošās demogrāfijas ir tā, ka kadru trūkums ir tieši tajos tautsaimniecības sektoros, kuros iespējams radīt vislielāko pievienoto vērtību. Proti, šāda disonanse starp izglītību un praktisko pieprasījumu grauj nākotnes izaugsmes cerības.

Sapnis kļūt par direktoru jāierobežo

Dažādu nozaru uzņēmēji jau ilgstoši stāsta – trūkst visa veida inženieru, konstruktoru, tehnologu, ķīmiķu, IT speciālistu utt., bet no šīm atziņām, kas pēdējos gados pārvērtušies par klajiem SOS saucieniem, nekas nemainās. Jura Paidera pētījums atbilstoši CSP datiem par 2021. gada augstskolu absolventiem liecina, ka visvairāk diplomu (gandrīz 2,3 tūkstoši) saņēma absolventi vadības un administrēšanas specialitātēs.