Jaunākais izdevums

Ir bijis pusnopietns priekšlikums iegādāties uzņēmēja Raimonda Gerkena uzņēmumu, taču viņš no tā esot atteicies.

«Un ko tad es darīšu, ja man vairs nebūs ko darīt? Otrkārt firma maksā diezgan pieklājīgi, un es pagaidām neredzu nevienu pretendentu, kurš varētu to nopirkt,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta R.Gerkens. Viņš novērtē, ka viņa firma varētu maksāt ap 40 milj. Ls. Tas esot viss bizness, kopā ar nekustamajiem īpašumiem.

Tomēr viņš arī piebilst: «Domāju, ka mans bizness kādreiz aizies pa skuju taku, bet gribas jau vēl pacīnīties. Es taču redzu, kas tagad notiek: katrs lats, ko no cilvēkiem paņem valsts nenonāk patēriņa tīklā.» Uzņēmējs ir arī pret kredītu ņemšanu, jo tas nozīmējot strādāt nedaudz priekš sevis un daudz priekš bankas. Viena kredītlīnija sen esot bijusi, bet tā esot jau nomaksāta. «Tagad ņemt kredītu tā ir pašnāvība, jo bankas uzstāda nenormālus noteikumus. Turklāt mums nav tirgus, lai attīstītu kādus superprojektus, jo visi mūsu iedzīvotāji ietilptu vienā Šanhajas tirdzniecības ielā.»

Savukārt runājot par politiku, R.Gerkens neslēpj, ka 10.Saeimas vēlēšanās nobalsojis par apvienību Par Labu Latviju, jo viņi solījuši kaut ko sakarīgu, bet pārējām partijām nekas tāds neesot bijis. Savukārt no jaunās valdības uzņēmējs sagaidot: pavasarī elektrības cenu celšanos, nekustamā īpašuma nodokļa pacelšanu, PVN paaugstinājumu utt. «Jau šobrīd nesaprotu, kā savilkt galus. Zinu, ka būs resursu izņemšana no valsts budžeta – kādi 400 milj. Ls, kas patēriņu samazinās vēl vairāk. Nākotnē nacionālajam biznesam rēgojas skuju taka, ja virzība būs tāda kā līdz šim.»

Savukārt par apvienību Vienotība R.Gerkens ir visai skeptisks. Viņš norāda, ka neesot jau arī pašas Vienotības. Kā tur bija Krilova fabulā par vēzi, gulbi un līdaku: katrs velk uz savu pusi, tāpēc vezums nekust ne no vietas. Tā saucamajai Vienotībai pašai neesot skaidrs, ko darīt - tā tērēs četrus miljardus Ls, kas guļ valsts kasē, lai kaut cik nodrošinātu stabilitāti, taču no 2012. gada Latvijai jāsāk atdot aizņemto naudu, turpinot maksāt procentus. Valsts parāda apkalpošana kļūs par vienu no lielākajām maksājumu pozīcijām, uzsver R.Gerkens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav līdzīpašnieks uzņēmumā SIA "Gerkens un Co", liecina "Firmas.lv" informācija.

Par "Gerkens un Co" vienīgo īpašnieku kļuvis Andrejs Vasiļjevs, kuram līdz šā gada 9.septembrim, tāpat kā Gerkenam, piederēja 50% uzņēmuma kapitāldaļu.

Tādējādi Gerkenam vairs nepieder daļas nevienā uzņēmumā, kā arī viņš neieņem nevienu amatu.

Gerkens restartē biznesu un tirgosies ar dārgajiem itāļu zīmoliem 

No 47 Gerkens & Co veikaliem šobrīd ir palikuši vairs tikai četri,...

Kompānija "Gerkens un Co" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro. Gerkens un Vasiļjevs kopš uzņēmuma dibināšanas bija lielākie īpašnieki, bet kopš 1995.gada viņi bija vienīgie "Gerkens un Co" īpašnieki, kapitāldaļas dalot uz pusēm.

2020.gadā "Gerkens un Co" strādāja ar 890 814 eiro apgrozījumu, kas ir par 21% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī ar 206 598 eiro peļņu, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Gerkens un Partneri neto apgrozījums pērn sasniedza 1,517 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gadu, ir par aptuveni 35% mazāk, liecina Lursoft dati.

2014. gads bija jau sestais pēc kārtas, ko Gerkens un Partneri aizvadīja ar zaudējumiem, kas bija 488,176 tūkstošu eiro apmērā. Jānorāda, ka, salīdzinājumā ar 2013. gada zaudējumiem, pērn tie palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Uzņēmuma rentabilitāte arī pagājušajā gadā saglabājās negatīva jeb -25,31.

Gerkens un Partneri veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza 365,6 tūkstošus eiro, rāda Lursoft rīcībā esošie dati.

Gerkens un Partneri ir 1994. gada nogalē dibināts uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir rūpniecības preču tirdzniecība savā veikalu tīklā. Gerkens un Partneri kapitāldaļas patlaban savā starpā dala Raimonds Gerkens un Alla Vasiļjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - Raimonds Gerkens: «Mans pircējs devās prom no Latvijas»

Kristīne Stepiņa, 05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Savulaik uzņēmumam Gerkens un partneri bija 47 veikali dažādās Latvijas pilsētās, šobrīd ir palikuši tikai trīs veikali,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Raimonds Gerkens, Gerkens un partneri īpašnieks.

«Veikali tika aizvērti, jo saruka apgrozījums, telpu uzturēšanas izmaksas pieauga, mans pircējs devās prom no Latvijas,» viņš stāsta.

«Tālāk sekoja pavisam pragmatiska rīcība, ja nav pircēju, nav vērts uzturēt arī veikalus. Uzskatu, ka tas bija pareizs solis no manas puses, jo zaudējumu apjoms strauji auga. Uzņēmējdarbības vide Latvijā joprojām atrodas dažādu birokrātisko normu žņaugos, kas bremzē jebkuru vēlmi sākt uzņēmējdarbību. Brīžiem valsts rīkojas neizskaidrojami muļķīgi. Piemēram, manam uzņēmumam bija veikals, kurš atradās Rīgas centrā, Elizabetes ielā Viss bija labi līdz brīdim, kad Valsts nekustamie īpašumi (VNI) nolēma paaugstināt nomas maksu. Ātri aprēķināju un sapratu, ka jaunā nomas maksa ir neadekvāti augsta. Ar manu biznesu to atpelnīt nebija iespējams. Lai neciestu zaudējumus, pieņēmu lēmumu šo veikalu slēgt. Pēc tam pāris gadu veikala telpas stāvēja tukšas,» stāsta R. Gerkens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

CBRE par Gerkena biznesu: Nenosakāma formāta veikaliem ir grūti atrast savu īsto pircēju

Lelde Petrāne, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizvēršanās iemesls Nr. 1 ir konkurence,» tā biznesa portālam db.lv, lūgta komentēt Raimonda Gerkena biznesa lejupslīdi, norādīja komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltijas reģiona direktore Santa Rozenkopfa.

Kā ziņots, savulaik uzņēmumam Gerkens un partneri bija 47 veikali dažādās Latvijas pilsētās, šobrīd ir palikuši tikai trīs veikali.

«Raimonda Gerkena aktivitātēm neesam sekojuši līdzi, arī sortimentam ne. Veikali šajos gados ir tikuši tikai aizvērti, nevis atvērti, un vēlmi atvērt veikalu tirdzniecības centrā arī neesam saņēmuši,» vaicāta, kāda būtu atbilde, ja R. Gerkens izrādītu interesi atvērt veikalu, piemēram, Rīga Plaza, sacīja S. Rozenkopfa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Gerkens restartē biznesu un tirgosies ar dārgajiem itāļu zīmoliem

Kristīne Stepiņa, Māris Ķirsons, 13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 47 Gerkens & Co veikaliem šobrīd ir palikuši vairs tikai četri, arī to dienas ir skaitītas. Uzņēmējs Raimonds Gerkens nolēmis restartēt savu biznesu un tirgoties ar dārgajiem itāļu zīmoliem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mani veikali būs lētākie no dārgākajiem, intervijā apgalvo R.Gerkens. Dienas Bizness bija pirmais preses izdevums, kuram viņš sniedza interviju, tas notika 1992. gada aprīlī.

Fragments no intervijas

Jūsu individuālais uzņēmums Gerkens & Co bija pirmais privātuzņēmums, kas reģistrēts Latvijas uzņēmumu reģistrā. Savulaik tas bija viens no plaukstošakajiem uzņēmumiem valstī. Kā Jūs nonācāt pie sava biznesa?

Ja precīzāk, sākotnēji tas bija izveidots ar speciālu Ministru padomes atļauju. Man tolaik bija lielas caursišanas spējas. Ja es varēju pie padomju varas, pie komunistiem atvērt bāru... Tas kā es to dabīju gatavu, lai paliek noslēpums, to es negribu stāstīt. (Smaida.) Esmu bijis viens no pirmajiem kooperatoriem valstī. Problēma bija, ka likums atļāva ne mazāk kā trīs īpašniekus, kas pēc populārās Krilova fabulas nozīmēja, ka vajadzēja, lai būtu gan šķuka, gan ļebeģ, gan rak (līdaka, gulbis un vēzis). Ja es vilku pa labi, tad tie citi vilka pa kreisi. Tā biznesā diemžēl nevar. Visiem vienādi bija 33% daļas, it kā visi bija vienādi priekšnieki. Es cīnījos un meklēju iespēju kā uzņēmumu noreģistrēt tikai uz sevi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gerkens un Partneri turpina strādāt ar zaudējumiem

Žanete Hāka, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads SIA Gerkens un Partneri bijis neveiksmīgs, norāda uzņēmuma vadība.

Sakarā ar straujo mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu, uzņēmumam nācies slēgt vairākus veikalus, kuri strādājuši ar zaudējumiem. SIA Gerkens un Partneri apgrozījums pērn sarucis līdz 1,658 miljoniem latu, kas, salīdzinājumā ar 2011.gadu, ir par 10,09% mazāk, liecina Lursoft dati.

Aizvadīto gadu kompānija noslēgusi ar 366,76 tūkstošu latu zaudējumiem, kas gan ir par 40,20% mazāki nekā 2011.gadā. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums ar zaudējumiem strādā jau kopš 2009.gada.

SIA Gerkens un Partneri darbojas kopš 1994.gada un šo gadu laikā reģistrējis vienu komercķīlu, kuras ņēmējs bijis AS Latvijas Krājbanka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu un sadzīves preču tirgotāja SIA Gerkens un partneri zaudējumi pērn trīskāršojušies, liecina Firmas.lv informācija.

Zaudējumi pērn palielinājušies par 3,3 reizēm - no 187 713 latiem 2010.gadā līdz 613 311 latiem 2011.gadā.

Gerkena un partneru apgrozījums pērn samazinājies par 36,3% - no 2 893 978 latiem 2010.gadā līdz 1 844 197 latiem 2011.gadā.

Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka 2011.gadā Gerkena un partneru darbība, ņemot vērā ekonomisko stāvokli, bija neveiksmīga. Saistībā ar straujo mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu uzņēmums bija spiests slēgt veikalus, kuri strādāja ar zaudējumiem.

Ziņojumā atzīmēts, ka pērn tika optimizēts strādājošo skaits uzņēmumā un pārskatīta atalgojuma sistēma. Tomēr visi veiktie pasākumi neļāva uzņēmumam noslēgt 2011.gadu ar pozitīvu bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gerkens&Parnteri veikalos nav tik liels uzcenojums precēm, kādu secinājusi Konkurences padome (KP). «Mūsu tīklā nav tik liela uzcenojuma, vidēji tas ir ap 100%, lai gan atsevišķām precēm, tas ir atšķirīgs,» DB atzīst Gerkens&Partneri īpašnieks Raimonds Gerkens.

Liels uzcenojums pēc viņa domām varētu būt dārgajos veikalos, un viņš brīnās, vai tur kāds vispār vēl iepērkas, bet ir pārliecināts, ka tirgus noliks visu savā vietā un tas notiks vistuvākajā laikā.

Savukārt Kolonnas akcionāre Ieva Plaude – Rēlingere Dienai norādījusi, ka Latvijas tirgū pārdotās kosmētikas uzcenojums ir ievērojami mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā un jo īpaši – lielajās Eiropas ekonomikās.

Turklāt Latvijā, kā jau patiešām mazā tirgū, pēc viņas teiktā fiksētās izmaksas kosmētikas realizācijai ir ievērojami augstākas. Piemēram, izgatavojot reklāmas materiālus, 40 miljonu patērētāju tirgum izmaksā ievērojami mazāk nekā Latvijā, kur tirgus ir viens miljons patērētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gerkens: filantropija nav pārēduša jaunbagātnieka sapnis

Lelde Petrāne, 21.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kolīdz būs uzņēmēji, kuri varēs prognozēt, attīstīt un justies drošāki par savu biznesu ilgākā laika termiņā, piemēram, vienas paaudzes dzīves cikla garumā - tie ir apmēram 25-30 gadi -, vēlme būt filantropam būs klāt kā likts,» intervijā laikrakstam Diena sacījis mecenāts un uzņēmējs Raimonds Gerkens.

«Es nevaru noformulēt precīzi, bet tam ir jēga - stabilitāte ļauj būt drosmīgākam, tālredzīgākam, arī naivākam un cerošākam. Filantropija nav pārēduša jaunbagātnieka sapnis,» viņš skaidrojis.

Vaicāts par to, kāda ir viņa motivācija, atbalstot Latvijas rakstniekus, R. Gerkens teicis: «Piedodiet par zināmu patērētāja egoismu, bet mana galvenā motivācija ir kultūras vajadzība. Tā ir vajadzība pēc latviešu literatūras, mūzikas, dramaturģijas, glezniecības.

Domāju, ka jebkurš latviešu uzņēmējs jūtas drošāks par savu nākotni, ja tepat līdzās kāds rada kultūras produktus ar latvisku izcelsmi un latviski. Nacionālā kultūra ir vienīgā iespējamā pilnvērtīgā atbilde globalizētajai patērētāju kultūrai. Kā jau teicu - esmu egoists, tāpēc atbalstu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atklāti runājot, pat reketieru laikos, kad 90. gados vajadzēja nēsāt līdzi pistoli, nebija tik traki kā pagājušogad,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis uzņēmējs Raimonds Gerkens.

«Krīzes gados cietām arī zaudējumus, jo tad uzdevums bija izdzīvot, sagaidīt jēdzīgākus laikus. Grūtais posms ir sekmīgi pārvarēts, aiz loga jau redzam saulīti – kā atdzīvojas daba, tā arī tirdzniecība,» stāstījis uzņēmējs.

«Pašlaik esam ievadījuši sarunas ar vienu amerikāņu firmu, kurai ir saprātīga cenu politika un iespējas piegādāt mums preces. Tas ir jauns pavērsiens Gerkena & Co vēsturē,» viņš atklājis.

«Dzīve parādījusi, ka jāturas pie tā, ko proti, nevis pie fantāzijām. Ja velc vezumu tirdzniecībā, tad velc, nevis mēģini iesist roku māju būvē vai kosmosa kuģu palaišanā. Ja var runāt par blakus biznesu, tad par to kļuvusi nekustamā īpašuma pārvaldīšana, jo man pieder Mēbeļu nams un Bērnu pasaule, taču tās tāpat ir tirdzniecības zonas, kurās šo to izīrēju citiem,» skaidrojis Gerkens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Bijušajā Gerkens un partneri vietā, ieguldot 70 tūkstošus eiro, atver apavu veikalu Baltā Kumode

Žanete Hāka, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, Elizabetes ielā 57, kur iepriekš atradās uzņēmuma Gerkens un partneri veikals, atvērts pirmais apavu klubs Baltā Kumode, informē veikala īpašnieki.

Telpās ar kopējo platību 350 m2 iekārtots veikals, kurā tirgo itāļu apavu zīmolus, kā arī ir ierīkota vieta meistarklasēm un semināriem stilistiem, blogeriem un citiem modes industrijas pārstāvjiem.

Kluba Baltā Kumode īpašniece Jeļena Maksimovska portālam rus.db.lv skaidroja, ka veikala izveidē ieguldīti aptuveni 70 tūkstoši eiro.

Jaunā apavu kluba saimniece norādīja, ka Latvijā nesaskata būtiskas ekonomiskas problēmas, kas traucētu strādāt likumdošanas ietvaros un tajā pašā laikā vadīt pilnvērtīgu biznesu. «Pretenzijas pret nodokļiem ir visās valstīs. Mēs neesam tīkla uzņēmums, mūsu bizness – tā ir mūsu dzīve, un mēs visu darām paši,» viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jau septīto reizi notiks Raimonda Gerkena Līgo zoles turnīrs

Elīna Pankovska, 20.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlīt pēc Jāņu svinībām uzņēmējs Raimonds Gerkens rīko ikgadējo «Līgo zoles turnīru», kas šogad notiks jau septīto reizi.

Sacensību nemainīgs mērķis esot popularizēt latviešu tradicionālo kāršu spēli «zole», mudinot cilvēkus arī svētku trakumā «domāt ar galvu un saglabāt prāta skaidrību», teikts paziņojumā.

Turnīrā pulcēsies dažādu profesiju un nozaru pārstāvji, kā arī sabiedriskās domas līderi.

R.Gerkena Līgo zoles turnīrs piedalīsies sabiedrībā zināmi cilvēki, tai skaitā bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ekspremjeri Andris Bērziņš un Aigars Kalvītis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, mākslinieks Miervaldis Polis, aktieri Ģirts Ķesteris un Rolands Zagorskis un citi.

Turnīrs norisināsies 26.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas biznesa vidē trūkst pozitīvu simbolu

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, 06.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti iedzīvotāju viedokļiem un attieksmēm pret uzņēmējdarbību, sniedz daudz interesantu un uzmanības vērtu atziņu. Taču īpaši vēlos izcelt iedzīvotāju atbildes, nosaucot vienu uzņēmēju, kurš, pēc viņu domām, ir labs paraugs citiem uzņēmējiem.

Jāpiebilst, ka šajā jautājumā netika doti atbilžu varianti, turklāt tika lūgts minēt nevis vienkārši kādu veiksmīgu uzņēmēju, kurš pirmais ienāk prātā, bet gan tādu, kas varētu būt labs paraugs citiem. Neslēpšu, tas bija jautājums par simboliem vai precīzāk – par pozitīviem simboliem sabiedrībā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 43% respondentu nav spējuši nosaukt nevienu uzņēmēju, kuru uzskatītu par veiksmīgu paraugu citiem. 2% apgalvo kā tādu nemaz neesot. Savukārt topa līderi ar salīdzinoši nelielu minēšanas biežumu ir Aivars Lembergs (8%), Gunārs Ķirsons (5%), Vitālijs Gavrilovs (3%), Bils Geitss (2%) un Raimonds Gerkens (2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Slimnīcai uzdāvina trīs tūkstošus eiro

Dienas Bizness, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ottendorfas Lauvu klubs no Vācijas uzdāvinājis Alūksnes slimnīcai 3000 eiro lielu naudas dāvinājumu, kuru slimnīca varēs tērēt pēc saviem ieskatiem. Arī iepriekš slimnīca saņēmusi atbalstu no šī Lauvu kluba, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Pirmo reizi mēs te bijām 1999.gadā. Savā klubā mēs domājām, ka būtu kādam jāpalīdz, bet nezinājām kā un kur to darīt. Tad, kad vēl biju mazs bērns, man kartē bija iezīmētas trīs vietas, kurās kādreiz dzīvē gribētu nonākt – Igaunija, Latvija un Lietuva. Ilgu laiku to nebija iespējams izdarīt mums visiem zināmu iemeslu dēļ, bet 1996.gadā, kad biju kluba prezidents, tad teicu, ka man beidzot ir iemesls atbraukt uz kādu no šīm vietām un izdarīt kaut ko labu. Latvija bija tikko izcīnījusi brīvību un problēmu pietika, lai uzbūvētu visu to, ko tagad redzam. Tajā laikā Latvijā bija četri Lauvu klubi – divi Rīgā, Liepājā un Alūksnē. Tā kā mūsu pilsēta ir tikpat liela kā Alūksne, tad mēs nolēmām, ka Alūksne varētu būt tā vieta, kur mēģināsim nokļūt un palīdzēt. Aizbraucām uz pilsētās domi un toreizējais pilsētas mērs Ventis Mikuda mūs atveda uz slimnīcu. Mēs redzējām, ka te ir ļoti daudz izdarīts, bet arī mēs varam palīdzēt. Kopumā te esam bijuši četras reizes. Redzam, ka jums ir tikusi diezgan liela nauda no Eiropas fondiem un iespējams jums mūsu naudu nemaz nevajag, bet mēs esam savākuši 3000 eiro, lai tomēr izpildītu savu vēlmi palīdzēt,» paudis dāvinājuma iniciators Hermanns Gerkens, raksta Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu nama apgrozījums pērn audzis

Gunta Kursiša, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Mēbeļu nama apgrozījums pērnā gada laikā audzis par 9,9%, sasniedzot 3,7 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 58,3 tūkstošus eiro.

Aizvadītajā gadā a/s Mēbeļu nams pastiprinātu uzmanību veltīja preču atlikumu samazināšanai. Tāpat pārskata periodā izšķirošu lomu tirdzniecībā noteikušas arī cenu atlaides un akcijas, jo konkurence mēbeļu tirdzniecībā ir agresīva un notiek intensīvas cenu samazināšanas kampaņas, norāda uzņēmums vadība.

A/s Mēbeļu nams dibināta 1994.gadā un šogad svin savu 20.dzimšanas dienu. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, tā lielākie akcionāri ir Raimonds Gerkens unAndrejs Vasiļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska.

Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Fragments no intervijas

Ņemot vērā to, ka esat privātā vidusskola, var droši teikt, ka izglītība ir jūsu bizness. Kā kopumā vērtējat izglītību no uzņēmējdarbības aspekta?

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness. Arī nostādnes no valsts puses nav spiedošas, bet tieši otrādi – šai jomai tiek dotas iespējas. Latvijā situācija ir nedaudz citāda – lai noturētos un ietu uz priekšu, privātajām skolām ir jāķeras pie salmiņiem. Jebkurā gadījumā es varu teikt, ka izglītība ir bizness, bet tas ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Turpmāk tas būs bizness, kas sildīs uzņēmēju Namu,» uzņēmēju Nama renovācijas procesa ietvaros, ievietojot tā fasādē vēstījuma kapsulu nākamajām paaudzēm, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vēstījuma kapsulā nākamajām uzņēmēju paaudzēm tika ievietota LTRK vadības parakstīta vēstule, biedrības stratēģija un struktūrkoks, šā gada 5. oktobra biznesa laikrakstus Dienas Bizness, Bizness & Baltija un žurnālu Kapitāls, kā arī Dienas Bizness izdoto grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

«Ja 2012. gada 5. oktobra laikraksta Dienas Bizness numuru var uzskatīt par Latvijas uzņēmējdarbības vēstures melnrakstu, tad redakcijas veidotajā grāmatā atspoguļots tas milzu lēciens uzņēmējdarbības attīstībā, kas piedzīvots atjaunotās Latvijas valsts pirmajos 20 neatkarības gados. Vēstījumā nākotnes uzņēmējiem izdevniecības Dienas Bizness komanda izsaka pārliecību, ka neatkarīgi no medija formas, uzņēmējiem vienmēr būs nepieciešams ietekmīgs un uzticams partneris biznesam un personīgai izaugsmei,» nododot laikraksta vēstījumu uzsvēra Dienas Bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru