Ir bijis pusnopietns priekšlikums iegādāties uzņēmēja Raimonda Gerkena uzņēmumu, taču viņš no tā esot atteicies.
«Un ko tad es darīšu, ja man vairs nebūs ko darīt? Otrkārt firma maksā diezgan pieklājīgi, un es pagaidām neredzu nevienu pretendentu, kurš varētu to nopirkt,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta R.Gerkens. Viņš novērtē, ka viņa firma varētu maksāt ap 40 milj. Ls. Tas esot viss bizness, kopā ar nekustamajiem īpašumiem.
Tomēr viņš arī piebilst: «Domāju, ka mans bizness kādreiz aizies pa skuju taku, bet gribas jau vēl pacīnīties. Es taču redzu, kas tagad notiek: katrs lats, ko no cilvēkiem paņem valsts nenonāk patēriņa tīklā.» Uzņēmējs ir arī pret kredītu ņemšanu, jo tas nozīmējot strādāt nedaudz priekš sevis un daudz priekš bankas. Viena kredītlīnija sen esot bijusi, bet tā esot jau nomaksāta. «Tagad ņemt kredītu tā ir pašnāvība, jo bankas uzstāda nenormālus noteikumus. Turklāt mums nav tirgus, lai attīstītu kādus superprojektus, jo visi mūsu iedzīvotāji ietilptu vienā Šanhajas tirdzniecības ielā.»
Savukārt runājot par politiku, R.Gerkens neslēpj, ka 10.Saeimas vēlēšanās nobalsojis par apvienību Par Labu Latviju, jo viņi solījuši kaut ko sakarīgu, bet pārējām partijām nekas tāds neesot bijis. Savukārt no jaunās valdības uzņēmējs sagaidot: pavasarī elektrības cenu celšanos, nekustamā īpašuma nodokļa pacelšanu, PVN paaugstinājumu utt. «Jau šobrīd nesaprotu, kā savilkt galus. Zinu, ka būs resursu izņemšana no valsts budžeta – kādi 400 milj. Ls, kas patēriņu samazinās vēl vairāk. Nākotnē nacionālajam biznesam rēgojas skuju taka, ja virzība būs tāda kā līdz šim.»
Savukārt par apvienību Vienotība R.Gerkens ir visai skeptisks. Viņš norāda, ka neesot jau arī pašas Vienotības. Kā tur bija Krilova fabulā par vēzi, gulbi un līdaku: katrs velk uz savu pusi, tāpēc vezums nekust ne no vietas. Tā saucamajai Vienotībai pašai neesot skaidrs, ko darīt - tā tērēs četrus miljardus Ls, kas guļ valsts kasē, lai kaut cik nodrošinātu stabilitāti, taču no 2012. gada Latvijai jāsāk atdot aizņemto naudu, turpinot maksāt procentus. Valsts parāda apkalpošana kļūs par vienu no lielākajām maksājumu pozīcijām, uzsver R.Gerkens.