Farmācijas kompānijas AS Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulcē šodien uzņēmuma padomē ievēlēta bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (V), aģentūru LETA informē uzņēmumā.

Circene līdz šim konsultēja farmācijas kompāniju sadarbības jautājumos.

Padomē turpinās darboties pašreizējā padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, kā arī padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Volodimirs Krivozubovs, Gunta Veismane un Circene.

Piecu padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums tika noteikts 10 500 eiro apmērā.

Sapulcē vienbalsīgi pieņemts lēmums arī par statūtu grozījumiem un akciju nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro, nosakot, ka sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 14 085 078 akcijām, ar vienas akcijas nominālvērtību 1,4 eiro, veidojot pamatkapitālu 19 719 109 eiro apmērā.

Par Olainfarm akciju denominācijas datumu noteikts ir 2015.gada 23.janvāris.

#Receptes izrakstīšana nav vērtējama kā vienkārša «čatošana ar e-vidi».

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot pacientiem līdzmaksājumu 1,42 eiro apmērā par receptes izrakstīšanu, jo arī tā vērtējama kā vizīte pie ārsta, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja parlamenta deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS).

E-veselības ieviešana paver iespējas medikamentu receptes iegūt attālināti, pacientam vienkārši sazvanot sava ārsta praksi un neapmeklējot viņu klātienē. Sociālajos tīklos iedzīvotāji jau ir pauduši prieku par šo aspektu, to novērtējot kā vienu no e-veselības sistēmas ieguvumiem. Savukārt ārsti šādi var zaudēt pacienta maksājumu, kas iedzīvotājiem jāveic, ikreiz apmeklējot ģimenes ārstu.

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) tomēr nolēmusi pati atkāpties no amata un jau šodien viņa Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) varētu iesniegt demisijas rakstu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Savu lēmumu atkāpties Circene pamatos ar ilgstošām veselības problēmām.

Straujuma ir uzņēmusies veselības ministres pienākumu pildīšanu laikā, kamēr ministre Circene atgūstas pēc mugurkaula operācijas un nevar pildīt savus pienākumus. Viņa arī līdz šim neprognozēja, kad varētu atgriezties darbā.

Iepriekš premjerministre pavēstīja, ka jūlija sākumā varētu būt sagaidāmi iespējamie risinājumi jautājumā par veselības nozares vadību. Viņa jūlija pirmajā nedēļā esot iecerējusi tikties ar Circeni, lai runātu par turpmāko rīcību un risinājumiem. «Skaidrs, ka veselības nozarei ministrs ir vajadzīgs,» teica Straujuma.

Pagājušā gada nogalē valdībā atbalstītās izmaiņas kvīšu atskaitē ģimenes ārstiem būtiskipalielina administratīvo slogu, norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītājas.

Kā skaidroja LĢĀA prezidente Sarmīte Veide, līdz šim ģimenes ārstu prakses atskaitījās par izrakstītajām kvītīm, reizi ceturksnī Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) norādot izrakstīto kvīšu numurus. Tomēr pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču kārtībā paredz, ka EDS jāievada katra izrakstītā kvīts, norādot pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kā arī kvīts numuru un samaksāto summu.

Veide norādīja, ka šāda kārtība rada milzīgu slogu ģimenes ārsta praksē, kurā parasti strādā ārsts un viena vai divas māsas. Grāmatveža pienākumus līdz šim pildījuši paši ģimenes ārsti, un, palielinoties slogam, samazinās laiks, ko ģimenes ārsts varēs veltīt saviem pacientiem vai pavadīt mācībās, piebilda LĢĀA prezidente.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, neparakstīs vienošanos un turpinās protestu, mainot tā formu, žurnālistiem paziņoja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

«Izskatot priekšlikumus, redzam, ka nekas nav mainījies, un pat tie vienošanās priekšlikumi, kas panākti tikšanās laikā, nav iekļauti. Mēs neejam uz vienošanos un neparakstām to,» paziņoja Veide.

Viņa norādīja, ka, redzot situāciju un saņemot pacientu zvanus, nolemts mainīt protesta formu. «Streiku turpinām, bet mainām formu,» sacīja Veide.

Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Kučinski, lai rastu situācijas atrisinājumu. Taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus. Ja būs vairāk nekā 20 pacienti, tad viņiem būs jāpierakstās rindā, kas var ilgt pat vairāk nekā trīs nedēļas.

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā pētīja, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot, informē VK.

Revīzijā tika vērtēta ģimenes ārstu gatavību savā praksē sniegt iespējami daudz pakalpojumu, vai ir sasniegtas plānotās ieceres profilakses jomā, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos, kā arī, vai, pērkot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, VM ir rīkojusies racionāli.

VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi – nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.

Ģimenes ārstu institūtam jābūt profesionālam, pieejamam, efektīvam un visaptverošam veselības aprūpes sistēmas elementam, kura loma profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā ir nepārtraukti jāstiprina. Par ģimenes ārsta darba efektivitāti liecina ārsta spēja un gatavība sniegt iespējami daudz pakalpojumu. Arī VM ir ieinteresēta, lai pacientam nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi pēc iespējas tiktu sniegti jau pie ģimenes ārsta.

Neskatoties uz aicinājumu atlikt streiku līdz 22.jūlijam, tas sāksies no nākamās nedēļas, kā arī iepriekš bija plānots, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA).

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Sīkāku informāciju par streiku LĢĀA plāno sniegt preses konferencē, kas notiks rīt plkst.12 asociācijas birojā, Blaumaņa ielā 5a-43.

Streika komiteja uz trešdien pēcpusdienā premjera Māra Kučinska (ZZS) birojā notikušajām sarunām nebija aicināta, tāpēc nekādas ziņas par tām nevar sniegt, apgalvots LĢĀA paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

«Streika komitejai un streikotājiem nav saistoši citu personu ieskati par streika organizāciju un norisi,» norāda LĢĀA.

Sīkāku informāciju LĢĀA vadītāja ceturtdienas vakarā nesniedza un uz telefona zvaniem neatbildēja.

Savukārt LĢĀA valdes loceklis Pauls Prinicis aģentūrai LETA sacīja, ka ģimenes ārsti ir ļoti dusmīgi par to, ka viņu intereses neņem vērā. «Būtiski, cik nopietni Veselības ministrija, Ministru prezidents un valsts uztver to, ka mūsu pacients var nesaņemt ģimenes ārsta pakalpojumu. Ja to uztver kā nopietnu draudu, sarunām [par veselības aprūpes finansēšanas modeli] vajadzētu atsākties no tās vietas, kur noslēdzās pagājušajā nedēļā,» teica LĢĀA valdes loceklis. Viņš uzsvēra, ka LĢĀA neatkāpsies no savām prasībām, jo streika komitejai dots mandāts cīnīties par 609 ģimenes ārstu interesēm, kas ir liela daļa no visiem ģimenes ārstiem.

Pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pirmdien plkst.12 streiku sāks ģimenes ārsti.

Tā kā Veselības ministrijas un ģimenes ārstu streika sarunās pagājušajā nedēļā netika panākta vienošanās, ģimenes ārsti nolēma no pirmdienas sākt streiku. Tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.

Šajā laikā ģimenes ārsti pārtrauks sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti.

Streika laikā Nacionālā veselības dienesta mājaslapā darbosies īpaša interaktīva karte par primārās veselības aprūpes saņemšanas iespējām pacientiem. No plkst.12 primārā veselības aprūpe tiks nodrošināta slimnīcās, veselības centros, poliklīnikās, kā arī citās veselības aprūpes iestādēs, tostarp tajās ģimenes ārstu praksēs, kas streikā nepiedalīsies.

Veselības ministrei Ingrīdai Circenei Tuberkulozes un plaušu slimību centrā veikta mugurkaula operācija. Patlaban ministre atveseļojas, sacījusi ministres preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna, piebilstot, ka sīkākus komentārus nesniegšot, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Operāciju esot veicis pieredzējušais ķirurgs Guntars Mauriņš. Šajā ārstniecības iestādē pārsvarā operē pacientus, kuriem radušies mazāki vai lielāki sarežģījumi – galvenokārt septiski skriemeļu bojājumi.

Kā norāda laikraksts, jau kādu laiku neoficiāli izskanējis, ka ministre Circene veselības stāvokļa dēļ varētu atkāpties no amata, tomēr Vienotības vadība šīs baumas noliedz, apgalvojot, ka ministrei ir cīnītājas gars un ka viņa turpinās iesāktās reformas. Tomēr pirms Saeimas vēlēšanām ministrei partijas pārstāvji norādījuši vairs ne tik skaļi virzīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, jo pret to nostājušies ģimenes ārsti un pašvaldības, kā arī mazāk runāt par citām sāpīgām veselības aprūpes problēmām, pastāstījis kāds Circenei tuvu stāvošs parlamenta deputāts.

Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) negrasās atkāpties no savām prasības - palielināt kapitācijas naudas apjomu un pagaidām streiku pārtraukt neplāno, aģentūrai LETA norādīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

Piedāvājumu par kapitācijas naudas pieaugumu asociācija neesot sagaidījusi arī pēc ceturtdien notikušās sarunas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Ceturtdien vakarā LĢĀA saņēmusi vēstuli no Kučinska ar viņa piedāvājumu ģimenes ārstiem situācijas uzlabošanai, aģentūrai LETA pastāstīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide. Viņa skaidroja, ka esot panākts kompromiss par pieslēgšanos e-veselības sistēmai, reformas īstenošanu. Taču vienošanās par kapitācijas naudas pieaugumu aizvien nav panākta.

Veide atzina, ka kapitācijas naudas palielināšana ir prasība, no kuras ģimenes ārsti negrasās atteikties, taču līdz šim premjera piedāvājumā ir tikai punkts par atalgojuma daļas palielināšanu atbilstoši reformas plānam. Veide sacīja, ka mediķiem ir ļoti būtiski panākt kapitācijas naudas pieaugumu, lai spētu nodrošināt prakses vietu uzturēšanu, kas, kā sacīja ārste, ik gadu sadārdzinās.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) panākusi kompromisu ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Veselības ministriju (VM) par prasībām veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa pauda, ka šovakar divām pusēm izdevies vienoties pat pamatprasībām streika prasību ietvaros. Kozlovska gan piebilda, ka vienošanās oficiāli varētu tikt noslēgta vien pirmdien, kad to parakstīs veselības ministre Anda Čakša, Kučinskis un koalīcijas partiju vadītāji, tādējādi apņemoties pildīt solīto.

"Saprotu, ka pirmdien šie paraksti varētu būt par finansējuma palielinājumu veselības aprūpei, ieskaitot primāro veselības aprūpi, kā arī reformu, e-veselību un citām prasībām," teica Kozlovska.

Kozlovska skaidroja, ka saskaņā ar Streika likumu katra nozares pārstāvja dalība streikā bija brīvprātīga, savukārt streika juridisko vadību bija uzņēmusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), kura attiecīgi arī var lemt par streika izbeigšanu.

Izsludinot akciju Valdība vilcinās, ārsti dara, ģimenes ārsti trešdien, 12.jūlijā uz vienu dienu pārtrauks streiku, LTV raidījumā Rīta panorāma teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) valdes loceklis Pauls Princis.

Ar šādu rīcību ģimenes ārsti vēloties pateikties pacientiem par atbalstu laikā, kad valdība vilcinās pieņemt ārstu prasības, skaidro P.Princis.

Šodien valdībā iecerēts panākt vienošanos ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (LLĢĀA) par lauku ģimenes ārstu dalības izbeigšanu streikā.

Ģimenes ārstu streiks tika uzsākts 3.jūlijā un tajā piedalās vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Viņu prasība ir palielināt kapitācijas naudas maksājumu par 30%. Veselības ministrijas piedāvājumam palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu ārsti nepiekrīt, skaidrojot, ka ģimenes ārsts vienlaikus ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi.

Veselības ministrija ir uzsākusi darbu pie informatīvā ziņojuma sagatavošanas saistībā ar nepieciešamā finansējumu aprēķināšanu ģimenes ārstu un valsts institūciju veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atalgojuma palielināšanai, informē VM.

Šobrīd ģimenes ārsti no visiem reģioniem ir iesnieguši pieprasīto informāciju: no Latgales 69%, Kurzemes – 75,4%, Vidzemes – 28,5%, Zemgales – 25,3%, Rīgas 30,5%.

Lai veiktu aprēķinus par nepieciešamo papildu finansējumu ģimenes ārstu praksēs jau 2013.gada Ministru kabineta sēdē, izskatot jautājumu par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu, tika pieņemts lēmums, kas nosaka, ka, ja ģimenes ārsti virza jautājumu par papildu finansējuma pieprasījumu, tad iesniedz attiecīgajai iestādei visu lēmuma pieņemšanai pieprasīto informāciju. Informācija par izdevumiem prakses uzturēšanai ļaus veikt datu analīzi, cik liels papildu finansējums nepieciešams ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai.

Pārslodzes, spriedzes un birokrātijas dēļ, ar kuru saskaramies veicot ikdienas darbu un papildus saistībā ar nosūtīšanas kārtību Covid-19 testēšanai, ģimenes ārsti atrodas uz izdegšanas robežas, pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

"Kolēģi zvana un saka, ka viņi būtībā ir uz izdegšanas robežas," norādīja Veide, piebilstot, ka izdegšanas pamatā ir pārslodze, spriedze un birokrātija, kas tiek uzlikta uz ģimenes ārstu pleciem.

Veide uzsvēra, ka ģimenes ārstu pamatdarbs - pacientu veselības aprūpe - tiek ierobežots, jo tagad daļa darba ir jāatvēl nosūtījumu izsniegšanai, ko teorētiski varētu darīt arī ar pierakstu uz testu veikšanu un ar laboratorijām saistītie darbinieki.

Lai gan ģimenes ārsti pagaidām vēl tiekot galā, pēc Veides sacītā, ir manāms pakāpenisks pieaugums darba apjomā. Vēl vairāk visu sarežģī e-veselības sistēmas, kas tiek izmantota kā pamats dažādu dokumentu ievadei, funkcionēšanas traucējumi. Veide jau iepriekš aģentūrai LETA prognozēja, ka ar šo jauno kārtību, e-veselības sistēmā varētu rasties dīkstāves.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien uz otro lasījumu atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) rosināja minētās likuma normas salāgot ar tabakas izstrādājumu tirgošanas regulējumu, jo iepriekš komisija bija atbalstījusi ļaut šo produkciju iegādāties no 20 gadu vecuma. Circene atzīmēja, ka arī Lietuvā alkoholu var nopirkt no 20 gadu vecuma.

Arī Veselības ministrija atbalstīja šo priekšlikumu.

Savukārt deputāte Ramona Petraviča (LPV) pieļāva, ka tad būtu jāpārskata pilngadības vecums, jo ''laulāties var 18 gadu vecumā, bet izdzert šampanieša glāzi kāzās nevarēs, un arī dzimumu var mainīt no 18 gadu vecuma''. Petraviča sprieda, ka tas varot izdarīt lielāku un neatgriezeniskāku kaitējumu.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās A2 ēkas būvniecībai netiks apgūts plānotais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums aptuveni 23,3 miljonu eiro apmērā, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica jaunās valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.

Iepriekš slimnīca prognozēja, ka būvniecības kavēšanās dēļ līdz gada beigām var zaudēt ES līdzfinansējumu 46 miljonu eiro apmērā, taču tagad sanāksmē pagaidu valdes priekšsēdētājs norādīja, ka slimnīca varētu neapgūt 23,3 miljonus eiro. Reizē šo finansējumu kopumā valsts nezaudēs, bet gan daļu novirzīs Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra aprīkošanai, skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve.

Atbildīgo institūciju pārstāvji pauda cerību, ka Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projektu varēs pabeigt, izmantojot nākamā plānošanas perioda 2023.-2027.gadam ES finansējumu. Komisijas deputāti par to izteica skepsi.

Vidzis klāstīja, ka ir četri būvniecības līguma īstenošanas iespējamie scenāriji. Tagad valde īsteno otro scenāriju, kas nozīmē būvniecības līguma turpināšanu, noslēdzot papildu vienošanos par slimnīcas tiesībām veikt tiešos norēķinus ar apakšuzņēmējiem.

No ministriem lielākā alga novembrī bijusi ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP), bet mazāko saņēmusi veselības ministre Ingrīda Circene (V), liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Pavļuta un Kozlovska alga par darbu novembrī bija 1237 lati, bet Circene saņēma 1160 latus.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un finanšu ministrs Andris Vilks (V) novembrī algā saņēma 1169 latus, satiksmes ministrs Anrijs Matīss - 1177 latus, bet kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNk) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) - 1180 latus. Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai izmaksāti 1189 lati, savukārt tieslietu ministram Jānim Bordānam - 1199 lati.

Dažiem ministriem atalgojums bija arī virs 1200 latiem - aizsardzības ministrs Artis Pabriks par novembri saņēma 1218 latus, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) - 1221 latu.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Valdība šodien vienojās par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.

Veselības ministrija (VM) šodien nāca uz valdību ar aicinājumu atlikt šo termiņu uz pusgadu, tomēr, uzklausot ģimenes ārstu iebildumus, nolemts šo termiņu pagarināt vēl - līdz 2016.gada 1.decembrim.

Valdība vienojās, ka līdz tam ministrija kopā ar ģimenes ārstu asociācijām strādās, lai uzlabotu atsevišķus punktus. Savukārt vismaz mēnesi pirms tam, proti, līdz 1.novembrim, VM sniegs valdībai izvērtējumu par paveikto.

«No šīs dienas gada laikā jāsadūšojas un jāsāk strādāt ar e-slimības lapu, e-recepti, jo galu galā mēs esam gadiem ilgi uz to gājuši,» valdības sēdē norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Trešdien, tiekoties veselības ministrei Andai Čakšai, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidentei Sarmītei Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.

Kā trešdien žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei. Saistība ar kapitācijas naudu palielināšanu tikšanās laikā tika izskatīti vairāki kompromisi, tomēr šī jautājuma risināšana vēl atvērta rītdienai, piebilda Kučinskis.

Gan Čakša, gan Kučinskis neatbalsta kapitācijas naudas palielināšanu, tomēr puses spējušas vienoties par visām pārējām ģimenes ārstu prasībām, tostarp nolemts uz laiku atlikt jautājumu par manipulāciju tarifu pārskatīšanu.

Kučinskis arī norādīja, ka proporcionālais mediķu darba algas pieaugums, kas paredzēts veselības aprūpes sistēmas reformā, neapmierina ģimenes ārstus, tāpēc tikšanās laikā tās dalībnieki atgriezās pie sarunas par kapitācijas naudu.