Šogad pirmajā pusgadā samazinājies investīciju apmērs komercīpašumos, trešdien SEB jaunākā ekonomikas apskata "Nordic Outlook" prezentācijā sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Viņa norādīja - ja ierasti investīciju apmērs Latvijas komercīpašumu sektorā pusgadā ir aptuveni 170 miljoni eiro, tad šogad tie ir 70 miljoni eiro.

Vienlaikus Vērdiņa minēja, ka Baltijā kopumā 2023.gada pirmajā pusgadā investīcijas komercīpašumos veidoja 400 miljonus eiro. Ja iepriekšējos gados visās trijās Baltijas valstīs investīcijas komercīpašumos kopumā gadā sasniedza vai pārsniedza vienu miljardu eiro, bet šogad ir risks, ka investīcijas miljardu eiro nesasniegs.

Vērdiņa skaidroja, ka īpašumu tirgu ietekmē vairāki faktori - būvniecības izmaksu pieaugums par 35% no 2021.gada, pērn novērotā 17,5% inflācija, kā arī EURIBOR likmju kāpums, kas ietekmē gan attīstītājus, gan īpašumu pircējus.

Tiešās investīcijas komercīpašumos Eiropā šogad pieaugšot par 20 %, vēsta lenta.ru, atsaucoties uz starptautisko konsultāciju kompāniju Jones Lang LaSalle.

Tās šogad varētu sasniegt 85 miljardus eiro, rēķina kompānijas analītiķi.

Neraugoties uz to, ka nomas tirgus arvien ir vājš, investīcijas komercīpašumos šogad varētu palielināties, Investori fokusējas uz kvalitatīviem īpašumiem, taču tādu nebūt nav daudz, norādīja Jones Lang LaSalle.

Šis gads kopumā investoriem būšot sarežģīts. Biznesa aktivitāte Eiropas valstīs būs atšķirīga. Investoriem varētu rasties zināmas grūtības atrast kvalitatīvus aktīvus, kā arī noteikt to cenu. Kompānijas analītiķi sprieda, ka īpašumu cenas Londonā, arī citos nozīmīgākajos investīciju tirgos, investoriem varētu šķist pārāk augsta. Tāpēc tiek pieļauts, ka investori sāks interesēties par ieguldījumu iespējām Ziemeļeiropā un Centrāleiropā.

Visu veidu gaļas iepirkuma cenas šī gada pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu samazinājušās no 3 līdz 9%.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.

Cūku liemeņu vidējās iepirkuma cenas samazinājušās par 4% un atgriezušās 2006.gada līmenī. Buļļu liemeņu vidējās iepirkuma cenas samazinājušās par 7% un sasniegušas zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā, bet 2009.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2008.gada oktobrī cenas samazinājušās par 19%. Savukārt govju un teļu liemeņu cenas šī gada pirmajos trijos ceturkšņos samazinājušās attiecīgi par 3% un 7%. Broileru vidējās iepirkuma cenas pirmajos trīs ceturkšņos samazinājušās par 9%, bet 2009.gada oktobrī, salīdzinājumā ar 2008.gada oktobri, samazinājušās par 9%.

Cenas gaļai un gaļas izstrādājumiem Rīgas veikalos ir samazinājušās gandrīz visiem produktiem, bet visvairāk svaigai gaļai un pusžāvētai desai. Izņēmums ir vārītā desa (doktordesa), kurai cenas ir pat kāpušas par 14%.

Kopš šā gada janvāra visvairāk cenas samazinājušās pienam un piena produktiem un cenu kritums joprojām turpinās.

Šī gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Rīgas veikalos par 2% cenas samazinājušās jogurtam, par 3% pilnpienam, par 4% skābajam krējumam, par 6% biezpienam un par 8% sviestam.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Ūdre informē, ka liellopu gaļas filejai cenas samazinājušās par 10%, cūkgaļai un vistas gaļai cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī, savukārt vārītai desai tās pieaugušas par 9%. Maizes un miltu cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī.

Kopš šī gada janvāra visstraujāk veikalos ir samazinājušās piena un piena produktu cenas – par 8 - 33%, gaļas cenas samazinājušās par 9 - 28%, bet maizes cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī.

Bankām sākot atvērt durvis komercīpašumu uzņēmumiem un pieaugot ārvalstu investoru pieprasījumam pēc biroju ēkām Londonā, rodas bažas par to, ka jau tagad veidojas nākamais cenu burbulis, raksta Times.

Aprēķini liecina, ka ieguldījumi komercīpašumos Londonā trīs mēnešu laikā līdz septembra beigām ir palielinājušies. Tas jau ir otrs ceturksnis pēc kārtas, kad šajā segmentā palielinājušās investīcijas. Šī ir pirmā reize kopš 2007. gada vidus, kad divus ceturkšņus pēc kārtas reģistrēts investīciju pieaugums.

Nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Cushman & Wakefield norāda, ka investīcijas komercīpašumos Londonas centrā šī gada trešajā ceturksnī palielinājušās par vairāk nekā 12% līdz 1.6 miljardiem sterliņu mārciņu.

«Dominējošais pārsvars ir pircēji, kas ir ārvalstu investori, kurus piesaista zemā mārciņas vērtība un ļoti pievilcīgā ieguldījumu atdeve, ko nodrošina Londonas salīdzinoši straujā cenu korekcija,» norāda Cushman & Wakefield.

Investīciju kompānija Colonna, kas specializējas nekustamajos komercīpašumos, ir iegādājusies biroju ēku Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā 8, informē kompānijas pārstāvji.

Agrāk šis nams bija Parex bankas galvenā ēka.

Rīgas vēsturiskajā centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā 8, esošā ēka nesen tika izremontēta un iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ēkas astoņos stāvos izvietotas iznomājamas komerctelpas ar kopējo platību 3900 m², tajās pašlaik strādā vairākas pazīstamas kompānijas.

Pēc Colonna izpilddirektora Roberto De Silvestri teiktā, šobrīd kompānijai ir liela interese par Rīgas nekustamo īpašumu tirgu: «Mēs pastāvīgi meklējam jaunus objektus investīcijām. Aktīvi sekojam Baltijas valstu galvaspilsētu nekustamo īpašumu tirgum, un Rīga neapšaubāmi ir viens no mūs visvairāk interesējošajiem reģioniem, kurā ļoti labprāt investējam, ja redzam izdevīga darījuma iespējas. Esam īpaši ieinteresēti nekustamajos komercīpašumos ar ilgtermiņa nomas līgumiem, kas nodrošina pastāvīgu naudas plūsmu. Vajadzības gadījumā veicam papildu investīcijas ēkās un esam gatavi nodrošināt kvalitatīvus apsaimniekošanas pakalpojumus.»

Veiksmīgi noslēgusies New Hanza Capital — uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos — pirmo obligāciju sākotnējā izvietošana, informē uzņēmuma pārstāvji.

Parakstīšanās laikā tika saņemti pieteikumi obligāciju iegādei par kopējo summu, kas gandrīz divas reizes pārsniedza obligāciju emisijas apjomu, tādēļ dažiem investoriem viņu pieteikumi tika apmierināti daļēji.

Emisijas apjoms ir 10 miljoni eiro un tās iegādājās 80 investori. Obligāciju gada procentu likme ir fiksēta: 4,9% ar procentu ienākumu izmaksu 2 reizes gadā un to sākotnējās izvietošanas cena: 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 16. oktobris, bet dzēšanas datums – 2022. gada 16. oktobris. Emitentam ir tiesības dzēst obligācijas pirms termiņa. Obligācijas plānots līdz oktobra beigām iekļaut regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Banka Citadele noslēgusi vienošanos ar “Capitalica Green Logistics Fund” piederošo SIA “Dreilini hub” par saistību refinansēšanu 2,5 miljonu eiro apmērā.

Darījums ļaus uzņēmumam noslēgt loģistikas centra iegādi Dreiliņos, Ulbrokas ielā.

“Capitalica Green Logistics Fund” ir Lietuvas “SBA Group” investīciju pārvaldnieka “Capitalica Asset Management” fonds, kas iegulda ilgtspējīgos komercīpašumos Baltijas valstīs, fokusējoties uz loģistikas un noliktavu segmentu. SIA “Dreilini hub” ir fonda uzņēmums, kas izveidots, lai noslēgtu īpašuma iegādi Ulbrokas ielā.

Ēkas kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2, un tās galvenais īrnieks ir viens no vadošajiem DIY jeb “Dari pats” produktu vairumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijas valstīs SIA “LIC Gotus”. Loģistikas centrā pieejamas trīs veidu telpas – noliktavas, biroji un klientu apkalpošanas zāles.

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital, AS padomes sēdē 2018. gada 7.martā ievēlēta uzņēmuma valde jaunā sastāvā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Par valdes priekšsēdētāju ievēlēta Aija Hermane-Sabule, savukārt Arnolds Romeiko turpina pildīt valdes locekļa pienākumus.

Uzņēmumu reģistrā jaunais valdes sastāvs reģistrēts 2018. gada 9. martā.

Jau vēstīts, ka New Hanza Capital līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks ir iecelts par ABLV Bank likvidatoru.

Aija Hermane-Sabule ir pabeigusi SBS Swiss Business School, iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbības vadīšanā (MBA). Savukārt Banku augstskolā iegūts profesionālais maģistra grāds finansēs un bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā. Būtiskākā darba pieredze ir iegūta vairāk kā septiņus gadus strādājot nodokļu eksperta amatā vienā no lielā četrinieka auditorkompānijām. No 2013. gada līdz 2017. gadam Aija Hermane-Sabule vadīja ABLV Bank, AS grāmatvedības nodaļu, bet no 2018. gada ieņem nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmuma Pillar Management, SIA finanšu direktores amatu.

Šī gada deviņos mēnešos New Hanza Capital AS strādājis ar peļņu pirms nodokļiem 225,60 tūkstošu eiro apmērā, savukārt koncerna peļņa pirms nodokļiem sasniedza 417,84 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna īpašumā esošo ieguldījuma īpašumu skaits trešajā ceturksnī nav mainījies — tie ir 11 īpašumi ar kopējo tirgus vērtību 48,3 miljoni eiro.

Koncerna ieņēmumi 2019. gada deviņos mēnešos veido 2,9 miljonus eiro; modificētā EBITDA 2019. gada 30. septembrī sasniedza 1,1 miljonu eiro (ienākumi pirms nodokļiem, procentu izmaksām, nolietojuma un amortizācijas, ieguldījuma īpašumu pārvērtēšanas rezultāta); bruto aktīvi, salīdzinot ar stāvokli 2018. gada beigās, auguši par 12%, sasniedzot 63,2 miljonus eiro.

New Hanza Capital AS ir 2006. gadā dibināts uzņēmums, kas savus līdzekļus iegulda komercīpašumos.

Sabiedrības darbības mērķis ir, nodrošinot ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, komercīpašumos ieguldīt savus un trešo pušu līdzekļus, ilgtspējīgi palielināt ienākumus no telpu nomas un veicināt īpašuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Uzņēmuma komercīpašumu portfelī ir VEF biroju ēkas, airBaltic centrālais birojs lidostā Rīga, biroju ēka Elizabetes ielā 23, loģistikas centri Rīgā un Ķekavas novadā, kā arī citi īpašumi. Kopējā iznomājamā telpu platība pārsniedz 77 000 m2.

Sadarbībā ar vienu no vadošajiem Vācijas alternatīvo ieguldījumu fondu administrācijas pakalpojumu sniedzējiem IntReal, 2017. gada septembrī Vācijā tika nodibināts nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu fonds New Hanza Capital Fund 2017, informē ABLV Bank.

Fonda darbība būs saistīta ar komerciālā nekustamā īpašuma iegādi Vācijā — naudas plūsmu radošiem biroju aktīviem. Uzsākot savu darbību, fonds ir piesaistījis sākotnējo kapitālu 60 miljonu eiro apmērā.

Nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu fonda New Hanza Capital Fund 2017 pārvaldnieks ir IntReal, kas koncentrējas vienīgi uz īpašumu fondu veidošanu un nodošanu pārvaldīšanā trešām personām. Savukārt šī fonda aktīvu iegādi un pārvaldīšanu, saskaņā ar sadarbības līgumu, nodrošinās New Hanza Capital, AS.

«Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar IntReal, esam uzsākuši darbību starptautiskā mērogā. Vācijas nekustamā īpašuma tirgus ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus Eiropā un tas strauji attīstās. Fonda ieguldījumu mērķa pilsētas ir Minhene, Hamburga un galvaspilsēta Berlīne, straujāk augošās lielās pilsētas Vācijā. Ieguldījumi šo pilsētu komercīpašumos nodrošina prognozējamu ilgtermiņa ienesīgumu» atzīmēja New Hanza Capital, AS izpilddirektors Andris Kovaļčuks.

Luminor banka piešķīrusi 7 miljonus eiro aktīvu pārvaldniekam Prosperus Real Estate Fund III tirdzniecības centra iegādei Rīgā, Valdeķu ielā.

Tirdzniecības centra galvenais nomnieks ir Latvijā nesen ienākušais mazumtirdzniecības tīkls Lidl.

Gandrīz 5000 kvadrātmetru plašajās telpās darbojas arī tādi veikali kā Pepco, Dino Zoo, Spirts & Wine, Apotheka u.c. Tirdzniecības centrs tika nodots ekspluatācijā 2021.gada nogalē un to attīstītāja VPH Latvija.

“Joprojām ir vērojama aktīva investoru interese komercīpašumu tirgū, kas ir pozitīva tendence. To apliecina pagājušā gada investīciju apjomi šajā tautsaimniecības sektorā, kas Latvijā sasniedza jaunu rekordu pēdējā dekādē. Kaut arī inflācijas gaidas un kvalitatīvu investīciju objektu trūkums šķietami veicina īpašumu cenu pieaugumu, tomēr atdeves rādītāji investīcijām komercīpašumos mūsu reģionā joprojām ir augstāki nekā citos Eiropas tirgos, kas veicina intereses noturību. Lai arī nav zināms, kā pandēmija ietekmēs komercīpašumu nomnieku paradumus nākotnē, tirdzniecības centri, kuru nomnieki ir zināmas mazumtirdzniecības ķēdes turpinās būt investoru iecienīti. Mēs esam gandarīti, ka varam turpināt sadarbību ar Prosperus grupu, nodrošinot finansējumu pārdomātām un stratēģiskām fonda investīcijām visā Baltijā,” saka Luminor Nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts Uģis Počs.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Ārpus Rīgas dzīvokļu cenas šā gada janvārī ir samazinājušās Jelgavā, konstatē nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Salīdzinot vidējās cenas 2009. gada janvārī ar vidējām cenām 2008. gada decembrī, Jelgavā tās ir samazinājušās par 10 %. Gada griezumā cenu samazinājums ir 38 %. Visdārgākie Jelgavā bija 104. sērijas dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās. Kopumā dzīvokļu piedāvājums Jelgavā internetā janvārī vidēji ir samazinājies par 8%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.

Kauguros vidējās sērijveida dzīvokļu cenas ir samazinājušās par 9 %, sasniedzot 739 eiro/m². Salīdzinot cenas šā gada janvārī ar cenām 2008. gada sākumā, tās ir par 44 % zemākas.

Dārgākie Kauguros joprojām ir 103. sērijas dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu projektu mājas. Kopumā piedāvājums Kauguros 2009. gada janvārī vidēji samazinājies par 21%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.

Kopš šā gada sākuma ārpus Rīgas straujāk ir kritušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā — teju uz pusi, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām martā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 8 %, bet, salīdzinot aprīļa cenas ar 2009. gada sākumu, tās ir par 49 % zemākas. Vidēji dzīvokļi Jelgavā aprīlī maksājuši 377 eiro/m². Dārgākie Jelgavā tāpat kā galvaspilsētā bija dzīvokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām šā gada martā, Kauguros tās ir samazinājušās par 8 %, sasniedzot 472 eiro/m². Salīdzinot ar 2009. gada sākumā fiksētajām vidējām cenām, tās ir par 42 % zemākas. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu māju projektos.

Ārpus Rīgas straujā sērijveida dzīvokļu cenas šā gada jūlijā ir samazinājušās Jelgavā, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas 2009.gada jūlijā ar vidējām cenām 2009. gada jūnijā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 5.4 %, bet salīdzinot ar šā gada sākumu, tās ir par 55.3 % zemākas. Jūlijā sērijveida dzīvokļi Jelgavā vidēji maksāja 327 eiro/m². Dārgākie Jelgavā bija 104. sērijas dzīvokļi, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Kompānija ziņo, ka, mēneša laikā Kauguros tās ir samazinājušās par 1 %. Šobrīd vidējā sērijveida dzīvokļu cena tur ir 406 eiro/m2. Kopš šā gada sākuma cena ir samazinājusies par 50 %. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Martā pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecībā, pēc būtiska cenu pieauguma janvārī, ir samazinājušās.

Kā informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Ūdre, martā, salīdzinājumā ar februāri, veikalos cenas cūkgaļai ir samazinājušās par 9 - 12%, liellopu gaļai par 5%, bet putnu gaļai par 9%. Desu un kūpinājumu cenas martā nav mainījušās. Piena produktu cenas ir samazinājušās visbūtiskāk – pienam par 13%, krējumam, biezpienam un sieram par 8%, sviestam par 3%. Olu cenas martā ir samazinājušās par 5%, bet maizes, eļļas, taukvielu, tējas, kafijas un bezalkoholisko dzērienu cenas martā nav mainījušās.

Ūdre norāda, ka gala produkta mazumtirdzniecības cenā būtiska loma ir izejvielas iepirkuma cenai. Piena iepirkuma cenas kopš 2008.gada I ceturkšņa, kad bija sasniegušas augstāko cenu līmeni, pastāvīgi samazinās un šobrīd sasniegušas 2005.gada cenu līmeni. Olu, broileru un liellopu liemeņu cenas pēdējo gadu laikā ir samērā stabilas. Cūku liemeņu iepirkuma cenas kopš pagājušā gada IV ceturkšņa ir samazinājušās un šobrīd ir tādas pašas kā 2008.gada I ceturksnī. Strauji mainīgajā makroekonomiskajā situācijā pārtikas sektors reaģē visuzskatamāk, piebilda speciāliste.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2019», kurā OECD eksperti novērtējuši situāciju pasaules ekonomikā, kas ļauj valstīm savlaicīgi plānot nepieciešamās izmaiņas ekonomikas politikā.

OECD eksperti Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un 2020. gadā prognozē 2,7% apmērā, vienlaikus akcentējot nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Līdz ar to Latvijā ir jāturpina īstenot jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai.

OECD eksperti norādījuši, ka kopš 2018. gada beigām vairumā valstu vērojama ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, šogad prognozējot sasniegt IKP izaugsmi 3,2% apmērā un 2020.gadā - 3,4% apmērā. OECD īpaši norādījusi uz izaugsmes tempu palēnināšanos eirozonā, kur IKP pieaugums pēc OECD prognozēm šogad sasniegs tikai 1,2%. OECD atzīst, ka desmit gadu laikā kopš globālās krīzes valstis diemžēl nav spējušas nodrošināt labklājības pieaugumu tādā apmērā, lai ievērojami mazinātu arvien pieaugošo nevienlīdzību.

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.