Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Pagaidiet, kurš konkrēti jums norādīja, kuras būtu piemērotākas maksātnespējas administratoru kandidatūras?

No Edgara Jaunupa un Baibas Fromanes, iepriekš Pirktiņas, puses tika pateikts –nu, šie ir tādi «foršāki» čaļi, varbūt jāskatās šajā virzienā. Tika norādīts uz konkrētām personām, kuras varētu būt piemērotākas. Tas nebija uzspiedošā, bet tādā draudzīgas sarunas formātā, ka šie varētu būt labāki. Taču minētājā amatā tika iecelts Andris Rukmanis kā cienījams zvērināts advokāts, un tā faktiski bija pēdējā diena, kad man bija normāls kontakts ar E. Jaunupu.

Jūs nepareizi sapratāt «draudzīgo sarunu»?

Es nepareizi sapratu, protams. Biju jauns, man toreiz bija kādi divdesmit pieci gadi. Rezultāts bija tāds, ko šodien cenšas izmantot pret mani kā kompromatu, lai gan es saku, ka tas man ir kompliments. Ar Solvitas Āboltiņas rokām Edgars Jaunups tajā laikā speciāli kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru ar mērķi «izēst» mani no Maksātnespējas administrācijas direktora amata. Būtībā tādēļ es atkāpos, jo visus MA priekšlikumus bloķēja, man izteica rājienu, kas gan vēlāk tika atsaukts. Bet darbs kļuva neciešams.

Vai J. Jurašs pie jums tika atvests ar teorētisku interesi par maksātnespējas jomas sakārtošanu, vai arī tie bija konkrētāki jautājumi, kas interesēja Jaunupa un Juraša kungus?

Saprotiet, es tajā laikā biju jauns un nepieredzējis, salīdzinoši daudz dumjāks nekā tagad. Raugoties ar šodienas acīm, es saprotu, ka šīs sarunas mērķis bija izzināt, vulgāri izsakoties, kādā veidā varētu «čakarēt» pretiniekus. Tas bija galvenais uzstādījums.

Kāpēc jūs esat pārliecināts, ka Juraša un Jaunupa mērķis bija «čakarēt» pretiniekus?

Manas domas pamato arguments, ka simtprocentīgi visas reizes, kad esmu vērsies KNAB ar konkrētiem faktiem – gan kā MA direktors, gan kā zvērināts advokāts –, tam nebija pilnīgi nekāda rezultāta.

Raidījumā jūs sacījāt, ka esat vērsies arī personīgi pie Jutas Strīķes.

Esmu zvanījis Jutai Strīķei uz mobilo telefonu. Ticies ar viņu KNAB telpās. Stāstījis par konkrētiem gadījumiem, kuros ir konkrētas korupcijas pazīmes. Neviens no šiem gadījumiem nekad, pat uz pārbaudes laiku, nav ticis ierosināts izmeklēšanai. Faktiski viena iemesla dēļ – šajās lietās nav figurējuši Jaunā laika, vēlāk Vienotības, politiskie oponenti. Es par šiem vārdiem atbildu. Tā tas bija.

Kāpēc jūs nerakstījāt iesniegumu par to?

Saprotiet, kad jūs zvanāt jau trešo reizi, jūs saprotat, ka nav nekādas jēgas vairs par to rakstīt iesniegumu. Klienti vēlējās, lai es viņus uzrunāju, lai gan klientiem arī iepriekš norādīju, ka neloloju nekādas cerības. Sevi es neuzskatu par taisnības cīnītāju tā iemesla dēļ, ka neesmu eņģelis, bet man patīk skaidra valoda. Tāpēc pateikšu skaidri un gaiši – šie «taisnības cīnītāji» Juris Jurašs un Juta Strīķe, zinot arī gadu gadiem esošās shēmas un saites, piemēram, Mārtiņa Bunkus un Kaspara Bunkus, kurš ir bijis Valsts ieņēmumu dienesta atbildīga amatpersona, starpā, šajā jomā neko nav darījuši. Un tam ir daudz pierādījumu. Nosaukšu tikai vienu piemēru. Nozarē visiem ir zināms slavenais, tā saucamais «zelta trijstūris» – Jurašs, Čerņeckis un Bunkus (Kaspars Čerņeckis – bijušais VID ģenerāldirektora vietnieks, Kaspars Bunkus – bijušais VID Maksātnespējas procesa daļas vadītājs – red.). Kur šie taisnības cīnītāji Jurašs un Strīķe ir bijuši visos tajos gadījumos, kad Bunkus, izmantojot savu ietekmi un dienesta stāvokli, ir izteicis dažādus «piedāvājumus» uzņēmējiem? Kāpēc viņi nav reaģējuši? Jūs saprotiet – Latvija ir tik maza, un tad, ja kāds no šādas iestādes apgalvo, ka par situāciju neko nezināja, ir skaidrs – viņš melo. To zināja visi, par to runāja visi. Kur ir kaut viena pārbaudes lieta, nerunājot nemaz par krimināllietām?

Kā darbojās šis «zelta trijstūris»?

Darbības shēma bija ļoti vienkārša. Uzņēmējam ir kāda problēma, piemēram, nodokļu uzrēķins. Tajā brīdī pie uzņēmēja atnāk nelaiķis, t.i., Bunkus un piedāvā sakārtot šo jautājumu. Simts tūkstoši – tas bija tāds ļoti ierasts skaitlis. Citreiz tas bija lielāks. Piemēram, tev ir uzrēķins par 800 tūkstošiem, tev piedāvā – nu, mēs par simts tūkstošiem šo problēmu tev varam atrisināt. Un tā arī tika atrisināta. Bet šeit, protams, vajag, lai kāds uzņēmējs uzdrošinās par to stāstīt. Tikai tā visi kopā mēs varam šo esošo sistēmu nograut.

Pagaidiet, izejam tomēr pa šo «zelta trijstūri». Jūs sākāt stāstīt par Bunku, kurš iet pie uzņēmējiem. Ko tur dara Jurašs? Un kur ir Strīķe?

Nu, viens ir «biznesa» gals, bet otrs – «piesegšanas» gals! Jo saprotiet, ka zem katras šādas darbības apakšā ir potenciāla krimināllieta. Juridiskajā biznesā Latvijā Aston Martin nevar nopelnīt bez krimināllietas. Un skaidrs, ka to visu nevar izdarīt administrators viens pats. Tur vajag valsts amatpersonu, kas «palīdz» pieņemt pareizos lēmumus. Un tad ir skaidrs, ka ir vajadzīga tiesībsargājošo iestāžu vadība, kas «piesedz», lai tur nav krimināllietas. Tas ir pārbaudāms jautājums, vai J. Jurašs, piemēram, nav viens no tiem, kas nav vēlējies, lai Dzimtās sētas maksātnespējas procesā tiktu ierosināta krimināllieta?

Kas to, jūsuprāt, pārbaudīs?

Izstāstīšu, kā tas ir reāli, lai nav tukša runāšana. Pagājušajā gadā bez vēsts pazuda uzņēmējs Andris Bojārs, AB Bild īpašnieks. Viņam bija konflikts ar Mārtiņu Bunku. Vēsturiskie fakti stāsta šādas detaļas. Tad, kad sākās konflikts, AB Bild bija sekmīgi strādājoša kompānija. Sākās konflikts, un M. Bunkus darbiniece uzrakstīja iesniegumu konkrētai VID amatpersonai ar lūgumu veikt nodokļu auditu sekmīgi strādājošam uzņēmumam. Momentāni tika ierosināta nodokļu audita pārbaude. Vēlāk pārbaudītāji saņēma disciplinārlietu par šo pārbaudi, jo tai nebija nekāda pamata. Tad, kad neizdevās uzbrukums uzņēmumam AB Bild caur nodokļu auditu, tika panākts policijas lēmums veikt dažādas operatīvās darbības pret AB Bild, piemēram, veikt kratīšanas, izņemt dokumentus un tamlīdzīgi. Rezultāts bija tāds, ka apmēram pēc pusgada AB Bild bija maksātnespējīga kompānija. Un vai gadījumā ar AB Bild maksātnespējas procesu nebija saistīts M. Bunkus? Tādu piemēru ir ļoti daudz. Un, ja līdzīgus piemērus vēsturiski nezināja vai negribēja zināt J. Jurašs un J. Strīķe, tad viņi ir vai nu galīgi nekompetenti, vai pilnībā iesaistīti. Es sliecos domāt, ka tas bija otrais variants.

Taču arī J. Jurašs un J. Strīķe nedarbojās «vakuumā». Mēs atceramies, kā par Strīķi un Jurašu savulaik iestājās Jaunais laiks un Vienotība!

Ir skaidrs, ka šos «vilkačus uzplečos» politiski piesedza. Tāpēc, ka uz Jauno laiku un Vienotību KNAB skatījās «caur pirkstiem», piemēram, par ziedojumiem. Šī saite ir nepārprotama. Un tā noved līdz Edgaram Jaunupam.

Bet kurš šajā kombinācijā bija augšā – Juta Strīķe, Jurašs vai Jaunups?

Es domāju, ka Edgars Jaunups bija augšā. Viņam faktiski vienu brīdi bija vislielākā ietekme Latvijā. Bet Juta Strīķe un Juris Jurašs bija tikai izpildītāji. Ziniet, ir tādi ķēdes suņi.

Politiķi tātad nevis vienkārši «pievēra acis», bet aktīvi piedalījās?

Viena no saitēm, ko, iespējams, izmantoja Jaunups, bija tas, ka Strīķes amats visu laiku karājās mata galā un bija atkarīgs no politiķu labvēlības. Jo es runāju nevis vienkārši par noziedzīgu organizāciju, bet par politiski organizētu noziedzīgu organizāciju. Šīs politiski organizētās noziedzības saknes nāk no Jaunā laika un Vienotības. Tas, ka vēlāk tai pievienojās Nacionālā apvienība, bija laika jautājums. Tāpēc, ka bija izdevies to izveidot. Tāpēc, ka tā darbojās. Un tad, kad shēma darbojas, tā tiek paplašināta. Maksātnespējas administratoru piesegšana beigu posmā ir tikai sekas tam, kas tika aizsākts zem politiskajiem godīguma saukļiem, izmantojot Jaunā laika ietekmi. Šī saistība ir nepārprotama.

Politiskā saistība?

Politiskā saistība un KNAB izmantošana politikā. Nu, pajautāsim – vai varētu būt tā, ka informācija no tiesībsargājošajām iestādēm – ne par savējiem, bet par «nepareizajiem» – tika nopludināta tieši no Jutas Strīķes un Jura Juraša? Uz to lai atbild politiķis Juris Jurašs – cik bieži viņš bija Romualda Vonsoviča kabinetā, Brīvības ielā 40? Lai paskaidro, cik reižu viņš ir tur bijis?

Kāpēc tas ir svarīgi, cik reižu Jurašs ir bijis Vonsoviča kabinetā?

Vai varētu būt tā, ka Vonsoviča dzīvesbiedrei Baibai Strautmanei ir saistība ar masu medijiem? Laika posmā, kad tajos par analītiku uzskatīja ziņu nopludināšanu no vienas konkrētas drošības iestādes. Un vai varētu būt tā, ka šī ziņu nopludināšana pamatā bija par biznesa un politiskajiem konkurentiem? Vai varētu būt tā, ka šīs personas bez konkursiem ir dabūjušas pasūtījumus un nopelnījušas miljonus? Bet to jau sabiedrība neuzzināja, ka tas ir noticis bez konkursiem.

Vai notikusī M. Bunkus slepkavība nav nopietna robežšķirtne visai mūsu sabiedrībai?

Šodien tiek lauzti šķēpi, vai tā bija atriebība vai arī tas bija brīdinājums. Atriebjas parasti par jau notikušu faktu. Brīdina par kaut ko, kas gaidāms nākotnē. Demonstratīva slepkavība gaišā dienas laikā tuvu Iekšlietu ministrijai, salīdzinoši tuvu pārpildītai ielai ar puķu tirgotājiem liek pamatoti uzskatīt, ka tas bija brīdinājums par kādiem turpmāk esošiem notikumiem. Īpaši gribu vērst uzmanību uz to, kāpēc pie varas esošajai elitei bija būtiski, lai šajās dienās uz Latviju atbrauktu Amerikas valdības pārstāvis un pateiktu, ka viņi uzraudzīs kādas bankas likvidācijas procesu. Vai jūs neredzat zināmu saistību starp šiem notikumiem?

Kāpēc Latvijas politiķiem bija svarīgi, ka atbrauc ASV pārstāvis?

Tāpēc, ka tā ir iespēja noņemt atbildību no saviem pleciem. Tā ir iespēja dot signālu brīdinājuma izteicējiem, ka mēs jau par šo procesu vairs nelemsim. Es tagad atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to. Vai varētu būt tā, ka vairākas personas ar labi zināmiem uzvārdiem mūsu sabiedrībā pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības jutās diskomfortā, ka viņas varētu būt nākamās? Vai varētu būt tā, ka advokātam Romualdam Vonsovičam, kurš, kā zināms, ir cieši strādājis ar Mārtiņu Bunku, bija ļoti labas attiecības Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā? Vai varētu būt tā, ka iepriekšējā FKTK vadība bija bieži viesi tajā pašā kabinetā? Vai Gvido Romeiko ir bijis biežs viesis Romualda Vonsoviča kabinetā? Vai Brazovska kungs ir bijis biežs viesis šajā kabinetā? Vai varētu būt tā, ka Romualds Vonsovičs apkalpoja Trasta komercbanku? Vai šie jautājumi nerada jaunus jautājumus? Vai varētu būt tā, ka Mārtiņš Bunkus bija galvenais pretendents uz ABLV maksātnespējas administratora statusu? Ar potenciālo iespēju saņemt 400 miljonu lielu administratora «atlīdzību». Nozarē visi zina par Mārtiņa Bunkus un Māra Sprūda vēsturisko konfliktu. Vienai pusei bija šī politiskā aizmugure, un arī otrai bija politiskā aizmugure, taču tai bija vēl arī mediju aizmugure. Šis «administratoru karš» ļoti interesanti atspoguļojās medijos. Jāsaka, man ir pat mazliet žēl Māra Sprūda. Jo Sprūds bija vienīgais, kurš publiski dabūja ciest, kaut gan visā stāstā bija divas puses. Bet par otru pusi jau neviens publiski nerunāja. Līdz slepkavības dienai lielākā sabiedrības daļa nezināja par tādu Mārtiņu Bunku. Atbilde ir ļoti vienkārša – par Mārtiņu Bunku negribēja zināt tie, kas «cīnījās» par taisnību maksātnespējas procesa jomā. Šai politiski organizētajai noziedzībai bija arī vienojošs aspekts.

Kāds?

Te man ir jāuzdod vēl viens «vai varētu būt, ka» jautājums. Vai varētu būt tā, ka es esmu redzējis tā saucamo maksātnespējas administratoru «obščaku» – kopīgo kasi? Un vai varētu būt tā, ka es esmu redzējis, kas viņu tura?

Kas tur «maksātnespējas administratoru «obščaku»»?

Tas lai pagaidām vēl paliek noslēpums. Bet uzdošu jautājumu – vai varētu būt tā, ka arī Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā parādās milzīgas atlīdzības un vieni un tie paši uzvārdi? Tajā skaitā mana kolēģa R. Vonsoviča uzvārds. Milzīga atlīdzība laikā, kad Raimonds Pauls, simt gadu laikā viena no ievērojamākajām Latvijas personām, lai kā var vērtēt viņa politiskos uzskatus, nav atguvusi savu godīgi nopelnīto naudu! Tā vietā, lai politiskās partijas lobētu administratoru un viņiem pietuvināto intereses Saeimā, tas bija valsts goda jautājums – pieņemt atsevišķu likumu speciāli Raimondam Paulam. Un valstij bija pienākums viņam kā mūsu sabiedrības visslavenākajam cilvēkam atdot nozagto mūža ietaupījumu. Valstij vajadzēja paņemt naudu nost no administratoriem un atdot atpakaļ Paulam kaut vai ar speciālu likumu! Tā vietā mēs redzam, kā Parādnieks joprojām tikai skraida pa Saeimu un lobē likumus administratoriem par labu. Un vairums Saeimas deputātu izliekas, ka neko neredz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Gobzems visvairāk ministru posteņus piedāvā JKP, kurai būtu jāsastrādājas ar ZZS

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) visvairāk ministru posteņus piedāvā Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Sev «KPV LV» vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.

JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.

Apvienībai «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems pārtrauc sarunas par valdības veidošanu ar Attīstībai/Par

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems nolēmis pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar partiju apvienību «Attīstībai/Par» (AP), paziņoja Gobzems.

«Ar šo paziņoju, ka no turpmākajām valdības veidošanas sarunām izslēdzu «Attīstībai/Par», kurai pielipis valdības gāzēja vīruss. Šim vīrusam jau ir recidīva raksturs un tā, acīmredzot, ir tā jaunā politika, ko partija solīja vēlētājiem,» teikts Gobzema paziņojumā.

Gobzems pārmet, ka jau no paša sākuma AP esot bijusi «vēlme spēlēt tikai Edgaram Jaunupam un tā sponsoriem saprotamu spēli». «Neviena konstruktīva priekšlikuma, meli televīzijas kameru priekšā, gļēvulīgi smaidi, drosmes trūkums runāt sejā un aizmuguriski kuluāru piedāvājumi vēl vakar vakarā ar mēģinājumiem izveidot (...) valdību ar Krišjāni Kariņu (JV) priekšgalā un centieniem trūkstošās balsis piepirkt no citām partijām,» AP kritiku turpina Gobzems, «es ļoti ceru, ka partijas šādiem netīriem kuluāru piedāvājumiem netaisās piekrist un netaisās iet Jaunupa pavadā, akceptējot iepriekš politikā pierastu deputātu pirkšanas scenāriju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems Vējonim prezentēšot trīs jaunus situācijas redzējumus

LETA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) šodien pie Valsts prezidenta dosies ar trim situācijas redzējumiem, no kuriem neviens nav tāds, par ko mediji rakstīja aizvadītajās brīvdienās, šorīt sociālajā tīklā «Facebook» paziņojis pats Gobzems.

Pēc politiķa domām, šī būšot viena no interesantākajām dienām viņa dzīvē. Pirmkārt, šodien esot sagaidāms mēģinājums šķelt partiju «KPV LV» nolūkā turpināt «veco politiku», taču Gobzems apgalvo, ka tas neizdosies. «Uzreiz varu pateikt - partiju neviens nesašķels ne Meroni, ne Šlesers, ne kāds cits. Nodevējus neciena neviens, tos neciena arī tie, kuru interesēs šķelšanu kāds grib panākt, un to saprot ikviens,» norāda Gobzems.

Otrkārt, diena būšot interesanta tāpēc, ka viņš iešot pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nevis «ar baltu karogu», bet ar trim situācijas redzējumiem. «Un neviens no tiem nav tāds, par ko prese brīvdienās rakstīja, pludinot daža cita greizsirdīga politiķa baumas bailēs no jaunas politikas,» norāda premjera amata kandidāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien izslēgts no partijas «KPV LV» Saeimas frakcijas, žurnālistus informēja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta «Dažādi», piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka šodien ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

«KPV LV» dibinātājs Artuss Kaimiņš bija rosinājis politiskā spēka valdi lemt par Gobzema izslēgšanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka dokumentus šajā jautājumā iesnieguši arī citi biedri, ne tikai Kaimiņš.

Saskaņā ar «KPV LV» mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

Kaimiņš šodien pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera kandidāts Aldis Gobzems ir malacis, ka vismaz ir nosēdinājis pie viena galda gandrīz visu atšķirīgo partiju pārstāvjus, kuri pirms tam vilka līnijas viens pret otru.

Kad beidzas liels karš, pie sarunu galda apsēžas ne tikai draugi, bet arī pretinieki. Jo, neskatoties uz visām domstarpībām un atšķirībām, neskatoties uz to, ka ir šauts un karots, mēģinot vienam otru sakaut, ir nonākts līdz tam, ka karam vienreiz ir jāpieliek punkts. Tāda ir kopējā griba. Citādi zaudējumi būs pārāk lieli. Citādi nevienam nebūs labāk, bet sliktāk. Citādi var tikt pazaudēts tas viss, kas cīņā ir iegūts un sasniegts. Jo mērķis nav karš, bet miers un labāka dzīve.

Gobzema izredzes ir pieaugušas, jo ir skaidri redzams, ka iepriekšējais bloks, kuram bija tikai 32 balsis, ir nojaukts. Tagad Gobzemam ir daudz vairāk balsu. Jo skaļāk par «populista» kandidatūru «ierēc» Facebook «troļļi», jo vairāk ir skaidrs, ka par spīti agresīvajai, pret viņu vērstajai kampaņai medijos un sociālajos tīklos Gobzemam ir iespējas izveidot valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts un bijušais advokāts Aldis Gobzems (KPV LV) Administratīvajā rajona tiesā Rīgā ir pārsūdzējis Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) lēmumu par viņa izslēgšanu no advokatūras, apstiprināja politiķis.

Administratīvās rajona tiesas Rīgā pārstāve Ilze Butkus apstiprināja, ka tiesā ir saņemts iesniegums no Gobzema, taču nevarēja komentēt tā saturu. Viņa skaidroja, ka lēmumu par lietas tālāku virzību tiesa, visticamāk, pieņems šīs nedēļas laikā, taču termiņu ir iespējams pagarināt.

Gobzems arī norādīja, ka, viņa ieskatā, viņš ticis izslēgts nevis tādēļ, ka savas profesionālās darbības laikā būtu izdarījis kaut ko nelikumīgu, bet tādēļ, ka savas politiskās karjeras laikā esot pateicis vārdu «bandīts». Viņš pauda, ka advokatūras praksē ir bijuši gadījumi, kad pret citiem kolēģiem nav ierosinātas disciplinārlietas pat par nopietnākiem pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) ir daudzi saskares punkti jeb līdzīgi plāni, arī attiecībā uz ministriju skaita samazināšanu un efektīvas tieslietu sistēmas nodrošināšanu, aģentūrai LETA pirms šodien gaidāmajām abu partiju sarunām sacīja «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems.

Politiķis norādīja, ka efektīva tieslietu sistēma ietver arī cīņu ar korupciju. Varbūt partijām ir atšķirīgs skatījums par kādām detaļām, bet ir līdzīga konceptuāla pieeja par rīcību šajās jomās, pauda Gobzems.

Vaicāts par to, kas varētu būt «KPV LV» finanšu ministra amata kandidāts, ja Gobzems kļūtu par premjeru, politiķis atbildēja, ka par kandidātiem uz ministru amatiem nav plānots runāt līdz brīdim, kad Valsts prezidents nominēs premjera amata kandidātu.

Gobzems un citi «KPV LV» līderi jau iepriekš norādījuši, ka prioritāri nepieciešams pārrunāt jautājumus par veicamajiem darbiem.

Jau ziņots, ka politiskās partijas, kas varētu piedalīties valdības veidošanā, šodien oficiāli sāks divpusējās sarunas. JKP informējusi, ka plkst.11.30 savā birojā tiksies ar «KPV LV», bet plkst.14 ar partiju «Attīstībai/Par!».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) piektdien, 7.decembrī, plāno iepazīstināt partnerus ar «reālu plānu B» valdības izveidošanai, pavēstīja politiķis.

Gobzems pagaidām neatklāja, ko paredz viņa plāns.

Uz tikšanos plkst.10 partijas «KPV LV» Saeimas frakcijā aicināts pa vienam pārstāvim no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV).

Kā ziņots, vairākas sarunās iesaistītās partijas uzskata, ka vēl nav paveikti ļoti būtiski valdības izveidošanas priekšdarbi, tāpēc tās skeptiski vērtē iespēju tuvākajās dienās nonākt līdz Saeimas balsojumam par Gobzema veidojamo Ministru kabinetu.

Pagaidām vēl nav panāktas vienošanās par Gobzema vadītas valdības deklarāciju, sadarbības līgumu, Ministru kabineta sastāvu un atbildības jomu sadalījumu, un politiskie spēki norāda, ka šo darbu īstenošanai nepieciešams ilgāks laiks. Lai arī partijas ir skeptiskas un kritizē valdības veidošanas procesu, visas joprojām pauž gatavību sarunām par darbiem un valdības deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» pārstāvji piektdien vēl nedosies uz atkārtotām sarunām ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), jo vispirms vēlas tikties ar visām pārējām partijām, žurnālistiem sacīja «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Piektdien, 12.oktobrī, «KPV LV» tiksies ar «Jauno Vienotību», bet pirmdien, 15.oktobrī, ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Tāpat «KPV LV» «konsultāciju formātā» plāno tikties ar «Saskaņu», norādīja Gobzems, uzsverot, ka tas ir atšķirīgs formāts no valdības veidošanas sarunām. Viņš akcentēja, ka to darīs tāpēc, ka partija vēlētājiem solījusi iepazīstināt visas parlamentā pārstāvētās partijas ar savu programmu.

Gobzems norādīja, ka «KPV LV» mērķis nebija «strauji tikties» ar visām partijām un nepieciešams izveidot kvalitatīvu darbu grafiku. «Latvija bez valdības nepaliks,» piebilda Gobzems.

Viņš šodien esot ticies ar JKP līderi Jāni Bordānu un informējis par «KPV LV» nostāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems: Nepieciešams atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu funkciju audits

LETA, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nepieciešams atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu funkciju audits, intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pauda «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Viņš minēja, ka «KPV LV» īsti nav saprotams, kādēļ atsevišķi pastāv, piemēram, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas institūcija un finanšu noziegumu izmeklēšanas institūcija. Tāpat esot divas ekspertīžu veikšanas vietas, kas pēc būtības veicot identisku darbu. Varot minēt arī citus līdzīgus piemērus.

Gobzems uzskata, ka ir jāveic šo iestāžu funkciju audits, lai saprastu, vai tās jāsaglabā kā atsevišķas institūcijas.

Viņš neizslēdza, ka varētu runāt par iespējamu apvienošanu, tomēr uzsvēra, ka šajā kontekstā nerunā par Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

Komentējot valdības veidošanas sarunas, Gobzems pieļāva, ka tās jaunu dinamiku iegūs pēc otrdien gaidāmās triju partiju premjera amata kandidātu tikšanās ar Valsts prezidentu, bet vēl lielāku - pēc konkrētas Ministru prezidenta nominācijas. Līdz tam, viņaprāt, varot gaidīt vairāk vai mazāk tehnisku darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gobzems: Latvija vairs nevar paļauties uz pašmāju darbaspēku

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vienīgais veids, kā pacelt ekonomiku, manuprāt, ir drosmīgi pateikt, ka mums ir prioritāra kāda nozare, un vismaz vienas nozares ietvaros - kaut vai kā avantūru, uzdrošināšanos vai pilotprojektu - atbrīvot uzņēmumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Lai paskatītos, cik daudz ārvalstu kompānijas uz tā rēķina konkrētajā nozarē un periodā pārcelsies uz Latviju,» zvērināts advokāts Aldis Gobzems aicināja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Gobzems sacīja, ka šis ir vienīgais risinājums, jo Latvija vairs nevar paļauties uz pašmāju darbaspēku: «Man šķiet, tas ir vienīgais reālais scenārijs pie situācijas, kad cilvēki brauc un joprojām turpina braukt prom. Nav nekāda rādītāja, ka šī aizbraukšana ir apstājusies, un nav rādītāju, ka viņa apstāsies šogad, nākamgad vai aiznākamgad. Tas kopumā nozīmē, ka, lai cik daudz mēs ievestu darbaspēku, tas nepalīdzēs kopumā pacelt ekonomiku.»

Viņš arī kritizēja aicinājumus palielināt atbalstus, lai pārliecinātu aizbraukušos latviešus atgriezties. Gobzems norādīja, ka pabalsti nepalielinās valsts ekonomiku. «Var jau populāri runāt, ka mēs domāsim, kā pacelt bērnu pabalstus vai pensijas, un tad brauks no tās Anglijas vai Īrijas atpakaļ, bet tas viss, protams, ir teorijā. Nav iespējams caur pabalstu sistēmu palielināt valsts ekonomiku,» sprieda advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems: Valdība jāveido ar smaidu un baudu, nevis ar drūmām sejām

LETA, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība jāveido ar smaidu, ar baudu, nevis ar drūmām sejām un drūmiem paziņojumiem, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) pēc sestās partiju kopīgās tikšanās, kas nav ieviesusi lielāku skaidrību par topošo valdību.

«Valdība Latvijā būs,» akcentēja Gobzmes, piebilstot, ka agrāk vai vēlāk «KPV LV» to vadīs. «Nesteidziniet mūs, ļaujiet ieturēt ritmu,» norādīja politiķis, atbildot uz jautājumu par topošās valdības aprisēm.

Viņš arī akcentēja, ka izmantos visu atvēlēto laiku - līdz 10.decembrim, lai izveidotu rīcībspējīgu valdību.

Tikšanās laikā šodien partijas apsprieda jautājumus, kas saistīti ar valdību veidojošo partiju sadarbības memoranda projektu. Rīt un parīt partijas runās par konkrētām reformām - administratīvi teritoriālo reformu, OIK, kā arī veselības nozari. Savukārt ceturtdien, 6.decembrī, partijas runāšot par valdības deklarāciju un atbildības jomu sadalījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Kariņš noraida Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam

LETA, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jaunās Vienotības» premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraida Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, un sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpinās līdz rītdienai.

«Man šobrīd ir skaidra viena lieta - Aldis Gobzems šo valdību nevēlas izveidot un atbalstīt. Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» žurnālistiem sacīja Kariņš. Viņš piebilda, ka «KPV LV» līdz šim teikuši, ka neizvirzīs citu kandidātu.

Valdībai bez «KPV LV» ar četrām partijām būtu vien 50 balsis. «50 balsis neatbilst stabilam centriski labējam vairākumam,» norādīja politiķis.

Taujāts, vai plāno sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš atbildēja: «Es domāju, ka tas nav mans lēmums. Ja es varētu brīvi rīkoties, būtu strādājis ar 77 balsīm - visām sešām labējam partijām.» Līdz šim gan tas neesot bijis iespējams, ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) «sarkanās līnijas» pret ZZS. JKP līderis Jānis Bordāns ir uzsvēris, ka uztur spēkā šo «sarkano līniju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Premjera kandidāts valdības veidošanā plāno iesaistīt sešas partijas, bet par šo jautājumu vēl lems frakcija

LETA, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanā varētu iesaistīt sešas parlamentā pārstāvētās labēji centriskās partijas, tomēr par šo jautājumu vēl lems «KPV LV» Saeimas frakcija, žurnālistiem sacīja premjera amatam nominētais politiķis Aldis Gobzems (KPV LV).

Gobzems skaidroja, ka vispirms valdības veidošanas procesu pārrunās frakcijā. Šodien varētu tikt veikti sagatavošanas darbi, bet oficiālās tikšanās vēl varētu nenotikt.

Politiķis vērsa uzmanību, ka «KPV LV» frakcija jau iepriekš ir nolēmusi, ka mēģinās veidot valdību no labēji centriskām partijām.

Gobzems pagaidām arī sīkāk nekomentēja iecerēto valdības veidošanas sarunu gaitu, mudinot ar šādiem jautājumiem nesteidzināt politisko spēku. Viņš akcentēja, ka divas nedēļas ir pietiekams laiks, un vispirms šo jautājumu «KPV LV» pārrunās frakcijā, kā arī uzklausīs citas partijas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt «KPV LV» premjera amata kandidātam Gobzemam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru