Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Pieaugošās pakalpojumu kvalitātes prasību nodrošināšanai mazajām kompānijām jāapvienojas vai jāstrādā ar nišas produktiem.

Sadrumstalotajā Latvijas preču izplatīšanas segmentā turpināsies konsolidācija, norāda loģistikas jomas eksperti. Kā vēl vienu tendenci viņi min starptautisko kompāniju interesi par Latviju kā distribūcijas centru. Savukārt kā viens no sāpīgākajiem jautājumiem loģistikas ķēdē iesaistītajiem tiek nosaukts piegādes reģionu noturēšana, ņemot vērā cilvēku skaita samazināšanos, kam var sekot arī veikalu skaita samazinšanās. Reģionālās piegādes kompānijām nākšoties subsidēt no ienākumiem Rīgā.

Neskatoties uz krīzi, mazās loģistikas firmas ir izdzīvojušas, konsolidācija sākusies tikai tagad, novērojis Baltic Logistic Solutions valdes loceklis Jevgēņijs Semjaņņikovs, kura vadītā kompānija nodroošina piegādes loģistiku Baltijas valstīs, tostarp Statoil DUS, Narvesen veikaliem un kioskiem. Atsākoties tirdzniecības un ražošnas apjoma kāpumam Latvijā, esot jūtams pieprasījums pēc kvalitatīvākiem un cetralizētiem loģistikas risinājumiem, ko mazās kompānijas vienas pašas nespēj nodrošināt nepietiekamo resursu dēļ. «Lai izdzīvotu, jākonsolidējas un jāuzvar «ar masu», jo vajag daudz ieguldījumu un resursu,» viņš skaidro. Arī ražotāji meklējot vienu partneri, kas nodrošinātu visu loģistiku. Krīze Eiropā Latvijas loģistikas nozarei nākot par labu, jo starptautiskās kompānijas domā par darbības efektivizēšanu, tādējādi daudzas funkcijas nododot ārpakalpojumā,, tostarp preču izplatīšanu.

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Lietuvas Konkurences padome atļāvusi Kaimanu salās reģistrētajam fondam Meridian Capital CIS Fund iegūt netiešu vienpersonisku kontroli pār Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu SIA Rīgas piensaimnieks, raksta Veršlo žinios.

SIA Rīgas piensaimnieks pazīstamākie produkti ir Kārums un Dzintars.

Darījumu vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Iesniegumu padome saņēma maijā, un patlaban tas tiek izskatīts.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/tax(1).jpg

Viņš sacīja, ka konsolidācija tiks nodrošināta, par 16 miljoniem latu samazinot izdevumus, bet par 34 miljoniem latu palielinot ieņēmumus.

Pēc Vilka teiktā, pamatā runa ir par pasākumiem, par kuriem valdība vienojusies jau iepriekš. Runājot par darbinieku skaita un atalgojuma fonda samazināšanu valsts pārvaldē, ministrs minēja, ka rasti dažādi risinājumi, kā ministrijās ietaupīt līdzekļus, veicot mazāku darbinieku skaita vai algu samazinājumu. Pamatā ministrijas apņēmušās vairāk ietaupīt uz dažādu preču un pakalpojumu iegādes rēķina. Tas gan nenozīmē, ka ministrijās vispār netiks samazināts darbinieku skaits un atalgojuma fonds, uzsvēra Vilks.

Papildu konsolidācija nav paredzēta, ņemot vērā, ka budžeta projektā ir paredzēti lielāki konsolidācijas pasākumi, nekā nepieciešams 2,5% deficīta noturēšanai.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība), komentējot iepriekš izteiktās Latvijas Bankas prezidenta bažas.

«Lai nodrošinātu 2,5% deficīta līmeni, būtu pieticis ar konsolidācijas pasākumiem mazāk nekā 100 miljonu latu apmērā. Šobrīd ir plānots budžetu konsolidēt 150 miljonu latu apmērā, kas atbilst apmēram 1,9% līdz 2% lielam deficītam. Un tā ir rezerve. Tāpat Latvijas gadījumā tiek prognozēta mazākā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs, un arī tas ir uzskatāms par rezerves pasākumu. Tādējādi nedomāju, ka būs nepieciešama budžeta papildu konsolidācija. Protams, ja situācija būtiski pasliktināsies visā Eiropā, no papildu konsolidācijas neizspruks neviena valsts, bet mūs tas var skart vismazāk,» skaidro Reirs.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas prognozes par to, ka Latvijai 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), Finanšu ministrija (FM) aicina valdību atbildīgi rīkoties, izskatot Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus pensiju likumā, kam ir liela fiskālā ietekme uz valsts budžetu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas valdībai jābūt skaidram redzējumam par to, kurām nozarēm un kādā apjomā būs jāsamazina izdevumi, lai nodrošinātu LM iniciatīvu, informē FM.

Pensiju palielināšana ir ļoti svarīgs jautājums, lai uzlabotu to saņēmēju finansiālo situāciju un labklājību. Tomēr LM virzītie grozījumi pensiju likumā 2016. gada budžetā pilnībā izsmeļ jelkādas iespējas citām nozarēm nodrošināt jau piešķirtos līdzekļus, piemēram, skolotājiem, ārstiem, medmāsām, policistiem un citiem, kuri saņem finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Nav pieņemami, ka LM šo jautājumu virza ārpus nākamā gada budžeta veidošanas procesa, kas ir netaisnīgi pret visām pārējām nozarēm.

Šādu lēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz kopējo valsts budžeta deficītu, nedrīkst skatīt ārpus kopējā 2016. gada budžeta veidošanas procesa. Par to ir jāizlemj tikai tad, ja ir skaidrs, kā šos izdevumus kompensēt.

Starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Darījuma noslēgšanai ir nepieciešams saņemt Latvijas Konkurences padomes atļauju. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Meridian Capital ir ilggadējs Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma Food Union finansiālais partneris, un Meridian Capital investīciju direktors Nodirs Normatovs ir Food Union grupas uzņēmuma Rīgas piena kombināts padomes loceklis.

Latvijai budžeta izdevumus nāksies samazināt par 100 līdz 140 milj. eiro, taču solītā IIN likmes samazināšana jāīsteno, bet tā jākompensē ar PVN standartlikmes pacelšanu līdz 23%

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Ketners. Viņaprāt, pirms ķerties pie nodokļiem, to izmaiņām, vispirms jāsaprot Latvijas tautsaimniecības iespējas, kā arī tas, ka visu nozaru vēlmju sarakstu pēc finansējuma nav iespējams apmierināt.

Kādu redzat situāciju šā un nākamā gada valsts budžetā, vēl jo vairāk, ja tiek uzturētas prognozes par 2% lielu IKP pieaugumu, kaut arī no dažādām jomām ir vairāk negatīvu nekā pozitīvu ziņu, savukārt fiskālās disciplīnas eksperti jau brīdina par problēmām, bet premjere aicina nelietot vārdu «konsolidācija»?

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Šā gada budžetā, iespējams, būs jāveic vēl papildus konsolidācijas pasākumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam De facto sacījis finanšu ministrs Andris Vilks.

«Patlaban nav pārliecības, vai tie četri miljoni būs. Arī tur ir zināmā mērā redzamas tendences, it sevišķi no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārvaldītajām ministrijām, šo summu samazināt. Tā ka nav izslēgts, ka arī no šiem četriem miljoniem izdevumu daļā, paliks varbūt divi miljoni,» raidījumam teica Vilks.

Ministrs sliktajos rezultātos vainojis koalīcijas partnerus ZZS, kas jau «saknē norakusi» visas idejas, kas būtu saistītas ar reformām un izdevumu mazināšanu, bet ar vieglu roku atbalstījusi nodokļu celšanu, ziņoja raidījums. «Tas absolūti nav nekāds komandas darbs un tas finanšu ministru protams dzen tādā strupceļā. Kāds komandas darbs izdodas, ja ir jomas, kuras konsolidācija skar daudz mazāk?» sacījis ministrs.

Konsolidācija vairumtirdzniecības nozarē ir neizbēgama.

Tā, komentējot ziņu, ka viens no lielākajiem pārtikas produktu vairumtirgotājiem SIA Voldemārs izlikts pārdošanai, norāda PROMO Cash&Carry valdes loceklis Aigars Ģērmanis.

Skaidrojot situāciju, PROMO Cash&Carry valdes loceklis atzīst, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir vairāk mazu vairumtirdzniecības uzņēmumu, kas liecina – konsolidācija nozarē nav bijusi pietiekami spēcīga. Viņš salīdzina – ja Igaunijā no lielākajiem vairumtirgotājiem ap 80 % pērn bijuši rentabli, tad Latvijā ap 60 % strādājuši ar zaudējumiem un peļņa bijusi nelielai daļai. Tieši sadrumstalotība un zemā rentabilitāte esot saistīta ar to, ka joprojām liels spēks ir mazumtirgotājiem. A. Ģērmanis saredz, ka nozare turpinās konsolidēties.

Pietiekami ilgu laiku dzirdējām dažādu politiķu un amatpersonu prātojumus par to, ka nenāktu par skādi sarunāt ar starptautiskajiem aizdevējiem, it īpaši Eiropas Komisiju (EK), lai tā savulaik aizlienētos miljardus Latvijai ļauj sākt atdot kaut kad vēlāk, nevis paredzētajā termiņā. Vēl jo vairāk - bija dzirdami skaļi apgalvjumi, ka EK taču ir pragmatiski, reāli domājoši, saprātīgi cilvēki, kuriem vienkārši vajagot paskaidrot, ka nepiekāpšanās šakā gadījumā nozīmētu Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, un diez vai tas ir viņu interesēs.

Tomēr pietika aizdevēju pārstāvjiem paviesoties Rīgā burtiski dažas pirmās stundas, lai mūsu valdības pārstāvji nāktu klajā ar publiskiem paziņojumiem, ka diez vai šāda parāda atdošanas termiņa pagarināšana vispār ir Latvijas interesēs. Tādējādi visi iepriekšējie stāsti par šā termiņa pagarināšanas neizbēgami pozitīvo efektu ir bijuši vai nu populistiskas, vai arī sabiedrību iemidzinošas pasakas. Jāņem vērā, ka mūsdienu pasaulē grūti ir atrast, kādu, kurš var aizdot vai iedot naudu, vienkārši noceļot pirmos piecus centimetrus no naudas kaudzes kādā ļoti lielā seifā. Proti, EK rīcībā nav lādes ar naudu, no kuras izlīdzēt grūtībās nonākušajām Eiropas valstīm.

Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien medijiem sacīja ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.

Vakar EK publicējusi rekomendācijas Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas, pēc Zemīša teiktā, ir kļuvušas precīzākas un konkrētākas.

EK uzsver, ka Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no IKP. Tāpat EK atzīst, ka Latvijas plānotie izdevumi aizsardzībai nav uzskatāmi par vienreizēju deficīta palielinājumu.

Savukārt veselības aprūpē būtu jāveic strukturālās reformas, bet ne uz deficīta palielināšanas rēķina.

«EK neiebilst Latvijas plāniem palielināt budžetu aizsardzībai un veikt reformas veselības nozarē, tomēr Latvija nedrīkst tērēt vairāk, nekā valsts var atļauties. EK nav pārliecības, ka Latvijai varētu būt tik daudz naudas, cik tā ir iecerējusi atvēlēt šīm nozarēm,» sacīja Zemītis.

Neskatoties uz to, ka eksporta un iekšējā pieprasījuma pieaugums pēdējos mēnešos liecina par ekonomiskās izaugsmes atsākšanos, Latvijas valsts budžeta konsolidācija tuvāko divu gadu laikā varētu sasniegt 700 līdz 800 miljonus latu.

Tā intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norāda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, uzsverot, ka valsts joprojām ir tērē vairāk nekā nopelna.

I. Šulca uzsver, ka, ja arī 2011.gadā konsolidācijas apmērs tiek samazināts par 280 miljoniem latu, ļoti liela summa tiek atstāta 2012. gadam.

«Atšķirība starp tiem [tēriņiem un ieņēmumiem] joprojām ir ļoti liela, bet problēmas ekonomikas ilgtspējai rada tieši pārāk lieli izdevumi, kas pārāk ātri auguši. Ja gribam nodrošināt valdības noteikto mērķi, ka budžeta deficīts nākamgad nepārsniedz 6%, bet 2012. gadā 3%, tad budžeta konsolidācija, kas jāpanāk nākamajos divos gados, varētu būt 700, 750, varbūt 800 miljoni,» tā EK pārstāve.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) paziņojis, ka gadījumā, ja neizdosies vienoties par šā gada valsts budžeta konsolidāciju vēl par 50 milj. Ls, kā to prasa starptautiskie aizdevēji, viņš varētu arī atkāpties no sava amata.

Tas būtu vīrišķīgs solis. Katrā ziņā tieši tā būtu vajadzējis rīkoties iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (V) brīdī, kad noskaidrojās, ka slaktiņu Jēkabpilī ir sarīkojuši policijas darbinieki. To sauc par politisko atbildību. Tomēr attiecībā uz Vilku jāteic, ka galvenais uzdevums šobrīd ir nevis mainīt finanšu ministrus, bet gan tikt galā ar valsts budžetu, kārtējo reizi «neiegriežot» visai tautsaimniecībai. Un šeit pastāv divas galvenās pamatproblēmas.

Pirmkārt, jau ilgāku laiku tiek demonstrēta totāla nespēja par kaut cik būtiskiem jautājumiem vienoties koalīcijas (Vienotība + ZZS) starpā. Kolīdz Vilks ierosina veikt reformas, piemēram, veselības aprūpes sistēmā, ZZS uzreiz paziņo, ka ar šādu ideju ministrs varot «spīdēt» ja nu vienīgi savās mājās. Turklāt rodas iespaids, ka galvenais iebildums viemēr ir nevis pret pašas reformas vai kāda cita soļa būtību, bet gan to, ka kāds vispār iedrošinās ķerties klāt ZZS pārstāvētai sfērai. Vienkāršoti sakot, ietekmes sfēras valdības veidošanas procesā sadalītas, un tagad, gluži kā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ASV, bet deviņdesmitajos gados - Latvijā, katram jāturas sava lauciņā, un nav ko bāzt degunu citu darīšanās. Vienīgi diez vai šādu principu iespējams nosaukt par konstruktīvu darbu koalīcijas ietvaros.

Palielināt pievienotās vērtības (PVN) nodokli ir visvienkāršākais veids, kā nākamā gada valsts budžetā dabūt papildus līdzekļus, taču tas nebūtu pareizi, piektdien raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš uzskata, ka valdībai būtu nopietnāk un vairāk jāskatās uz nekustamā īpašuma nodokļa pusi, bet šajā gadījumā lielākā daļa nodokļa ieņēmumu nonāktu pašvaldību, nevis valsts budžetā.

Savukārt vaicāts par iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) iespējamā samazinājuma par vienu procentpunktu atlikšanu, Bičevskis minēja, ka, visticamāk, valdība uz laiku no šī solījuma atteiksies.

Nav daudz nodokļu, kuri veido pietiekami lielu valsts budžeta ieņēmumu daļu, atzina Komercbanku asociācijas vadītājs. Tie ir tikai IIN un PVN.

Viņš pieļāva, ka papildus nauda 80 - 100 miljonu apmērā budžetā vajadzīga aizsardzības jomai, un otrs veids, kā šos līdzekļus iegūt, ir skatīties uz izdevumu samazinājuma pusi.

Latvijā bankas ir labi sagatavojušās Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Bankas ir finansiāli ļoti labā veselībā, lai pārciešu šo krīzi," teica FKTK vadītāja, piebilstot, ka banku kapitāli šobrīd ir spēcīgi, kā arī banku likviditātē ir laba.

Vienlaikus Purgaile arī atzina, ka Covid-19 krīze ietekmē banku darbību, tostarp jau šogad pirmajā pusgadā bankas ļoti proaktīvi izvērtēja savus kredītportfeļus, veidojot papildu uzkrājumus. Tāpat bankas atsaucās FKTK aicinājumam un neizmaksāja dividendes no pagājušā gada peļņas, tādējādi stiprinot kapitālu.

"Covid-19 krīze viennozīmīgi var atstāt sekas," pauda Purgaile.

Tāpat viņa atzīmēja, ka starp bijušajām nerezidentu bankām, kuras joprojām ir transformācijas procesā, būtu vēlama konsolidācija, lai tās spētu aktīvā darboties. "Mums nav tāds mērķis, vai uzstādījums, ka banku skaitam Latvijā būtu jāsamazinās. Taču arī mēs redzam, ka, it īpaši tām bankām, kas joprojām ir tā saucamajā transformācijas procesā, derētu apvienošanās, resursu konsolidācija, lai aktīvāk sāktu darboties, lai aktīvāk kreditētu, aktīvāk pievērstos tautsaimniecības atbalstam," sacīja Purgaile.

Finanšu sektora konsolidācija un globālo izaugsmes tempu bremzēšanās koriģējusi šā gada eirozonas IKP prognozi par 0,5% uz leju, salīdzinot ar 2012. gadu. Nav izslēgta arī vēl lielāka ekonomikas saraušanās.

Par to liecina vairāku Eiropas institūciju apkopotais ziņojums par eirozonas ekonomikas prognozēm 2013. un 2014. gadā. Ziņojumā teikts, ka eirozonas krīze, strukturālās problēmas augošās ekonomikas valstīs, kā arī joprojām vājā ASV ekonomikas atkopšanās, visticamāk, mazinās cerēto pasaules ekonomikas izaugsmi vēl vismaz visa 2013. gada laikā. Tāpat arī esošā un plānotā Japānas monetārā politika ir paaugstinājusi globālo obligāciju un biržas tirgu nepastāvību, skarot arī eirozonu, lai arī šī ietekme būs ievērojami mazāka nekā krīzes laikā. Lai gan finanšu sektora konsolidācija daudzās eirozonas valstīs ir kļuvusi mazāk ambicioza, tomēr turpinās arī 2013. gadā vājināt ekonomiku. Savukārt 2014. gadā, kad fiskālā politika atkal varētu kļūt neitrāla, bet iesāktās reformas tiks turpinātas un veiksmīgi īstenotas, eirozonas ekonomika atkal varētu atgriezties pie prognozētās 1,2% IKP izaugsmes. Tomēr ar to nebūs pietiekami, lai mazinātu bezdarba apjomus šīs zonas valstīs, kas turpinās pieaugt, sasniedzot 12,5%.

Valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad.

To intervijā Nozare.lv atzinis Vienotības finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.

Viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.

Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja Lattelecom, Latvijas Mobilo telefonu un airBaltic, taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama Latvenergo, Latvijas Pasta, Starptautiskās lidostas Rīga, Latvijas Dzelzceļa, Latvijas Gaisa satiksmes un Latvijas Valsts mežu privatizācija.

Baltijas valstīm atveseļojoties no krīzes, to iekšzemes kopprodukta pieaugums 2011. un 2012. gadā varētu sasniegt 4 – 5% gadā, prognozē SEB banka.

Pēc bankas domām ekonomikas izaugsmē, galvenais uzsvars joprojām būs uz eksporta attīstību un pārdomātu Eiropas fondu līdzekļu apguvi. Pat pie salīdzinoši pozitīvā scenārija, jārēķinās, ka ekonomiku un sabiedrību sagaida turpmāka struktūras pārkārtošanās un pielāgošanās, kas prasīs vēl vairākus gadus un ievērojamu piepūli.

Joprojām sabiedrības un valdības uzmanības centrā būs budžeta konsolidācija. Pat «izmocot» šā gada budžetu, vēl priekšā ir nākamā gada konsolidācija. Tādēļ ļoti svarīgi, lai koalīcijā būtu vienots skatījums par veicamajiem konsolidācijas pasākumiem.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(354).jpg

Brīdī, kad sākas runas par nākamā gada valsts budžetu, no Finanšu ministrijas un Saeimas Budžeta komisijas puses burtiski izstaro apskaužams optimisms par nākotnes perspektīvām.

Proti, budžeta deficītam izdosies ierakstīties 2,5% rāmjos, Latvijas ekonomikas izaugsme gaidāma 2,5% apmērā, un atšķirībā no iepriekšējās pieredzes nekāda papildu konsolidācija vairs nebūšot vajadzīga, jo tāpat jau esot sakonsolidēts viss iespējamais ar pieklājīgu rezervi. Vispār skaisti! No sirds gribētos, lai minēto institūciju prognozes izrādītos reālas, un tieši tā viss arī notiktu. Jāteic pat vairāk - minētais scenārijs droši vien apmierinātu lielāko daļu mūsu valstī strādājošo uzņēmēju. Ir gan kāda problēma…

Jau pagājušā gada nogalē, kad tika veidots 2011. gada budžets, DB konstatēja, ka valsts pamatbudžeta izdevumi ne tikai netiek samazināti, bet gluži pretēji - palielināti aptuveni par 300 milj. Ls.

Protams, var teikt, ka šāds kāpums ir pateicoties Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvei utt. Taču nupat medijos plaši izskanējis ekonomistu aprēķinātais fakts - valsts ierēdniecības uzturēšanai tiek tērēti 26 santīmi no katra lata. Tātad - 26% jeb ceturtā daļa no visa valsts budžeta.

Jaatgādina, ka jēdzieni «ierēdņi» un «valsts sektors» ir kaut kas ļoti atšķirīgs. Proti, valsts aparātā ietilpst ārsti, pedagogi, policisti, ugunsdzēsēji utt., kā arī ierēdņi. Un šos 26% apēd tikai pēdējā minētā kategorija. Tāpat der atcerēties, uz kā rēķina pēdējos gados galvenokārt tiek veikta valsts budžeta konsolidācija, ieskaitot šā gada budžeta papildu konsolidāciju par 50 milj. Ls - notiek dažādu nodokļu likmju celšana. Tātad realitāte veidojas bezgala ciniska - gan Latvijas uzņēmējdarbība, gan sabiedrība kopumā maksā un vēl maksās arvien lielākas summas par elektroenerģiju, apkuri, benzīnu, dabasgāzi un daudz ko citu, lai valstī būtu labi paēduši ierēdņi.