Citas ziņas

Godmanis: neticu, ka panākta vienošanās par 300 miljonu konsolidāciju

Elīna Pankovska, 01.04.2011

Jaunākais izdevums

«Es neticu, ka valdība vienojusies par 300 miljoniem. Vienošanās par šādu summu nav iespējama,» Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja bijušais premjers, šobrīd Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Ja gadījumā nākamgad konsolidācijas apjoms būs minētie 300 miljoni, viņš neredz iespēju, kur varētu vēl samazināt. Pensijas samazināt nevar, to arī nedz valdība, nedz partijas nemēģināšot darīt. Arī veselības nozarē samazinājums neesot iespējams. Tāpēc ir vairāk jādarbojas, lai varētu audzēt ieņēmumus, nevis nodarboties visu laiku ar ieņēmumu samazināšanu.

Savukārt cits Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš bija optimistiskāk noskaņots un uzsvēra, ka aplēses liecina, ka nākamgad būs nepieciešams vien 250 milj. Ls ietaupījums. Raugoties no pieredzes, iespējams, ka summa varētu būt vēl mazāka. Svarīgi, ka patlaban valsts tautsaimniecība aug un atdzīvojas. K.Kariņš arī piebilda, ka mēģina tautsaimniecība vairāk pārveidot uz eksportu, kas reāli šobrīd jau tiekot darīts. «Iekšējais tirgus vēl nespēj atlekt, bet mēs ejam pareizajā virzienā,» atzīmēja deputāts.

I.Godmanis gan bilda, ka ar eksporta pieaugumu jābūt uzmanīgiem. «Tas protams ir dzinējspēks, bet visu laiku neies uz augšu. Iespējams, ka šogad rādītāji būs zemāki nekā pērn,» norādīja bijušais premjers.

Runājot par pelēko ekonomiku, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle skaidro: «arvien vairāk cilvēku dzīvo no pelēkajiem ienākumiem, jo naudas paliek vairāk, bet nodokļu jomā to neredz.» Viņš skaidroja, ka jāpanāk situācija, ka nodokļi tiek maksāti valstij. Jāparāda, ka tie tiek tērēti iedzīvotājiem.

K.Kariņš piebilda, ka tomēr diskusijai jābūt ne tikai par ēnu ekonomikas apkarošanu, bet arī par to, kā radīt jaunas darba vietas. Protams, ka tur esot nepieciešamas investīcijas. «Nevar runāt tikai par naudas ietaupīšanu, jādomā arī par izaugsmi, kam patlaban netiek pievērsta pietiekama uzmanība,» atzīmēja EP deputāts. Viņš arī piebilda, ka valdībai jāpanāk, lai atsevišķas ministrijas uzsāk tik daudz aprunātās strukturālās reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Traucē lidostu kapacitātes trūkums

Egons Mudulis, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Loģistikā dominē konsolidācija un specializācija

Egons Mudulis, 14.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošās pakalpojumu kvalitātes prasību nodrošināšanai mazajām kompānijām jāapvienojas vai jāstrādā ar nišas produktiem.

Sadrumstalotajā Latvijas preču izplatīšanas segmentā turpināsies konsolidācija, norāda loģistikas jomas eksperti. Kā vēl vienu tendenci viņi min starptautisko kompāniju interesi par Latviju kā distribūcijas centru. Savukārt kā viens no sāpīgākajiem jautājumiem loģistikas ķēdē iesaistītajiem tiek nosaukts piegādes reģionu noturēšana, ņemot vērā cilvēku skaita samazināšanos, kam var sekot arī veikalu skaita samazinšanās. Reģionālās piegādes kompānijām nākšoties subsidēt no ienākumiem Rīgā.

Neskatoties uz krīzi, mazās loģistikas firmas ir izdzīvojušas, konsolidācija sākusies tikai tagad, novērojis Baltic Logistic Solutions valdes loceklis Jevgēņijs Semjaņņikovs, kura vadītā kompānija nodroošina piegādes loģistiku Baltijas valstīs, tostarp Statoil DUS, Narvesen veikaliem un kioskiem. Atsākoties tirdzniecības un ražošnas apjoma kāpumam Latvijā, esot jūtams pieprasījums pēc kvalitatīvākiem un cetralizētiem loģistikas risinājumiem, ko mazās kompānijas vienas pašas nespēj nodrošināt nepietiekamo resursu dēļ. «Lai izdzīvotu, jākonsolidējas un jāuzvar «ar masu», jo vajag daudz ieguldījumu un resursu,» viņš skaidro. Arī ražotāji meklējot vienu partneri, kas nodrošinātu visu loģistiku. Krīze Eiropā Latvijas loģistikas nozarei nākot par labu, jo starptautiskās kompānijas domā par darbības efektivizēšanu, tādējādi daudzas funkcijas nododot ārpakalpojumā,, tostarp preču izplatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: 0,7% budžeta konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs

Žanete Hāka, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: papildu konsolidācijas nebūs

Dienas Bizness, 14.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu konsolidācija nav paredzēta, ņemot vērā, ka budžeta projektā ir paredzēti lielāki konsolidācijas pasākumi, nekā nepieciešams 2,5% deficīta noturēšanai.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība), komentējot iepriekš izteiktās Latvijas Bankas prezidenta bažas.

«Lai nodrošinātu 2,5% deficīta līmeni, būtu pieticis ar konsolidācijas pasākumiem mazāk nekā 100 miljonu latu apmērā. Šobrīd ir plānots budžetu konsolidēt 150 miljonu latu apmērā, kas atbilst apmēram 1,9% līdz 2% lielam deficītam. Un tā ir rezerve. Tāpat Latvijas gadījumā tiek prognozēta mazākā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs, un arī tas ir uzskatāms par rezerves pasākumu. Tādējādi nedomāju, ka būs nepieciešama budžeta papildu konsolidācija. Protams, ja situācija būtiski pasliktināsies visā Eiropā, no papildu konsolidācijas neizspruks neviena valsts, bet mūs tas var skart vismazāk,» skaidro Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: LM virzītā pensiju palielināšana būtu netaisnīga pret pārējām nozarēm

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Eiropas Komisijas prognozes par to, ka Latvijai 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), Finanšu ministrija (FM) aicina valdību atbildīgi rīkoties, izskatot Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus pensiju likumā, kam ir liela fiskālā ietekme uz valsts budžetu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas valdībai jābūt skaidram redzējumam par to, kurām nozarēm un kādā apjomā būs jāsamazina izdevumi, lai nodrošinātu LM iniciatīvu, informē FM.

Pensiju palielināšana ir ļoti svarīgs jautājums, lai uzlabotu to saņēmēju finansiālo situāciju un labklājību. Tomēr LM virzītie grozījumi pensiju likumā 2016. gada budžetā pilnībā izsmeļ jelkādas iespējas citām nozarēm nodrošināt jau piešķirtos līdzekļus, piemēram, skolotājiem, ārstiem, medmāsām, policistiem un citiem, kuri saņem finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Nav pieņemami, ka LM šo jautājumu virza ārpus nākamā gada budžeta veidošanas procesa, kas ir netaisnīgi pret visām pārējām nozarēm.

Šādu lēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz kopējo valsts budžeta deficītu, nedrīkst skatīt ārpus kopējā 2016. gada budžeta veidošanas procesa. Par to ir jāizlemj tikai tad, ja ir skaidrs, kā šos izdevumus kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Darījuma noslēgšanai ir nepieciešams saņemt Latvijas Konkurences padomes atļauju. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Meridian Capital ir ilggadējs Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma Food Union finansiālais partneris, un Meridian Capital investīciju direktors Nodirs Normatovs ir Food Union grupas uzņēmuma Rīgas piena kombināts padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai budžeta izdevumus nāksies samazināt par 100 līdz 140 milj. eiro, taču solītā IIN likmes samazināšana jāīsteno, bet tā jākompensē ar PVN standartlikmes pacelšanu līdz 23%

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Ketners. Viņaprāt, pirms ķerties pie nodokļiem, to izmaiņām, vispirms jāsaprot Latvijas tautsaimniecības iespējas, kā arī tas, ka visu nozaru vēlmju sarakstu pēc finansējuma nav iespējams apmierināt.

Kādu redzat situāciju šā un nākamā gada valsts budžetā, vēl jo vairāk, ja tiek uzturētas prognozes par 2% lielu IKP pieaugumu, kaut arī no dažādām jomām ir vairāk negatīvu nekā pozitīvu ziņu, savukārt fiskālās disciplīnas eksperti jau brīdina par problēmām, bet premjere aicina nelietot vārdu «konsolidācija»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lufthansa par interesi iegādāties airBaltic: Nevaram to komentēt

Egons Mudulis, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Eiropas un Latvijas telekomunikāciju nozare pārmaiņu vējos

Mikus Janvars, Porta Finance partneris, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LTRK: Jo ilgāk valsts domās, ko iesākt ar LMT un Lattelecom, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs

LETA, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā, iespējams, būs jāveic vēl papildus konsolidācijas pasākumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam De facto sacījis finanšu ministrs Andris Vilks.

«Patlaban nav pārliecības, vai tie četri miljoni būs. Arī tur ir zināmā mērā redzamas tendences, it sevišķi no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārvaldītajām ministrijām, šo summu samazināt. Tā ka nav izslēgts, ka arī no šiem četriem miljoniem izdevumu daļā, paliks varbūt divi miljoni,» raidījumam teica Vilks.

Ministrs sliktajos rezultātos vainojis koalīcijas partnerus ZZS, kas jau «saknē norakusi» visas idejas, kas būtu saistītas ar reformām un izdevumu mazināšanu, bet ar vieglu roku atbalstījusi nodokļu celšanu, ziņoja raidījums. «Tas absolūti nav nekāds komandas darbs un tas finanšu ministru protams dzen tādā strupceļā. Kāds komandas darbs izdodas, ja ir jomas, kuras konsolidācija skar daudz mazāk?» sacījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvas konkurences uzraugi atļauj Meridian Capital iegādāties Rīgas piensaimnieku

Žanete Hāka, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome atļāvusi Kaimanu salās reģistrētajam fondam Meridian Capital CIS Fund iegūt netiešu vienpersonisku kontroli pār Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu SIA Rīgas piensaimnieks, raksta Veršlo žinios.

SIA Rīgas piensaimnieks pazīstamākie produkti ir Kārums un Dzintars.

Darījumu vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Iesniegumu padome saņēma maijā, un patlaban tas tiek izskatīts.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/tax(1).jpg

Viņš sacīja, ka konsolidācija tiks nodrošināta, par 16 miljoniem latu samazinot izdevumus, bet par 34 miljoniem latu palielinot ieņēmumus.

Pēc Vilka teiktā, pamatā runa ir par pasākumiem, par kuriem valdība vienojusies jau iepriekš. Runājot par darbinieku skaita un atalgojuma fonda samazināšanu valsts pārvaldē, ministrs minēja, ka rasti dažādi risinājumi, kā ministrijās ietaupīt līdzekļus, veicot mazāku darbinieku skaita vai algu samazinājumu. Pamatā ministrijas apņēmušās vairāk ietaupīt uz dažādu preču un pakalpojumu iegādes rēķina. Tas gan nenozīmē, ka ministrijās vispār netiks samazināts darbinieku skaits un atalgojuma fonds, uzsvēra Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pasliktinās eirozonas 2013. gada ekonomikas prognozes

Līva Melbārzde, 26.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora konsolidācija un globālo izaugsmes tempu bremzēšanās koriģējusi šā gada eirozonas IKP prognozi par 0,5% uz leju, salīdzinot ar 2012. gadu. Nav izslēgta arī vēl lielāka ekonomikas saraušanās.

Par to liecina vairāku Eiropas institūciju apkopotais ziņojums par eirozonas ekonomikas prognozēm 2013. un 2014. gadā. Ziņojumā teikts, ka eirozonas krīze, strukturālās problēmas augošās ekonomikas valstīs, kā arī joprojām vājā ASV ekonomikas atkopšanās, visticamāk, mazinās cerēto pasaules ekonomikas izaugsmi vēl vismaz visa 2013. gada laikā. Tāpat arī esošā un plānotā Japānas monetārā politika ir paaugstinājusi globālo obligāciju un biržas tirgu nepastāvību, skarot arī eirozonu, lai arī šī ietekme būs ievērojami mazāka nekā krīzes laikā. Lai gan finanšu sektora konsolidācija daudzās eirozonas valstīs ir kļuvusi mazāk ambicioza, tomēr turpinās arī 2013. gadā vājināt ekonomiku. Savukārt 2014. gadā, kad fiskālā politika atkal varētu kļūt neitrāla, bet iesāktās reformas tiks turpinātas un veiksmīgi īstenotas, eirozonas ekonomika atkal varētu atgriezties pie prognozētās 1,2% IKP izaugsmes. Tomēr ar to nebūs pietiekami, lai mazinātu bezdarba apjomus šīs zonas valstīs, kas turpinās pieaugt, sasniedzot 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Valsts uzņēmumu privatizācijas laiks var pienākt jau nākamgad

NOZARE.LV, 29.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad.

To intervijā Nozare.lv atzinis Vienotības finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.

Viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.

Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja Lattelecom, Latvijas Mobilo telefonu un airBaltic, taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama Latvenergo, Latvijas Pasta, Starptautiskās lidostas Rīga, Latvijas Dzelzceļa, Latvijas Gaisa satiksmes un Latvijas Valsts mežu privatizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Vēl neaizvērtais, bet jau atvēršanai nolemtais budžets

Dienas Bizness, 15.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(354).jpg

Brīdī, kad sākas runas par nākamā gada valsts budžetu, no Finanšu ministrijas un Saeimas Budžeta komisijas puses burtiski izstaro apskaužams optimisms par nākotnes perspektīvām.

Proti, budžeta deficītam izdosies ierakstīties 2,5% rāmjos, Latvijas ekonomikas izaugsme gaidāma 2,5% apmērā, un atšķirībā no iepriekšējās pieredzes nekāda papildu konsolidācija vairs nebūšot vajadzīga, jo tāpat jau esot sakonsolidēts viss iespējamais ar pieklājīgu rezervi. Vispār skaisti! No sirds gribētos, lai minēto institūciju prognozes izrādītos reālas, un tieši tā viss arī notiktu. Jāteic pat vairāk - minētais scenārijs droši vien apmierinātu lielāko daļu mūsu valstī strādājošo uzņēmēju. Ir gan kāda problēma…

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Sabiedrība maksā lielus nodokļus, lai būtu labi paēdusi ierēdniecība

Db redakcija, 12.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušā gada nogalē, kad tika veidots 2011. gada budžets, DB konstatēja, ka valsts pamatbudžeta izdevumi ne tikai netiek samazināti, bet gluži pretēji - palielināti aptuveni par 300 milj. Ls.

Protams, var teikt, ka šāds kāpums ir pateicoties Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvei utt. Taču nupat medijos plaši izskanējis ekonomistu aprēķinātais fakts - valsts ierēdniecības uzturēšanai tiek tērēti 26 santīmi no katra lata. Tātad - 26% jeb ceturtā daļa no visa valsts budžeta.

Jaatgādina, ka jēdzieni «ierēdņi» un «valsts sektors» ir kaut kas ļoti atšķirīgs. Proti, valsts aparātā ietilpst ārsti, pedagogi, policisti, ugunsdzēsēji utt., kā arī ierēdņi. Un šos 26% apēd tikai pēdējā minētā kategorija. Tāpat der atcerēties, uz kā rēķina pēdējos gados galvenokārt tiek veikta valsts budžeta konsolidācija, ieskaitot šā gada budžeta papildu konsolidāciju par 50 milj. Ls - notiek dažādu nodokļu likmju celšana. Tātad realitāte veidojas bezgala ciniska - gan Latvijas uzņēmējdarbība, gan sabiedrība kopumā maksā un vēl maksās arvien lielākas summas par elektroenerģiju, apkuri, benzīnu, dabasgāzi un daudz ko citu, lai valstī būtu labi paēduši ierēdņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM priekšroku dos samazināto PVN likmju atcelšanai, nevis pamatlikmes celšanai

BNS, 29.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) priekšroku dos samazināto pievienotās vērtības (PVN) likmju atcelšanai, nevis pamatlikmes celšanai, žurnālistiem piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru teica finanšu ministrs Einars Repše.

Viņš atzina, ka atbalstāmāks risinājums būtu samazināto likmju atcelšana vai vismaz to pietuvināšana 21%, nevis pamatlikmes palielināšana par pāris procentiem.

«Nav pieņemami, ka tas, kas čīkst vairāk, dabū atlaides,» teica Repše.

Viņš apliecināja, ka 2011.gada budžets, ļoti iespējams, būs pēdējais, kurā konsolidācija tiks veikta, samazinot budžeta izdevumus, - pēc tam to būs iespējams nodrošināt, palielinot budžeta ieņēmumus, jo ekonomika atkopsies.

Arī nākamgad valsts budžeta konsolidācija būs vieglāka nekā tā, kas jau paveikta iepriekšējos gados, minēja finanšu ministrs. «Nosacīti mēs esam lielākajai daļai problēmu jau tikuši pāri,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka Latvijas tautsaimniecība pamazām atveseļojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB paredz Baltijas ekonomiku pieaugumu 4 -5% apmērā

Mārtiņš Apinis, 10.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm atveseļojoties no krīzes, to iekšzemes kopprodukta pieaugums 2011. un 2012. gadā varētu sasniegt 4 – 5% gadā, prognozē SEB banka.

Pēc bankas domām ekonomikas izaugsmē, galvenais uzsvars joprojām būs uz eksporta attīstību un pārdomātu Eiropas fondu līdzekļu apguvi. Pat pie salīdzinoši pozitīvā scenārija, jārēķinās, ka ekonomiku un sabiedrību sagaida turpmāka struktūras pārkārtošanās un pielāgošanās, kas prasīs vēl vairākus gadus un ievērojamu piepūli.

Joprojām sabiedrības un valdības uzmanības centrā būs budžeta konsolidācija. Pat «izmocot» šā gada budžetu, vēl priekšā ir nākamā gada konsolidācija. Tādēļ ļoti svarīgi, lai koalīcijā būtu vienots skatījums par veicamajiem konsolidācijas pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: nodokļus necelsim un pensijas nesamazināsim

Egons Mudulis, 09.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms izšķirošajām sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem premjers sola nepiekāpties.

Sarunas norisinās smagnēji, premjers Valdis Dombrovskis atkārtoja jau nodeldēto frāzi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdē, kurā tika skatīti jautājumi par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.–2014. gadam, budžeta konsolidācijas pasākumiem 2012.–2014.gadam, Latvijas pozīciju par galvenajiem jautājumiem sarunās ar Starptautiskās aizņēmuma programmas partneriem 5. Pārskata misijas ietvaros un valsts budžeta bāzes izdevumiem 2012.–2014. gadam.

Premjers norādīja, ja 122 miljoni latu, ko valdība piedāvā konsolidēt nākamgad, ir pilnīgi pietiekami, lai budžeta deficīts tādējādi būtu 2,5% no IKP un atbilstu Mārstrihtas kritērijiem. Pēc 22. decembra, kad paredzēts starptautiskā aizdevuma programmu beigt, vairs nebūs garantu, bet Latvijai pašai vajadzēs pārliecināt finanšu tirgus, ka Latvijai ir droši aizdot naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī varētu gaidīt turpmāku mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, iespējams, pat lielāku nekā iepriekš, paredz Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Par to vedina domāt oktobra tirgotāju un patērētāju noskaņojuma rādītāju nozīmīgs uzlabojums. Lai arī valsts budžeta plāni joprojām iezīmē krietnu nenoteiktības devu, tomēr vismaz viens nezināmais - Saeimas vēlēšanas - ir aiz muguras. Iespējams, ka tieši vēlēšanu rezultāti ir galvenais faktors, kas uzlabojis iedzīvotāju noskaņojumu. Arī pozitīvās pārmaiņas darba tirgus rādītājos ir veicinājušas pozitīvāku nākotnes vērtējumu.

Jebkādu pārlieku optimismu remdē nozīmīgi riski, ka noskaņojums var atkal pasliktināties, kas lielā mērā saistīts ar bažām, cik vienprātīgs un raits būs 2011. gada valsts budžeta izstrādes process un kādi būs pieņemtie konsolidācijas lēmumi, norāda eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru pārvadātāji: Zemgalē reisu skaits var tikt samazināts par 50%

Dienas Bizness, 12.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vissmagākā situācija pasažieru pārvadājumu ziņā patlaban ir Zemgales plānošanas reģionā, kur budžets samazināts par aptuveni 30% - lai segtu šo finansējuma iztrūkumu reisu skaits šajā reģionā jāsamazina par aptuveni 50%.

Latvijas Televīzijas raidījumā 900 sekundes norādīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs.

«Šur tur ir runa par maršruta slēgšanu, bet lielākoties tā ir reisu samazināšana,» saka Salkazanovs.

«Tā ir situācija, kas atkārtojas katru gadu, un kopējā konsolidācija trīs gadu laikā ir 28 miljoni latu. Dažādi pasākumi tika veikti jau līdz šim, tagad bija paredzēts, ka piecu miljonu konsolidācija ir vesela rinda pasākumu, kas ir Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās-domstarpību protokolā. Šie pasākumi neskāra tieši maršruta tīklu un no šiem pasākumiem ir realizēts tikai viens – tarifu pacelšana par 5 līdz 8 %. Visi pārējie pasākumi palikuši uz papīra, tādēļ arī nenoliedzami veidojas situācija, kad jāķeras pie maršruta tīkla. Tas nozīmē, ka vesela rinda reisu tiek slēgti. Tāpēc arī šodien šī akcija ar melno lenti ir vairāk saistīta ar to, ka šis, iespējams, ir pēdējais reiss, kurā pasažieris brauc ar šo autobusu,» sacīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents, piebilstot gan, ka notikušajās sarunās ar Ministru kabinetu kaut kas ir atrisināts – «tā nav, ka nebūtu nekādas kustības».

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Nākamā gada sākumā ekonomikas izaugsmei paredz nelielu atslābumu

Žanete Hāka, 09.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas atveseļošanās process turpināsies arī 4.ceturksnī, savukārt nākamā gada sākumā varētu gaidīt nelielu atslābumu un nedaudz mazākus IKP pieauguma skaitļus, paredz eksperti.

Šogad ekonomika attīstās negaidīti strauji, pirmajos 3 ceturkšņos IKP pieauga par 3,1%, ko veicināja mūsu tirdzniecības partnervalstu straujā atkopšanās, skaidro Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts. Līdz ar to Latvijas eksports kļuva par ekonomikas virzītāju, kas turpināja straujo izaugsmi arī trešajā ceturksnī. Tomēr tā pozitīvo ietekmi slāpē pieaugošais imports, kas šobrīd ir adekvāts mūsu eksportspējai.

Ekonomikas atgūšanās notiek, pateicoties augošajiem eksporta apjomiem, tādēļ visstraujākos uzlabojumus un attīstību var redzēt apstrādes rūpniecībā (pieaugums par 20,2%), pateicoties straujajam pieaugumam koksnes, metālu un ķīmiskajā rūpniecībā, uzsver SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Baltcom un IZZI tandēma TV klientu bāze nebūtu lielāka par Lattelecom

Sanita Igaune, 19.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī Baltcom un IZZI apvienotos, lielākais TV klientu skaits joprojām būtu Lattelecom. Tā liecina DB apsekojums no nozaru ekspertu teiktā. Lai arī telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI neatklāj klientu skaitu, pēc apvienošanās darījuma, ja tāds notiktu, kopējā uzņēmumu klientu bāze varētu svārstīties ap, vai pārsniegt 300 tūkst., raksta Dienas bizness.

Arī iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli, proti, nav zināms, vai paredzēts pārpirkšanas darījums, vai cita veida sadarbības forma. Jāatzīmē, ka Baltcom un IZZI jau iepriekš bija nolēmuši apvienoties, un 2010.gadā tika saņemta Konkurences padomes (KP) atļauja, tomēr kopīga valoda netika atrasta. Arī šobrīd tiek gaidīts KP akcepts un līdz padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Baltcom un IZZI pārstāvju skaidrojumi par darījumu ir lakoniski un pieticīgi. «Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence. Mēs esam pārliecināti, ka iecerētais darījums ļaus mums paplašināt Baltcom infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30% un piedāvāt klientiem daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, līdz ar to nodrošinot turpmāku izaugsmi un nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū. Mēs esam pārliecināti, kas tas stiprinās veselīgu konkurenci telekomunikāciju nozarē kopumā. Tomēr līdz tālāku paziņojumu sniegšanai mums ir jāsagaida KP stiprinājums,» DB skaidroja Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere. «Pēdējo divu gadu laikā IZZI stratēģija ir bijusi veikt liela mēroga investīcijas infrastruktūras un jaunu, inovatīvu pakalpojumu attīstībā,» DB atzīmēja IZZI valdes priekšsēdētājs Andris Zeļonka, tādējādi, divu spēcīgu tirgus dalībnieku resursu apvienošana, pēc viņa domām, ir loģisks solis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union: Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme un būs vērojama ražošanas uzņēmumu konsolidācija, savukārt nozares izaicinājumi būs augošā piena iepirkuma cena, galaproduktu sadārdzinājums, darbaspēka problēmas, kā arī eksporta iespēju veiksmīga izmantošana, atzina koncerna Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs.

Viņš norādīja, ka šis gads nozarei bijis izaicinošs, to raksturoja krasas izmaiņas un lēzena attīstība apjomu ziņā. Gada pirmajā pusē nozares attīstību ietekmēja ļoti zemā piena iepirkuma cena. Tas veicināja negatīvu attīstību zemnieku pusē, kur dominēja jautājumi par finansiālo stabilitāti, tālāko pastāvēšanu un ražošanas pārtraukšanu. Gada otrajā pusē piena iepirkuma cena strauji kāpa, nozare sāka atveseļoties, bet patlaban tirgus ir nogaidošā pozīcijā, iepirkuma cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalos.

«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru