Latvijas sapnis ir dabūt ES fondus, lai palielinātu IKP, taču, ņemot vērā, ka esam tik slikti finansējuma absorbcijā, pastāv jautājums, cik lielā mērā iespējams ar šī finansējuma palīdzību audzēt izaugsmi, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Viņš uzsvēra, ka šī ir vienīgā garantētā investīcija, ko saņems Latvija, un nākotnē var palielināt IKP pieaugumu, turklāt ES fondi palielina valdības izdevumus, jo valdībai ir jāpiedalās ar līdzfinansējumu projektu realizācijā, līdz ar to var teikt, ka daļēji IKP izaugsmi veicinās arī pašas valdības tēriņi.

ES prognozē, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā augs par 3,4%. I. Godmanis norādīja, ka patlaban tirgū nav krīzes pazīmju un 3% ekonomikas pieaugums nākotnē veidosies no eksporta un investīcijām.

I. Godmanis savas prezentācijas laikā norādīja uz atšķirībām starp Baltijas valstu IKP uz vienu iedzīvotāju rādītāju, un izteica viedokli, ka visdrīzāk atšķirības rada ēnu ekonomikas apmērs. Igaunijai un Latvijai šis rādītājs atšķiras par aptuveni 27%, taču privātais patēriņš – par 6%. Kādēļ tāda atšķirība? Vai tās iemesls nav ēnu ekonomikas apjoms, viņš vaicāja.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Palīdzība krīzē, ceļu būve un iespēja iedzīvotājiem ceļot un izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā - tos kā svarīgākos ieguvumus, Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), uzskaitīja ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma Godmanis norādīja, ka 10 gadi Eiropas Savienībā neapšaubāmi devuši vairāk plusu nekā mīnusu.

Godmanis kā pirmo no lielākajiem ieguvumiem Latvijai minēja palīdzību krīzes laikā, uzsverot, ka bez tās diezvai Latvija būtu tikusi galā.

Kā otru būtiskāko ieguvumu ekspremjers minēja vairāk nekā 300 km jaunu ceļu pēdējo 7 gadu laikā, tostarp tranzītielas un ceļus reģionos, kur tie nereti, pēc Godmaņa teiktā, ir labāki nekā galvaspilsētā.

Trešais būtiskākais Latvijas ieguvumus no ES, pēc Godmaņa domām, ir iedzīvotāju brīva iespēja izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā. Ekspremjers gan atzina, ka šim ieguvumam ir arī negatīvā puse.

Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV Rīta panorāmā pauda ekspremjers Ivars Godmanis.

Godmanis uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši strādājam sarūkoša tirgus apstākļos, kas īpaši problēmas rada uzņēmējiem, kas strādā uz iekšējo tirgu, kuriem jāmeklē kāds atbalsts un no šāda viedokļa nodokļu izmaiņas ir labs risinājums.

Bijušais politiķis novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts, tomēr jārēķinās, ka sākotnēji nodokļu ieņēmumi kritīsies.

Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi atnāks atpakaļ, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.

Šādos apstākļos līdz ar reformām ir jānāk augstai ekonomikas izaugsmei, kas it kā Latvijā tiek sagaidīta, taču var būt nepietiekama, piebilda Godmanis.

AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcē 16. augustā no jauna padomē uz piecu gadu termiņu ievēlēti Ivars Godmanis un Gelija Gildējeva, bet uz jaunu pilnvaru termiņu iecelti līdzšinējie padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Gunta Veismane un Valentīna Andrējeva.

Tajā pieņemts lēmums veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, paplašinot valdes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. Patlaban Olainfarm valdē strādā Valērijs Maligins, Jeļena Borcova, Veronika Dubicka, Oļegs Grigorjevs un Salvis Lapiņš.

Kopš 2014. gada Ivars Godmanis ir docents Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA) un lektors Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā Turība. Iepriekš bijis Eiropas parlamenta deputāts, LR ministru prezidents, LR iekšlietu ministrs, LR finanšu ministrs, AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis, AS Latvijas Krājbanka prezidents, kā arī LR Ministru padomes priekšsēdētājs. I. Godmanis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, specializējoties cietvielu fizikā, un ieguvis fizikas doktora grādu. Viņam nepieder AS Olainfarm akcijas.

Šonedēļ plānots sasaukt farmācijas kompānijas AS «Olainfarm» padomes sēdi, kurā varētu lemt par uzņēmuma līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, vietā ieceļot bijušo veselības ministru, pašreizējo gāzes uzņēmēja Jura Savicka biznesa partneri Gunti Belēviču, pirmdien vēsta «Latvijas Avīze».

Belēviču uz uzņēmuma valdi saskaņā ar oficiālo versiju aicinājis «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.

Kā atgādina laikraksts, jukas ap vienu no diviem lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem sākās, kad pagājušā gada 9.decembrī negaidīti nomira tā kontrolpaketes īpašnieks Valērijs Maligins.

Laikraksts norāda, ka tiek plānota «Olainfarm» padomes sēde, kurā varētu lemt par līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, savukārt vietā varētu nākt Savicka pašreizējais biznesa partneris, kādreizējais veselības ministrs Belēvičs.

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Godmanis laikrakstam apstiprinājis, ka šonedēļ varētu sasaukt padomes sēdi, bet oficiāli izsludināta tā vēl neesot. «Ir tāda doma, jā. Vēl mēs neesam oficiāli izsludinājuši,» laikrakstam atzinis Godmanis, norādot, ka sēdē apspriežamos jautājumus «mēs redzēsim uz vietas», un «jūs nebūsiet pirmie, kas uzzinās dienas kārtību».

Putnu gaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmuma SIA Lielzeltiņi pārdošanas apjoms 2014.gadā pieaudzis par aptuveni 2%. Pašlaik notiek intensīvs darbs, lai modernizētu uzņēmuma ražotni un uzlabotu ražošanas efektivitāti, kas ļaus veicināt produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, informē uzņēmumā.

SIA Lielzeltiņi valdes loceklis Edgars Godmanis norāda, ka tiek aktīvi strādāts arī pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas. «Būtiskas investīcijas tuvāko piecu gadu laikā paredzētas kombinētās lopbarības rūpnīcas attīstībai, palielinot ražošanas jaudu. Veiksmīgam attīstības procesam kombinētās lopbarības ražotnei īpaši svarīga ir apkārtējās vides infrastruktūras attīstība Bauskas novadā,» norāda E.Godmanis.

Pirmdien, 14.septembrī SIA Lielzeltiņi kombinētās lopbarības ražotni Bauskā apmeklēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš iepazinās ar uzņēmuma darbību un tikās ar tā vadību.

AS «Olainfarm» akcionāru sapulcē uz piecu gadu termiņu apstiprināta jauna padome, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par padomes locekļiem iecelti: Irina Maligina, Ivars Kalviņš, Ivars Godmanis, Signe Baldere – Sildedze, Milana Beļeviča. Padomes sēdē par priekšsēdētāju ievēlēts Ivars Kalviņš, bet viņa vietnieku - Milana Beļeviča.

Akcionāri rosināja izmaiņas padomē, ņemot vērā jauno situāciju uzņēmuma īpašnieku struktūrā. Tajā turpmāk darbosies spēcīgi nozares eksperti – ķīmijas profesors Ivars Kalviņš, kā arī finanšu un nodokļu tiesību pasniedzēja un konsultante Milana Beļeviča. Padome saglabās pēctecību, jo tajā turpinās darboties līdzšinējas padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.

«Mūsu mērķis ir turpināt veidot Olainfarm par vadošo gatavo zāļu un ķīmiski-farmaceitisko produktu ražotāju Baltijā, kura produkcija ir pazīstama un pieejama visā pasaulē. AS Olainfarm ir mūsu reģiona lielāko investoru kartē, un tā tam arī jāpaliek. Pateicoties Valērija Maligina un viņa komandas darbam, AS Olainfarm ir starp Latvijas biznesa līderiem. AS Olainfarm ir Latvijas uzņēmums ar augstiem korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības standartiem. Augsti vērtējam līdzšinējās uzņēmuma padomes paveikto AS Olainfarm mērķu sasniegšanā. Tā kā padome uzņēmumā ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv visu akcionāru intereses, vēlamies turpināt pragmatisku pieeju uzņēmuma pārvaldībā. Padomes pastiprināšana un tās kompetence nodrošinās līdzšinējo sekmīgo uzņēmuma attīstību un palīdzēs efektīvi īstenot uzņēmuma nākotnes plānus. Lai turpinātu uzņēmuma vērtības saglabāšanu un vairošanu, mūsu prioritātes būs virzītas trīs galvenajos virzienos. Pirmkārt, veicināt sabalansētu uzņēmuma izaugsmi, ieguldot gan jaunos produktos, to pētniecībā un reģistrācijā, gan uzņēmumos. Otrkārt, turpināt mērķtiecīgu darbu produktu kvalitātes un koncerna efektivitātes uzlabošanai, tai skaitā turpinot jauno meitasuzņēmumu integrāciju uzņēmumā. Treškārt, turpināt jau veiksmīgi uzsākto darbu produktu realizācijas un eksporta apjomu izaugsmei,» teikts padomes ziņojumā.

Konkurences padome (KP) varētu izrādīt interesi par jurista Mārtiņa Krieķa esamību zāļu ražotāja «Olainfarm» padomē, sacīja «Olainfarm» bijušais padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Viņš pauda viedokli, ka Krieķis atrodas tiešā interešu konfliktā. «Droši vien, ka KP varētu par šo izrādīt interesi, jo Krieķa kungs ir zāļu ražotāja AS »Grindeks« līdzīpašnieka un padomes priekšsēdētāja Kirova Lipmana kunga piederoša uzņēmuma valdē. Tā informācija varētu plūst visādos veidos,» atzina Kalviņš.

Kalviņš gan nekomentēja, vai Lipmans būtu ir ieinteresēts «Olainfarm».

Runājot par savu turpmāko sadarbību ar «Olainfarm» pēc izmaiņām uzņēmuma padomē, Kalviņš sacīja, ka viņa sadarbība ar «Olainfarm» ir beigusies. «Latvijas Organiskās sintēzes institūtam ir zināmas līguma saistības, bet es neesmu iesaistīts nevienā no viņu projektiem,» norādīja Kalviņš.

Cūku mēris Latvijā draud izvērsties par traģēdiju visai nozarei, tādēļ par tā ierobežošanu vajadzētu domāt visaugstākajā līmenī. Tāpat būtu jāatbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai no 21% uz 12%, bet pret Krievijas rīcību jāvēršas aktīvāk, veidojot valdības paspārnē profesionālu krīzes vadības centru.

Šādus ieteikumus, pirmdien tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, pauda ekspremjeri, kuri pēc savas iniciatīvas bija ieradušies, lai pārrunātu notiekošo valstī, portālu Diena.lv informēja Valsts prezidenta kanceleja.

Ekspremjeri - Ivars Godmanis un Aigars Kalvītis, kuri startēs arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no Vienoti Latvijai saraksta, kā arī citi bijušie valdības vadītāji - Valdis Birkavs, Māris Gailis un Vilis Krištopans - tikšanās laikā ar prezidentu pauda atbalstu PVN samazināšanai, jo tas būtu ieguvums vietējiem pārtikas ražotājiem saistībā ar iesaldētās PVN komponentes samazinājumu.

Jau par tradīciju kļuvušā foruma atklāšanā uzstāsies bijušais valdības vadītājs, Ministru prezidents, kā arī finansists Ivars Godmanis un investīciju guru no Izraēlas Yael Elad.

Forums norisināsies divas dienas – 27. un 28. oktobrī RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, Durbes ielā 4.

Ivars Godmanis bija pirmais Ministru prezidents Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Viņa vadībā notika tā laika ekonomiskās pārejas procesi, kas no vadītāja prasīja grūtu un bieži vien popularitāti samazinošu lēmumu pieņemšanu.

Yael Elad ir riska kapitāla fonda Aleph, kas dibināts, lai Izraēlas uzņēmēji varētu attīstīt globālus uzņēmumus, finanšu direktore. Viņa ir konsultējusi lielu ASV, Eiropas un Āzijas korporāciju vadītājus.

Šogad foruma programmas uzmanības centrā būs jaunās «karstās» ieguldījumu sfēras: robotika, finanšu tehnoloģijas (FinTech), dzīvības zinātnes, lauksaimniecības tehnoloģijas, kas piedāvā bagātīgas iespējas gūt peļņu un sapurina tradicionālos tirgus. Programmā ierādīta vieta arī reputācijas vadībai M&A darījumu kontekstā un pirms-darījumu izpētei, lai palīdzētu investoriem rīkoties gudri.

Savulaik populāri politiķi partijas Vienoti Latvijai! līdera Aināra Šlesera vadībā 3.jūlijā plāno paziņot par atgriešanos politikā, piesakot zem šīs partijas nosaukuma savu ideoloģiski daudzveidīgo komandu arī Saeimas vēlēšanās, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Tajās startēs ekspremjeri Aigars Kalvītis un Ivars Godmanis, kā arī bijušais Tautas saskaņas partijas priekšsēdis Jānis Jurkāns, kādreizējais tēvzemiešu līderis un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijušais ministrs, viens no Tautas partijas līderiem Edgars Zalāns un citi bijušie politiķi, kuri savulaik ir ieņēmuši augstus amatus savās partijās. Divas no tām - Tautas partija un LPP/LC - darbību jau izbeigušas, kas galvenokārt saistīts ar pakāpenisku vēlētāju uzticības samazināšanos.

«Pieredze. Profesionalitāte. Patriotisms,» tie ir trīs vārdi, ar kuriem šie cilvēki vēlas pieteikt savu atgriešanos, informē Diena. «Tiem, kas tagad ir pie varas, vairs nav konkurences,» trešdien sacījis Šlesers, kurš Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK uzskata tikai par Vienotības piedēkli. «Mēs piedāvāsim alternatīvu Vienotībai,» esot pārliecināts Šlesers. Viņš uzskata - ja 70% balsstiesīgo pilsoņu vairs nepiedalās vēlēšanās, kā tas bija, izraugoties Eiropas Parlamenta deputātus, tad kaut kas ir jādara. Viņaprāt, cilvēkiem, kas ir piedalījušies šīs valsts atjaunošanā un veidošanā arī grūtos brīžos, ir pieredze, kura valstij tagad esot nepieciešama.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

SIA Lielzeltiņi, kuri nodarbojas ar broileru gaļas ražošanu un realizāciju, kā arī pusfabrikātu ražošanu, vakar ir reģistrējuši izmaiņas uzņēmuma valdē un padomē. Lursoft sadarbībā ar Capitalia 2013. gadā Lielzeltiņus novērtējuši ar 20,7 miljoniem eiro.

Lursoft pieejamā informācija norāda, ka no valdes locekļa amata aizgājis Igors Zolotarjovs, savukārt, valdei pievienojies Edgars Godmanis, Eduards Kovaļko, Andris Vilcmeiers un Lietuvas pilsonis Saulius Petkevičius, jānorāda, ka viņiem līdzās darbojas Māris Adijāns, kurš jau kopš 2013. gada ieņem valdes priekšsēdētāja amatu. Jāatzīmē arī tas, ka uzņēmumam izveidota arī padome, kurai pievienojušies lietuvieši Gintaras Maželis, Andrius Pranckevičius un Darius Zubas. Lielzeltiņu vienīgais īpašnieks jau no šā gada februāra nemainīgi ir Lietuvas Republikā reģistrētais AB Linas Agro Group. Lielzeltiņiem pieder arī daļas SIA Putnu fabrika Ķekava.

No šā gada 19.marta uzņēmumā SIA «Latvijas energoceltnieks» ievēlēta jauna valde. Izmaiņas saistītas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un uzņēmuma darbības efektivizāciju.

Jaunās valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs Martti Antero Kohtanen, valdes loceklis Valērijs Drozds un valdes loceklis Edgars Godmanis.

Uzņēmuma jaunā stratēģija ir vērsta uz attīstības un darbības paplašināšanu ārvalstu tirgos, īpaši Ziemeļreiropā un Centrāleiropā. «Latvijas energoceltnieks» šobrīd darbojas dažādos projektos Skandināvijā, kā arī telekomunikāciju tirgū Vācijā.

SIA «Latvijas energoceltnieks» darbojas celtniecības, enerģētikas, sakaru sistēmu un tīklu montāžas, kā arī infrastruktūras izbūves jomās.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina, kurš mira pērn decembrī, meita Nika Saveļjeva vērsusies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (LZAP), lūdzot izvērtēt advokātu biroja «Rebenoks & Vilders» partneru iespējamu interešu konfliktu «Olainfarm» mantojuma lietā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošais iesniegums LZAP.

Iesniegumā norādīts, ka mantojuma lietā «Rebenoks & Vilders» advokāts Mārtiņš Krieķis pārstāvēja Maligina sievu Elīnu Maliginu, kura testamentu apstrīdēja tiesā, jo viņa tajā nebija pieminēta.

Savukārt šogad augustā Pāvels Rebenoks un Krieķis vērsās pie Saveļjevas māsas Irinas Maliginas piedāvājot sniegt juridisko palīdzību, noslēdzot jaunu vienošanos par juridisko palīdzību, kā arī, izmantojot Irinas Maliginas kā mantojuma aizgādnes pilnvaras, pārņemt kontroli pār «Olainfarm» grozot SIA «Olmafarm» statūtus, kā arī nomainot «Olainfarm» padomi un veicot izmaiņas tās valdes sastāva.

Iesniegumā norādīts, ka šādā rīcībā saskatāms klajš interešu konflikts. Tāpat Saveļjeva iesniegumā norādījusi, ka pēc tam, kad Irinas Maliginas intereses sāka pārstāvēt «Rebenoks & Vilders» sākās darbības, ko viņa vērtē kā reiderismu. Saveļjeva piebilda, ka vērsusies Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) saistībā ar minētajiem notikumiem.

"Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā," intervijā Dienas Biznesam saka AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Fragments no intervijas

Jaunās valdības veidošanas procesā publiski bija sadursme par to, vai nepieciešams līdz 20% valsts kapitālsabiedrību akciju kotēt biržā. Kā vērtēt šo ideju? Kas no šāda soļa iegūtu, kas zaudētu? Kas no tā LVM?

Īsā atbilde: kā īpašnieks - proti, Latvijas valsts, - lems, tā arī būs. Lai sāktu kotēt akcijas biržā, uzņēmumam ir jābūt superveselīgam, ļoti iekārojamam no potenciālo investoru – akciju pircēju skatupunkta. Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā. Tomēr, kā savulaik mēdza sacīt bijušais premjerministrs Ivars Godmanis, ir vairāki BET. Kā uzņēmuma vadītājs uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Klasiski iešanai uz biržu mērķis ir naudas piesaiste, it īpaši, ja uzņēmums iecerējis vērienīgu paplašināšanos, vai otra situācija, kad īpašnieks vai īpašnieki vēlas baudīt sava darba augļus un pārdot savas akcijas par tirgus cenu.

(Pievienots uzņēmuma pārstāves komentārs.)

No SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāja amatu pametis Māris Adijāns, liecina Lursoft dati.

M. Adijāns uzņēmumu vadīja kopš pērnā gada oktobra. Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā sākot ar 2. aprīli ievēlēts AS Putnu fabrika Ķekava vadītājs Andris Vilcmeiers.

Zīmolu Ķekava un Bauska mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Misiņa skaidro, ka pēc līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Māra Adijāna lēmuma neturpināt darbu uzņēmumā, par SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāju kļuvis Andris Vilcmeiers, kurš līdz šim bija uzņēmuma valdes loceklis. Kopā ar A.Vilcmeieru darbu SIA Lielzeltiņi valdē turpinās līdzšinējie valdes locekļi.

Arvien vairāk sniedzoties pāri budžeta pārkarei, valsts parāds signalizē par potenciālām nepatikšanām nebaltā dienā

DB iepriekš (26.10.15. DB) visai precīzi prognozēja scenāriju, pēc kāda pašlaik attīstās valsts parāds. Pērn tas atkārtojis 2010. gada rādītājus, sasniedzot vēsturiski augtāko punktu pret IKP, savukārt naudas izteiksmē pieaudzis kā nekad – pietuvojoties turpat 10 mljrd. eiro un gandrīz 40% no IKP. Tikmēr valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad – 8,1 mljrd. eiro, bet izdevumi – 8,4 mljrd. eiro apmērā. Lēciens noticis, pateicoties tam, ka pērn Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 1,3 mljrd. eiro, kā šonedēļ, atsaucoties uz Valsts kases datiem, ziņoja Latvijas Radio. Valsts parāds, no šodienas viedokļa raugoties, bijis neliels un līdz pat 2007. gadam pat nav pārsniedzis pusotru miljardu eiro jeb septiņus procentus no IKP. Desmit gadu laikā tas ir ievērojami uzpumpēts, tostarp līdz ar krīzes bedrē ņemtajiem aizņēmumiem. Tolaik Ministru kabinetu stūrēja Ivars Godmanis un pēcāk arī valsts parāda vēsturiski lielākais pieaudzētājs Valdis Dombrovskis. Katram aizņemšanās manevram ir bijis konteksts un arī zemteksts, bet tie, kopā ņemti, valsti noveduši situācijā, kad parāds sācis audzēt sevi pats. Valsts spiesta aizņemties, lai atdotu, jo budžets no reizes uz reizi tiek plānots ar iztrūkumu. Kamēr ejam šo ceļu, aizņemšanās neaprims, turklāt parāds ir jāapsaimnieko, un tas neprasa maz, bet gan pāris simtus miljonu eiro ik gadu. Aizņemšanās nav ibumetīns, kas, ja ne ārstē, tad vismaz uz pieklusina zobu sāpes. Valsts parādam ir spēcīgākas atkarību izraisošas vielas pazīmes, turklāt, kā rāda parāda apmēra dinamika, atkarība pieņemas spēkā. Tā kā ne tikai parādu atdošanai, bet arī valsts budžeta apetītes apmierināšanai ar valsts iekšējiem līdzekļiem vairs nepietiek, no jauna aizņemamies tirgos, kuri tiek plosīti tādos globālos vējos kā Brexit vai Trampa ievēlēšana. Kas to zina, kādas brāzmas nesīs nule iesāktais gads.