NASDAQ OMX Riga valde pirmdien nolēmusi pievienot papildus nosacījumu AS Goldinvest Asset Management uzraudzības statusam, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss, kas AS Goldinvest Asset Management tika piemērots šā gada 11.jūlijā, no 2.septembra tiek piemērots arī atbilstoši Baltijas alternatīvā tirgus First North noteikumiem, jo AS Goldinvest Asset Management līdz 2. septembrim nebija iesniegusi NASDAQ OMX Riga šā gada sešu mēnešu finanšu pārskatu.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Biržas noteikumi paredz uzraudzības statusa noteikšanu gadījumos, kad emitenti neievēro biržas noteikumos noteiktās regulāri sniedzamās informācijas iesniegšanas termiņus un kārtību.

NASDAQ OMX Riga valde pieņēmusi lēmumu izslēgt AS Goldinvest Asset Management 855 tūkstošus uzrādītāja akcijas no Baltijas alternatīvā tirgus First North, par pēdējo akciju tirdzniecības dienu nosakot 18. septembri.

Kā liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga, biržas valde lēmumu pieņēmusi saskaņā ar biržas Baltijas alternatīvā tirgus First North noteikumiem, un pamatojoties uz AS Goldinvest Asset Management rakstisku iesniegumu.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Goldinvest Asset Management ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemts lēmums izslēgt uzņēmuma akcijas no NASDAQ OMX Riga organizētā alternatīvā tirgus First North.

AS Goldinvest Asset Management 17.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kuru tiesa arī pieņēmusi, piešķirot termiņu līdz 16.septembrim, lai izstrādātu tiesiskās aizsardzības plānu un saskaņotu to ar kreditoriem.

Maksātnespējas process pasludināts 1997.gadā dibinātajai AS Goldinvest Asset Management, liecina Lursoft dati.

Šā gada jūlijā uzņēmumam jau bijis ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts septembra beigās, jo uzņēmums informējis tiesu, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanas un saskaņošanas termiņš ir pagarināts par vienu mēnesi, savukārt tiesa uzskatījusi, ka tam nav pamatojuma.

AS Goldinvest Asset Management ir uzņēmums, kura pamatdarbība saistīta ar investīciju zelta un citu cēlmetālu pirkšanu un pārdošanu, kā arī aizdevumu izsniegšanu pret cēlmetāliem.

Aizvadītajā gadā AS Goldinvest Asset Management apgrozījis 5,216 miljonus latu, tādejādi saglabājot apgrozījumu aizpagājušā gada līmenī. Tiesa gan, uzņēmumam nav izdevies 2012.gadu pabeigt ar peļņu, kura būtu līdzvērtīga 2011.gada rādītājam. Pēc 105 tūkstošu latu lielās peļņas, kas gūta 2011.gadā, pērnais gads noslēgts ar 30,19 tūkstošu latu zaudējumiem.

AS Goldinvest Asset Management 17.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kuru tiesa ar pieņēmusi, piešķirot termiņu līdz 16.septembrim, lai izstrādātu tiesiskās aizsardzības plānu un saskaņotu to ar kreditoriem.

Goldinvest padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš paziņojumā NASDAQ OMX Riga skaidro, ka Goldinvest ir spiesta uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu, lai risinātu likviditātes problēmas, kas radušās debitoru zemās maksātspējas dēļ un ar to saistītajām kreditoru prasībām.

Tāpat uz Goldinvest darbību negatīvu iespaidu ir atstājusi Valsts ieņēmumu dienesta piemērotā metodika nodokļu ieturēšanai dārgmetāla lūžņu iepirkšanas gadījumā, kurai uzņēmums nepiekrīt un piemēroto sodu ir pārsūdzējis, saka P. Avotiņš.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā notiks AS Goldinvest Asset Management akcionāru sapulcē, kurā paredzēts lemt par uzņēmuma izslēgšanu no alternatīvā tirgus First North.

Investīciju kompānija Goldinvest Asset Management (Goldinvest) kļuvusi par ASV bāzētās Numismātikas garantiju korporācijas (Numismatic Guaranty Corporation) autorizēto dīleri, tādējādi Goldinvest klientiem būs iespēja objektīvi novērtēt un saņemt visā pasaulē atzītus vērtības sertifikātus savā īpašumā jau esošajām, kā arī potenciāli iegādājamām investīciju monētām.

Monētu sertificēšana Numismātikas garantiju korporācijā palielina monētu likviditāti numismātikas tirgū, jo piesaista potenciālos pircējus: pateicoties sertifikācijai, pircēji var būt droši par monētu autentiskumu un fizisko stāvokli, skaidro Goldinvest padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.

Numismātikas garantiju korporācija ir viena no vadošajām un lielākajām monētu novērtēšanas kompānijām pasaulē. Tā dibināta 1987.gadā un šobrīd ieņem ievērojamu vietu daudzmiljonu numismātikas tirgū.

Tāpat, paplašinot piedāvāto pakalpojumu klāstu, Goldinvest un VSIA Latvijas Proves birojs ir noslēguši sadarbības līgumu par Goldinvest klientiem piederošo dārgmetālu un dārgakmeņu nogādāšanu VSIA Latvijas Proves birojs provēšanai un zīmogošanai. Šī līgums padarīs ērtāku, kā arī paātrinās Goldinvest klientiem piederošo dārgmetālu provēšanu un zīmogošanu.

AS Goldinvest Asset Management ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemts lēmums izslēgt uzņēmuma akcijas no AS NASDAQ OMX Riga organizētā alternatīvā tirgus First North.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Goldinvest Asset Management 17.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kuru tiesa arī pieņēmusi, piešķirot termiņu līdz 16.septembrim, lai izstrādātu tiesiskās aizsardzības plānu un saskaņotu to ar kreditoriem.

Goldinvest padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš paziņojumā skaidro, ka Goldinvest ir spiesta uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu, lai risinātu likviditātes problēmas, kas radušās debitoru zemās maksātspējas dēļ un ar to saistītajām kreditoru prasībām.

Tāpat uz Goldinvest darbību negatīvu iespaidu ir atstājusi Valsts ieņēmumu dienesta piemērotā metodika nodokļu ieturēšanai dārgmetāla lūžņu iepirkšanas gadījumā, kurai uzņēmums nepiekrīt un piemēroto sodu ir pārsūdzējis, saka P. Avotiņš.

Drīzumā varētu tikt atbalstīts priekšlikums, kas būtībā nozīmētu oficiālu zelta remonetarizāciju.

Jau pērnā gada sākumā Londonas dārgmetālu tirgus asociācija (LBMA) uzstāja, ka banku pārraudzības Bāzeles komitejai jāatzīst zelts par augsti likvīdu aktīvu. To atbalstīja arī plaša finanšu sabiedrības daļa, kā arī Eiropas parlaments, kurš vienbalsīgi lēma, ka vērtspapīru tirgus starpniekiem jāpieņem zelts kā ķīla Eiropas tirgus infrastruktūras (European Market Infrastructure Regulation, EMIR) ietvaros.

Tādējādi augošā zelta kā ķīlas atzīšana regulējamos tirgos liek Bāzeles komitejai pārskatīt savu redzējumu par zeltu kā bankas aktīvu. Pašlaik zelts tiek vērtēts vien 50% apjomā no tirgus vērtības, taču, kā norāda Goldinvest Asset Management pārstāvji, zeltam drīz varētu būt tāds pats statuss kā skaidrai naudai.

Dārgmetālu tirgotāja AS Goldinvest Asset Management valdes locekļa amatu pēc paša vēlēšanās ir atstājis Jānis Lāma, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Viņa vietā uz trīs gadu termiņu ievēlēts Aleksandrs Lazarevs. A.Lazarevs 1990.gadā ir pabeidzis Latvijas Universitātes ekonomikas fakultāti. Kopš gada sākuma A.Lazarevs ir Goldinvest projektu vadītājs. Tāpat kopš 2012.gada viņš ir nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA Velmars, pārvaldot īpašumus Vecrīgā, iepriekš no 2006. -2010.gada bijis nekustamā īpašuma kompānijas SIA Optimālie īpašumi līdzīpašnieks un valdes loceklis.

Kopš 2011.gada A.Lazarevs darbojas arī kā ASV medicīnas preparātu ražotaja 4Life Ltd klientu konsultantu – pārdevēju vadītājs Latvijā.

Augustā notiks AS Goldinvest Asset Management akcionāru sapulcē, kurā paredzēts lemt par uzņēmuma izslēgšanu no alternatīvā tirgus First North, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Rezultātā NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi piemērot uzraudzības statusu AS Goldinvest Asset Management.

NASDAQ OMX Riga Baltijas Alternatīvā tirgus First North noteikumi nosaka, ka birža uzraudzības statusu piemēro, ja ir ierosināts jautājums par emitenta finanšu instrumentu izslēgšanu no alternatīvā tirgus vai par tirdzniecības pārtraukšanu ar emitenta finanšu instrumentiem, vai tuvāko sešu mēnešu laikā plānots veikt minētās darbības.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Goldinvest bija pirmais un ir vienīgais uzņēmums, kas pievienojies First North. Uzņēmums alternatīvajam tirgum pievienojās 2011. gada martā.

Dārgmetāli un šī tirgus flagmanis – zelts – ir laba uzkrājumu portfeļa sastāvdaļa vecumdienām

Ierindas Latvijas iedzīvotājs, kurš nonācis pie secinājuma, ka tomēr ir vērts veidot uzkrājumus pensijām, iespējams, apdomājis iespēju arī ieguldīt dārgmetālos. Šajā ziņā jāspēj rast atbildes uz vairākiem jautājumiem no kuriem viens noteikti ir šāds: kā es varu piedalīties dārgmetālu un jo sevišķi dārgmetālu tirgus flagmaņa - zelta - tirgū? Tāpat svarīgi ir pārliecināt sevi par to, ka pasaule vairāku gadu desmitu gadu skatījumā tik ļoti nemainīsies, lai nopirktie dārgmetāli būtu zaudējuši vērtību un būtu ļoti nelikvīdi (tas nozīmē – būtu lielas problēmas atrast to pircējus). Tāpat jāizšķiras, vai veikt investīcijas zeltā, piemēram, ar biržas starpniecību, kā rezultātā zelts pieder uz virtuāli? Vai arī veikt investīcijas fiziskā zeltā, kas ir, piemēram, zelta monētas un zelta stieņi?

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latviju iedzīvotāju neuztraucas par savu uzkrājumu drošību pēc pievienošanās eiro zonai, liecina dārgmetālu tirdzniecības kompānijas AS Goldinvest Asset Management veiktā aptauja.

Tomēr 18% respondentu bažījas par saviem uzkrājumiem pēc lata nomaiņas pret eiro, bet 27% aptaujāto šis jautājums nav aktuāls.

Aptauja atklāj, ka 53% iedzīvotāju uzkrājumu saglabāšanas drošība nav tik svarīga, salīdzinot to ar naudas pavairošanas iespējām. Šie cilvēki ir pārliecināti, ka naudai ir jāstrādā un tai ir jāpieaug. 36% atzīst, ka, dzenoties pēc peļņas procentiem, ir risks zaudēt pārāk daudz, un tāpēc viņu primārā vēlme ir būt drošiem par saviem līdzekļiem.

Lai sāktu veidot uzkrājumus, gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka mēneša algai jābūt lielākai par 600 latu. Piektajai daļai aptaujāto pietiktu ar 400 Ls – 500 latu, taču tikai 8% atzīst, ka uzkrājumi būtu jāveido no jebkuriem ienākumiem.

Pēc kardinālām situācijas izmaiņām pasaules finanšu tirgū pēdējā desmitgadē finanšu aktīvu cenas kļūst aizvien grūtāk samērojamas ar reālo vērtību ikdienā lietojamo patēriņa preču cenu kontekstā. Proti, līdz ar aizvien lielāku preču biržu popularitāti investoru vidē, spekulatīvā piedeva kļūst aizvien izteiktāka.

«Daudzi klienti man prasa – vai zelta cena nav pārvērtēta? Kad zelts sasniegs 2000 dolāru par Trojas unci? Vai nav iestājies zelta cenu burbulis? Man nav drošas atbildes uz šiem jautājumiem. Es vienīgi varu konstatēt to, ka zeltam piemīt iekšējā vērtība, bet naudai tādas nav. Patiesībā nauda ir zelts, bet banknotes – tikai maksāšanas līdzekļi. Šie maksāšanas līdzekļi pastāvīgi zaudē vērtību un tas ikdienā izpaužas veikalā maksājot vairāk par pārtiku, par komunālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpi un izglītību. Esam jau pieraduši konstatēt kārtējo cenu paaugstinājumu, un vairs pat īpaši neesam par to sašutuši, jo iedomājamies, ka šāda lietu kārtība ir normāla,» ekonomisko procesu samērojumu ar zelta cenām ieskicē a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.

Pēc krīzes gadiem turpinājis pieaugt strauji augošo uzņēmumu – gazeļu – skaits.

Iepriekšējos gados gazeļu skaits bija ievērojami sarucis, piemēram, 2009. gadā kopējais gazeļu kritērijiem atbilstošo uzņēmumu skaits bija 241, 2010. gadā – 285 uzņēmumi, savukārt 2011. gadā – tie jau ir 440 uzņēmumi. Tradicionāli visplašāk gazeļu sarakstā pārstāvēti Rīgas un Rīgas reģiona uzņēmumi (no 440 uzņēmumiem – 232). Tomēr šogad gazeļu topā liels ir arī Vidzemes reģionu pārstāvošo uzņēmumu skaits – 90 uzņēmumi. Pagājušā gada gazeļu sarakstā Kurzemes reģions ierindojas otrajā vietā, bet šogad tas ieņem trešo vietu. Savukārt ceturtajā vietā ar 41 pārstāvēto uzņēmumu ierindojas Latgales reģions, kas pērn bija pēdējā, piektajā vietā. Vismazāk šogad gazeļu topā iekļuvuši uzņēmumi no Zemgales reģiona. Jāatzīmē, ka Dienas Bizness sadarbībā ar ilggadējo sadarbības partneri Lursoft IT, publicē pirmos 250 strauji augošos uzņēmumus, bet vērtēta tiek visu strauji augošos uzņēmumu kopa.

Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijai piederošā zelta ģeogrāfiskā izkliede kļūs vēl plašāka, jo 4,4% no Latvijas Bankas kopējām ārējām rezervēm nāksies atdot Eiropas Centrālajai bankai Frankfurtē – gan ārvalstu valūtu, gan cēlmetāla lietņus, kas šobrīd tiek uzglabāti Lielbritānijā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Kā skaidrojuši finansisti, zelts uzskatāms par svarīgu psiholoģisku rezervi, tāpēc ziņa, ka eirozona ne vien simboliski atņems latu, bet arī praktiski pieķersies Latvijas zeltam, esot raisījusi zināmu nemieru.

Zelta investīciju kompānijas Goldinvest asset management vadītājs Pēteris Avotiņš Latvijas ekonomikas krīzes dziļākajā brīdī pus pa jokam, pus pa nopietnam teicis – mums nevajag eiro, mums vajag zelta latu. Valsts atteikšanos no savām cēlmetāla rezervēm viņš vērtējot kritiski: «Manā skatījumā īsta nauda ir zelts. Ja mēs atdodam īstu naudu, pretī saņemot Eiropas Centrālās bankas solījumus ne ar ko nesegtu eiro banknošu veidā, protams, tas vērtējams negatīvi!»

Zelta cena pirmdien saruka par 1%, turoties pie divu nedēļu zemākās atzīmes.

Patlaban zelts maksā 1435,76 dolārus par unci, kas ir par 11,94 dolāriem mazāk nekā piektdien tirdzniecības sesijas noslēgumā. Tiesa gan, tas ir augstāk nekā piektdien sasniegtais cenas zemākais līmenis – 1429,61 dolārs par unci. Kopumā zelta cena šajā gadā ir sarukusi par 14%, ko veicināja investoru riska apetītes palielināšanās, kā rezultātā nauda tiek ieguldīta augošajos akciju tirgos un ASV dolārā.

«Patlaban nav nekādu faktoru, kas liecinātu par zelta cenas pieaugumu,» Reuters sacījuši Phillip Futures investīciju analītiķi, piebilstot, ka zelta cenai būtu jāšķērso 1487 dolāru robeža, lai atkal sāktos pieaugums.