Investors

Goldman Sachs samazina vara un naftas cenu prognozes

Jānis Šķupelis, 04.10.2011

Jaunākais izdevums

Šodien slavenā investīciju banka Goldman Sachs samazinājusi savas 2012. gada naftas un vara cenas prognozes, raksta Reuters.

Banka paredz, ka eirozonas parādu krīze, visticamāk, turpinās dot pretvēju gan ekonomikas, gan naftas pieprasījuma izaugsmei. Valdot šādam fonam, Goldman Sachs sagaida, ka Ziemeļjūras jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 120 ASV dolāru par barelu atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze bija 130 USD/bbl). Tāpat banka prognozē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 109 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Banka samazināja savu 2012. gada vara cenas prognozi līdz 9200 ASV dolāru atzīmei par tonnu (iepriekšējā prognoze bija 10,79 tūkst ASV dolāru par tonnu). Banka gan saglabāja savu 12 mēnešu zelta cenas prognozi, proti Goldman paredz, ka zelta cena pēc 12 mēnešiem atradīsies pie 1860 ASV dolāriem par Trojas unci.

Kopumā Goldman prognozes gan ir krietni augstākas, nekā pašreizējie izejvielu cenu līmeņi biržās. Otrdien Ziemeļjūras jēlnaftas un Amerikas vieglās jēlnaftas cenas atradās attiecīgi pie 101 un 76,5 ASV dolāru par barelu atzīmēm. Savukārt vara un zelta cenas atradās attiecīgi pie 6820 USD par tonnu un 1670 USD par Trojas unci atzīmēm.

Šobrīd investīciju banka paredz, ka pasaules ekonomika nākamgad augs par 3,5%, kas ir par nepilnu procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā Goldman prognoze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ietekmīgākais cilvēks Eiropas finanšu tirgos - Mario Draghi

Lelde Petrāne, 13.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevums Financial News publicējis topu Eiropas ietekmīgākie cilvēki finanšu tirgos 2011, kura augšgalā ierindots jaunais Eiropas Centrālās bankas boss Mario Draghi.

Izdevums norāda, ka finanšu tirgi un normatīvā vide, kurā tie darbojas, kopš pirmā FN100 saraksta publicēšanas 2005.gadā ir ievērojami mainījušies, tādēļ neesot pārsteigums, ka pirmajā vietā atrodas tieši Draghi.

Top 10

1) Mario Draghi - nākamais Eiropas Centrālās bankas prezidents, Finanšu stabilitātes padomes priekšsēdētājs.

2) Jozefs Akermans (Josef Ackermann) - Deutsche Bank vadītājs.

3) Maikls Šervuds (Michael Sherwood) - līdzvadītājs Goldman Sachs International, priekšsēdētāja vietnieks Goldman Sachs.

4) Stefans Ingvess (Stefan Ingves) - Bāzeles Banku uzraudzības komitejas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vara cena šogad turpinās sarukt lielo pārpalikumu dēļ

Žanete Hāka, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vara pārpalikums tirgū šajā gadā būs gandrīz četras reizes lielāks nekā tika iepriekš lēsts, jo lielākā vara pircēja – Ķīnas pieprasījums sarūk, liecina metālu izpētes kompānijas CRU prognozes.

Saražotie apjomi pieprasījumu šogad pārsniegs par 140 tūkstošiem tonnu, kas ir ievērojami vairāk nekā janvārī prognozētie 36 tūkstoši tonnu, raksta Bloomberg. Izpētes kompānija samazinājusi šā gada vara patēriņa prognozes par 45 tūkstošiem tonnu, atsaucoties uz vājāku Ķīnas pieprasījumu. Nākamajā gadā pārpalikums būs aptuveni 250 tūkstoši tonnu, bet pēc tam – 400 tūkstoši tonnu.

Šajā gadā vara cena trīs mēnešu piegādēm ir sarukusi par 11% līdz 6547 dolāriem par tonnu. Šomēnes cena saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2010. gada, valdot bažām par sarūkošo Ķīnas pieprasījumu, jo ražošanas apjomi šajā valstī samazinājušies jau piekto mēnesi pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijā popularitāti guvušais Roberts Zēliks pievienojas Goldman Sachs kā padomdevējs

Lelde Petrāne, 08.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) pievienojies investīciju bankas gigantam Goldman Sachs, ziņo BBC.

Saskaņā ar Goldman sniegto informāciju viņš uzņemsies priekšsēdētāja amatu starptautiskajā konsultatīvajā padomē un konsultēs uzņēmumu globālos stratēģiskos jautājumos.

Zēlika piecu gadu termiņš Pasaules Bankas vadītāja amatā noslēdzās pagājušajā gadā.

Pirms iecelšanas amatā Pasaules Bankā 2007. gadā Zēliks strādāja Goldman Sachs kā priekšsēdētāja vietnieks.

Loids Blankfeins, Goldman Sachs vadītājs, jaunumus komentējis, sakot, ka Zēlikam ir ļoti labas zināšanas par globālo ekonomiku un viņš veltījis sevi, palīdzot jaunajām ekonomikām aptvert to potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā vara cenas varētu sarukt, atsaucoties uz ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Goldman Sachs analītiķi paredz, ka šajā gadā vara cena Londonas Metālu biržā vidēji sasniegs 6850 dolārus par tonnu jeb aptuveni 3,11 dolārus par mārciņu. Tas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 7328 dolāri par tonnu jeb 3,32 dolāri par mārciņu.

Analītiķi lēš, ka šajā gadā vara pārpalikums sasniegs 385 tūkstošus tonnu. «Tas atspoguļo spēcīgu izaugsmi piedāvājuma pusē, kas ir rezultāts desmit gadus ilgušajam ieguves kapitāla palielinājumam, kā arī spēcīgo uzrāvienu kausēšanas produkcijas izlaidē 2014. un 2015.gadā,» norāda eksperti.

Nākamajā gadā cenas saruks līdz vidēji 6600 dolāriem par tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena var sarukt arī līdz 20 USD atzīmei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenas nākotnes scenārijā lielākā daļa analītiķu iezīmē mērenu cenu palielināšanos, kur nākamgad melnā zelta cenas var vidēji būt ap 50 līdz 60 ASV dolāru par barelu koridorā. Ietekmīgas pasaules investīciju bankas gan ik pa laikam nekautrējās nākt klajā ar visai skaļām prognozēm, un, piemēram, Goldman Sachs pagājušās nedēļas beigās norādīja, ka naftas cena zināmu sakritību gadījumā var sarukt līdz pat 20 ASV dolāru par barelu atzīmei (runa par ASV vieglo jēlnaftu). Tas gan nav iestādes bāzes scenārijs, kurš paredz, ka ASV vieglās jēlnaftas cena nākamgad vidēji atrodas pie 45 ASV dolāru par barelu atzīmes. Jāpiebilst, ka iepriekš Goldman paredzēja, ka tā būs 57 ASV dolāru par barelu atzīme, bet piektdienas izskaņā West Texas Intermediate naftas nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena atradās pie 44,8 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ķīnas uzņēmumu akciju cenām paredz 24% kāpumu

Žanete Hāka, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas kompāniju akcijas līdz šim šogad uzrādījušas sliktāko rezultātu starp pasaules akciju tirgiem, taču Goldman Sachs Group eksperti paredz, ka cenas augs, jo patlaban to novērtējumi, salīdzinot ar citiem tirgiem, sasnieguši zemāko līmeni desmit gadu laikā.

Kā raksta Bloomberg, bankas stratēģi paredz, ka Hang Seng China Enterprises Index nākamo 12 mēnešu laikā pieaugs līdz 12 tūkstošiem punktu, kas ir par 24% augstāk nekā pagājušā nedēļas nogalē. Banka gan izaugsmes prognozi samazinājusi, jo decembrī tā paredzēja, ka līdz gada beigām indekss sasniegs 13,6 tūkstošus punktu.

Šajā gadā akciju indekss ir zaudējis 10%, kas ir lielākais kritums starp 93 pasaules akciju indeksiem, ko apkopo Bloomberg. Indeksa samazinājumu veicināja bažas par ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un augošo satraukumu, ka aizvien vairāk uzņēmumu nespēs atmaksāt parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētā ASV prezidenta valdība veidojas priekšvēlēšanu tradīcijas garā – lai nav garlaicīgi; solījumi gan sāk jau piemirsties, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar zināmām niansēm, bet abi ASV prezidenta amata kandidāti priekšvēlēšanu cīņā elektorātam solīja pievilkt skrūves Volstrītai, un konkrēti Donalds Tramps solīja saraut saikni starp «lielo naudu» un Vašingtonu. Pateikt vienmēr ir vieglāk, nekā izdarīt, tomēr pagaidām šķiet, ka jaunievēlētais prezidents ne vien nepūlas šai sakarā nemaz, bet pat rīkojas diametrāli pretēji solītajam.

D. Trampa valdības un administrācijas sastāvs vēl veidojas, tomēr atsevišķas pozīcijas ir jau skaidras, lai gan jautājums ir – kas tieši ar tām ir skaidrs jeb ko tas nozīmē? Tā par spīti stingrajai retorikai par naudas varu federālajā politikā līdz ar investīciju bankas Goldman Sachs galvenā izpilddirektora Gerija Kona nominēšanu Baltā nama Nacionālās Ekonomikas padomes vadītājam, kas ir augstākā valsts amatpersona blakus prezidentam valsts ekonomikas politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: 18 akcijas, kas ir drošs patvērums investoriem arī lejupslīdes laikā

Db.lv, 26.11.2018

18. Universal Health Services

Tirdzniecības kods: UHS

Nozare: Veselības aprūpe

Tirgus kapitalizācija: 11 miljardi dolāru

Kvalitātes rādītājs: 85

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Volstrītā prognozē ekonomikas lejupslīdi un kapitāla atdeves kritumu 2019.gadā, raksta Business Insider.

Šie divi faktori apgrūtinās dzīvi investoriem, taču Goldman Sachs eksperti iesaka meklēt augstas kvalitātes uzņēmumu akcijas, kuras spētu izturēt notikumus finanšu tirgos. Kompānija izveidojusi sarakstu ar 18 uzņēmumiem, kuri arī nākamajā gadā spēs uzrādīt labus rezultātus.

Kādi uzņēmumi ietilpst augstas kvalitātes kategorijā? Goldman Sachs īsumā skaidro, ka tie ņemti vērā pieci būtiskākie faktori: spēcīga bilance, stabila pārdošanas apjomu izaugsme, zema operatīvo ienākumu nobīde, zems akciju samazināšanās risks un kapitāla atdeve, kas pārsniedz konkurentus.

Šos faktorus Goldman Sachs apvieno kvalitātes rādītājā. Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir perspektīvākās akcijas!

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Eksperts: naftas cenas atjaunojušas pieaugumu, kas tālāk?

Jānis Šķupelis, 14.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, visticamāk, būs novērojama naftas vērtības turpmāka palielināšanās, pēc kuras, iespējams, būs strauja «melnā zelta» cenas korekcija, spriež ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

Šis gads pagaidām iezīmējies ar naftas cenu pieaugumu. Turklāt straujāks naftas cenu pieaugums bija vērojams šā gada februārī. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent markas naftas cena mēneša laikā pieauga vairāk nekā par 11%, bet Amerikas vieglās jēlnaftas (WTI) markas nafta – par 9%. Martā šis pieaugums turpinās un Brent markas nafta jau pārsniegusi 126 ASV dolāru par barelu atzīmi, kas ir augtākais līmenis kopš 2011. gada aprīļa.

«Šādas cenas kustības ir likušas daudziem analītiķiem uzsākt diskusiju par naftas cenu ilgtermiņa pieauguma atjaunošanos, kas varētu tās aizvest augstāk par to vēsturisko maksimumu pie 147,5 USD par barelu atzīmes, kas tika sasniegta 2008. gada jūlijā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēta krīze attiecībās starp Rietumvalstīm un Irānu, kā arī nestabilitāte Magribas reģionā pēc arābu revolūcijām,» esošo situāciju naftas tirgū apraksta ABLV Bank analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena pagājušās nedēļas laikā nonāca zem apaļās 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, un šobrīd vairāku prestižu izejvielu tirgus dalībnieku aplēses liecina, ka melnā zelta cena var doties vēl būtiski zemāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ, piemēram, slavenā investīciju banka Goldman Sachs norādījusi, ka vairs neliek īpaši lielas cerības uz to, ka savus naftas ražošanas apjomus ar nolūku celt šīs izejvielas cenu saskatāmā periodā samazinās Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC). Tāpat ASV banka pauž pārliecību, ka valsts vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate jeb WTI) cenai vajadzētu samazināties līdz 40 ASV dolāriem, lai tas ļoti būtiski aizkavētu investīcijas slānekļa naftas un gāzes ieguves nozarē.

Šobrīd Goldman Sachs ekonomisti sagaida, ka Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena pēc trīs mēnešiem būs sarukusi līdz 42 ASV dolāriem par barelu, bet pēc sešiem – līdz 43 ASV dolāru atzīmei par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Septiņām «naftas māsām» paredz labus laikus

Jānis Šķupelis, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pieaugums un šī resursa ieguves izmaksu apcirpšana var vilināt investorus uz lielo šī resursa ieguves kompāniju akciju iegādi

Naftas cena pēc divu mēnešu pauzes atkal sākusi flirtēt ar 70 ASV dolāru par barelu atzīmi. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena kopš februāra vidus ir pieaugusi jau par 11,5%.

Naftai kļūstot dārgākai, var uzlaboties tirgus dalībnieku skatījums uz pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. Piemēram, ietekmīgā ASV investīciju banka Goldman Sachs šonedēļ paudusi prognozi, ka Rietumvalstu naftas nozares milži ir pārdzīvojuši eksistenciālu krīzi un pašlaik tie esot zemā starta gatavībā smelt labumus. Šogad gan lielo naftas kompāniju akcijas investoriem pārsvarā nesušas sarūgtinājumu – to vērtība ir sarukusi aptuveni par 10%. Arī trīs gadu skatījumā ASV Enerģijas sektora vērtspapīru indekss ir vienīgais no kādu nozari raksturojošajiem indikatoriem, kura vērtība šajā termiņā ir sarukusi. Cerības gan pastāv, ka pēc sliktiem laikiem nāks šo akciju renesanse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Zemās naftas cenas pagaidām uz palikšanu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujais samazinājums no pērnā gada jūnija nebija nedz pilnīgi neparedzams, nedz arī negaidīts

Tas izriet no jaunākā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojuma, jo tirgū sakarā ar pieprasījuma un piedāvājuma disproporciju, par ko lielā mērā atbildīgs slānekļa naftas apjoma pieaugums ASV, jau labu laiku tika aizturētas OPEC valstu ieguves jaudas, lai saglabātu ražošanas pārsvaru pār pieprasījumu. Atjaunot iepriekšējo līdzsvaru starp naftas cenām un pieprasījumu var izrādīties gana sarežģīti, un šeit lomu spēlē ne tikai slānekļa nafta.

Neskatoties uz zemajām naftas cenām, pasaules ekonomika aug lēnāk, nekā iepriekš lēsts, kas savukārt liek samazināt investīcijas ne tikai naftas ieguvē, bet arī konvencionālās enerģētikas nozarē kopumā. Turklāt pasaules ekonomika, jo īpaši arī tā sauktās straujās izaugsmes valstis kā Ķīna, kas iepriekš gādāja par naftas cenas šaušanos teju vai debesīs, pārstrukturējas no tradicionālās energointensīvās rūpniecības uz informācijas tehnoloģijām. Tas savukārt nozīmē, ka naftas pieprasījums samazinās. Klāt jāmin vēl arī ievērojamā atjaunojamo energoresursu ekspansija pasaulē, klimata pārmaiņu veicinātais siltums, kas samazina pieprasījumu pēc energoresursiem, un kļūst skaidrs, ka pie visiem šiem apstākļiem naftas cenu samazinājums bija praktiski neizbēgams.

Komentāri

Pievienot komentāru