Pakalpojumi

Grāmatveži un juristi apvienojas

Māris Ķirsons, 03.08.2018

SIA Nexia Baltic region un SIA CBB Konsultāciju birojs valdes locekle Lienīte Caune.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Grāmatvedības un auditoru pakalpojumu sniedzēji Nexia zem sava jumta piesaista zvērinātu advokātu biroju Lextal, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šāds lēmums ļaus kopīgā sinerģijā gan samazināt izmaksas, gan palielināt konkurētspēju tirgū. Klasiskā formā konkrētajā jomā strādājošie uzņēmumi savu svaru tirgū palielina, iegādājoties konkurentu vai arī vairākiem attiecīgajā jomā strādājošajiem apvienojoties zem viena jumta, tomēr šoreiz īstenots cits scenārijs.

Dažādu pakalpojumu – grāmatvedības, audita un juridisko – sniedzēji vienojas strādāt zem viena zīmola jumta. Lai arī šāda prakse vismaz Baltijā nav ļoti izplatīta, tomēr tā ir sevi pierādījusi tā dēvētajās kapitālisma citadelēs, un zem viena jumta dažāda rakstura pakalpojumi ir arī lielajās auditorkompānijās. DB jau pērn vēstīja, ka grāmatvedības un revīziju pakalpojumu līderi SIA CBB Konsultāciju birojs un SIA Nexia Audit Advice veido uzņēmumu grupu ar kopīgām atbalsta struktūrām, kas ļaus samazināt izmaksas. Savukārt šogad ir sperts nākošais lielais solis un piesaistīts juridiskās palīdzības sniedzējs Lextal, kuram ir biroji visās Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Vairāki DB aptaujātie grāmatvežu un juristu darbošanos zem viena jumta atteicās vērtēt un norādīja, ka laiks rādīs kopā strādāšanas efektu.

«Viss notika dabiski. Klienti, kuriem sniedzam grāmatvedības pakalpojumus, taujāja pēc padomiem juridiskos jautājumos, tad arī pēc Lietuvas Nexia kolēģu ieteikuma, kuriem jau bija laba sadarbība ar dienvidu kaimiņvalsts Lextal biroju, piedāvājām strādāt kopā, noslēdzot stratēģisko sadarbības līgumu,» skaidro SIA Nexia Baltic region un SIA CBB Konsultāciju birojs valdes locekle Lienīte Caune.

Savukārt Lextal partneris un viens no dibinātājiem Urmas Ustavs norāda, ka saviem juridisko pakalpojumu saņēmējiem var piedāvāt Nexia grupā strādājošo ārpakalpojumu grāmatvežu un auditoru risinājumus.

Visu rakstu Nexia pastiprinās ar Lextal lasiet piektdienas, 3.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu birojs “Rasa, Ešenvalds un Radziņš” 2021. gada februārī pievienojas Lextal Legal advokātu biroju grupai, kļūstot par vienu no desmit lielākajiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem Baltijas reģionā ar apvienotu Baltijas komandu.

Zvērināts advokāts Egīls Radziņš kopš 1993. gada ir plaši pazīstams tiesvedību eksperts ar ievērojamu pieredzi tiesvedībās gan Latvijas tiesās, gan Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Savukārt zvērinātu advokātu birojs “Rasa un Ešenvalds” tika izveidots 2010. gadā, un tas ir nodrošinājis juridisko palīdzību saviem klientiem plašā ar uzņēmējdarbību saistītu jautājumu lokā, sākot ar uzņēmumu dibināšanu līdz to veiksmīgai interešu pārstāvībai Eiropas Savienības Tiesā.

Zvērinātu advokātu birojs “Rasa, Ešenvalds un Radziņš” piedāvā saviem klientiem juridisko palīdzību svarīgākajās komercdarbības un privātās dzīves jomās. Apvienotā biroja komandā ir seši advokāti, kā arī zinošs un atsaucīgs juridiskais un administratīvā atbalsta personāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Veiktas izmaiņas ABLV Bank Likvidācijas komitejas sastāvā

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank AS akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu veikt izmaiņas Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga. Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Vineta Čukste-Jurjeva un Armands Smans.

Vineta Čukste-Jurjeva ir zvērinātu advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” partnere, zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi. Specializējusies komerctiesībās, atbilstības nodrošināšanas, regulācijas un likvidācijas jautājumos. Sniegusi juridiskās konsultācijas un piedalījusies vairāku Latvijas komercsabiedrību restrukturizācijas un likvidācijas procesos. Sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste.

Armands Smans ir advokāta palīgs zvērinātu advokātu birojā “Rode un Partneri”. Specializējies publiskajās tiesībās. Īstenojis klientu tiesību un interešu aizstāvību vairākos desmitos kriminālprocesos. Vairāku zinātnisko publikāciju un juridisko atzinumu autors, zinātnisko konferenču dalībnieks. Sniedzis juridiskos viedokļus lietās Pastāvīgajā šķīrējtiesā Hāgā (jaunākā eksperta statusā) un Satversmes tiesā (pieaicinātās personas statusā), ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā grāmatvežu neapmierinātība saistās ar jauno kārtību darba algas aprēķināšanā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Protams, sāpīgākais, kam jau ir iziets cauri, ir algu aprēķini. To ieviešanas brīdis bija ļoti īss. Tā kā tikai februāra sākumā tika iedotas atskaišu formas, vislielākās problēmas bija ar programmu pielāgošanu darbam. Šis process notiek joprojām. Algu aprēķināšanai par janvāri patērētais laiks pieauga vismaz par 20%, jo katram cilvēkam ar roku bija jāievada neapliekamais minimums, jāpārbauda, vai likmes ir pareizi ievadītas. Tam aizgāja ļoti daudz laika,» saka Sigita Keiša, grāmatvedības aģentūras SIA Kamelota valdes locekle un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle.

Organizācijas izpilddirektore un SIA Nexia Audit Advice asociētā partnere Svetlana Šemele-Baikova piekrīt, ka algu aprēķins ir kļuvis sarežģītāks. Gada sākumā lielākais slogs bija uz grāmatvedības sistēmu programmētājiem, lai viņi laikus paspētu sagatavot IT programmas un viss, kas rakstīts likumā, atspoguļotos arī grāmatvedības programmās. SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa piebilst, ka par janvāri daudzi grāmatveži algas pārrēķināja Excel, lai pārliecinātos, ka kalkulācijas ir veiktas pareizi. Rēķinot algas par februāri, viss notika raitāk un neskaidro jautājumu jau bija ievērojami mazāk. «Lielākās problēmas bieži vien ir cilvēku domāšana un nevēlēšanās neko mainīt. Jā, bija jāsaprot, ka turpmāk algas rēķināsim citādi, un jāsaprot, kā to izdarīt. Atliek tikai darīt. Čīkstēšana un žēlošanās nepalīdzēs. Ir jāmeklē iespējas, kā strādāt efektīvāk, nevis vairāk,» viņa uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota jaunā A klases biroja ēka New Hanza teritorijā, Mihaila Tāla ielā 1. Potenciālajiem nomniekiem jau šobrīd ēkā rezervēti vairāk nekā 50% no kopējās 12 680 m2 iznomājamās platības, turpinoties sarunām par darījumu nosacījumiem un telpu pielāgošanu katram nomniekam.

New Hanza birojs būs viena no energoefektīvākajām ēkām Rīgā. Par savu jauno biroju mājvietu to jau izvēlējušies tādi uzņēmumi kā nekustamo īpašumu aģentūra AVER Brokerage, zvērinātu revidentu komercsabiedrība Nexia Audit Advice, finanšu tehnoloģiju uzņēmums ECNG un citi.

Nomnieku vidū īpaši pieprasītas ir telpas līdz 250 m2. Pateicoties New Hanza biroju ēkas formai, katrs telpas kvadrātmetrs ir racionāli izmantojams un dod iespēju nomniekiem piedāvāt telpas sākot pat no 150m2.

Biroju ēkas nomniekiem būs pieejamas plašas un mūsdienu prasībām atbilstošas kopstrādes un socializēšanās telpas kopumā 500m2 platībā, kuras atradīsies koplietošanas virtuve, plaša atpūtas istaba, telpa nelielām konferencēm, vairākas dažāda izmēra tikšanās telpas, atsevišķas darba stacijas, bērnu stūrītis, telpa īsām spēka diendusām, kā arī āra terase. Šādu telpu esamība ļaus nomniekiem efektīvāk plānot nepieciešamā biroja platību un noslodzi, kā arī uzņēmumiem ar nelielu darbinieku skaitu, kuriem ir nepieciešami kompakti biroji, dos iespēju baudīt mūsdienu moderno biroju priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 27. decembrī notika likvidējamās ABLV Bank ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tika skatīts jautājums par jauna finanšu pārskatu revidenta ievēlēšanu, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāri par revidentu likvidējamās ABLV Bank 2018. gada finanšu pārskatu pārbaudei un atzinumu sniegšanai ievēlēja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA Nexia Audit Advice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Paredz, ka līdz 2021. gada beigām būs izmaksāta lielākā daļa ABLV Bank noguldījumu

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank Likvidācijas komiteja ir apstiprinājusi sabiedrības auditēto finanšu pārskatu par 2018. gadu, kura auditu veica zvērinātu revidentu komercsabiedrība Nexia Audit Advice, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kā ziņots, pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī un 23. februārī sekojošā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmuma “Par noguldījumu nepieejamības iestāšanos”, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS akcionāru ārkārtas sapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un Vienotā Noregulējuma valde nolēma, ka ABLV Bank ir jālikvidē atbilstoši vietējai – Latvijas likumdošanai. FKTK pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par Sabiedrības likvidācijas uzsākšanas dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas kuģu būvētava atbilstoši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumam noteiktajā laikā iesniegusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu tā apstiprināšanai, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 26.jūnija lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tika iecelts Gatis Upenieks un tika noteikts termiņš līdz 2019.gada 11.jūlijam uzraugošās personas atzinuma sniegšanai par sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Tāpat sabiedrība informē, ka finanšu saistības pret tās revidentu SIA «Nexia Audit Advice» ir nokārtotas, taču sabiedrības ierobežoto resursu dēļ ir aizkavējusies 2018.gada finanšu pārskata sagatavošana.

Informācija par 2018.gada finanšu pārskata publicēšanas termiņu tiks precizēta un sniegta tuvāko nedēļu laikā, skaidro uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto algas 1000 eiro saņēmējam Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 0 eiro, savukārt Igaunijā – 500 eiro, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī lielo algu saņēmēji maksā mazāku ienākuma nodokli nekā Latvijā

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Kaut arī Latvijā no 2018. gada ir veiktas būtiskas pārmaiņas gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra noteikšanā, gan arī IIN likmēs, tomēr, iegūtos rezultātus salīdzinot ar analogu Igaunijas sistēmu, rodas pārsteidzoši secinājumi – Latvijā par turīgu cilvēku, kuram nepienākas ar IIN neapliekamais minimums, tiek uzskatīts tas, kam bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) ir 1000 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā ar šādu pašu ienākuma līmeni neapliekamais minimums ir 500 eiro.

Fundamentāla reforma

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietās nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tika palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijas samazinātais peļņas nodoklis var rīvēt kantes Latvijai

Māris Ķirsons, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lēmums regulāro dividenžu izmaksātājiem samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi no 20% līdz 14% nozīmē, ka ziemeļu kaimiņvalsts pretendēs uz peļņas centra vietu.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Par to, vai šāda Igaunijas atbilde uz Latvijā veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu radīs kādu ietekmi, rādīs laiks.

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada Latvijā būtībā ir ieviests tieši tāds pats uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) risinājums, kāds tas Igaunijā ir darbojies jau kopš šī gadsimta sākuma. Proti, jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums paredz ne tikai lielāku (20%) šī nodokļa likmi salīdzinājumā ar bijušo 15%, bet arī dividendēs nesadalīto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks. Jāņem vērā gan kāda detaļa - šī nodokļa likme, turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei – par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Šī aprēķina formula arī ir radījusi aprēķinu, ka, piemēram, uzņēmums samaksā 100 eiro par pakalpojumu, kas tiek uzskatīts par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme jau tiek lēsta 25%, kāda tā bija līdz 2002. gadam. Par to, kā šī sistēma darbosies praksē, rādīs nākotne, kurā tad arī tiks pārbaudīts, vai patiešām šī nodokļa likme būs 25% šādos gadījumos. Jāņem vērā, ka par tiem uzņēmumu tēriņiem, kuri tiks pielīdzināti peļņas sadalei, UIN noteiktajā apmērā būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vieglās automašīnas izmantošanu kopš 2018. gada uzņēmējiem Igaunijā jāmaksā lielāks nodoklis nekā komersantiem Latvijā.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Latvijā uzņēmumiem par vieglo transportlīdzekļu izmantošanu, bez attiecīgās izmantošanas uzskaites reģistrācijas sistēmas, īpašs nodoklis jau jāmaksā kopš 2011. gada, savukārt Igaunijā šāds nodoklis tika ieviests tikai no 2018. gada. DB savulaik jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju neapmierinātību ar šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka tāds nav ziemeļu kaimiņvalstī, tagad šādam argumentam vairs nav pamata. Interesanti, ka Igaunijā šī nodokļa likme ir uzlikta daudz lielāka, vienlaikus pašu uzņēmēju ziņā atstājot atskaitīšanās sistēmu, paļaujoties uz labticīgo nodokļu maksātāju datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu "Elkor" īpašnieces Ilzes Laurānes (agrāk Popovas) parāda dēļ piemērots zvērināta tiesu izpildītāja aizliegums atsavināt kapitāldaļas visās viņai piederošās kompānijās un reģistrēt jaunas komercķīlas.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, aizliegums atsavināt kapitāla daļas un reģistrēt komercķīlas piemērots attiecībā uz SIA "ETG", SIA "Elkor grupa", SIA "Elkor Gift Shop", SIA "Elkor Food & Wine", SIA "HSP Solution" un SIA "Elektrodrošība". Laurāne piecos no šiem uzņēmumiem ir vienīgā īpašniece, bet "ETG" viņai pieder 99% kapitāldaļu, kamēr atlikušais 1% pieder SIA "Plus īpašums".

Visi minētie uzņēmumi Laurānes īpašumā nonāca pērn laikā no augusta līdz decembrim, nepilnu gadu pēc tam, kad nomira "Elkor" izveidotājs un kompāniju iepriekšējais īpašnieks Aleksandrs Popovs.

Vienlaikus pagājušā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, pārjaunotas četras komercķīlas, kuru devēja ir Laurāne, bet ņēmēja - "Rietumu banka". Viņa par labu bankai ieķīlājusi visas sev piederošās "ETG" kapitāldaļas. Kopējā ķīlu maksimālā prasījumu summa ir 31,44 miljoni eiro. Kā trīs ķīlu parādniece minēta "ETG", bet kā vienas - "Elkor grupai" piederošais SIA "Elkor centrs".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 16.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.maija numurā lasi:

Nebanku kredītportfelis patērētājiem tuvojas miljardam

Tēma

Lauku skolu likvidēšana iezīmē iznīcinošu ainu

Dabas resursi

Purvi var kļūt par nākotnes izaugsmes stūrakmeni

Aktuāli

Tērējam daudz, bet kārtības maz!

Ēdiena piegāde

Biznesa potenciālu saredz arī reģionos. Līsa Ristala, Wolt vadītāja Baltijā

Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Komentāri

Pievienot komentāru