Ražošana

Granīta ielā veidos jaunu industriālo parku

Gunta Kursiša, 28.01.2013

Jaunākais izdevums

Tuvāko gadu laikā Grantīta ielā 1005,7 hektārus lielā teritorijā paredzēts izveidot industriālo parku, informē Rīgas dome.

Industriālo parku paredzēts izveidot Šķirotavas apkaimē starp Pļavniekiem, Ķengaragu un Rīgas robežu. Teritorijas ziemeļrietumu daļā izvietotas galvenokārt ražošanas ēkas un noliktavas, un daļu teritorijas aizņem mazdārziņi un mežs. Pašlaik apbūvētās un rūpnieciski izmantotās teritorijas ir privāto vai juridisko personu īpašumā, bet neapbūvētās un ekstensīvi izmantotās teritorijas ir pašvaldības īpašumā. Pašvaldībai pieder aptuveni viena ceturtā daļa no attīstības teritorijas.

Pašlaik plānotā industriālā parka teritorijā darbojas vairāki desmiti uzņēmumu, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, dzelzceļa būvi un remontu, būvniecību, pārtikas ražošanu, mēbeļu ražošanu u.c. Pēc aptuvenām aplēsēm, esošie uzņēmumi nodrošina 14,6 tūkstošus darbavietu, taču Granīta ielas industriālā parka nodarbinātības potenciāls ir no 19 tūkstošiem līdz 38 tūkstošiem darba vietu, norāda Rīgas domes pārstāvji.

Šobrīd ap Granīta ielu ir vāji attīstīts vietējo ielu tīkls, tomēr tā atrodas starp pilsētas nozīmes maģistrālēm – Krustpils ielu un Lubānas ielu. Blakus atrodas Slāvu rotācijas aplis, kas teritoriju savieno ar Dienvidu tiltu un nodrošina labu saikni ar citām Rīgas apkaimēm, skaidro Rīgas domes pārstāvji. Tāpat teritoriju šķērso dzelzceļš, un tajā ir izbūvēti dzelzceļa pievadceļi. Teritorijā, kur plānots izveidot industriālo parku kursē 23 sabiedriskā transporta maršruti, ir pieeja maģistrālajiem ūdensapgādes un gāzes vadiem, kā arī pastāv iespēja pieslēgties pie maģistrālajiem kanalizācijas kolektoriem. Teritorijas tuvumā atrodas Rīgas TEC-2, kā arī divas elektroapgādes apakšstacijas. Ņemot vērā prognozēto slodzes pieaugumu, līdz 2018. gadam tiek plānota apakšstacijas izbūve, norāda pašvaldības pārstāvji.

«Industriālās teritorijas attīstās tranzīta punktos - pie ostām, lidostām, dzelzceļa. Infrastruktūras pieejamība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem šādu vietu attīstībai,» pauž Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, solot, ka Rīgas dome uzlabos infrastruktūru, radot priekšnosacījumus veiksmīgai uzņēmējdarbībai.

No 2014. gada būs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi industriālo pieslēgumu programmā, tādēļ pašlaik ir izdevīgs brīdis jaunu industriālo teritoriju attīstīšanai, pauž V. Jerošenko. Šī programma paredz atbalstīt dažādu infrastruktūras pieslēgumu izveidi, kas nepieciešami industriālajām teritorijām, tostarp elektroenerģijas, ūdensapgādes, siltumapgādes pieslēgumiem, ceļu infrastruktūrai. Pieslēgumi paredzēti tieši industriālajām zonām, tādējādi palīdzot straujāk attīstīties dažādām ekonomikas nozarēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji noskaitušies par Granīta ielas bīstamības ignorēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltijas Industriālais Parks pārjaunojis komercķīlu, palielinot summu līdz 31,4 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Baltijas Industriālais Parks» pārjaunojis komercķīlu, palielinot tās nodrošinātā prasījuma maksimālo summu par 8,469 miljoniem eiro - līdz 31,411 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. 21.februārī reģistrētā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2012.gadā starp banku un SIA «Baltijas Industriālais Parks» noslēgto kredīta līgumu.

Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2018.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 22,942 miljoni eiro.

SIA «Baltijas Industriālais Parks» reģistrēts 1993.gadā, un tas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA «LNK Properties» meitas uzņēmums. «Baltijas Industriālais parks» apsaimnieko noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpu kompleksu Rīgā, Piedrujas ielā 7.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums par labu AS SEB banka ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

11.jūlijā reģistrētā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2012.gadā starp banku un SIA Baltijas Industriālais Parks noslēgto kredīta līgumu.

Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2016.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 13,192 miljoni eiro. SIA Baltijas Industriālais Parks reģistrēts 1993.gadā, un tas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA “LNK Properties” meitas uzņēmums. Baltijas Industriālais parks apsaimnieko noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpu kompleksu Rīgā, Piedrujas ielā 7.

2017.gadā SIA Baltijas Industriālais Parks apgrozījums bija 1,782 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,097 miljoni eiro. Tas nodarbināja trīs darbiniekus, tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 307 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Puskūpinātā desa A.B.C. uzņēmumā Forevers

Žanete Hāka, 08.01.2016

Uzņēmums no piegādātāja saņem cūkgaļas kautķermeņus, kas tālāk tiek nodoti pārstrādei.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers ražošanas procesā, aplūkojot puskūpinātās desas A.B.C. ar samazinātu sāls daudzumu izgatavošanas procesu.

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers pirmsākumi meklējami 1996. gada 3. septembrī, kad nelielā gaļas cehā tika ieguldīts simtprocentīgs Latvijas uzņēmēju kapitāls. Pēc diviem gadiem nelielajai, bet strauji augošajai ražotnei viena ceha sienās kļuva par šauru un tādēļ tika iegādāta un turpmākā pusotra gada laikā pilnībā rekonstruēta ēka Maskavas ielā. 2003. gadā tika uzsākta jaunas rūpnīcas būve Granīta ielā, kur uzņēmums atrodas arī patlaban.

Kompānijā strādā 248 darbinieki.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers līdz 2019. gadam uzņēmuma attīstībā plāno investēt aptuveni 20 miljonus eiro. Uzņēmuma investīcijas paredzētas diviem projektiem – jaunas rūpnīcas celtniecībai un esošās rūpnīcas rekonstrukcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - FOTO: Ogres skvēra būvdarbi traucē uzņēmējdarbībai

Žanete Hāka, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā tuvākajos gados plāno izveidot trīs tehnoloģiskos parkus

Elīna Pankovska, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā nākotnē Rīgas pašvaldība plāno veicināt kopumā trīs industriālo parku teritoriju attīstību. Industriālie parki plānoti Granīta ielā, Ziepniekkalnā pie Vienības gatves un Spilvē, informē Rīgas dome.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko iepriekš norādīja, ka pašlaik ir izdevīgs brīdis, lai attīstītu jaunas industriālās teritorijas, jo no 2014.gada būs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi industriālo pieslēgumu programmā.

Gada sākumā Rīgas dome paziņoja, ka turpmāko dažu gadu laikā plāno attīstīt 1005,7 hektārus lielu teritoriju Granīta ielā, kur paredzēts izveidot industriālo parku. Tā teritorija atrodas Šķirotavas apkaimē starp Pļavniekiem, Ķengaragu un Rīgas robežu. Tās ziemeļrietumu daļā izvietotas, galvenokārt, ražošanas ēkas un noliktavas. Daļu teritorijas aizņem mazdārziņi un mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aizkrauklē atsāk ražot koka paneļu ēkas

Dienas Bizness, 26.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Aizkraukles industriālais parks, kas saimnieko bijušās Telefona aparātu rūpnīcas teritorijā Aizkrauklē, šoruden sāka ražot koka paneļu konstrukcijas vienģimenes, dzīvokļa tipa un arī atsevišķas konstrukcijas daudzstāvu mājas, raksta reģionālais medijs Staburags.

SIA Aizkraukles industriālais parks izveidota pirms gada, un šajā laikā galvenokārt strādāts, lai pakāpeniski sakārtotu ēku un telpas, ko piedāvā iznomāšanai. Vēlāk radās ideja un iespēja arī pašiem nodarboties ar ražošanu.

«Te iepriekš jau bija uzņēmums ar līdzīgu darbības jomu, bet vēlāk darbu pārtrauca. Pēc īpašuma iegādes sapratām, ka iekārtas ir darba kārtībā, tāpēc apzinājām ražošanas iespējas, meklējām sadarbības partnerus un sākām strādāt. Lai atjaunotu ražošanu, vajadzēja laiku, bet viss noritēja veiksmīgi,» stāstījis uzņēmuma di­rek­tors Edgars Kurpics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braucot no Rīgas, šosejas A7 labajā pusē pirms Bauskas, pie pagrieziena uz Skaistkalni, jau pērn paplašināšanās darbus sāka SIA «Auto A7». Uzņēmuma vadītājs Aigars Meimers plāno plašāku laukumu, turklāt taps jauna ēka, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mans pamatbizness ir kravu pārvadājumi, un šosejas malā es labiekārtoju vietu, ko iznomāju vairākām firmām,» stāsta SIA «Auto A7» valdes loceklis A. Meimers. Teritorija pamazām paplašināta, un izveidojies mazs privātais industriālais parks.

Labiekārtošana sākusies ar divām ēkām, kurās notika uzņēmējdarbība. Tagad tapušas jau četras, plānā ir arī piektā būve. Sākumā te atradies paša uzņēmēja veidots autoserviss, bet tas likvidēts.Tagad A. Meimers iznomā piekabes, smagās un vieglās automašīnas.

Viens uzņēmums, kas te īrē telpas, tirgo lietotas automašīnas un braucamrīkus pielabo, ja nepieciešams. Divas telpas izmanto automazgātāji, darbojas gāzes uzņēmums, vienu telpu īrē firma, kas tirgo kafiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālā Parka G31 teritorijā Rīgā, Uriekstes ielā 14 nodots ekspluatācijā jauns ražošanas komerccentrs, kur būvniecībā ieguldīti 2,6 miljoni eiro informē nekustamo īpašumu uzņēmuma Immostate mārketinga menedžere Kristīna Maksimoviča.

Jaunais centrs veidots īpaši loģistikas uzņēmuma BWS vajadzībām, tā platība ir 3600 m2.

Jaunais komerccentrs ar labiekārtotu teritoriju 1 ha platībā, preču piegādes rampām un autostāvvietām atrodas pie Rīgas brīvostas. Saskaņā ar Industriālā Parka G31 attīstības koncepciju, klients iegūst īpašumā zemi un ēku pēc tās nodošanas ekspluatācijā.

Pilnu projektēšanas un būvniecības ciklu nodrošināja industriālā parka īpašnieks SIA Industriālais Termināls. Jaunā komerccentra būvdarbus veicis apakšuzņēmums Ergostatus un procesā iesaistīts iznomāšanas konsultants Immostate.

Industriālais Parks G31, kura īpašnieks un apsaimniekotājs jau kopš 1998. gada ir Industriālais Termināls, ir attīstīts bijušās Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) teritorijā ar kopējo teritoriju 16 ha un iznomāto telpu platību virs 16000 m2, rekonstruējot vecās rūpnīcas korpusus un būvējot jaunas noliktavu un biroju platības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka uzsākti Tetera nama jeb tā dēvētās Stūra mājas (bijusī VDK ēka) Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotie fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbi.

Atjaunošanas darbus VNĪ uzdevumā veiks AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu apjomā ir iekļauta arī skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu.

Pirms darbu uzsākšanas ir veikta Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Nama fasāde iegūs iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Fasādes atjaunošanas darbi ietver fasāžu attīrīšanu, izmantojot paņēmienus, kas saudzēs un nebojās oriģinālo materiālu. Virsmu tīrīšanai izmantos gan rokas instrumentus, gan attīrīšanu ar saspiestu gaisu; trūkstošo un bojāto profilējumu un dekoratīvo elementu izgatavošanu un atjaunošanu pēc uz vietas esošajiem analogiem paraugiem; granīta elementu tīrīšanu un nestabilo detaļu nostiprināšanu; dzegu un to reljefu dekoru restaurēšanu, vienlaicīgi pārbaudot to noturību un enkuru stiprinājumu atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ventspils pērnā gada pēdējā dienā paspējusi noslēgt 12 miljonus eiro vērtu ielu rekonstrukcijas projektu

Dienas Bizness, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada 31. decembrī noslēgta projekta «Ielu infrastruktūras attīstība Ventspilī, II kārta» īstenošana, kuras ietvaros Ventspilī kopš 2010. gada rekonstruēti vai no jauna izbūvēti 79 ielu posmi un publiskās infrastruktūras objekti gan pilsētas centrā, gan Ostgalā, gan Gāliņciemā, Kurpniekciemā, Čikstiņciemā, Jāņciemā, Žāžciemā, Krēķciemā un Zaķciemā.

Projekta kopējās investīciju izmaksas veido 12,1 miljoni euro (8,5 miljoni latu), tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 10,3 miljoni euro (7,2 miljoni latu) (84,79% no attiecināmajām izmaksām), valsts budžeta finansējums 273 tūkstoši euro (192 tūkstoši latu) jeb 2.25% no attiecināmajām izmaksām, savukārt pašvaldība Projekta īstenošanā ieguldījusi 1,6 miljonus euro (1,1 miljonus latu), kas veido 12,96% no Projekta attiecināmajām izmaksām.

Projekts īstenots ciešā saistībā ar ūdenssaimniecības attīstības projektu, lai vienlaicīgi ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūves un rekonstrukcijas darbiem ielu posmos tiktu nodrošināta kompleksa infrastruktūras sakārtošana – brauktuves, stāvvietas, ietves, apgaismojums un apstādījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Piche netālu no starptautiskās lidostas Rīga iegādājies zemes gabalu vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā, lai būvētu tur noliktavu, ražošanas un biroju telpu komplekss GREEN PARK, informē uzņēmumā.

Būvniecības procesā īpaša uzmanība tiks pievērsta ēkas maksimālai energoefektivitātes nodrošināšanai un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai, lai maksimāli samazinātu telpu īrnieku mēneša izmaksas.

«Daudzi uzņēmumi arvien biežāk izvēlas tieši industriālos parkus ražošanas telpu vai noliktavu izveidei. Šādi parki nodrošina modernu infrastruktūru un apsaimniekošanas pakalpojumus. Turklāt telpas iespējams izbūvēt atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai, kā arī pielāgot to lielumu izaugsmes prognozēm. GREEN PARK tiks izmantots jaunākās paaudzes programmējams LED apgaismojums, vēja turbīnas, saules paneļi, apkure un dzesēšanas sistēma ar siltajām sienām, kā arī citas jaunākās tehnoloģijas, līdz ar to tas būs energoefektīvākais industriālais parks Latvijā,» uzskata SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd jau tuvojas nobeigumam NP Jelgavas Biznesa Parks (bijusī RAF rūpnīca) vērienīgās rekonstrukcijas 1. kārta 6717 kvadrātmetru platībā, savukārt 2. un 3. kārtu plānots pabeigt līdz šī gada novembrim. NP Jelgavas Biznesa parks 1. kārtu ekspluatācijā plānots nodot līdz septembrim, teikts paziņojumā medijiem.

Pēc bijušās RAF rekonstrukcijas tiks iegūtas platības gandrīz 22000m2 apmērā. Līdz ar to NP Jelgavas Biznesa parks būs lielākais un modernākais industriālais parks Zemgales reģionā. Projekta kopējais budžets ir 8, 7 miljoni eiro - Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 3,9 miljoni eiro apmērā tiks saņemts pie projekta nosacījumu izpildes – vismaz 3 jauni ražošanas uzņēmumi un 20 jaunas darba vietas katrā kārtā.

Rekonstrukcijas mērķis ir attīstīt industriālo platību pieejamību Zemgales reģionā.

Projekta pirmais rekonstrukcijas posms tika uzsākts pērnā gada jūlijā, veicot Latvijas vēsturē sarežģītāko telpu demontāžu. Sākotnēji tika veikta grunts ģeoloģiskā izpēte un ēku tehniskā apsekošana, piesaistot dažādus ekspertus, kas novērtēja ēku konstrukciju tehnisko stāvokli, tai skaitā eksperti no Rīgas Tehniskās Universitātes un dažādi ēku konstrukciju projektētāji. Sākotnējā ideja bija saglabāt daļu no vecās ēkas, kuras kopējā platība bija 20 000 m2, uz kuras bāzes izbūvēt jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu ražošanas ēku. Pēc demontāžas darbiem, atkārtoti tika izvērtētas esošās konstrukcijas un tika konstatēts, ka nepieciešams demontēt arī ēkas kolonnas, ko iepriekš tika plānots saglabāt, atstājot tikai fundamentālos elementus – veco industriālo grīdu un pamatus. Tādejādi vēsturiskā divstāvu ēka tiks pārveidota un tās vietā izbūvēta moderna un ražošanai piemērota vienstāvu ēka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts, pēc attīstītāju vārdiem, šobrīd energoefektīvākais industriālais parks Latvijā - 23 000 kvadrātmetrus lielais «Lidostas Parks» Mārupes novada Saleniekos.

Parka projektētājs, būvnieks un attīstītājs ir uzņēmums «PICHE». «Lidostas Parka» izveidē investēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, tā būvniecība noritēja pusotru gadu.

SIA «PICHE» valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda: «Pateicoties tam, ka nodrošinām visas būvniecībā nepieciešamās daļas, sākot no arhitektiem līdz apsaimniekotājiem, varam ļaut kompānijām īsā laikā nonākt no idejas līdz telpām.»

«Lidostas Parku» raksturojot maksimāla energoefektivitāte: biroji un noliktavas ir aprīkoti ar LED apgaismojumu, nodrošinot līdz 80% zemākas elektrības izmaksas, un telpās nodrošināta vienmērīga temperatūra visā to augstumā. Parka būvniecībā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, tā noliktavas īpaši pielāgotas kravu iekraušanai, paletes iespējams noliktavās kraut līdz pat griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa izbeigusi gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA «Ramatas» maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Maksātnespējas process izbeigts šā gada 15.jūnijā saistībā ar kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildīšanu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas rīcībā nebija ziņu par to, vai uzņēmums atsācis saimniecisko darbību. Savukārt ar uzņēmuma pārstāvjiem vai uzņēmuma maksātnespējas administratori Ievu Broku aģentūrai LETA neizdevās sazināties.

Saskaņā ar informāciju «Firmas.lv» SIA «Ramatas» juridiskā adrese ir Granīta iela 10, Rīga. Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2009.gada 3.novembrī. «Ramatas» apmaksātais pamatkapitāls ir 2842 eiro.

Jau ziņots, ka ar maksātnespējas pieteikumu gaļas pārstrādes uzņēmumam SIA «Ramatas» tiesā pērn vērsās SIA «Valdori». Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 2017.gada 7.martā, bet maksātnespējas process tika pasludināts 2017.gada 21.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TOP 10: lielākās 2019.gada pirmajā pusgadā reģistrētās kapitālsabiedrības

Lelde Petrāne, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajos sešos mēnešos šogad reģistrētas vairākas kapitālsabiedrības ar daudzmiljonu kapitālu, starp kurām līderos ir Lipmanu ģimenei piederošā SIA «Liplat Holding», liecina Lursoft dati.

Aprīļa vidū reģistrētajai kapitālsabiedrībai patlaban reģistrētas jau 5 komercķīlas. Šī uzņēmuma pamatkapitālu veido 33,44 milj.EUR, kamēr uzņēmēja Aigara Kesenfelda jaunreģistrētās SIA «100x Ventures» pamatkapitāls ir 4 milj.EUR.

Tikpat liels pamatkapitāls ir arī SIA «Gustava parks projekti» un SIA «Brīvības parks projekti», kuru patiesais labuma guvējs ir lietuviešu miljonārs Nerijus Numavičs, paredzot tuvāko septiņu gadu laikā ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro un attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksus.

TOP 10: lielākās 2019.gada pirmajā pusgadā reģistrētās kapitālsabiedrības:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi 94,6 milj. eiro piešķiršanu Rīgas attīstīšanai, no kuriem lauvas tiesa – 80,4 miljoni eiro – būs ERAF, bet pārējais valsts un privātais finansējums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Būves un konkrētas vietas, kuras plānots sakopt, tiks izvēlētas, ņemot vērā Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un tajā noteiktos sabiedriski nozīmīgos objektus un prioritāri atbalstāmās degradētās teritorijas. Šajā plānošanas dokumentā kā prioritāras attīstības teritorijas minētas Rīgas centrs, Zinātnes un inovāciju centrs Pārdaugavā, Skanste, Maskavas forštate, Granīta iela, Ezerparks, kā arī Mežaparks.

Pamatojums, kādēļ izvēlētas tieši šīs teritorijas, atšķiras.

Visu rakstu 94,6 miljoni Rīgas revitalizēšanai lasiet 31. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

17 milj. eiro vērtais LDz sliežu iepirkums tiek Rīgas SIA Sigmen

Gunta Kursiša, 06.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš (LDz) noslēgusi vairāk nekā 17 milj. eiro (aptuveni 12 milj. Ls) iepirkumu konkursu par dzelzceļa sliežu piegādi. Iepirkumu procedūras rezultāti liecina, ka LDz sliedes piegādās Rīgā bāzētā SIA Sigmen.

SIA Sigmen piedāvāja piegādāt dzelzceļa sliedes par viszemāko cenu – 17 103 150 eiro –, kas arī bija galvenais konkursa rezultātu izvērtēšanas kritērijs, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA Sigmen reģistrēta 1998. gadā, un tās juridiskā adrese ir Rīgā, Elizabetes ielā 75. Uzņēmuma pamatdarbības veidi ir metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība, metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecība, vairumtirdzniecība uz līguma pamata par atlīdzību, degvielas, rūdas, metāla un rūpniecisko ķimikāliju vielu vairumtirdzniecības starpnieku darbības, starpproduktu vairumtirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers plāno būvēt jaunu rūpnīcu, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

Jaunā rūpnīca tiks celta jau esošās rūpnīcas teritorijā Rīgā Granīta ielā un tā ļaus uzņēmumam audzēt jaudas. Pagaidām plānotie ieguldījumi jaunās rūpnīcas būvniecībā netiek atklāti. Paredzams, ka līdz nākamā gada martam notiks jaunās rūpnīcas tehnoloģiskā projekta izstrāde, bet līdz 2015. gada martam paredzēta rūpnīcas būvniecības projekta izstrāde. Celtniecību plānots uzsākt 2015. gada februārī, bet pabeigt 2016. gada janvārī. Kompānijas plānos paredzēts, ka 2016. gada februārī ražošana tiks pārcelta uz jauno rūpnīcu. Uzņēmuma vadība neizslēdz, ka projekta realizācijas laikā iespējamas korekcijas laika grafikā.

Skaidrojot jaunās rūpnīcas būvniecības nepieciešamību, Forevers direktors Andrejs Ždans atklāj, ka uzņēmuma tagadējā rūpnīcā kļuvis par šauru un, audzējot ražošanas apmērus, šī problēma būs arvien jūtamāka. Esot vērtēti dažādi varianti, tostarp esošās ražotnes rekonstrukcija, tomēr izdevīgāk būtu būvēt pilnīgi jaunu ražotni uz turpat blakus esošā zemes gabala, kas iegādāts pagājušajā gadā. «Jaunā ražotnes ēka būs lielāka un uz turieni tiks pārcelta tagadējo produktu ražošana. Savukārt veco ražotni varēs izmantot pilnīgi jaunu produktu izstrādei un ražošanai. Jaunā ražotne dos arī zināmas jaudas rezerves un tādēļ uzņēmums varēs strādāt efektīvāk,» uzsver A. Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas dzelzceļam balastu par teju 3,4 miljoniem eiro piegādās Ražošanas komercfirma M2

Gunta Kursiša, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš noslēdzis iepirkumu konkursu par dzelzceļa balasta piegādi. Vairāk nekā 3,37 miljonus eiro vērtu līgumu paredzēts slēgt ar SIA Ražošanas komercfirma M2, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Uzņēmums Latvijas dzelzceļa konkursā par drupināta dabīgā granīta akmens dzelzceļa balastu piegādi uzvarēja, piedāvājot zemāko cenu. Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedz trīs uzņēmumi.

Balasta piegāde tiks veikta ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu sliežu ceļa rekonstrukcijas ietvaros.

SIA Ražošanas komercfirma M2 ir reģistrēta 1994. gadā, un tās juridiskā adrese ir Rīgā, Ogres ielā 10- 61. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 75 tūkstoši latu. Pērn uzņēmums apgrozīja 4,7 miljonus latu, bet peļņa veidoja 99,4 tūkst. Ls. Vidēji 2012. gadā Ražošanas komercfirmā M2 strādāja deviņi cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts pirmais posms Tetera nama, Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotajos fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbos, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Tetera nama fasādes atjaunošanas darbus, kuros ietilpst arī ēkas skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu, VNĪ uzdevumā kopš šī gada 20. jūlija veic AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu pirmajā posmā tika atjaunota nama Brīvības ielas fasāde, bet otrajā posmā, kas turpināsies līdz šī gada beigām, notiks fasādes atjaunošana Stabu ielas posmā, kā arī turpināsies ēkas jumta nomaiņa.

Pirms darbu uzsākšanas VNĪ veica Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un šobrīd nama fasāde ieguvusi iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru