Latvijā granulu deficīts mazumtirdzniecībā ir radies, jo tirgotāji, iepriekš slēdzot piegādes līgumus ar ražotājiem, nav izvērtējuši granulu vidējo patēriņu, bet vadījušies pēc iepriekšējās ziemas pieredzes, teica Latvijas Biomasas asociācija "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš skaidroja, ka Latvijā granulu ražošanas kopēja jauda ir apmēram divi miljoni tonnu gadā, bet patēriņš - apmēram 250 000 tonnu. Tādējādi ražošanas jauda ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā patēriņš. Viss, ko nepatērē vietējais tirgus, tiek eksportēts.

"Ja visus 250 000 tonnu grib saņemt vienā dienā, vienā nedēļā vai vienā mēnesī, tad rodas saspīlējums," teica Palejs, skaidrojot, ka mazumtirgotāji nav plānojuši uz priekšu.

Viņš stāstīja, ka granulu ražošana tiek plānota iepriekš. Ražotāji pavasarī vai vasarā ar tirgotājiem slēdz gada vai divu gadu līgumus, un rūpnīcas strādā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Patlaban granulu ražošana rit pilnā jaudā, bet patēriņam granulu nepietiek.

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Mūsdienās mājdzīvnieku saimnieki kļūst arvien prasīgāki, meklējot saviem mīluļiem ne tikai pilnvērtīgu, bet arī dabisku un ētiski ražotu barību. Tajā pašā laikā atrast zīmolu, kas ir vienlīdz atbildīgs gan pret dzīvnieku, gan pret planētu, var būt patiesi sarežģīti. Tieši tāpēc arvien lielāku uzticību iegūst Vācijas ģimenes uzņēmums Josera. Vairāk par Josera zīmola unikālo pieeju barības ražošanā un kāpēc šī zīmola barība ir izcila izvēle mīluļa veselībai, raksta turpinājumā stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāda ir Josera zīmola pieeja mājdzīvnieku barības ražošanā?

Josera ir Vācijā bāzēts ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 80 gadu pieredzi mājdzīvnieku uztura jomā. Zīmola pamatā ir dziļa pārliecība, ka augstākās kvalitātes uzturam ir jābūt saskaņā ar atbildību pret dabu. Šī filozofija balstās uz diviem galvenajiem principiem – nodrošināt "tīru sastāvu" mīluļa bļodiņā un uzturēt "tīru sirdsapziņu" attiecībā uz ražošanas ietekmi uz vidi.

• Tīrs sastāvs: Josera savās receptēs neizmanto kviešus, soju, piena produktus, kā arī nekādas mākslīgās krāsvielas, aromatizētājus vai konservantus. Zīmols īpaši lepojas ar DLG (Vācijas Lauksaimniecības biedrības) sertifikātu, kas apliecina izcilu ražošanas un sastāva kvalitāti.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.

Katru reizi, kad kāds kaut ko būvē vai remontē rodas būvgruži. Pieņemu, ka jebkurš, kurš nodarbojas ar būvniecību, saprot, ka tos nevajadzētu vest uz atkritumu poligoniem vai izmest mežā, bet gan pārstrādāt, jo no būvgružiem var ražot šķembas, smiltis, dedzināmos atkritumus, plastmasas granulas, vēlreiz var izmantot arī stiklu un kartonu.

Kā celtniecības uzņēmums vai atbildīgais par būvniecību konkrētajā objektā izvēlas atkritumu pārstrādātāju un to, kurš aizvāks būvgružus? Pēc cenas, jūs teiksiet. Vairumā gadījumu tā būs pareiza atbilde. Tomēr izvēloties tikai pēc cenas un neņemot vērā citus faktorus, nav iespējams iegūt dažādas ērtības, kuras kļūst arvien svarīgākas arī būvgružu aizvākšanā.

Kas ir šīs ērtības? Pirmkārt, tās ir ar GPS pozicionēšanas sistēmu aprīkotas automašīnas – tas ļauj zināt, kur tieši atrodas konkrētā būvgružu izvešanas automašīna un prognozēt pēc cik ilga laika tā ieradīsies. Otrkārt, uzņēmums, kuram ir nevis vienkārši zvanu centrs, kurš pieņem zvanus un tikai pēc vairākām stundām vai dienas spēj atbildēt uz uzdoto jautājumu, bet gan uzņēmums ar īstu dispečeru dienestu, kas uz jebkuru uzdoto jautājumu spēj atbildēt šeit un tagad, dažu sekunžu laikā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Nextwood Two GmbH iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību KUREKSS.

Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP nekonstatēja būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei, tādēļ darījums tika atļauts.

Nextwood Two GmbH ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija (pārvaldītājsabiedrība), kura netieši pieder Austrijā bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (HS Timber), kas savukārt pieder privātajam investīciju fondam Evergreen Privatstiftung1. HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas darbojas koksnes apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas jomās. Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus, apkalpojot klientus 80 valstīs. HS Timber Latvijā jau pieder kokapstrādes uzņēmums SIA "Vika Wood".

AS "Rīgas siltums" koncerna apgrozījums finanšu gada deviņos mēnešos, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 30.jūnijam, bija 228,023 miljoni eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 79,6% un sasniedza 32,383 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 228,017 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 5,5%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 9,2% - līdz 18,409 miljoniem eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifā lielākās izmaksas veido iepirktā siltumenerģija un kurināmais, līdz ar to tarifs galvenokārt ir atkarīgs no iepirktās siltumenerģijas un kurināmā - dabasgāzes un biokurināmā (šķelda un granulas) - cenām.

Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas finanšu gada deviņos mēnešos bija 1,1 miljons eiro, kas ir 0,5% no kopējā koncerna apgrozījuma un par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."