Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi neizpildāmas prasības, lai iedzīvotāji saņemtu valsts atbalstu granulu katlu un citu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, 10.aprīlī vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevarot saņemt, jo katlam jāatbilst A+++ efektivitātes klasei.

Raidījums aptaujājis vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus, kas atzinuši, ka tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā iegādāties nevar.

SIA "SB" apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja, ka pat ļoti labi, "premium" klases katli atbilst A++ efektivitātei, un viņam nav zināmi tādi, kas būtu novērtēti ar A+++ jeb trīs plusiem.

"Nekā personīgi" norāda, ka, jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A+ līmeņa granulu katlu var nopirkt, sākot no 3500 eiro, bet nākamais līmenis jeb A++ jau maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Nav zināms, cik varētu maksāt A+++ efektivitātes katls, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.

Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos). Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Biokurināmā noietu ietekmē gan laika apstākļi, gan globālā enerģētikas politika, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Siltā ziema mazinājusi pieprasījumu pēc kurināmajām granulām vietējā tirgū, savukārt Amerikas granulu ražotāju ekspansija Eiropā negatīvi ietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju industriālo granulu segmentā. Arvien vairāk gan visā pasaulē, gan lokāli saasinās izejmateriālu pieejamības problēma, kā arī pieaug biokurināmā lobiju nozīme politikas veidotāju aprindās. Tomēr sarežģītie tirgus apstākļi kopumā nav mazinājuši ne ražošanas, ne eksporta apjomu Latvijas granulu rūpnīcās, kas lielākoties strādā ar pilnu jaudu. Pēdējo gadu laikā granulu ražošana Latvijā ir ievērojami augusi, kopumā sasniedzot aptuveni 1,3 miljonus tonnu un iekļūstot Eiropas ražotāju pirmajā piecniekā. Lielākā daļa Latvijas granulu tiek pārdota Centrāleiropā un Skandināvijā.

AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas un eksporta apjomi 2017. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2016. gadu. Pamanāmāko kritumu piedzīvojuši Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Katrs no šiem uzņēmumiem aptuveni par 100 tūkstošiem tonnu atpaliek no pagājušajā gadā prognozētajiem apjomiem; pērn tie bija ievērojami mazāki nekā 2016. gadā. Arī šī gada plāni AS Graanul Invest piederošajiem uzņēmumiem ir visnotaļ pieticīgi, lielas investīcijas ražošanas attīstībā netiks veiktas, kā arī iesaldēta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos.

2017. gadā granulu eksports samazinājās par 1,5% – ārvalstīs tika realizēti 1,59 miljoni tonnu produkcijas par 183,2 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati. Lai arī lielie ražotāji samazināja apjomus, eksporta kritums nebija tik liels, jo pērn darbu sāka divas lielākas rūpnīcas – SIA Pellet4Energia Brocēnos un SIA Avoti SWF ražotne Gulbenes rajona Lizumā, kā arī vairāki uzņēmumi izveidoja nelielas ražotnes.

Lai arī piedzīvota kārtējā siltā ziema un granulu cenas ir samazinājušās par aptuveni 20%, Latvijā šogad darbu sāk divas jaunas granulu rūpnīca, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas apjomi 2016. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2015. gadu. Teju neviens granulu ražotājs nav spējis sasniegt prognozētos apjomus. Arī 2017. gada prognozes ir visnotaļ pieticīgas, taču nākotnē uzņēmēji raugās optimistiski, cerot uz granulu cenas pieaugumu un Ziemeļamerikas ražotāju konkurētspējas samazināšanos Eiropā.

Šī gada sākumā Brocēnos darbību sākusi SIA Pellet 4Energia, bet šoruden granulu ražošanu izvērsīs SIA Avoti SWF rūpnīca Lizumā. Koksnes granulu rūpnīcu Brocēnos būvēs arī Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder pēc ražošanas apjomiem lielākie granulu uzņēmumi Latvijā – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu 5,4 miljonu eiro apjomā SIA Broceni Pellets, kas jaunajā rūpnīcā plāno investēt 21,6 miljonus eiro. MK piešķīris nodokļu atlaides 3,1 miljona eiro apjomā arī skaidu granulu rūpnīcas būvētājiem SIA Avoti SWF, kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums jau teju divdesmit gadus izpilda globālās Ikea tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka.

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

Zviedrijas kompānijas BillerudKorsnäs AB un Baltic Resources A ir parakstījušas līgumu par 100% SIA Latgran kapitāldaļu pārdošanu Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots pabeigt 2015.gada jūlijā, izpildoties noteiktiem darījuma pabeigšanas nosacījumiem.

Latgran, vadošais industriālo granulu ražotājs Latvijā, 2014.gadā saražoja 497 tūkstošus tonnu granulu 4 rūpnīcās un sasniedza aptuveni 73 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmums sagaida, ka 2015.gadā apjomi palielināsies par aptuveni 20%, pateicoties Gulbenes jaunās rūpnīcas veiksmīgai palaišanai pagājušā gada otrajā pusgadā.

Graanul ir lielākais granulu ražotājs Baltijas reģionā, kas saražoja 853 tūkstošus tonnu granulu 2014.gadā. Uzņēmumam pieder 4 rūpnīcas Igaunijā, 2 – Latvijā un 1 – Lietuvā. Graanul ražo ne tikai industriālās granulas, bet arī premium kvalitātes granulas. Tāpat Graanul strādā arī atjaunojamās enerģijas jomā, tam pieder 4 biomasas koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 21 MWe.

Eiropā lielākā kokskaidu granulu ražotāja «Graanul Invest» meitasuzņēmums Woodville Pellets iegādājies bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā Texas Pellets aktīvus.

Igaunijas kapitāla uzņēmums «Graanul Invest» ar «Woodville Pellets» starpniecību izsolē iegādājies uzņēmumus Texas Pellets un German Pellets Texas, kas kopīgi strādā ar nosaukumu «Texas Pellets", ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Woodville un Teksasas ostas termināli Port Arthur.

«Texas Pallets» aktīvu iegāde ļaus «Graanul Invest» grupai paplašināt uzņēmējdarbību ASV, garantējot lielāku piegāžu drošību klientiem. Tāpat darījums nodrošinās labākus loģistikas risinājumus Āzijas tirgus iekarošanai, jo īpaši strauji augošo Japānas un Dienvidkorejas tirgu, norādīts kompānijas paziņojumā.

«Jau vairāk nekā desmit gadus esam meklējuši piemērotas iespējas sākt granulu ražošanu ASV. Kad būsim veiksmīgi pabeiguši šo darījumu, mēs būsim stingri nostiprinājušies Ziemeļamerikā,» sacīja «Graanul Invest» vadītājs Rauls Kirjanens.

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM skaidro, ka tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, piemēram, lieto siltumsūkņus, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kilovatstundu, bet ne vairāk kā 0,10 eiro par kilovatstundu (kWh). Jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kilovatstundu būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

SEB banka piešķīrusi kredītlīniju viena miljona eiro apmērā uzņēmumam Jūrmalas siltums 2015.-2016. gada apkures sezonas nodrošināšanai Jūrmalas pilsētā, informē SEB banka.

Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks: «Esam veiksmīgi uzsākuši 2015./2016.g apkures sezonu ar pašreizējo tarifu 57,13 eiro(bez PVN), kas ir par 16,02% mazāk nekā iepriekšējā apkures sezonā. Neskatoties uz mazākiem siltumenerģijas rēķiniem, debitoru maksātspēja salīdzinoši ar iepriekšējo apkures sezonu nav būtiski uzlabojusies. Kā lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu, arī mēs saskaramies ar debitoru parādu piedziņas problēmām, līdz ar to apkures sezonas laikā rodas nepieciešamība piesaistīt papildus naudas līdzekļus, lai segtu kārtējās ražošanas izmaksas. Šogad, veicot cenu aptauju par kredītlīnijas piesaisti, viszemāko cenu piedāvāja SEB banka, ar kuru esam noslēguši kredītlīnijas līgumu līdz nākamās apkures sezonas sākumam.»

Atsaucoties uz salstošo rīdzinieku pieprasījumu, a/s Rīgas siltums uzsāk aktīvo apkures sezonu, informē kompānija, norādot, ka šogad apkures tarifi nekļūs zemāki, bet nākamā gada apkures sezonā tie varētu samazināties par aptuveni 3%.

Šobrīd apkure ir pieslēgta vairāk nekā 50% Rīgas pilsētas ēku, un tuvāko dienu laikā ar apkuri būs nodrošināta lielākā daļa rīdzinieku, vēsta kompānijas paziņojums.

Rīgas siltums gan norāda, ka kompānija saskaras ar «nopietnu problēmu» - Rīgas iedzīvotāju parādiem. Septembrī kopumā nenomaksātie rēķini par apkuri Rīgā bija lielāki par pieciem miljoniem Ls, bet valstī kopumā pārsniedza 23,91 milj. Ls, liecina Latvijas Pašvaldību savienības dati. Risinot parādu problēmu, Rīgas siltums šogad plāno piesaistīt 18,5 milj. Ls īstermiņa kredītlīniju, lai apkures sezonā varētu savlaicīgi norēķināties par piegādāto enerģiju ar a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze.

Šogad apkures sezonas periods bija īsāks nekā pērn, tomēr vidējais siltumenerģijas patēriņa pieaugums attiecībā pret iepriekšējo apkures gada sezonu ir pa 10% lielāks, līdz ar to arī maksājumu pieaugums ir lielāks, noslēdzot apkures sezonu secinājusi apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity.

Tas šogad skaidrojams ar sliktākiem laika apstākļiem -gan ilgāku aukstuma periodu un kopumā zemāku vidējo gaisa temperatūru, gan mitruma daudzumu apkures sezonas laikā.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem plānot un sadalīt savu finanšu plūsmu attiecībā uz komunālo pakalpojumu maksājumiem, Civinity grupas uzņēmumos tiek piedāvāta iespēja iedzīvotājiem veikt apkures avansa maksājumus, tādā veidā nodrošinot pārskatāmāku finanšu plūsmu un izvairīties no lieliem maksājumiem apkures sezonā. Iepriekšējā sezonā apkures avansa iemaksas iespēju pirms apkures sezonas ir izmantojuši vairāk kā 60% klientu. Daļa ēku iedzīvotāji avansus uzkrājuši 80 % līdz pat 100 % apmēram, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir svarīgi plānot savas ēkas finanšu plūsmu.

#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.

Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, Ventspils brīvostas teritorijā strādājošajam koksnes granulu ražotājam SIA "Kurzemes granulas" 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ražošanas apjomus salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, turklāt nozīmīgs produkcijas noieta tirgus aizvien ir Itālija.

2020.gada pirmajā ceturksnī SIA "Kurzemes granulas" saražotas 17 763 tonnas granulu, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos. Produkcijas realizācijas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedzis 19 500 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Uzņēmumā skaidro, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi saistībā ar vīrusu Covid-19 tā darbību īpaši neietekmē. Arī martā, kad sākās lielākie ierobežojumi, ražošanas apjomu, ievērojot visas drošības prasības, izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī. Daudz būtiskāk darbību ietekmē aizvadītā siltā ziema, kas attiecīgi koriģē pieprasījumu pēc kurināmā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozījums 2019.gadā bija 10,387 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 44,7% - līdz 1,045 miljoniem eiro. 2019. gadā saražots 69 985 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā 57% saražoto granulu bija industriālās granulas, bet 43% - "premium" kvalitātes granulas.

Igaunijas uzņēmums Graanul Invest, kas ir lielākais koka granulu ražotājs Baltijas valstīs, pērn strādājis ar 28 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā divreiz lielāka par 13,7 miljonu eiro peļņu 2014.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 58,3 miljoni eiro pretstatā 30 miljoniem eiro gadu iepriekš. EBITDA un peļņas kāpinājumu būtiski ietekmēja Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotāja Latgran nonākšana Graanul Invest grupā.

Graanul Invest ieņēmumi pērn sasniedza 243 miljonus eiro, kas ir par 76% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports ārpus Baltijas valstīm veidoja vairāk nekā 90% no grupas ieņēmumiem. Graanul Invest galvenie eksporta tirgi pērn bija Lielbritānija (150,3 miljoni eiro), Dānija (54,4 miljoni eiro), Zviedrija (7,4 miljoni eiro) un Nīderlande (5,1 miljons eiro).

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.