Jaunākais izdevums

Lai arī daļu graudaugu sējumu papostījis lietus, zemnieki joprojām nezaudē cerības uz labu ražu.

Precīzākas jaunās ražas prognozes kļūs zināmas šīs nedēļas beigās, bet Db aptaujāto ekspertu un ražotāju teiktais liecina – pagaidām iemesla lielām raizēm nav.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis stāsta, ka pagaidām apzinātas sējumu platības Latvijas maizes klētī - Zemgalē, kas liecina – situācija ir normāla. Ziemas kviešu prognozētā raža ir 4 – 5 t/ha, atsevišķās saimniecībās tā varot būt pat 6 – 7 t/ha.

Ziemas rapša prognozētā vidējā raža šobrīd ir 3,3 t/ha, kas salīdzinoši ar pagājušo gadu ir vairāk. Labi izskatoties arī vasaras kvieši, kuru ražība varētu būt ap 4t/ha. Tiesa, vasaras rapsi gan, visticamāk, izdosies ievākt ne vairāk par 2 t/ha, jo šo kultūru ietekmējuši kaitēkļi – krustziežu spīguļi, kas bojā pumpurus, augam neļaujot attīstīties. Pagaidām laba solās būt arī vasaras miežu raža – ap 2,9 t/ha, taču turpmāko ainu, protams, ietekmēs laikapstākļi.

Līdz šim atsevišķus reģionus un saimniecības skārušas lietavas, kas ietekmējušas graudaugu sējumus. O. Balodis zina teikt, ka atsevišķus laukus jau skārusi veldre un visvairāk cietusi pašmāju selekcionāru izveidotā agrīnā ziemas kviešu šķirne Fredis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskā saimniecība Kaņepītes Kocēnu novadā kutina nervu galus lielajiem miltu ražotājiem

Lai gan Kaņepīšu saimnieki Guntars un Dita Antoniji, kuri nupat nosvinējuši kāzas, graudu pārstrādē izmanto vairāk nekā gadsimtu vecas iekārtas, tomēr salīdzinoši nelielās saimniecības rosība nozarē sacēlusi īstu miltu vētru.

Pirmkārt, kvalitātes dēļ. Pārtikas rūpniecībā kvalitātes jēdziens mūsdienās ir aplam novalkāts, pamatā ar to saprotot industrijas interesēs balstītus faktorus par produkcijas «tīrību» un rutīnā atstrādātu viendabīgumu. Kvalitātes jēdziens vairs neietver tādas industrijai netveramas lietas kā sevišķas garšas īpašības vai produktu enerģētika. Līdz ar to kvalitātes scepteris jēdziena plašākajā nozīmē, nevis tikai no uzraugošās ierēdniecības skatu punkta uz to raugoties, pašlaik ir labāko bioloģisko audzētāju un pārstrādātāju rokās. Tieši ar šo – par nozari atbildīgo dienestu ierēdņu dokumentos neaprakstīto – kvalitāti, kas dažkārt patiešām ir netverama un vienkārši jābauda ēdot, īpaša ir Kaņepīšu produkcija. No tīras zemes nākusi, bez pesticīdiem un mākslīgajiem mēslojumiem nobriedusi, gandrīz arhaiskā veidā sagatavota un bieži pa tiešo pircēju rokās nonākusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šī gada graudu ražas ievākšanu, darbu uzsāks AS Balticovo graudu pārstrādes un uzglabāšanas komplekss Auces novada Bēnē, informē kompānijā.

«Šobrīd ir pabeigti 80% no visiem celtniecības darbiem mūsu jaunajā graudu kompleksā, kuram pamatakmeni likām šī gada aprīlī. Plānojam, ka būvniecības darbi beigsies augusta pirmajā pusē un komplekss uzsāks darbu līdz ar ražas laika sākumu,» stāsta Balticovo valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs.

«Ceram, ka no jaunā kompleksa ieguvēji būs Zemgales un Kurzemes graudkopji, kuriem graudu novākšanas sezonā vairs nebūs jāmēro tik tāls ceļš līdz graudu nodošanas punktiem,» viņš stāsta.

Jaunajā Balticovo graudu kompleksā tiks nodrošināti visi galvenie graudu apstrādes pakalpojumi, tostarp: laboratorijas pakalpojumi, graudu tīrīšana, kaltēšana un uzglabāšana. Graudu kompleksā tiks pieņemti gan lopbarības kvieši, gan pārtikas kvieši divās kvalitātes grupās, kā arī mieži un rapšu sēklas. Paredzēts, ka graudkopji kompleksu varēs izmantot kā graudu piegādes punktu arī priekš citiem Latvijas vadošajiem graudu iepircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Jāņu vainagos dzīvesstila uzņēmēja Lolita Duge pin izturīgāko šķirņu piparmētras, kas izaudzētas viņas aptuveni pushektāra plašajā kultūrauga laukā

Lielajā zemnieku saimniecībā Terēņi 1200 hektāros aug ziemas kvieši, lopbarības pupas un rapsis. Tā ir stabila aizmugure saimnieces Lolitas Duges mazajam nišas uzņēmumam un riskam ļauties savai biznesa improvizācijai. Tā 2012. gadā sākās viņas pašas izlolots piparmētru stāsts ar pirmo veiksmīgi uzrakstīto projektu LEADER programmas līdzfinansējumam. Nu jau īstenoti vairāki un iegādāts žāvēšanas skapis, katls vārīšanai, 30 krēsli, lielais mikseris u.c. Darbs ar projektiem arī pirms tam L. Dugei nebija nekas svešs. Pirms piparmētru stāsta viņa strādāja valsts darbā, bet to sabalansēt ar saimniekošanu kļuva aizvien grūtāk. Visbeidzot, nespējot atteikties no vilinājuma vēl piedevām darīt kaut ko savu, saimniece nonāca svarīgas izvēles priekšā. Un to nebūt nenožēlo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas Dzirnavnieks par godu ražas sezonas sākumam šodien devās izbraucienā uz Latvijas laukiem, lai tiktos ar auzu audzēšanas programmas dalībniekiem un ar Aizupes pamatskolas skolēniem, kuri šogad mācību nolūkos iesaistījusies auzu audzēšanas procesā.

Fotogalerijā ieskats no viesošanās z/s «Liepziedi» un Aizupes pamatskolā!

Rīgas Dzirnavnieks pirms trim gadiem uzsāka lauksaimnieku auzu audzēšanas veicināšanas programmu Latvijā. Uzņēmuma mērķis ir veicināt, lai Latvija būtu pasaulē pazīstama ne tikai ar augstas kvalitātes kviešiem, kā to pazīst šobrīd, bet arī ar izaudzētajām auzām.

Šogad Rīgas Dzirnavnieks auzu audzēšanas programmā piedalās 30 zemnieku saimniecības no dažādiem Latvijas reģioniem. Šogad uzņēmums dubultojis apsējamo teritoriju, sasniedzot 3200 ha. Lielākās platības ir Vidzemes un Latgales reģionos. Starp dalībniekiem pieaudzis zemnieku saimniecību skaits Zemgalē, kas ir neraksturīgi šim reģionam, jo tajā dominē kvieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Salenieki centrā nav traktori un kombaini, bet zeme un turpinātības apziņa.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis savā senču īpašumā Salenieki Vārkavas novada Rožkalnu pagastā saimnieko gandrīz kā pasakā. Ja no šīs saimniecības stāsta biķera nosmeļ darba sūrumu un nolej rūgtuma kārtiņu par darbinieku pieejamību laukos, tad pāri paliek tradicionālās latviešu sētas modelis, kas cauri gadsimtiem un laikmetiem izdzīvojis un attīstījies līdz šodienai. Salenieki kā dārgakmens iešūti ezera pussalā, tie iekopti jau kopš 18. gadsimta. Trīs stundu attālums no galvaspilsētas un pienākumi Rīgā un Briselē (Gustavs ir viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā) nav šķērslis, lai pilsoniski aktīvais saimnieks ar ģimeni lielāko daļu laika pavadītu uz savas zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ap Jēkabpili, nenovāktas ir vairāk nekā 100 tūkstošu hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Zemkopības ministrijas uzdevumā veiktie teritoriju apsekojumi. No tiem apdrošināti ir mazāk par 5% sējumu platību.

Novākts ir ziemas rapsis, daļēji ziemas kvieši un rudzi. Vasarājos vēl nav sākusies kulšana. Pēc lietiem un vējiem ļoti saveldrējušies vasaras rapši, zirņi. Arī lopkopji nav vēl savākuši siena ruļļus no laukiem, jo gaidīja sausāku laiku, lai nebūtu jāizbraukā tīrumi. Tagad zemākajās lauku vietās siena ruļļi ir ūdenī, barība – zudusi, stāsta LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.

Jau vasarā, veicot ražas prognozēšanu, LLKC augkopības konsultanti brīdināja, ka Latgalē un Vidzemē augu veģetācija kavējas par 10 dienām. Šī iemesla dēļ aizkavējās arī ražas novākšana, un gatavību sējumi sasniedza tieši pirms lielajām lietavām.

Plūdu skartajās teritorijās saimnieki šobrīd gaida ūdens atkāpšanos, lai censtos novākt visu, kas vēl būs iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikai gan kritumi, gan kāpumi - starp tirdzniecības kariem un nokrišņu mākoņu vērošanu.

Šogad dažādu pārtikas izejvielu cena uzvedusies visai atšķirīgi. Piemēram, ja aktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš janvāra sākuma ir palielinājusies gandrīz par ceturto daļu līdz 5,3 ASV dolāru atzīmei par bušeli, tad sojas pupiņu vērtība ir sarukusi par 7% līdz deviņu ASV dolāru atzīmei par bušeli. Tāpat tā strauji sarukusi kafijai un cukuram.

Kviešu cenai šogad straujāk licis pieaugt tas, ka Eiropā un Melnās jūras reģionā sevi bija pieteicis sausums, kas attiecīgi noveda pie mazākas ražas laikā, kad pieprasījums pēc šī kultūrauga ir liels. Rezultātā arī Krievija, kas ir pasaulē lielākā kviešu pārdevēja, pirmo reizi sešās sezonās novāca mazāku kviešu ražu, kas raisīja papildu satraukumu par pietiekamiem, globālajiem šīs pārtikas izejvielas eksporta apmēriem. Rezultātā šobrīd vērojama situācija, ka kvieši ir dārgākie aptuveni trīs gadu laikā. Jāteic, ka paredzējumus par šādas tendences turpināšanos nevarētu saukt par tiem pašiem spēcīgākajiem. Protams, daudz ko pārtikas izejvielu cenu ziņā noteiks laika apstākļi, kuru ietekmi paredzēt ir ļoti grūti. Lai nu kā – daļa šī tirgus ekspertu skaidro: šāds kviešu cenas pieaugums nozīmējis, ka lauksaimnieki ir ieinteresēti ar tiem apsēt daudz lielākas platības. Tādējādi kviešu cena nākamgad varot kļūt pati par savu šā gada veiksmes upuri, jo esot gaidāms būtisks šīs izejvielas piedāvājuma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki ir pieraduši, ka mazumtirdzniecības tīkla Narvesen kioskos allaž var iegādāties jaunāko presi un kādu uzkodu. Pircēji Aizkrauklē un Skrīveros ievērojuši aiz letes atsaucīgu jaunu vīrieti — Eināru Kviesi. Izrādās, viņš nav tikai pārdevējs, bet arī triju tirdzniecības vietu vadītājs, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Einārs Kviesis ar sievu Lauru šajā biznesā ir vairāk nekā divus gadus.

«Bija vēlme veidot kaut ko savu, un šī izrādījās laba iespēja. Esam Narvesen uzņēmums, bet šo tirdzniecības vietu vadība ir mūsu pārziņā. Visos kioskos piedāvājums pamatā ir līdzīgs, lai gan katrā vietā pieprasījums tomēr mēdz atšķirties,» saka Einārs Kviesis.

Šajā darbā jāspēj pielāgoties pircēju vēlmēm — kādā laikā cilvēki vairāk iepērkas, kas vairāk pieprasīts, lai izvēlētos kiosku darba laiku un preces. Tā kā Narvesen kioski lielākoties ir dzelzceļa un autobusu staciju tuvumā, tad jāņem vērā arī sabiedriskā transporta kustības saraksts. Aktīvākais laiks noteikti ir rītos un pēcpusdienās, bet dienas vidus «tukšāks». Einārs atzīst, ka noteikti jāstrādā arī pašam, jo tādējādi vislabāk var saprast, kas tirdzniecībā vajadzīgs. Tāpēc viņš lielākoties ir kustībā, un arī sava biroja uzņēmējam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Austrālijas ugunsgrēki dzen uz augšu gaļas cenu – šoreiz jēra

Jānis Šķupelis, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa: Valsts ieņēmumu dienests «Dobeles dzirnavnieka» auditā manipulējis ar datiem

LETA, 03.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam «Dobeles dzirnavnieks» administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus «Dobeles dzirnavnieka» darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu «Dobeles dzirnavniekam» 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

«Dobeles dzirnavnieks» uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošā sausuma dēļ pērn zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā

Žanete Hāka, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Biznesa ideja pārņemta no ASV

Sandra Dieziņa, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tieši Absolūts ēd ir kļuvis par logo Lipsku ģimenes saimniecībai.

Lipsku ģimene Krimuldas novada Inciemā saimnieko bioloģiski un kaļ idejas jaunajai pavasara sezonai

Kad ierodamies pie Lipsku ģimenes, saimnieks Juris naglo sijas topošajā augļu un dārzeņu pārstrādes telpā, kur tiks ražoti kaltētu augu pulveri. Tā atrodas līdzās diedzētavai, kur pirmos asnus laiž sinepes, zirnīši, saulespuķes, kvieši un citi mikrozaļumi. «Neesam liela saimniecība, bet dārzeņu audzēšana ir mūsu sirdslieta,» teikts Absolūts ēd mājaslapā. Tieši Absolūts ēd ir kļuvis par logo Lipsku ģimenes saimniecībai. Jāuzsver, ka Lipsku ģimenē aug četri bērni vecumā no diviem līdz 10 gadiem un abi vecākie jau tur rūpi par savām dobītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tendences preču biržās var atnest dažu pārtikas produktu cenu pieaugumu

Vasaras pirmā daļa pagājusi strauja atsevišķu pārtikas izejvielu cenu pieauguma zīmē. Kopš jūnija sākuma vien kviešu cena ASV preču biržā ir kāpusi gandrīz par 30% līdz 5,55 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Savukārt kopš šā gada sākuma šīs pārtikas izejvielas vērtība Čikāgas preču biržā ir palielinājusies jau par 36%. Turklāt straujāk vērtība palielinās pašas augstākās kvalitātes kviešiem. Šāds pieaugums kviešu virzienā licis lūkoties arī spekulantiem, kuri saož iespēju nopelnīt uz lielāku cenu svārstību fona.

Pēdējo nedēļu laikā vērojamie notikumi preču biržās liek domāt arī par dārgāku cūkgaļu. Uz lielā pieprasījuma fona dzīvu cūku cena ASV preču biržā kopš jūnija sākuma ir palielinājusies jau gandrīz par 11% un sasniegusi jaunu rekordu virs 90 ASV dolāra cenu atzīmes par mārciņu. Savukārt kopš šā gada sākuma dzīvu cūku cena ASV ir pieaugusi jau par 43%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas zemnieku saimniecībā Jaunstrūkas

Sandra Dieziņa, Jānis Šķupelis, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs «ievilkt elpu», jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt labas, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pēc diviem neražas gadiem, izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs «ievilkt elpu»,» teica Treibergs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka reģionos situācija var atšķirties, piemēram, vienā saimniecībā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudzi sūdzas arī par to, ka labība šogad ir sakritusi veldrē, kamdēļ vietām būs ražas zudumi. Tomēr tehniski iespējams novākt arī veldrē sakritušu labību. «Kopumā, ja šis gads ražas ziņā nebūs ļoti labs, tad būs vismaz vidējs. Tas ir ļoti svarīgi, jo neviens zemnieks kataklizmas nespēj izturēt trīs gadus pēc kārtas,» rezumēja LOSP vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Durbes grauds paplašinās

Vēsma Lēvalde, 24.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem Durbes grauds ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu palielina ražošanas jaudu.

Projektu realizē SIA Mītavas celtnieks par līgumcenu 224,18 tūkst. Ls, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Septembrī plānots pabeigt jauna labības torņa būvniecību. Kompleksa ražošanas jaudas palielināšanai paredzēts iegādāties arī jaunu graudu tīrāmo mašīnu un izkraušanas līniju, laikrakstam Kurzemes Vārds stāstījis kooperatīva valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Viņš arī lēsis, ka šogad būs laba raža, augušas graudu cenas un Kurzemē veldre nav stiprus postījumus nodarījusi.

Komentāri

Pievienot komentāru