Ražošana

Graudu raža samazinājusies par 8,3%

Žanete Hāka, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Pērn graudu kopējā raža sasniedza 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 175,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iegūta vislielākā graudu kopraža – 2,1 miljons tonnu. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē pērn graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra (ha). 2013.gadā ar graudaugiem apsēti 583,9 tūkstošiem ha, kas ir par 9,3 tūkstošiem ha jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Vasarāju graudaugu kultūru platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20,3 tūkstošiem ha jeb 7,7%, tai skaitā vasaras kviešu – par 21,4 tūkstošiem ha jeb 22,2%.

Ziemāju sējumu platības samazinājušās par 11 tūkstošiem ha jeb 3,5%, tai skaitā rudzu – par 7,9 tūkstošiem ha jeb 21,3%, ziemas kviešu – par 4,4 tūkstošiem ha jeb 1,7%.

2013.gadā ziemas kviešiem bija nozīmīgs īpatsvars gan graudaugu kopējā sējumu platībā (43.4%), gan graudu kopievākumā (54.7%). Ziemas kviešu novākts par 156,4 tūkst. tonnu jeb 12,8% mazāk. To vidējā ražība samazinājusies no 47,3 cnt no viena ha 2012.gadā līdz 42 cnt no viena ha 2013.gadā. Tas ievērojami ietekmēja graudu kopējo ražu Latvijā.

2013.gadā kopumā tika iepirkti 1,5 miljoni tonnu Latvijā izaudzēto graudu, kas ir par 176,1 tūkstoti tonnu jeb 10,3% mazāk nekā gadu iepriekš. 82,1% no iepirkto graudu apjoma bija kvieši. To iepirkums samazinājies par 166,4 tūkstošiem tonnu jeb 11,7%, bet pārtikas kviešu iepirkums pieaudzis par 53 tūkstošiem tonnu jeb 5,9%.

2013.gadā iepirkts par 39,4 tūkstošiem tonnu jeb 30,4% mazāk rudzu, tai skaitā pārtikas rudzu – par 36,1 tūkstoti tonnu jeb 32% mazāk.

Graudaugu eksports no Latvijas pērn bijis ievērojams. 2013.gadā eksportēti 1,072 miljoni tonnu kviešu un kviešu un rudzu maisījuma, 24 tūkstoši tonnu rudzu. Jāņem gan vērā, ka pērnā gada graudaugu eksportā ietilpa gan 2012., gan 2013.gada raža, skaidro CSP.

Pasaulē iegūtās labās graudu ražas ietekmē samazinājās graudaugu cena pasaules biržās. Tas pazemināja arī graudu vidējo iepirkuma cenu Latvijā par 14,4%. Vidējās graudu iepirkuma cenas Latvijā samazinājušās no 207,20 eiro par tonnu 2012.gadā līdz 177,30 eiro par tonnu 2013.gadā.

Rapša sējumu platības pieaugušas par 10,7 tūkstošiem ha jeb 9,1%, ko ietekmēja ziemas rapša sējumu palielināšanās par 13,7 tūkst. ha jeb 21,5%. Vidējai rapša sēklu ražībai no viena ha samazinoties no 25,8 cnt 2012.gadā līdz 23,1 cnt 2013.gadā, tai skaitā ziemas rapša – no 32,1 cnt līdz 26,8 cnt, kopējā rapša sēklu raža samazinājās par 6,8 tūkst. tonnu jeb 2,2%.

Kartupeļu stādījumu platībām samazinoties par 3,2% un kartupeļu vidējai ražībai par 4,7%, novākts par 43 tūkst. tonnu jeb 8% mazāk kartupeļu nekā iepriekšējā gadā.

2013.gadā izaudzēti 140,4 tūkstoši tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 20,9 tūkstošiem tonnu jeb 13% mazāk nekā pirms gada. Atklātā lauka dārzeņu platības pieaugušas par 4,8%, bet, samazinoties vidējai ražībai no 1 ha no 182 cnt 2012.gadā līdz 149 cnt 2013.gadā, dārzeņu novākts par 21,3 tūkst. tonnu jeb 14,5% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks šogad iegādāsies rekordlielu graudu daudzumu

Žanete Hāka, 04.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks šodien pieņēma pirmo kviešu kravu, kas uz Dobeli atvesta no Glūdas puses – ZS Ziemeļi, informē Dobeles dzirnavnieka pārstāvji.

Šajā sezonā uzņēmums plāno iegādāties vismaz 180 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par piektdaļu daļu vairāk nekā pagājušajā gadā.

«Prieks, ka raža šogad padevusies sevišķi laba, turklāt, zinot, ka mūsu zemniekiem ir ilggadēja pārtikas graudu audzēšanas pieredze, par kvalitāti nešaubāmies. Ņemot vērā, ka pastāvīgi paplašinām ražotnes un attīstāmies, šosezon plānojam pieņemt rekordlielu graudu daudzumu – par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā pērn. Kopumā tie būs 180 tūkstoši tonnas, kas ir aptuveni 7200 kravas mašīnas, kuras pilnas ar graudiem – tas ir milzīgs daudzums,» saka Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. «Graudu pieņemšanas cenas kā ik gadu atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Patlaban kviešu cena biržā svārstās ap 180-190 eiro par tonnu, taču tā turpina kristies optimistisko ražas prognožu dēļ. No savas puses nākam zemniekiem pretim un piedāvājam fiksēt piegādāto graudu apjomu atbilstoši konkrētā brīža biržas cenai, kas sniedz iespēju saņemt fiksēto maksu par graudiem arī vēlāk, neskatoties uz cenu izmaiņām tirgū. Tāpat piedāvājam arī daļu summas izmaksāt pēc graudu piegādes un atlikušo – vēlāk pēc galējās cenas fiksēšanas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

AgroPlatforma gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma, kas savieno labības audzētājus, graudu uzpircējus un biržu, gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos, informē uzņēmumā.

Šis gads noslēgts ar 200 reģistrētiem labības audzētājiem un pircējiem, pirmajiem platformā noslēgtajiem līgumiem, sludinājumiem aptuveni 4 miljonu eiro vērtībā un plānu paplašināties Eiropā.

DB jau vēstīja, ka Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma darbību lauksaimniecības nozarē uzsāka pavasarī kā pirmais šāda veida projekts Baltijā.

«Lielā interese no lauksaimnieku puses un pirmie darījumi AgroPlatformā, kā arī līdzīgu platformu veidošanās citur pasaulē, vieš mūsos pārliecību, ka esam radījuši kaut ko vajadzīgu un vērtīgu. Šāda pārliecība mums, protams, bija arī AgroPlatformas tapšanas gaitā, tomēr, veidojot kaut ko pilnībā jaunu un nebijušu, pietiekami konservatīvā nozarē, risks bija visai liels,» komentē SIA AgroPlatforma valdes loceklis Juris Kazulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks būvēs jaunu kalti un 15 graudu uzglabāšanas torņus

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu cenas šogad vairs nepieaugs

Dienas Bizness, 25.08.2015

Uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis stāsta, ka uzņēmums dienā iepērk 2000 līdz 3000 tonnu graudu. Kopumā šajā sezonā plānots iepirkt 120 000 tonnu.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pilnā sparā rit graudu iepirkšana un pieņemšana no zemniekiem. Šā gada ražu gan zemnieki, gan graudu pārstrādātāji jau paguvuši nodēvēt par rekordražu, tajā pašā laikā atzīstot, ka agrajiem kviešiem kvalitāte ir zemāka nekā pērn, otrdien raksta laikraksts Diena.

Kā atzīst gan Dienas aptaujātie zemnieku – graudaudzētāju – kooperatīvi, gan graudu pārstrādātāji, vasaras sākumā graudu cenas bija augstākas nekā 2014. gada vasaras sākumā, taču pēdējās divās nedēļās graudu cena ir būtiski noslīdējusi uz leju tieši lielā graudu apjoma dēļ. Turklāt, tā kā kvieši ir sliktākas kvalitātes, tad nav premiālo piemaksu. Šā brīža vidējā tirgus cena ir no 150 eiro līdz 175 eiro par tonnu kviešu atkarībā no kvalitātes un 360 eiro par tonnu rapša. Kā atzīst eksperti, graudu cenas pieaugums šogad vairs nav sagaidāms.

Tomēr, kā atzīst lielākās Latvijas zemnieku kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, šis gads finansiāli graudaudzētājiem ir ļoti izdevīgs. «Zemnieki ne tikai ir guvuši peļņu par šo gadu, bet atguvuši zaudējumus par pērno gadu, kad sliktā laika dēļ bija jāpārsēj ziemāji. Turklāt atšķirībā no pērnā gada šogad graudi ir sausi, tāpēc atkrīt kaltēšanas izdevumi, kas ir ievērojama izmaksu pozīcija,» stāsta E. Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudaugu sējumu platība pērn pieaugusi par 6,5 %

Zane Atlāce - Bistere, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ar graudaugiem apsēti 716,0 tūkst. hektāru, kas ir par 43,6 tūkst. hektāru jeb 6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā 2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.

Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri (2015. gadā – 55,3 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Barkavas arodi kategorijā «izaugsme» atzīti par gada labāko kooperatīvu

Sandra Dieziņa, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Ošenieku grauds Saldus novadā plāno būvēt jaunu graudu pieņemšanas ēku ar trim graudu uzglabāšanas tvertnēm, investējot 680 tūkstošus eiro.

Pēc projekta īstenošanas Ošenieku grauds līdzšinējo 840 tonnu vietā varēs uzglabāt gandrīz 1600 tonnas graudu, vienlaikus nodrošinot arī mūsdienīgu graudu pieņemšanas sistēmu jaunajā graudu pieņemšanas ēkā. Pēc būvniecības pabeigšanas kooperatīvs arī spēs no biedriem pieņemt dažādas laukaugu kultūras, arī rapšus un pupas, ko līdz šim nebija iespējams izdarīt. Būs arī iespēja saņemt vairākas kultūras vienlaicīgi, jo plānots izbūvēt divas pieņemšanas līnijas. Jaunā ēka ir nākamais solis kooperatīva Ošenieku grauds attīstībā, jo līdz šim jau ir veikta graudu pirmsapstrādes modernizācija.

Kopumā projekta īstenošanai kooperatīvs piesaistījis Attīstības finanšu institūcijas Altum finansējumu 486 tūkstošu eiro apmērā un Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu 194 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošā sausuma dēļ pērn zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā

Žanete Hāka, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, šogad Latvijā prognozējamā graudaugu un rapša kopējā raža būs par 16% lielāka nekā pērn un sasniegs apmēram 2,58 miljonus tonnu, kas ir visu laiku rekords, pēc jaunāko datu analīzes informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Prognozētā graudaugu kopraža 2015.gadā ir 2 579 900 tonnu, kas ir par 362 000 tonnu jeb 16% vairāk nekā 2014.gadā, kad kopraža bija 2 217 000 tonnu.

Lielāko daļu jeb 47% no graudu kopražas veido ziemas kvieši - 1 214 000 tonnu, kas tiek prognozēta divas reizes lielāka nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 525 600 tonnas.

Vasaras kviešu jeb 26% no graudaugu kopražas ražas prognoze ir 675 000 tonnu salīdzinājumā ar 942 000 tonnu 2014.gadā.

Rapsim raža tiek prognozēta 253 000 tonnu apmērā, kas ir par 36% vairāk nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 186 000 tonnu.

Kā norādīja Freimane, pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ gan ziemāju, gan vasarāju ražas ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī vasarājiem sēju varēja uzsākt samērā agri - Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža

Žanete Hāka, 18.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā graudu kopraža sasniedza 2,2 miljonus tonnu, kas ir par 278,5 tūkstošiem tonnu jeb 14,3% vairāk nekā 2013. gadā, tādējādi pārsniedzot 2012. gada rekordu un sasniedzot Latvijas vēsturē lielāko graudu kopējo ražu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar graudaugiem apsēto platību pieaugums. 2014. gadā tika apsēti 655,2 tūkstoši hektāru, kas ir par 71,3 tūkstoši hektāru jeb 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī vasaras kviešu ražība veicināja ievākto graudu kopražas pieaugumu.

Nepiemēroto ziemošanas apstākļu dēļ ziemas kviešu platības saruka par 89,6 tūkstošiem hektāru jeb 35,3%.

Izsalušās ziemāju platības tika pārsētas ar vasarāju graudaugu kultūrām, kuru īpatsvars graudaugu sējumu kopējā platībā sasniedza 67,9% (2013. gadā – 48,6%). Pie tam to vidējā ražība bija augstāka nekā visām vasarāju kultūrām 2013. gadā, izņemot griķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā ziemāju lauki visos Latvijas novados izskatoties labi, pateicoties bagātīgajai sniega segai. Šogad atkal varētu būt gaidāma laba raža. Vienlaikus graudu audzētājus aizvien bažīgākus darot joprojām krītošās graudu cenas biržās, aģentūrai LETA atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.

Latgales puses zemnieku kooperatīva Sēlijas āres valdes priekšsēdētājs Vitolds Kveders atzina, ka pašreizējie laika apstākļi sējumiem ir ideāli.

«Pašlaik situācija ir ļoti laba. Ilūkstes pusē gan bija neliels satraukums gada pēdējās dienās, kad tika prognozēts spēcīgs kailsals, taču dienu pirms sala iestāšanās uzsniga apmēram astoņi centimetri sniega, un tas laukus glāba arī mīnus 20 grādos. Patlaban sniega pietiek, un, ja vien nebūs krasu svārstību, sējumi pārziemos ideāli,» sacīja zemnieks.

Arī Jēkabpils novada kooperatīva Kuziks vadītājs Mārtiņš Felss sacīja, ka patlaban ziemāju stāvoklis zem sniega segas varētu būt ļoti labs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks vakar pieņēma pirmo šā gada kviešu ražu no Brocēnu novada zemnieku saimniecības Pikšas, tādējādi atklājot labības ražas pieņemšanas sezonu. Šogad uzņēmums plāno iepirkt vairāk nekā 150 tūkst. tonnu graudu.

«Neskatoties uz šā gada laikapstākļu nelabvēlīgajām ietekmēm, kas piemeklēja zemniekus gada sākumā un iznīcināja sasētos ziemājus, prognozes liecina, ka kopumā raža būs laba. Vasarāji ir skaisti un blīvi, jo to augšanas laikā gan mitrums, gan saules gaisma bija pietiekami. Patlaban graudi nobriest un pildās ar saturu, veidojas to raupjums un kvalitāte. Ja turpināsies saulains laiks un nesāksies lielas lietavas, tad to kvalitāte būs tiešām laba,» uzskata AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «graudu pieņemšanas cenas, kā ik gadus, atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Ja lielajās kviešu ražotājvalstīs – ASV, Kanādā, Krievijā, Ukrainā būs laba un kvalitatīva raža, tad Baltijas valstīs graudu cenas būs salīdzinoši zemas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu ražas prognoze - 1,79 miljoni tonnu

NOZARE.LV, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šogad graudaugu raža nepārsniegs pagājušā gada rekordu, kopumā kopražas prognoze ir par 7% lielāka nekā vidējā graudu kopraža pēdējos piecos gados un varētu sasniegt 1,79 miljonus tonnu, informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Ražas apjoms šogad ir par 16% mazāks nekā 2012.gadā, tomēr arī par 16% lielāks nekā 2011.gadā. Graudu kopražu ietekmējis gan vēlais pavasaris, gan sausums graudu briešanas periodā.

Vērtējot graudu ražības pēdējos piecos gados, šā gada ražas būs salīdzinoši labas. Ziemas kviešiem - 3,5 tonnas no viena hektāra (250 6 00 hektāru platībā), rudziem - 2,91 tonna (28 500 hektāri), tritikālei jeb kviešu un rudzu hibrīdam - 2,5 tonnas (13 600 hektāri), ziemas miežiem - 3,3 tonnas no viena hektāra (2 700 hektāri).

Savukārt vasaras kviešu ražība tiek prognozēta 3,3 tonnas no viena hektāra (115 000 hektāru platībā), miežiem - 2,8 tonnas no hektāra (81 400 hektāru platībā), auzām - 2,3 tonnas no hektāra (62 500 hektāru platībā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tiek prognozēts graudu kopražas rekords, un šis jau būs trešais gads pēc kārtas, kad tā pieaug, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Prognozes liecina, ka šī gada kopraža pārsniegs 2,5 miljonus tonnu (prognoze – 2,599 miljoni tonnu), kas būs par 17% vairāk nekā pērn,» informē Dace Freimane, Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja. Kopražas pozitīvu pieaugumu veicina gan ražības, gan sējuma platību pieaugums. Šogad graudaugu ražība tiek prognozēta 3,9 t/ha, kas ir par 14% augstāka nekā 2014. gadā, savukārt sējumu platības – 668 tūkstoši hektāru, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš. Graudaugu sējumu platībām pēdējos gados ir stabila tendence pakāpeniski palielināties – no 542 tūkstošiem hektāru 2010. gadā līdz 668 tūkstošiem hektāru 2015. gadā, viņa teic. A/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis spriež, ka ražīgums panākts gan lielāku platību, gan jaunu tehnoloģiju dēļ. «Ziemas un vasaras kviešu raža šogad bija viena no augstākajām pēdējo gadu laikā,» saka Guntis Vilnītis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors. Arī SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs Armands Raguckis piekrīt, ka graudaugu un rapšu raža ir izdevusies ļoti laba un audzētāji no hektāra ieguva vismaz 1,5 līdz divas tonnas lielāku rapšu ražu un divas tonnas lielāku graudu ražu. Tomēr līdz ar lielas ražas ieguvi graudi nebija vēlamā kvalitātē – galvenokārt bija zems proteīna rādītājs, sliktāka lipekļa kvalitāte. «Kvalitātes rādītāji šogad ir nedaudz sliktāki kā gadu iepriekš. Ideālā 14% proteīna vietā šogad tas svārstījies 12 līdz 13% robežās, savukārt lipeklis bija 25% līdz 27%. Lai gan šādi rādītāji nav izcili, tomēr pietiekami maizes cepamīpašību nodrošināšanai,» saka Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. Arī G. Vilnītis norāda, ka varēja vēlēties augstāku kvalitāti. «Sausā vasara, ievērojot graudaugu savlaicīgu piebarošanu, faktiski ražu neietekmēja. Rudens laika apstākļi veicināja izaugušās ražas sekmīgu nokulšanu un minimālas kaltēšanas izmaksas. Raža bija 6 līdz 10 un vairāk t/ha. Graudu kulšanas laikā mitrums bija 14–16%. Laba bija vasaras rapšu raža un kvalitāte. Ziemas rapši nepadevās tik veiksmīgi, kaut gan arī ar tiem prasmīgs zemnieks nopelnīja,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr valda neskaidrība par Krievijas enerģētisko kravu plūsmas gaidāmajiem apjomiem, atspaidu ostu apgrozījumā šobrīd dod labā graudaugu raža Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labības īpatsvars lielo ostu kopējā apgrozījumā ir visai atšķirīgs. Piemēram, no Rīgā deviņos mēnešos apkalpoto 30,13 milj. t kravu tikai 0,5 milj. ir labība un tās produkti. Turpretī Liepājā šis kravu segments veido 1,87 milj. t jeb 47% no kopējā 3,96 milj. t apgrozījuma. Savukārt Ventspilī tie ir 230 tūkst. t no kopumā 17,7 milj. t apkalpoto kravu.

Apjomi kāpj

Liepājā deviņos mēnešos šogad pārkrauts par 7,9% vairāk labības nekā pērn šajā laika posmā. Latvijas rekordraža ap 2,6 milj. t apmērā nozīmē arī lielākus eksporta apjomus, norāda SIA LSEZ Liepaja Bulk Terminal Ltd vadītājs Juris Matvejevs. To, kāda būs eksporta pieauguma ietekme uz kopējo termināļa apgrozījumu gada griezumā, viņš gan neņemas prognozēt, jo graudu nosūtīšana turpinās vēl arī nākamā gada sākumā. Terminālī gan pārsvarā ir tranzīta kravas, un pērn no kopumā diviem milj. t. vietējo graudu bija 0,5 milj. t. Krievijas un Kazahstānas labības apjomi terminālī šogad ir «normālā līmenī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ziemāju raža šogad par 20% zemāka, vasarāju raža tāda pati kā pērn

Žanete Hāka, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemāju raža šogad ir vidēji par 20% zemāka nekā 2012. gadā, savukārt vasarāju ražas līmenis ir tikpat augsts kā pērn, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.

Augusta nogalē pirms vasarāju kulšanas LLKC speciālisti veica vasaras kviešu, miežu, auzu, vasaras rapša un griķu ražas otro prognozēšana, kā arī apkopoja iekultās ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapša ražas.

«Veicot vasarāju labību prognozēšanu, secinājām, ka, pateicoties pietiekamajam mitrumam maijā, vasaras mieži un kvieši labi saceroja un arī turpmākie laika apstākļi vasarā lielākajā daļā Latvijas bija piemēroti labas ražas veidošanai,» skaidro agronoms, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Izņēmums ir Latgales reģions, kur daudzviet lielā sausuma dēļ graudi ir ļoti sīki, līdz ar to ražas līmenis ir nedaudz zemāks.

Komentāri

Pievienot komentāru