Lauksaimniecība

Graudu raža šogad būs sliktāka nekā pērn

Sandra Dieziņa, 11.05.2010

Jaunākais izdevums

Ja iepriekš prognozes liecināja, ka graudu un rapšu kopraža šogad būs ap 1,8 – 1,9 miljoniem tonnu, tad pēdējie aprēķini liecina, ka bilancē būs sāpīgs kritums – par 300 – 400 tūkstošiem tonnu, kas varētu atbilst 2007.gada ražām.

To paredz graudu un minerālmēslu tirdzniecības uzņēmuma SIA Elagro Trade vadītājs Olavs Legzdiņš.

Pēc smagās ziemas visvairāk cietuši rudzi, jo nācās pārsēt 50% iepriekš apsēto lauku. Tāpat pārsēti ziemas kvieši, savukārt rapšu augušas vasaras platības.

Tomēr labā ziņa, pēc O. Legzdiņa teiktā, ir tā, ka graudu apjoms Latvijas tirgum pietiks, bet aptuveni 400 – 500 tūkstošus tonnu varēs eksportēt. O. Legzdiņš prognozē, ka graudu iepircēji mazās ražas dēļ cīnīsies par katru tonnu, kas ļaus ražotājiem izvēlēties, par kādu cenu un kam pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemgalē un Kurzemē sējumi ūdenī; Latgalē - lielākas ražas nekā pērn

LETA, 30.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Zemgalē un Kurzemē graudaugu sējumi ir ūdenī un ražas novākšana joprojām ir apgrūtināta, Latgalē tiek novāktas lielākas ražas nekā pērn, norāda aptaujātie zemnieki.

Kā atzina zemnieki, patlaban lietavas traucē graudu, kartupeļu un sīpolu novākšanu. Kaut arī dažas dienas spīd saule, daudzviet vēl joprojām uz laukiem nevar uzbraukt lauksaimniecības tehnika. Lietus dēļ krietni cietusi arī graudu kvalitāte.

Kopumā novākto graudaugu un rapša ražas apmērs būs aptuveni par 30% mazāks nekā pērn, un pārtikas kvalitātei atbilstošu graudu ir maz.

«Šogad graudaugu raža ir apmēram par 30% mazāka nekā pērn. Ziemas kvieši nepārziemoja vispār, jo bija liels nokrišņu daudzums un mainīgi laikapstākļi. Līdzīga situācija ir ar rapsi un vasaras kviešiem. Toties kartupeļu raža šogad būs viena no augstākajām, lai gan cena solās būt zema. Rapsim un graudiem cena šobrīd ir nedaudz augstāka nekā pērn,» sacīja Vidzeme saimniecības SIA Tēraudiņi vadītājs Valdis Možvillo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ražas šogad gaidāmas mazākas

Sandra Dieziņa, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas miežu pļauja jau pabeigta, ražas gaidāmas mazākas nekā pērn.

Līdz jūlija beigām lielākajā daļā Latvijas pabeigta ziemas miežu pļauja, turpinās ziemas rapša un ziemas kviešu pļauja, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Centra augkopības eksperti graudaugu ražas vērtē kā vidējas, karstuma dēļ graudi ir sīki, taču kvalitāte ir laba.

Ziemas miežu vidējā raža valstī ir trīs tonnas no hektāra, kas ir zemāka nekā citus gadus. Miežu ražu ietekmēja karstums, kura dēļ graudi šogad ir sīkāki. Nokultie miežu lauki pašlaik tiek gatavoti ziemas rapša sējai, kas sāksies augusta pirmajās dienās. Ar ziemas miežiem šogad apsētās platības ir salīdzinoši nelielas – kopumā 2,7 tūkstoši ha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc spēcīgajām lietavām daudzās Kurzemes vietās labības lauki sakrituši veldrē. Kādā Priekules novada zemnieku saimniecībā gandrīz puse no agrajiem ziemas kviešiem guļ zemē, vēsta Latvijas Radio.

Tas nozīmē, ka graudi sāks dīgt, samazināsies ražīgums un to kvalitāte. Daļu no zemē guļošajiem graudiem izdosies pacelt un izkult. Graudi ir pietiekami nobrieduši, tāpēc labības pļauja varētu sākties jau nākamajā nedēļā.

Vietējais zemnieks Petrs Indriekus atcerējās kādu notikumu, kad kombainam uz lauka vairs nebija ko darīt, jo krusas graudi bija paspējuši izkult visu rapsi. Šogad būs jādomā, kā saudzīgāk izkult zemē sakritušos kviešus. Mazgramzdā atrodas viens no zemnieka kviešu laukiem. Daudzviet kviešu vārpas vējā vairs nelīgojas, novēroja radio.

Zemnieks stāstīja, ka 80 hektāru lielajā laukā iesēta agrā kviešu šķirne, kas labi pārziemo, bet ir veldres neizturīga. Arī augšanas regulators izmantots divas reizes. Dienvidu pusē mainīgajos laika apstākļos labībai ir grūti pārziemot. Petrs Indriekus stāsta, Latvijā labības šķirņu izpēte ir pietiekami nopietna un darbs turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzsāk sociālu iniciatīvu ar mērķi veicināt graudu palikšanu Latvijā

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Kreisā pusē ZS «Lauciņi» zemnieks Ainārs Siliņš. Pa vidu AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore Anita Skudra. Labajā pusē AS «Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros uz Latvijas labības laukiem uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētie graudi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā.

Katru gadu liela daļa Latvijā izaudzētu graudu tiek eksportēti uz ārvalstīm. Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā uzsvērt, cik nozīmīgu lomu Latvijas pārtikas ražošanā ieņem tepat uz vietas izaudzētie graudi, vēsta uzņēmumi. Iespējams, tas arī motivētu lauksaimniekus daudz vairāk dot priekšroku audzēt graudus pārtikai un nodot tos vietējiem ražotājiem.

«Šī iniciatīva ir simboliska un ļauj apzināties izaudzēto graudu vērtību - ikviens garāmbraucējs vai garāmgājējs var sekot līdzi, kā laukā izaug rudzi, un apzināties, ka reiz no šī labības lauka graudiem tiks izcepta rudzu maize. Vienlaikus prognozējam, ka šāda iniciatīva sekmēs zemnieku ieinteresētību nodot savu produkciju pārstrādei vietējās dzirnavās, nevis eksportēt uz ārvalstīm, precīzi zinot, kā tālāk tiks izmantots viņu veikums,» stāsta Uģis Mihņevičs, AS«Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pārtikas bizness: Kartupeļu audzētāju biznesam iegriež mitrums un tupeņu cenas

Inita Šteinberga, speciāli DB, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļkoku un ogulāju raža šogad Latvijā varētu būt mazāka nekā pērn, aģentūrai LETA prognozēja aptaujātie augļkopji.

Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers sacīja, ka maija sākumā sala dēļ daudzām augļkoku šķirnēm cieta ziedpumpuri, tādējādi raža būs mazāka nekā pērn.

«Vienā daļa dārzu ir bijuši diezgan jūtami sala bojājumi un raža šogad kopvērtējumā Latvijā varētu būt vidēji par 40-50% mazāka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,» teica Zilvers, piebilstot, ka līdzīga situācija ir arī citās tuvējās Eiropas valstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā.

Pēc Zilvera minētā, ņemot vērā samērā sliktās ražas ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, augļu cenas šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu būs augstākas.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijā būs arī saimniecības, kurās šogad gaidāma labāka augļu un ogu raža nekā pērn, tādējādi ražas zudumus nevar viennozīmīgi attiecināt uz visu Latviju. «Tukuma pusē ir labāk klājies, savukārt vietām dziļāk Kurzemē - gājis sliktāk. Tāpat arī Sēlijā būs sliktāka raža, lai gan kopumā Zemgalē tā būs normāla,» teica Zilverts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksperti: Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ziemāju raža šogad par 20% zemāka, vasarāju raža tāda pati kā pērn

Žanete Hāka, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemāju raža šogad ir vidēji par 20% zemāka nekā 2012. gadā, savukārt vasarāju ražas līmenis ir tikpat augsts kā pērn, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.

Augusta nogalē pirms vasarāju kulšanas LLKC speciālisti veica vasaras kviešu, miežu, auzu, vasaras rapša un griķu ražas otro prognozēšana, kā arī apkopoja iekultās ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapša ražas.

«Veicot vasarāju labību prognozēšanu, secinājām, ka, pateicoties pietiekamajam mitrumam maijā, vasaras mieži un kvieši labi saceroja un arī turpmākie laika apstākļi vasarā lielākajā daļā Latvijas bija piemēroti labas ražas veidošanai,» skaidro agronoms, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Izņēmums ir Latgales reģions, kur daudzviet lielā sausuma dēļ graudi ir ļoti sīki, līdz ar to ražas līmenis ir nedaudz zemāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ostu infrastruktūras attīstība apdraud graudu tranzītu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas enerģētisko kravu straujā zaudēšana nav vienīgais Latvijas termināļu un dzelzceļa pārvadātāju biznesa drauds. Kaimiņvalsts graudu tranzītu Latvijas ostas varēs izbaudīt vairs tikai 3‒5 gadus. Tas izriet gan no Latvijas tranzītbiznesā iesaistīto teiktā Dienas Biznesam, gan Krievijas mediju publikācijām. Runa gan nav par pārdesmit milj. t, kā vēl pirms dažiem gadiem bija mērāmi ogļu un naftas produktu apjomi, taču arī pāris milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas zaudēšana ostu termināļiem nav nekas patīkams. Pērn Latvijas ostās kopumā tika pārkrauts 4,23 milj. t labības un tās produktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No tā kaimiņvalsts graudu tranzīts veido teju vienu milj. t, jo Latvijas dzelzceļš pērn no/uz Krieviju pārvadājis 0,91 milj. t. graudu. Skatoties piecu gadu griezumā, Rīgas ostā labības un tās produktu apjomi pirmajos trīs mēnešos pieauguši no 264,2 tūkst. t 2014. gadā līdz 360,2 tūkst. t 2018. gadā, Ventspilī – no nulles līdz 34,1 tūkst. t, bet Liepājā – no 807,2 tūkst. t līdz 1,01 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas dati. Liepaja Bulk Terminal Ltd valdes loceklis Juris Matvejevs gan aicina nedramatizēt situāciju, kas nebūt neesot vienkārša, norādot, ka mūsu vienīgā garantija graudu tranzīta segmentā ir augstas ražas attiecīgajās valstīs. Viņa vadītais terminālis pērn apkalpojis 1,7 milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Investējot 80 tūkstošus eiro, Food Union paplašina Lakto klāstu

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Lakto» klāstu ar jaunu produkta veidu – «Lakto Graudi», informē uzņēmumā.

Jaunās kategorijas izstrādē, kurā pieejami četru dažādu garšu un divu tilpumu produkti, un ražošanas tehnoloģijas modernizēšanā uzņēmums ir investējis 80 tūkstošus eiro.

Patērētājiem, kuri iecienījuši biezākas konsistences «Lakto», radīti trīs veidu «Lakto Graudi». Savukārt dzeramās kategorijas piekritējiem radīti «Lakto Graudi» ar auzām, kviešiem un rudzu graudiem, ar žāvēto plūmi, 5 graudiem un linsēklām, un ar dzelteno plūmi, cidoniju un čia seklām.

«Lakto» ir Latvijas zinātnieku radīts produkts, kas ražots no Latvijas piena, pievienojot imunitātei un gremošanas sistēmai noderīgās acidofilās un bifidobaktērijas.

Kopumā raudzētā piena produktu zīmola «Lakto» klāstā ir 22 produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā 2014.gadā graudaugu raža bija 1,2 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Igaunijas Statistikas departamenta trešdien publiskotie sākotnējie dati.

Tas ir lielākais novāktās ražas apmērs Igaunijas vēsturē.

Pagājušajā gadā Igaunijā novāktas 625 500 tonnas kviešu, 458 100 tonnas miežu un 49 600 tonnas rudzu. Vidējā viena hektāra graudaugu raža bija 3669 kilogrami, kviešiem tā bija 3988 kilogrami no hektāra, miežiem - 3641 kilograms, bet rudziem - 3211 kilograms.

Ar graudaugiem apsētā platība 2014.gadā bija lielākā pēdējo gadu laikā.

2014.gadā Igaunijā ar graudaugiem bija apsēti 332 900 hektāri, kas bija par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Kviešu lauku platība bija 154 400 hektāri, kas bija gandrīz par ceturto daļu vairāk nekā 2013.gadā. Miežu lauku platība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 5% un pērn bija 125 800 hektāri, bet rudzi tika iesēti 15 400 hektāros, kas bija par trešo daļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bailes par pasaules pārtikas krīzi iet mazumā

Jānis Šķupelis, 13.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc straujā pārtikas izejvielu cena kāpuma šā gada vasaras pirmajā pusē, cenas var samazināties. Pārtikas izejvielu tirgus dalībnieku prātus atvēsinājušas jaunākās ASV Lauksaimniecības departamenta prognozes, kas liecina, ka šogad galveno kultūraugu raža pasaulē jūtami būs mazāka, lai gan apjomu kritums varētu būt mazāk straujš nekā pesimistiskās tirgus dalībnieku gaidas.

ASV Lauksaimniecības departamenta savas kukurūzas ražas prognozes septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, apcirpis vien par 1% (tirgus gaidīja samazinājumu par 3,7%), kas liecina, ka situācija ražās ziņā nav krasi pasliktinājusies (pagaidām ASV gan novākta tikai 15% kukurūzas raža). Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kukurūzas raža ASV šogad tiek prognozēt par 13% mazāka. Šobrīd ASV kukurūzas raža tiek prognozēta zemākā sešu gadu laikā, bet sojas pupiņu ražā – deviņu gadu laikā.

ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) samazinājis ražas prognozes arī citos pasaules reģionos. USDA paredz, ka Krievijas kviešu raža šogad būs 39 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9% mazāk nekā USDA augusta prognoze. Savukārt Kazahstānas kviešu ražas prognoze samazināt par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vietējie dārzeņi un augļi ir pietiekamā daudzumā, lai tos varētu iegādāties visā Latvijā

Žanete Hāka, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tiek prognozēts graudu kopražas rekords, un šis jau būs trešais gads pēc kārtas, kad tā pieaug, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Prognozes liecina, ka šī gada kopraža pārsniegs 2,5 miljonus tonnu (prognoze – 2,599 miljoni tonnu), kas būs par 17% vairāk nekā pērn,» informē Dace Freimane, Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja. Kopražas pozitīvu pieaugumu veicina gan ražības, gan sējuma platību pieaugums. Šogad graudaugu ražība tiek prognozēta 3,9 t/ha, kas ir par 14% augstāka nekā 2014. gadā, savukārt sējumu platības – 668 tūkstoši hektāru, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš. Graudaugu sējumu platībām pēdējos gados ir stabila tendence pakāpeniski palielināties – no 542 tūkstošiem hektāru 2010. gadā līdz 668 tūkstošiem hektāru 2015. gadā, viņa teic. A/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis spriež, ka ražīgums panākts gan lielāku platību, gan jaunu tehnoloģiju dēļ. «Ziemas un vasaras kviešu raža šogad bija viena no augstākajām pēdējo gadu laikā,» saka Guntis Vilnītis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors. Arī SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs Armands Raguckis piekrīt, ka graudaugu un rapšu raža ir izdevusies ļoti laba un audzētāji no hektāra ieguva vismaz 1,5 līdz divas tonnas lielāku rapšu ražu un divas tonnas lielāku graudu ražu. Tomēr līdz ar lielas ražas ieguvi graudi nebija vēlamā kvalitātē – galvenokārt bija zems proteīna rādītājs, sliktāka lipekļa kvalitāte. «Kvalitātes rādītāji šogad ir nedaudz sliktāki kā gadu iepriekš. Ideālā 14% proteīna vietā šogad tas svārstījies 12 līdz 13% robežās, savukārt lipeklis bija 25% līdz 27%. Lai gan šādi rādītāji nav izcili, tomēr pietiekami maizes cepamīpašību nodrošināšanai,» saka Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. Arī G. Vilnītis norāda, ka varēja vēlēties augstāku kvalitāti. «Sausā vasara, ievērojot graudaugu savlaicīgu piebarošanu, faktiski ražu neietekmēja. Rudens laika apstākļi veicināja izaugušās ražas sekmīgu nokulšanu un minimālas kaltēšanas izmaksas. Raža bija 6 līdz 10 un vairāk t/ha. Graudu kulšanas laikā mitrums bija 14–16%. Laba bija vasaras rapšu raža un kvalitāte. Ziemas rapši nepadevās tik veiksmīgi, kaut gan arī ar tiem prasmīgs zemnieks nopelnīja,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr valda neskaidrība par Krievijas enerģētisko kravu plūsmas gaidāmajiem apjomiem, atspaidu ostu apgrozījumā šobrīd dod labā graudaugu raža Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labības īpatsvars lielo ostu kopējā apgrozījumā ir visai atšķirīgs. Piemēram, no Rīgā deviņos mēnešos apkalpoto 30,13 milj. t kravu tikai 0,5 milj. ir labība un tās produkti. Turpretī Liepājā šis kravu segments veido 1,87 milj. t jeb 47% no kopējā 3,96 milj. t apgrozījuma. Savukārt Ventspilī tie ir 230 tūkst. t no kopumā 17,7 milj. t apkalpoto kravu.

Apjomi kāpj

Liepājā deviņos mēnešos šogad pārkrauts par 7,9% vairāk labības nekā pērn šajā laika posmā. Latvijas rekordraža ap 2,6 milj. t apmērā nozīmē arī lielākus eksporta apjomus, norāda SIA LSEZ Liepaja Bulk Terminal Ltd vadītājs Juris Matvejevs. To, kāda būs eksporta pieauguma ietekme uz kopējo termināļa apgrozījumu gada griezumā, viņš gan neņemas prognozēt, jo graudu nosūtīšana turpinās vēl arī nākamā gada sākumā. Terminālī gan pārsvarā ir tranzīta kravas, un pērn no kopumā diviem milj. t. vietējo graudu bija 0,5 milj. t. Krievijas un Kazahstānas labības apjomi terminālī šogad ir «normālā līmenī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Augļkopji: šā gada ābolu ražu slimības nav ietekmējušas

BNS, 30.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan bumbieru raža šogad ir diezgan slikta, ābolu raža šogad lielā daļā Latvijas ir labāka nekā pērn. «Ir ziņas, ka Vidzemes pusē ābolu šogad nav īpaši daudz, taču kopumā ābolu šogad būs vairāk nekā pērn,» prognozēja Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Vienlaikus viņa apliecināja, ka šogad ābolu ražai dažādas slimības nav kaitējušas. «Tā ka būtu jāpievērš īpaša uzmanība slimību apkarošanai, šogad nav bijis,» uzsvēra LAA vadītāja.

Savukārt dārzkopības uzņēmuma Pūres dārzi direktors Edmunds Grīnbergs aģentūrai BNS pastāstīja, ka ābolu raža uzņēmumā šogad ir tāda pati kā pērn. Grīnbergs gan atzina, ka šogad āboli ienākušies ātrāk nekā pagājušajā gadā. «Vasaras ābolu realizāciju jau esam sākuši - veikalos jau ir nopērkami, savukārt septembra pirmajā dekādē sāksim rudens ābolu realizāciju,» norādīja Pūres dārzu direktors un piebilda, ka šogad ābolu cenas ir aptuveni par 5% augstākas nekā 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VAKS sasniedz rekordapgrozījumu

Sandra Dieziņa, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) VAKS pērn sasniedza rekordapgrozījumu, iepērkot lielāko graudu daudzumu kooperatīva vēsturē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no lielākajiem graudkopības kooperatīviem VAKS apgrozījums 2017. gadā bija 62,1 miljons eiro, kas ir par 31% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā raža bijusi ļoti laba, bet to visu gan nav izdevies novākt slikto laikapstākļu dēļ. Kopumā pērn izdevās iepirkt 240 tūkstošus tonnu graudu, kas ir lielākais daudzums kooperatīva vēsturē.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons stāsta, ka kooperatīva īpašnieki ir klienti un piegādātāji vienlaicīgi: «Kā iet viņiem, tā iet mums – ja viņiem nav ražas, līdz ar to nav preces, un, ja nav cenas, tad nav nekā. Savukārt, ja ir, tad ir. Strādājam tikai ar kooperatīva biedriem, no malas tikai dažkārt ko minimāli iepērkam.» Pašlaik kooperatīvā darbojas 550 biedri, kas ir vairāk nekā pirms gada. Saimniecības galvenokārt atrodas Vidzemē un Latgalē, to lielums ir dažāds – sākot no dažiem hektāriem līdz diviem tūkstošiem hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs vasaras sausuma dēļ gaidāma sliktāka graudu raža un līdz ar to tiek prognozēts cenu pieaugums tiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus, tostarp arī vistas gaļai un olām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa norādīja, ka satraukumam par iespējamo graudu trūkumu nav iemesla, jo atklātā tirgū, ja pie mums graudi neizaug pietiekamā daudzumā, tos ieved no citurienes. Taču, ņemot vērā, ka sausums skāris visu Eiropu, graudi, visticamāk, kļūs dārgāki un jau kopš jūnija to cenas pasaules biržās kāpj.

Līdz ar to var prognozēt, ka cenas kāps visiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus. Tajā skaitā varētu būt arī vistas gaļa, jo šo putnu audzēšanā barībā izmanto graudus. Līdz ar to arī olu cenām gaidāms kāpums.

Pieaugt varētu arī maizes cenas, taču ne tik daudz graudu cenu pieauguma dēļ. Kā skaidroja Gulbe, maizes ražošanā milti ir 10-15% no cenas. Lielāka ietekme uz maizes cenām būšot darbaspēka izmaksu un energoresursu cenu pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs

Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.

Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru