Jaunākais izdevums

«YIT» grupas uzņēmumi - nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «YIT LV Housing I» sadarbībā ar SIA «YIT LATVIJA», kas veic būvniecības darbus, - nosvinējuši spāru svētkus ēkai jaunajā projektā «Green City», Stirnu ielā, Purvciemā, informē projekta attīstītāji.

Ēkas projekta autors ir «Jākobsonu mākslas darbnīca» un tajā būs 100 vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi, no kuriem 52 jau ir rezervēti. Dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, un pārdošanu un garantijas saistības veiks «YIT LATVIJA».Investīcijas projektā atklātas netiek.

Kā norāda projekta attīstītāji, tad auto stāvvietas atradīsies gan ēkas puspagraba stāvā, gan iekšpagalma teritorijā. Iekšpagalmā tiks ierīkots bērnu rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām un sporta laukums ar basketbola grozu. Rotaļu laukums būs pieejams arī apkārtējo māju iedzīvotāju bērniem.

Dzīvojamo namu paredzēts nodot ekspluatācijā 2019. gada otrajā pusē, bet daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kompleksa otrās ēkas būvniecību tiek plānots uzsākt jau šopavasar. Aktīva būvniecība notiek arī citos objektos, piemēram, pagājušajā nedēļā spāru svētki tika svinēti citā «YIT LATVIJA» projektā «Annas Parks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Būvkomersantu reģistra datiem, patlaban Latvijā ir aktīvi 5,5 tūkstoši būvkomersantu, savukārt, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, kādu no būvniecības apakšnozarēm kā pamatnodarbošanos norādījis teju divas reizes lielāks uzņēmumu skaits - 10,3 tūkstoši.

No tiem 8% kompāniju pamatkapitālā ieguldīti ārvalstnieku līdzekļi, liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Lielākoties ieguldījumi nāk no tuvējām kaimiņvalstīm - Krievijas, Lietuvas un Igaunijas.

Pēc Lursoft aprēķiniem, patlaban Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 334 Latvijā reģistrētos būvniecības uzņēmumos, Lietuvas - 156, bet Igaunijas - 132.

Reģistrētā pamatkapitāla apjoma ziņā vislielākais būvniecības uzņēmums Latvijā gan pieder somiem - SIA "YIT Latvija". Lursoft izziņā pieejamie dati rāda, ka somu YIT Suomi Oy Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījuši 47,43 milj.eiro.

SIA "YIT Latvija" apgrozījums pēdējos gados bijis mainīgs. Ja 2016.gadā uzņēmums apgrozījis 6,57 milj.eiro, tad 2017.gadā apgrozījums palielinājies līdz 11,31 milj.eiro, bet pagājušajā gadā atkal sarucis līdz 6,57 milj.eiro. Pēdējo reizi ar peļņu SIA "YIT Latvija" strādājusi 2013.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

YIT Infra Latvija pamatkapitāls palielināts par vienu miljonu eiro

Db.lv, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gada nogalē par vienu miljonu eiro palielināts ceļu un maģistrāļu būvnieka SIA «YIT Infra Latvija» (iepriekš pazīstams kā SIA «Lemminkainen Latvija») pamatkapitāls, kas tagad ir 5 107 440 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas SIA «YIT Infra Latvija» pamatkapitālā ierakstītas komercreģistrā 2018.gada 28.decembrī. Līdz tam SIA «YIT Infra Latvija» pamatkapitāls bija 4 107 440 eiro.

Pamatkapitālu palielinājis SIA «YIT Infra Latvija» vienīgais īpašnieks, Somijas uzņēmums «YIT Construction Ltd».

SIA «YIT Infra Latvija» nodarbojas ar ceļu būvniecību, ēku un citu inženierbūvju pamatu izbūvi, asfaltbetona ražošanu un piegādi, kā arī un materiālu testēšanas laboratorijas pakalpojumu sniegšanu.

2017.gadā SIA «YIT Infra Latvija» apgrozījums pieauga līdz 26,922 miljoniem eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 37 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 147 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas SIA "YIT Infra Latvija" amatpersonu sarakstā, liecina "Lursoft" dati.

Dati rāda, ka līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Mika Peter Kovero vietā amatā iecelta Katja Maria Laurila. Bez jaunās valdes priekšsēdētājas SIA "YIT Infra Latvija" valdē strādā arī Juha Matti Jauhiainen un Jari Antti Juhani Virsunen. Lursoft dati rāda, ka SIA "YIT Infra Latvija" jaunieceltā valdes priekšsēdētāja līdz šim nav ieņēmusi amatus citos Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

SIA "YIT Infra Latvija" galvenais darbības veids ir ģenerāluzņēmējdarbība būvniecībā. 2018.gadā uzņēmuma finanšu rezultāts bija 1,6 milj.EUR zaudējumi, ko ietekmēja vairāki faktori. Piemēram, uzņēmums saskārās ar būvniecībai nepieciešamo materiālu pieejamības problēmām, darbaspēka resursu trūkumu, vairāku augstās komplicētības pakāpes projektu izpildes risinājumu nodrošināšanu, kā arī reorganizāciju un integrāciju saistīto uzdevumu veikšanas papildu slodzi. Tāpat arī ietekmi uz rezultātu atstājušas izejmateriālu un resursu cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot ekspluatācijā sesto ēku dzīvojamo namu kompleksā Biķerziedi, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Latvija pabeidzis visa projekta īstenošanu Teikā, Biķernieku ielā, informē uzņēmumā.

Uzsākot projekta būvniecību 2016. gadā, tika lēsts, ka tajā tiks ieguldīti 10 miljoni eiro. Šobrīd projekta īstenotājs kopējās investīcijas nenorāda.

«Pašlaik nekustamo īpašumu tirgū pieprasījums pēc dzīvokļiem šajā segmentā ir visaugstākais, un mēs nodrošinām atbilstošu piedāvājumu.Turklāt «Biķerziedi» atrodas Teikā, kur pieprasījums pēc dzīvokļiem ir ļoti liels, jo te ir attīstīta infrastruktūra un zaļa apkārtējā vide,» uzsver «YIT Latvija» valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

Piecstāvu ēkā ir 90 vienas līdz četru istabu dzīvokļi, platībā no 37 līdz pat 88 kvadrātmetriem, katram no tiem ir balkons, un dzīvokļi tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari. Vidējā dzīvokļu cena «Biķerziedos» ir 1650 eiro par kvadrātmetru, komentē «YIT Latvija».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota pirmā dzīvojamā ēka projektā «Green City», kas atrodas Rīgā, Purvciemā, Upeņu ielā 19 (iepriekš Stirnu ielā 38B), informē YIT LATVIJA.

Jaunajā namā ir simts 1-4 istabu dzīvokļi, un patlaban iespējams iegādāties 30 dzīvokļus. Jaunie mājokļu īpašnieki uz savām jaunajām mājām varēs pārcelties jau nākamā gada sākumā.

Dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, un pārdošanu un garantijas saistības veiks «YIT LATVIJA». Jauno «Green City» iedzīvotāju automašīnām ir ierīkotas stāvvietas ēkas puspagraba stāvā un iekšpagalmā, kuras var iegādāties papildus pērkot dzīvokli. Ēkai ir labiekārtota apkārtējā vide, iekšpagalmā ir ierīkots bērnu rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām un sporta laukums ar basketbola grozu. «Green City» projekta autors ir «Jākobsonu mākslas darbnīca».

Projekta attīstīšanu veic «YIT» grupas uzņēmumi - nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «YIT LV Housing I» un būvnieks SIA «YIT LATVIJA».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ārvalstu investoru padome: Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Mārtiņš Panke.

Viņš norādīja, ka Latvija jau ilgstoši ārvalstu investīciju piesaistes jomā atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā uzkrāto investīciju apmērs veido 23,7 miljardus eiro, Lietuvā - 18 miljardus eiro, bet Latvijā - 16,1 miljardu eiro.

Panke arī minēja, ka Baltijas valstis būtiskākajās lietās, kas ietver nodokļu sistēmu, ekonomikas attīstības tempu, tirgus lielumu, cilvēku resursu pieejamību un kvalitāti, ir samērā līdzīgas, lai gan, protams, Lietuvā iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks un līdz ar to arī šīs valsts ekonomikas mērogs ir nedaudz lielāks.

Tapā pašā laikā viņš norādīja, ka investīciju piesaistē svarīgs faktors ir Igaunijas un Somijas tuvās attiecības, kas ļāvis Igaunijai piesaistīt investīcijas no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kamēr Lietuvai ir ciešas attiecības ar tās kaimiņvalsti Poliju, kas arī sekmējis ārvalstu investīciju piesaistīti. «Tad pa vidu ir Latvija. Mēs esam centušies darboties visos virzienos,» pauda Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums YIT sācis trīs jaunus daudzdzīvokļu projektus Krievijā, informē uzņēmums.

Kopējās investīcijas projektā sasniedz 40 miljonus eiro. Sanktpēterburgā uzsākts divu jaunu ēku būvniecības projekts. Otrais projekta Tarmo būvniecības posms Sanktpēterburgā tiks uzsākts decembrī, un iekļaus 183 dzīvokļus, un tā kopējā platība sasniedz 9000 m2. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 18 miljoni eiro.

Puškinā YIT uzsācis būvniecības ceturto posmu projektam Inkeri. Tas ietver četras piecstāvu ēkas, kurās izvietoti 245 dzīvokļi ar kopējo platību 10500 m2. Šī posma izmaksas ir 11 miljoni eiro, un tas tiks pabeigts līdz 2020.gada trešajam ceturksnim.

Savukārt Jekaterinburgā uzņēmums īstenots projektu Suomen Ranta, kurā ietilps piecas 14-25 stāvu daudzdzīvokļu ēkas, kur dzīvokļu kopējā platība ir 62,5 tūkstoši m2. Kopējā projekta vērtība ir 67 miljoni eiro, un paredzams, ka projekts tiks noslēgts līdz 2023.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «YIT LATVIJA» ir nodevusi ekspluatācijā dzīvokļus jaunā projektā «Dzirciema nams», kas atrodas Rīgā, Eiženijas ielā 17.

Ēku veido divi četru un piecu stāvu korpusi, kuros atrodas 70 divu, trīs, četru un piecu istabu dzīvokļi 39,4 līdz 95,4 kvadrātmetru platībā. Mājokļi ir ar pilnu iekšējo apdari. Divu un trīs istabu dzīvokļiem paredzēti dažādi plānojumi. Pašlaik «Dzirciema namā» vēl ir pieejami 29 dzīvokļi, kurus var iegādāties jaunie īpašnieki.

«Dzirciema namam» ir apzaļumots pagalms, pieejami lifti, pazemes autostāvvietas un noliktavu telpas. Dzīvokļu cenas jaunajā projektā ir no 1704 eiro par kvadrātmetru. «Dzirciema nama» projekta autors ir «Jākobsonu mākslas darbnīcas» arhitekts Ivars Jākobsons, bet autoruzraudzību veica un būvprojekta vadību pārņēma SIA «1.618» arhitekte Inga Stakione-Līdaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora ēku renovācija: kas uzvar – lētākā cena vai kvalitāte un pieredze?

Zane Kriķe - SIA ARBO Windows direktore, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Skolēni ar zinātniski pētnieciskajiem darbiem iziet Eiropā

Natālija Poriete, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika ES jauno zinātnieku konkurss "European Union Contest for Young Scientists" (EUCYS). 150 dalībnieki no 39 valstīm prezentēja 100 zinātniski pētnieciskus darbus (ZPD), to starpā arī trīs no Latvijas. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 19 augsti kvalificēti zinātnieki un inženieri.

Galvenās balvas, kur katra bija 7000 eiro vērtībā, ieguva darbi no Dānijas, Vācijas, Īrijas un ASV. Četras otras un četras trešās vietas balvas, attiecīgi, 5000 eiro un 3,500 eiro vērtībā saņēma projekti no Dienvidkorejas, Spānijas, Gruzijas, Somijas, Austrijas, Polijas, Šveices un Baltkrievijas. Populārākā zinātnes sfēra starp uzvarējušiem projektiem bija inženierzinātne. No katrās valsts EUCYS varēja piedalīties trīs projekti, kas tika izvirzīti ES konkursam caur nacionālo projektu atlasi. Projektu varēja pārstāvēt komanda no ne vairāk ka trim jauniem zinātniekiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

«Bija jābūt veiksmīgai kombinācijai – īstais skolēns īstajā laikā, pareizais darba vadītājs ar atbilstošām iespējām un idejām, un skolēna iekšējā motivācija kaut ko sasniegt. Šeit atklājas izziņas gars – vai skolēns grib uzzināt par pētāmo problēmu kaut ko vairāk. Eiropas līmenī konkursam tiek izvirzīti tikai tie skolēni, kuri pētāmo problēmu ir «rakuši līdz saknēm». Te ir labākie skolēni no dažādām valstīm un universitāšu pasniedzēji ar viņiem var līdzvērtīgi runāt par viņu izstrādātām tēmām,» stāsta Liepājas universitātes pētnieks un Latvijas delegācijas EUCYS konkursa loceklis Uldis Žaimis, uzsverot, ka pēc viņa domām, tiem skolniekiem, kas grib izstrādāt savu darbu Eiropas līmenī, būtu vēlams uzreiz vērsties universitātēs, kur pētnieki var identificēt problēmas risinājumu ceļus un zinās aktuālas tendences pasaulē. Pie tam, aktuāla var būt jebkura zinātniski pētniecisko darbu tēma. Uldis Žaimis ir pārliecināts, ka galvenais, lai ZPD piedāvā labāku risinājumu, nekā bijis līdz šim, jo aktuālas izpētes tēmas ir arī labākiem Latvijas skolēnu darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads mājokļu tirgū būs ar plusa zīmi, nav pamata gaidīt cenas samazinājumu; ja būvniecības izmaksas kāps strauji, liels jauno dzīvokļu skaita pieplūdums diez vai gaidāms.

Tas savukārt varētu nozīmēt, ka attiecība starp sērijveida dzīvokļiem un jaunajiem projektiem varētu mainīties, proti, akcents no jaunajiem projektiem pārvirzīsies uz Rīgas centra neremontētajiem un sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos, pieļauj SIA Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Banku faktors

Tikmēr 2018. gadā mājokļu tirgus attīstījies divos dažādos virzienos. No vienas puses, cena lielākajā daļā mājokļu segmentu ir palielinājusies, savukārt darījumu aktivitāte pērn bijusi mazāka nekā 2017. gadā.

«Aktivitāte visos segmentos ir bijusi zemāka. Jautājums – kāpēc tā, jo dzirdam, ka vidējā darba samaksa ir palielinājusies diezgan strauji, IKP ir augstāko pieauguma rādītāji pēdējos septiņos gados,» viņš akcentē. Viens no iemesliem saistīts ar banku kreditēšanas politiku. Ir daudz gadījumu, ka cilvēki pasūta īpašuma vērtējumu, bet kredīti netiek doti, it sevišķi – ārpus Rīgas, viņš stāsta. Piemēram, Olainē ir mazģimeņu ēkas, kas, banku ieskatā, neskan labi, taču tur ir dažas ēkas, kas tiek lieliski apsaimniekotas, daudz labāk nekā vairums dzīvojamo māju Rīgā, taču banku nostāja – dzīvokļu iegādi šādās mājās nekreditē nekādā veidā. Tas pats ir attiecībā uz koka ēkām, savukārt Jūrmalai ir raksturīgas apartamentu ēkas – tās arī ne. Ārpus Rīgas tiek prasīts, lai ēkas atrastos noteiktu kilometru attālumā līdz pilsētai. «Tas bieži ir absurdi. Protams, bankas šobrīd izjūt spiedienu. Tomēr sevišķi laukos ir skumji redzēt, ka cilvēki izvēlas nebanku kreditētājus – kāpēc jāpārmaksā? Tas ir viens no tirgus attīstību kavējošiem apstākļiem,» spriež M. Laukalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Siguldas, Ropažu, kā arī Stopiņu novada kopīgi rīkotās grantu programmas «(ie)dvesma» trešajā sezonā saņemts 51 pieteikums. Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 80 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Jūrmalas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 13 projektus. No Siguldas novada saņemtas 11 biznesa idejas, no Mārupes - 9, Olaines un Ķekavas - 6 pieteikumi. Savukārt no Ropažu novada iedzīvotājiem iesniegtas trīs biznesa idejas, bet Stopiņiem - 2.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm - piemēram, veselības pakalpojumu attīstību, bioloģisku produktu ražošanu, kosmētikas ražošanu, izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.

Saņemtie pieteikumi tiks atlasīti četrās kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Grantu programmā (ie)dvesma saņemtas 55 biznesa idejas par gandrīz 450 tūkstošiem eiro

Db.lv, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, kā arī Ķekavas, Olaines, Mārupes un Siguldas novadu kopīgi rīkotās grantu programmas (ie)dvesma otrajā sezonā saņemti 55 pieteikumi par kopumā gandrīz 450 tūkstošiem eiro, informē bankas pārstāvji.

Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 60 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Siguldas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 20 projektus. No Olaines novada saņemtas 10 biznesa idejas, no Jūrmalas un Mārupes 9 pieteikumi, bet Ķekavas iedzīvotāji iesnieguši septiņas biznesa idejas.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm – piemēram, sporta pasākumu rīkošanu, bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas produktu ražošanu, bērnu izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada 25 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielākais darījums pērn veikts pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Uzsākot publikāciju ciklu par 2019. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien DB publicē datus par gada 25 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām.

Dārgākās telpas pārdotas par 2,63 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā - divi dzīvokļi kopā pārdoti par 1,2 miljoniem eiro

1. 2,63 miljoni eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, kas veikts 2018.gada 27.decembrī: pērn pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A. Tās pārdeva SIA YIT Latvija. Darījums veikts bez bankas finansējuma.

2. 1,2 miljoni eiro

SIA Dzintaru 28 pērn 21.oktobrī pārdeva divus dzīvokļus Dzintaru prospektā 28, Jūrmalā. Tos nopirka 1983.gadā dzimusī ārvalstniece Jeļena Zarucka. Viens no tiem ir 175,2 kvadrātmetrus liels, bet otrs - 174,9 kvadrātmetrus liels. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija «YIT LATVIJA» nosvinējusi spāru svētkus pirmajai ēkai jaunajā projektā «Annas Parks», kas atrodas Rīgā, Anniņmuižas bulvārī.

Māju plānots nodot ekspluatācijā šā gada novembra beigās, bet dzīvokļu īpašnieki jaunajās telpās varēs sākt dzīvot 2020. gada sākumā, informē projekta attīstītāji. Investīcijas projektā atklātas netiek.

Kompleksa celtniecība turpināsies arī nākamajā gadā, un jau pašlaik aktīvā būvniecībā ir projekta otrais nams.

«Jākobsonu mākslas darbnīcas» projektētais daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku komplekss «Annas Parks» tiek būvēts meža ielokā Imantā, 15 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra.

Kompleksa pirmajā ēkā būs 44 vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi 39 līdz 87 kvadrātmetru platībā ar balkoniem. Dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, pārdošanas cena ir vidēji 1800 eiro par kvadrātmetru. Pašlaik jau 33 dzīvokļi ir nopirkti vai rezervēti, bet 11 vēl gaida savus īpašniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru