Dzīvokļu īpašniekiem tiks dotas tiesības zemes izpirkšanai 10 gados par cenu, kas pielīdzināta kadastrālajai vērtībai, pieskaitot 15%, zemes īpašnieks šajā laikā nevarētu pieprasīt zemes nomas maksu
Tādu risinājumu izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tas guvis atbalstu arī valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 3600 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras atrodas uz zemes, kas pieder citām personām. Šāda situācija izveidojās īpašumtiesību atjaunošanas laikā, kas bijušajiem zemes īpašniekiem ļāva atgūt zemi, uz kuras padomju laikos bija uzbūvētas dzīvojamās mājas, kas tika nodotas privatizācijai. Rezultātā dzīvokļu īpašniekiem bija pienākums maksāt zemes īpašniekiem piespiedu nomas maksu (tā varēja sasniegt pat 6% no kadastrālās vērtības, ja vien netika panākta vienošanās par citu apmēru) par zemi, uz kuras atrodas ēka. No 2015. gada spēkā stājās grozījumi normatīvos, kas nosaka, ka dalītā īpašuma gadījumos nekustamā īpašuma nodoklis par zemi jāmaksā zemes, nevis dzīvokļu īpašniekam.
Izmantos līdz 40%
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atzīst, ka dalīto īpašumu jautājums ar šo risinājumu varētu izkustēties no nulles punkta. «Risinājums ir balstīts uz brīvprātības principa. Dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ar balsu vairākumu pieņem lēmumu izpirkt zemi. Šāds lēmums ir saistošs zemes īpašniekam,» skaidro G. Bērziņš. Šādā situācijā tiek izpirkta nevis visa īpašniekam piederošā zeme, bet gan tikai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals par cenu, kas būtu tā kadastrālā vērtība + 15%. «Izpirkšana varētu notikt 10 gadu laikā. Šajā periodā zemes īpašnieks nevarētu prasīt arī zemes nomu, tādējādi tiktu radīta ieinteresētība vienai darījuma pusei zemi iegādāties, bet otrai – pārdot,» skaidro G. Bērziņš. Viņš gan atturējās prognozēt, vai precīzi šāds mehānisms tiks iedzīvināts, jo vēl ir vajadzīgs attiecīgs likumprojekts, kas jāakceptē parlamentam, bet jautājums ir ļoti sensitīvs un var prognozēt pamatīgas cīņas par tajā ietvertajām normām. «Tieslietu ministrija prognozē, ka šādu iespēju varētu izmantot 35–40% nomnieku,» atklāj G. Bērziņš. Kopumā visas zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu mājām būtu vajadzīgi simti miljoni eiro. «Vidēji uz vienu dzīvokli šāda zemes izpirkšana varētu izmaksāt aptuveni 1000 eiro, kas gadā būtu 100 eiro, bet mēnesī – ap astoņiem eiro, kas nav neiespējama summa,» aprēķinu skaidro G. Bērziņš. Tiesa, būs arī dārgāka zeme, kur šīs summas būs lielākas.
Visu rakstu Grib dot tiesības izpirkt zemi lasiet 20. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.