Dienvidu tilta pirmo divu kārtu izmaksas varētu sasniegt ap 570 milj. Ls, tomēr projekta virzītāji nepiekrīt to dēvēt par "zelta tiltu".

Uz jautājumu, vai Dienvidu tiltu var dēvēt par vienu no pasaulē dārgākajiem tiltiem, gan tilta būvnieki, gan RD pārstāvji atbildēja kategorisku "nē". Viņi norādīja, ka, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, citi mazāki tilti Latvijā varētu pat izmaksāt dārgāk.

"Absurds! Nekādā gadījumā! Atliek cilvēkam iestāstīt, ka tas ir dārgi un viņš arī saka - Ķīnā ir lētāk!," komentējot nesen publiskoto anonīmo būvinženieru pētījumu par Dienvidu tilta izmaksām, izsaucās G.Rāvis. "Mēs to saucam par lielāko Latvijas inženiertehnisko būvi, līdz ar to naudietilpīgākā," tā viņš. Būvnieku pārstāvis uzskata, ka ažiotāžu izraisa fakts, ka Latvijā neesam pieraduši pie objektiem ar tik lielām izmaksām. Gan E. Raubiško, gan G.Rāvis uzskata, ka nav taisnība uzskatam, ka Dienvidu tilta vietā pirmo būvēt vajadzēja Ziemeļu šķērsojumu. "Diez vai Latvijas valsts līdzekļi un iespējas ļaus šo projektu īstenot, pat ar publisko un privāto partnerību un pat ar Eiropas naudu," skepsi neslēpa G.Rāvis. Līdzīgās domās ir arī T.Laizāns: "Ja paanalizētu, varbūt Murjāņu tilts iznāks dārgāks, rēķinot uz vienu m2. Tiek piesaukts arī Dubaijas tilts, kas it kā būšot lētāks nekā mūsējais. Esmu runājis ar šī tilta projektētāju, kurš teica, ka 1 m2 izmaksas sasniedz 7000 eiro un vairāk. Ar Ķīnu arī sarežģīti salīdzināt, tur darbaspēka izmaksas ir krietni zemākas."

Anonīmi ceļu, tiltu būvnieki, kā arī arhitekti veikuši analīzi, salīdzinot Dienvidu tilta izmaksas ar šī gada 1. maijā atklāto pasaulē garākā tilta Ķīnā izmaksām, un secinājuši, ka Dienvidu tiltu jāvar uzbūvēt par 220.7 miljoniem LVL. Tas nozīmē, ka 92.7 miljonu LVL izlietojums nav skaidrs.

Fragments no izmaksu analīzes:

„Aptuveni 11.8 miljardus juaņu (763 miljonus latu) izmaksājušais Handžou līča tilts Sutong Bridge krietni pārsniedz citus tiltus pāri jūras ūdeņiem, tādiem kā Bahreinu un Saūda Arābiju savienojošo dambi. Tas ir pietiekami garš, lai pār Lamanšu savienotu Lielbritāniju un Franciju.

Latvijā 2008. gada beigās plāno atklāt Dienvidu tiltu, kura 1 kv.m. izmaksas būs tieši piecas reizes dārgāks nekā pasaulē garākajam jūras tiltam.

Abi minētie tilti noteikti ierindosies Ginesa rekordu sarakstā, tiesa atšķirīgās kategorijās - garākais jūras tilts pasaulē un dārgākais tilts pasaulē.

17. novembrī satiksmei atklās Dienvidu tiltu un trīslīmeņu estakādes pāri Krasta ielai un Maskavas ielai. Tas ir pirmais šāda mēroga un sarežģītības satiksmes objekts Latvijā. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar jaunajām Daugavas šķērsošanas iespējām, Rīgas dome aicina autovadītājus jau šobrīd Rīgas domes mājas lapā iepazīties ar satiksmes shēmu, lai uzzinātu, kā šķērsot jauno tiltu un nokļūt nepieciešamajā virzienā.

Dienvidu tilta satiksmes shēma un informatīvi izglītojoša Dienvidu maģistrāles interaktīva vizualizācija ir pieejama mājas lapas riga.lv sadaļā Iepazīsti Dienvidu tiltu pirms atklāšanas!.

Interaktīvajā vizualizācijā var iepazīties ne tikai ar Dienvidu tiltu un tā estakādēm, bet arī maģistrālajiem pievedceļiem abos Daugavas krastos pēc to izbūves- kā izskatīsies jaunais Slāvu dzelzceļa pārvads, trīslīmeņu satiksmes mezgls Slāvu rotācijas apļa vietā, jaunā automaģistrāle no Ziepniekkalna ielas līdz Bauskas ielai ar divu līmeņu šķērsojumiem.

Db.lv vēlējās uzzināt, kāpēc tad mūsu Dienvidu tilts ir dārgāks par 20. oktobrī Vācijā atklāto tiltu, kurš pašlaik ir garākais tilts Vācijā. Dienvidu tilta otrās kārtas tiešās būvniecības izmaksas bijušas 93,5 miljoni Ls, kas jau ir vairāk par Vācijas tilta kopējām izmaksām.

Kā raksta uzticami ārzemju mediji - AFP un Associated press - tad Vācijas tilts, kas savieno Vācijas ziemeļus ar Rīgenas salu izmaksājis vien 125 miljonus eiro jeb 88 miljonus Ls, kas ir vairāk nekā Dienvidu tilta 2. kārtas būvniecības tiešās izmaksas - 93,5 miljoni Ls.

Uz jautājumu, kā tas skaidrojams, ka Vācijas garākā tilta izmaksas ir vairākas reizes mazākas nekā mūsu Dienvidu tiltam, Dienvidu tilta 2. kārtas pasūtītājs Rīgas domes Satiksmes departaments atbild: "Salīdzinot (Vācijas tiltu un Dienvidu tiltu) būtu jāņem vērā gan būvdarbu apjoms un sarežģītība, nepieciešamo apvedceļu izbūve būvniecības laikā, gan arī tas, vai šie norādītie 125 miljoni eiro ir tīrās būvniecības izmaksas, vai arī būvniecības izmaksas kopā ar projektēšanu, inflācijas koeficientu un procentmaksājumiem vairāku desmitu gadu periodā. Tāpat- vai tās ir tikai tilta pār upi izmaksas, vai arī tilta un visu tā pievadceļu būvniecības izmaksas."

Lai gan vietējie tilta pārbaudēm piesaistītie eksperti apgalvo, ka izliece slogošanas laikā ir normas robežās, ārvalstu eksperti ir citās domās, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tilta slogošanā pieaicināts Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Ceļu un tiltu katedras vadītājs, kura vadībā notika tilta slogošana. Ainārs Paeglītis norādīja: «Dienvidu tilta slodzes pārbaudes laikā vizuāli varēja konstatēt, ka tilts slodzes ietekmē ieliecas. Šāda parādība slogošanas laikā tēraudbetona tiltiem ir pavisam normāla, jo tilts tiek pārbaudīts ar maksimālo slodzi - līdzīgi kā cilvēkam ejot pa laipu - laipa ieliecas. Slogojot tiltu ar maksimālo slodzi, tas reaģē tāpat. Tilta pārbaudes ar noslogojumu mērījumi rāda, ka ielieces atbilst projektā noteiktajām. Ielieces pēc slodzes noņemšanas nesaglabājas, kā tas bija paredzēts, tādējādi apliecinot, ka tilts ir drošs un drīzumā gatavs nodošanai ekspluatācijā.» Savukārt Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Hokans Sundkvists (Håkan Sundquist) Db komentēja: vizuāli slogošanas laikā deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt šāda tipa tiltam.

Šodien, 26. jūnijā, pēc līguma parakstīšanas par Dienvidu tilta 2. kārtas projektēšanu, būvniecību un nepieciešamo finansējuma piesaisti, tiek uzsākta projektēšana Slāvu dzelzceļa pārvadam. Projektēšana ilgs 12 mēnešus, kam sekos būvniecība.

Kā zināms, š.g. 12. jūnijā Rīgas dome pieņēma lēmumu par Daugavas Dienvidu tilta labā krasta pieeju (Dienvidu tilta 2.kārta) projektēšanas un būvniecības līguma un tā izpildei nepieciešamo finansēšanas līgumu slēgšanu.

Otrajā kārtā paredzēts veikt Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukciju, kas ir viens no sarežģītākajiem un transporta noslogotākajiem satiksmes mezgliem Rīgā. Lai, realizējot rekonstrukciju, nevajadzētu pārtraukt šīs transporta būves funkcijas, vispirms tiks uzbūvēts jauns braukšanas joslu pārvads. To pabeidzot un sākot ekspluatāciju, tiks veikta jau esošā pārvada rekonstrukcija. Dienvidu tilta projekta būvniecības otro kārtu plānots pabeigt līdz 2011. gadam.

Rīgas domes Satiksmes departaments bija izsludinājis konkursu par Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecību, tomēr dažu formalitāšu dēļ neizvēlējās lētāko piedāvājumu.

Konkursā par uzvarētāju bija noteikts a/s Dienvidu tilts, kas būvēja pašu tiltu un būvē arī tilta 2. kārtu. Kompānija apņēmusies darbus veikt par 23.117 miljoniem latu. Konkursā kopumā piedalījās 4 pretendenti, tomēr iepirkuma komisija nolēma neizskatīt SIA Saldus ceļinieks iesniegto piedāvājumu, kurš bija par 673 tūkstošiem lētāks, atsaucoties uz to, ka pretendents neesot izpildījis konkursa nolikumā noteiktās prasības attiecībā uz vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nosacījumiem un pieredzi līdzīgu ceļa infrastruktūras objektu būvniecībā.

Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, norāda Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai trešās kārtas būvniecību vajadzēs pabeigt un par to nav šaubu.

«To [tilta trešo kārtu] pabeigt un nodot ekspluatācijā bija plānots 2012.gadā, līdz ar to mums ir laiks. Būvniekiem tagad ir brīvie resursi, un viņi ir gatavi kaut ko pabeigt,» klāstīja Ušakovs.

Rīgas mērs paskaidroja, ka par Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību pilsētai, visticamāk, būs jāmaksā no pilsētas budžeta, jo pašvaldība līdzekļus diez vai aizņemsies.

Tā kā būvniecībai nepieciešami 10-14 miljoni latu, kurus vajadzēs noņemt citiem mērķiem, pašvaldība ir ieinteresēta pagaidīt līdz oktobrim.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Tieši valsts svētkos Rīgā braukšanai atklāts jaunbūvētais un kritizētais Dienvidu tilts, kura būvniecībā ieguldīti 135 miljoni latu.

Dienvidu tilts ir vērienīgākais un lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā, kurš darba apjomu ziņā pārspēj visus līdz šim Rīgā tapušos tiltus. Tā uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tāpat tilts ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Dienvidu tilts ir objekts, kurš sabiedrībā izpelnījies visasāko kritiku, jo, lai arī būvnieki apgalvo, ka tilts ir drošs, redzamie ieliekumi uz tilta nevieš pārliecību sabiedrībā par tā kvalitāti, turklāt daļa cilvēku uzskata, ka tiltam ir jābūt ne tikai drošam, bet arī vizuāli pievilcīgam.

Šodien, 26. jūnijā, pēc līguma parakstīšanas par Dienvidu tilta 2. kārtas projektēšanu, būvniecību un nepieciešamo finansējuma piesaisti, tiek uzsākta projektēšana Slāvu dzelzceļa pārvadam. Projektēšana ilgs 12 mēnešus, kam sekos būvniecība, Db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departaments.

12. jūnijā Rīgas dome pieņēma lēmumu par Daugavas Dienvidu tilta labā krasta pieeju (Dienvidu tilta 2.kārta) projektēšanas un būvniecības līguma un tā izpildei nepieciešamo finansēšanas līgumu slēgšanu.

Otrajā kārtā paredzēts veikt Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukciju, kas ir viens no sarežģītākajiem un transporta noslogotākajiem satiksmes mezgliem Rīgā. Lai, realizējot rekonstrukciju, nevajadzētu pārtraukt šīs transporta būves funkcijas, vispirms tiks uzbūvēts jauns braukšanas joslu pārvads. To pabeidzot un sākot ekspluatāciju, tiks veikta jau esošā pārvada rekonstrukcija. Dienvidu tilta projekta būvniecības otro kārtu plānots pabeigt līdz 2011. gadam.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

AS Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā "Dienvidu pakavs 1". Uzņēmums aicinājumu saista ar "Kalnozols celtniecība" komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA "Pilsētmāju institūts "Urban Art"" ("Urban Art").

"Būvuzņēmums Restaurators" projektā "Dienvidu pakavs 1" veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji "Kalnozols celtniecība" maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd "Būvuzņēmums Restaurators" nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā "Kalnozols celtniecība" ir paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

"Man nav skaidrs kā "Kalnozols celtniecība" var apgalvot pasūtītājam un sabiedrībai, ka darbi objektā "Dienvidu pakavs 1" ir pabeigti, vienlaikus mēģinot no mums tiesas ceļā piedzīt kompensāciju par darbu neveikšanu un līguma termiņu kavējumu," jautā AS "Būvuzņēmums Restaurators" valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs. Viņš norādīja, ka "Tad vajag vispirms samaksāt mums un citiem apakšuzņēmējiem par padarīto darbu, un tikai tad sākt tiesvedību pret "Urban Art". Vai arī nevajag prasīt no pasūtītāja miljonu, ja reiz darbi ir veikti tik slikti, vai arī vispār nav veikti..."

Arī a/s Būvuzņēmums Restaurators apsverot iespēju vērsties tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība, kas tam esot parādā vairāk nekā 150 000 latu, turklāt ne tikai par objektu Dienvidu pakavs 1. SIA Vides Dizaina Grupa, kas iepriekš bija gatava vērsties tiesā pret Kalnozolu, uzskata, ka priekšlikums risināt domstarpības sarunu ceļā, ir tikai laika vilkšana, jo solījumi netiekot pildīti.

A/s Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā Dienvidu pakavs 1, Db.lv informēja uzņēmums. Aicinājums tiek saistīts ar Kalnozols celtniecība komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA Pilsētmāju institūts Urban Art (Urban Art).

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators neesot saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība esot paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

Rīgas dome otrdien nolēma piešķirt oficiālus nosaukumus Dienvidu tiltam un Dzelzceļa tiltam. Pašreizējie tiltu nosaukumi līdz šim tika lietoti neoficiāli.

Rīgas domes Satiksmes departamentam būs jāaizvieto tiltu nosaukumu zīmes trīs mēnešu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās brīža.

Pārējiem Rīgas tiltiem jau ir piešķirti oficiāli nosaukumi. Vanšu tiltam nosaukums tika oficiāli piešķirts 1989.gadā, Salu tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1991.gadā, mainot nosaukumu no Maskavas tilta uz Salu tiltu, bet Akmens tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1992.gadā, mainot nosaukumu no Oktobra tilta uz Akmens tiltu.

Deputāti nolēma arī piešķirt vai mainīt nosaukumus atsevišķiem ielu posmiem Rīgā.

Ielas posmam Riņķa ielā piešķirts nosaukums Mazā Riņķa iela, ielas posmam no Buļļu ielas līdz Kurzemes prospektam atbilstoši ielas sarkanajām līnijām piešķirts nosaukums Baltegļu iela, ielas posmam, kas atzarojas no Virbu ielas, piešķirts nosaukumu Ģerāniju iela.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Ja Valsts kontrolei izrādīsies taisnība un Dienvidu tilta būvniecības laikā ir pieļauti smagi pārkāpumi, tad Rīgas domes deputāti lēmumu pieņemšanas procesā ir tikuši maldināti.

To paziņojis Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš arī pavēstījis, ka augstu vērtē Valsts kontroles līdz šim padarīto un ir ieinteresēts, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izvērtēti gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, gan Valsts kontroles izteiktie savstarpējie argumenti Dienvidu tilta revīzijas jautājumā.

„Dienvidu tilts ir „locīts un šķobīts” jau pietiekami ilgu laiku, tādēļ beidzot šim jautājumam ir jāpieliek punkts. Tas faktiski bija politisks lēmums – uzsākt Dienvidu tilta būvniecību, ar ko bijuši saistīti vairāki domes sasaukumi jau kopš 2002. gada. Visi turpmākie lēmumi jau bija saistīti ar to – būt vai nebūt jaunam tiltam Rīgā. Pa šo laiku daudzi savus amatus jau ir atstājuši, tomēr skaidrs ir viens – ikvienam dokumentam, ikvienai tāmei un ikvienam rēķinam apakšā ir atbildīgo cilvēku paraksti, kas ar savu galvu atbild par katru sperto soli, par katru pieņemto lēmumu,” uzskata J.Birks.

Celtniecības darbu ģenerāluzņēmējs a/s Dienvidu tilts "ar prieku un gandarījumu" uzņemas pilnu atbildību par Dienvidu tilta pirmās kārtas celtniecību, teikts uzņēmuma paziņojumā presei.

Uzņēmums garantē pilnīgu paveikto darbu kvalitāti un izmantoto materiālu atbilstību projektam. "Šādu garantiju mums ļauj sniegt ne tikai pašu pieredze veicot darbus, bet arī Rīgas Tehniskās universitātes prof. Aināra Paeglīša vadībā veiktā tilta slogošanas pārbaude, kas apliecina, ka tilts ir drošs un gatavs nodošanai ekspluatācijā," teikts paziņojumā.

Lai stiprinātu ticību jaunuzceltajam tiltam un respektējot vēlmi iepazīties ar objektu, a/s Dienvidu tilts aicina ikvienu sertificētu Latvijas vai ārvalstu ekspertu sniegt savu slēdzienu. Lai to varētu izdarīt, būvuzņēmēji ir gatavi iesniegt visu nepieciešamo projekta dokumentāciju. "Jaunu ekspertu klātbūtne un viedoklis palīdzēs nest labās ziņas tālāk," izteikusies a/s Dienvidu tilts pārstāve.

No piektdienas, 17. oktobra, Bukaišu ielas visā garumā abās ielas pusēs ir aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās ielas malās. Šīs satiksmes organizācijas izmaiņas nepieciešamas drošai satiksmes plūsmai pa Bukaišu ielu līdz ar satiksmes atklāšanu pār Dienvidu tiltu, kā rezultātā satiksmes intensitāte uz šīs ielas ievērojami palielināsies.

Līdz ar satiksmes atklāšanu pār Dienvidu tiltu, Bukaišu iela uz laiku līdz pilnīgai tilta maģistrālo pievedceļu izbūvei Daugavas kreisajā krastā kļūs par vienu no pieslēgumiem Dienvidu tiltam. Šo ielu izmantos tie, kas no Ziepniekkalna dosies Dienvidu tilta virzienā. Tā kā Bukaišu ielā ir viena braukšanas josla katrā virzienā, drošai satiksmes plūsmai ir nepieciešams ierobežot transportlīdzekļu apstāšanos ielas malās. Pretējā gadījumā stāvošie automobiļi ielas malā neļautu izmainīties diviem kravas automobiļiem. Lai vietējie iedzīvotāji un uzņēmumu darbinieki pierastu pie izmaiņām, šīs satiksmes organizācijas izmaiņas ir ieviestas kopš 17. oktobra.

Kādēļ Dienvidu tilts pēc slogošanas ir viļņains, un vai tas iespaidos drošību, skaidro tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Kāpēc tilts izskatās viļņains?

Tam vilnim tur ir jābūt! Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6. balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks.

Vai, liecoties tiltam, nevar rasties plaisas un palielināties viļņi uz tilta?

Eiropas standarti nosaka, ka plaisas var būt 0.3 mm. Ja plaisas ievērojami pārsniedz šo līmeni, tad notiek betona sabrukšana, nekādas paliekošas deformācijas nav - tas nozīmē, ka ielieces lielākas nevar būt. Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja akceptējusi izskatīšanai domes sēdē lēmuma projektu Par papildu finansējuma piesaisti Dienvidu tilta būvniecības darbu izpildei, Db.lv informēja Rīgas dome.

Ņemot vērā Rīgas domes lēmumu Par Dienvidu tilta būvniecībai piemērojamā inflācijas piemaksas koeficienta koriģēšanu, tiek plānots, ka 2007.gadā Dienvidu tilta sadārdzinājuma segšanai būs nepieciešami 23,19 miljoni latu, bet 2008.gadā - 21,06 miljoni latu.

Kā risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, piemērojot likuma Publisko iepirkumu likums normas, pēc Iepirkumu uzraudzības biroja atļaujas saņemšanas un sarunām ar akciju sabiedrību Dienvidu tilts un Deutsche Bank AG, iespējama papildus iepirkuma līguma noslēgšana.

Tā rezultātā ir iespējams piesaistīt papildus finansējumu Dienvidu tilta būvniecības darbu sadārdzinājuma segšanai ne vairāk kā 48 miljonu latu apmērā, kas nepieciešams Dienvidu tilta būvniecības pabeigšanai.

Pašlaik Rīgas domei nav iespēju uzsākt tiesvedību saistībā ar iespējamajiem amatpersonu pārkāpumiem, jo līdz šim maksājumus par Dienvidu tilta būvniecību ir veikusi Deutsche Bank AG, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā, ka pienākums sākt norēķinus Rīgas domei iestāsies tikai 2010. gada otrajā pusē, tiešie zaudējumi pašvaldībai uz šo brīdi nav radušies.

RD norāda, ka advokātu birojs Grunte & Cers atzinumā norāda uz to, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2004. gada 30. martā noslēgtais līgums ar AS Dienvidu tilts būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Līgumā pretēji konkursa noteikumiem iekļauts līguma cenas sadārdzinājums inflācijas, valūtas sistēmas izmaiņu un melnā metāla cenas pieauguma rezultātā.

Tāpat Rīgas dome vērš AS Dienvidu tilts uzmanību un to, ka līdz šim maksājumus, kas izriet no līguma par Dienvidu tilta būvniecību, uzņēmums ir saņēmis no Deutsche Bank AG, jo Rīgas domes pienākums maksāt par būvdarbiem vēl nav iestājies. Līdz ar to būvniecības cenu pieauguma sadārdzinājumu spēkā neesamība varētu ietekmēt Deutsche Bank AG piedāvāto Dienvidu tilta būvniecības finansējuma modeli.

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.