Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošās koalīcijas padomē pirmdien ir panākta vienošanās par daļu no pasākumiem, kas tiks veikti, lai 2011. gada budžetā nodrošinātu starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas - ekspertu prasīto papildu konsolidāciju.

Saskaņā ar premjera V. Dombrovska preses sekretāres Līgas Krapānes sniegto informāciju, Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība ir vienojušas, ka 12,8 milj. Ls lieli papildu ieņēmumi vēl šogad ir jānodrošina, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku, īpašu akcentu liekot uz akcīzes preču, tas ir, degvielas un tabakas izstrādājumu nelegālās aprites ierobežošanu. Finanšu ministrija arī cer, ka nebanku kreditētāju licencēšanas ieviešana ļaus valsts budžetu papildināt par 8,3 milj. Ls.

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Neskaidrība, vai akcīzes nodokli par dabasgāzi nāksies maksāt jau no 1. jūlija, vai tomēr tikai no 2014. gada 1. janvāra, vēl aizvien saglabājas. Pirmdien jau otro reizi pēdējo nedēļu laikā Saeimas koalīcijas frakcijas masveidā nereģistrējās balsojumam, lai nepieļautu vairākumā esošajām opozīcijas partijām nobalsot par akcīzes nodokļa gāzei atlikšanu uz trim gadiem. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas ārkārtas sēde tika pasludināta par slēgtu. Tāda pati situācija bija arī 26. jūlija plenārsēdē.

Saeimas opozīcija vāks 34 deputātu parakstus, lai atkārtotu ārkārtas sēdi, kurā lemt par akcīzi gāzei, sasauktu pēc nedēļas, 23. augustā, DB apliecināja politiskā bloka Par labu Latviju pārstāvis Vents Armands Krauklis (TP).

Koalīcijas pārstāvis Dzintars Zaķis (JL) uzskata, ka «kvoruma noraušana» ir normāla parlamentārā darba prakse, ko izmanto arī citās valstīs, ja valdošajai koalīcijai neizdodas nodrošināt balsu pārsvaru pār opozīciju. Viņš atzina, ka šādu taktiku koalīcija varētu īstenot līdz pat septembrim, kad no atvaļinājumiem atgriezīsies deputāti un vairs nebūs problēmu ar balsu pārsvara nodrošināšanu.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Krievija tuvāko gadu laikā ievērojami palielinās akcīzi tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem, ir pavēstījis Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, ziņo Interfax.

No 2012. gada 1. janvāra akcīze etilspirtam tiks paaugstināta līdz 277,2 rubļiem (aptuveni 4,6 lati) par vienu litru, no tā paša gada 1. jūnija līdz 462 rubļiem, no 2013. gada līdz 693 rubļiem un no 2014. gada līdz 900 rubļiem. Pēc akcīzes palielināšanas vienas šņabja pudeles cena pieaugs līdz 180 (apmēram 3Ls) rubļiem, tagadējo 98 (1,65Ls) rubļu vietā.

Savukārt tabakas akcīzi 2012. gadā ir paredzēts palielināt par 60% līdz 448 rubļiem par tūkstoti jebkādu cigarešu, no 2013. gada līdz 672 rubļiem, bet no 2014. gada līdz 873 rubļiem. Pašlaik Krievijā akcīze par tūkstoš cigaretēm ir 360 rubļi, pieaugot akcīzei viena cigarešu paciņa jau nākamgad Krievijā varētu sadārdzināties par trešdaļu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola turpina samazināties, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Reālu alkohola tirgus ainu iespējams iegūt, vērtējot rezultātus un tendences pēdējo trīs gadu griezumā, proti, sākot ar 2008. g., kad būtiski tika pacelta alkohola akcīze no 6,3 Ls uz 8,9 Ls par litru absolūtā alkohola, uzskata Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācijas (ARTA) biedri. Aprēķini rāda, ka divu gadu laikā akcīze kāpusi par 40%, kam vajadzējis atainoties arī nodokļu ieņēmumu kāpumā vai vismaz prognozēs. Tomēr legālu alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas apjomi divu gadu laikā kritušies par 32%: 2008. g. realizācijai nodots 69,23 milj. litru, bet pērn vairs tikai 46,92 milj. litru.

ARTA uzsver - faktiskā situācija rāda, ka ik gadu VID esot tikai samazinājis plānotos ieņēmumus, proti, divu gadu laikā plānotie ieņēmumi samazināti par 20%, bet arī reālie atpaliekot no plānotā. Līdz ar to zūdot loģika, kādi mērķi tad tikuši izvirzīti, paceļot akcīzes nodokli, jau iepriekš samazinot ieņēmumu prognozes.

«Pēdējā laika lielākais nozares satricinājums būs gaidāms jau pēc pāris nedēļām, kad, sākoties jaunam gadam, tiks celts akcīzes nodoklis degvielai. Tā rezultātā jau 1. janvārī degvielas cena stacijās kāps par aptuveni 5 eiro centiem litrā,» biznesa informācijas portālam db.lv atzina degvielas tirgotāja AS «Virši-A» valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

«Šis ir tas gadījums, kad palielinot nodokļu slogu konkrētam sektoram, vistiešākajā veidā tiek ietekmēti gala patērētāji. Pieaugot nodoklim, pieaugs ne tikai degvielas, bet arī citu preču cenas, tā kā sadārdzināsies to loģistikas izmaksas,» viņš atzīmē.

Igaunijā akcīzes nodoklis atkārtoti tika celts šī gada sākumā, kā rezultātā Latvija ieguva papildus klientu pieplūdumu no Igaunijas. Savukārt pēc «Virši-A» rīcībā esošās informācijas, Lietuvas valdība neplāno nākamgad palielināt akcīzes nodokli degvielai. «Tas nozīmē, ka Latvija diemžēl kļūs mazāk konkurējoša kaimiņvalstu vidū,» atzīmē degvielas tirgotāja vadītājs.

Savukārt vērtējot degvielas cenu izmaiņas 2017. gada griezumā, J. Riekstiņš stāsta, ka tās saglabājušās diezgan stabilas, jo nedz Latvijā, nedz pasaulē nav bijuši tādi notikumi, kas izraisītu būtisku degvielas cenas pieaugumu vai samazinājumu ilgtermiņā.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Spirtoto uztura bagātinātāju plānotā atbrīvošana no akcīzes nodokļa radījusi satraukumu alkoholisko dzērienu ražotājos un tirgotājos.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais grozījumu projekts Likumā par akcīzes nodokli paredz sakārtot normas attiecībā uz uztura bagātinātājiem, kas satur spirtu. Grozījumi paredz atbrīvot no akcīzes nodokļa tos uztura bagātinātājus, kuri satur spirtu, ja absolūtā spirta saturs tajos nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā.

Alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji FM priekšlikumu vērtē ar bažām. «Ja, piemēram, saražo 40 % liepziedu vai kliņģerīšu uzlējumu 0,2 l tilpumā ar attiecīgu instrukciju un sertifikāciju, tā ir iespēja ieinteresētām personām. Šādā gadījumā uztura bagātinātāju plaukti var pārvērsties par alkohola tirdzniecības plauktiem,» komentē SIA Mobil Plus tirdzniecības vadītājs Vitolds Bremmers. Noraizējies par šo situāciju ir arī Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Jaunalko vadītājs Edmunds Demiters, sakot, ka jaunie grozījumi ir mulsinoši un nesaprotami. Uzņēmēju mulsinot tas, kāpēc ar 1. jūliju stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tiek palielināts akcīzes nodoklis, bet kādam citam produktam akcīze tiek noņemta vispār. Turklāt uz šiem spirta saturošajiem uztura bagātinātājiem neattiekšoties akcīzes preču statuss un noteikumi un tos varēšot ražot jebkur un tirgot gan aptiekās, gan mazumtirdzniecības veikalos.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Lielbritānijā, Linkolnšīras grāfistes pilsētiņā Bostonā uzsprāgusi kāda ēka, kurā, pēc vietējo iedzīvotāju domām, imigranti no Austrumeiropas esot nodarbojušies ar nelegāla alkohola ražošanu, vēsta britu mediji. Alkohola ražošanu ēkā apstiprinājusi arī britu policija.

Sprādzienā ir gājuši bojā pieci vīrieši, kuru identitātes tiek noskaidrotas. Aculiecinieki esot redzējuši arī sesto vīrieti, kurš esot bēdzis no sprādziena vietas ar uguns apņemtām rokām.

Ēkā atrastas ķimikālijas, kas liecina, ka tur ticis ražots alkohols, paziņojusi Lielbritānijas policija, vēsta BBC. Tomēr patiesais ugunsgrēka un sprādziena cēlonis vēl tiek izmeklēts.

Britu policija norāda, ka ēkā ticis ražots pagaidām nenoskaidrots alkohols. «Mums tur strādā dažādi eksperti, pagaidām mēs neizteiksim minējumus, kāds tieši alkohols tur ticis ražots,» norāda policija.

Varasiestādes joprojām mēģina identificēt bojā gājušos cilvēkus.

Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Investīciju un diversifikācijas efektu siltuma tarifos var nomākt iecerētie nodokļi. Dabasgāzes akcīze, elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apkarošana uz apkures izmaksu pieauguma rēķina un subsidētās enerģijas nodoklis jau audzē un turpinās audzēt siltumenerģijas tarifus.

Taču nākamgad varētu tikt ieviests arī pagaidām vēl plaši neizskanējis tā sauktais energoefektivitātes nodoklis. Šis nodoklis izriet no 2012/27/EU Direktīvas prasībām, kas paredz, ka, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, Latvijā jārenovē 3% no valsts iestāžu ēku platības. Direktīvas 7. pants nosaka, ka valstī kopumā jāpanāk 1,5% samazinājums mājsaimniecību enerģijas patēriņā (rēķinot no piegādātā enerģijas daudzuma).

Viens no šīs direktīvas prasību īstenošanas veidiem, kas pašlaik tiek apspriests, ir papildu nodokļa uzlikšana enerģijas piegādātājiem, pamatā siltumuzņēmumiem, 1,5% apmērā no viņu apgrozījuma.

Kopsummā pagājušajā mēnesī valsts budžetā ieņēmumos, ko administrē VID, tika iekasēti 315,7 miljoni latu, kas ir 109,2 %, salīdzinot ar plānoto.

Savukārt šā gada desmit mēnešos valsts budžeta ieņēmumos tika saņemti 3,03 miljardi latu, kas veido 102,2 % izpildi pret plānu. Par to liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts kases (VK) operatīvajiem datiem par valsts budžeta izpildi oktobrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 203,8 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 257,2 miljonus latu, veidojot finansiālo deficītu – 53,4 miljonus latu. Valsts konsolidētā budžeta deficīts oktobrī ir 59,7 miljoni latu. Savukārt valsts budžeta deficīts šā gada desmit mēnešos bija 413,3 miljoni latu.

VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi oktobrī (bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dabas resursu nodokļa, kuru ieņēmumi tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem) bija 155,3 miljonu latu apmērā, kas veido 131,4 % izpildi pret plānu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kopā ar atskaitījumiem otrā līmeņa pensiju ieguldījumu plāniem) bija 95,7 miljonu apmērā, izpildot 96,2 % no plānotā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi oktobrī veidoja 8,9 miljonus latu, kas ir 282,6 % no plānotā apjoma. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi bijuši 80,9 miljoni latu, kas par 29,8 % pārsniedz plānoto. Akcīzes nodoklī tika iekasēti 39,1 miljons latu, kas par 5,1 % atpaliek no plānotā iekasēšanas apjoma. Oktobrī akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas pārsnieguši plānu par 2 % un veido 8,1 miljonu latu, jo tabakas izstrādājumu izplatītāji ir veikuši lielākas iemaksas budžetā. Akcīze no alus ir iekasēta 124,7 % apmērā. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem pārsniedz plānu par 11,3 %.Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi oktobrī bijuši pārpildīti par 54,1 %, arī muitas nodokļa ieņēmumi pagājušajā mēnesī pārsniedza plānoto iekasēšanas apjomu par 48,3 %.

bezdarbs + demogrāfija + uzņēmējdarbības panīkums + sociālā budžeta uzkrājumu izsīkšana jau 2012.gadā neizbēgami prasīs kardinālas reformas pensiju sistēmā.

Kafijas cena jau dubultojusies un drīzumā kāps vēl

Latvijā kafijai ir akcīze, kaimiņiem - nav, tā Melnās kafijas ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.

Enerģētika

Jaunie tarifi dzen stūrī

Regulators apstiprinājis jaunos elektrības tarifus ar kāpumu līdz 40%. Tomēr īstais «pārsteigums» patērētājus gaida tajā brīdī, kad būs jāsāk norēķināties pēc jaunajiem tarifiem, jo pašlaik izmaksu precīzu pieaugumu neviens nevar vai negrib pateikt.

Transports&Loģistika

Domē iestrēgst Rīgas ostas pārvietošanas projekts tuvāk jūrai

Lai uzņēmumiem, kas atrodas industriālajos parkos, radītu vienādus konkurences apstākļus ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem, kas ir dabasgāzes galalietotāji un noteikto mērķu izmantošanai saņem dabasgāzi, tiem piemēros akcīzes nodokļa atbrīvojumu.

Tādu Finanšu ministrijas sagatavotu noteikumu projektu par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanu rīt skatīs valdība.

Šobrīd akcīzes nodokļa atbrīvojumu dabasgāzei piemēro, ja dabasgāzes patērētājs ir dabasgāzes galalietotājs. Taču uzņēmumi, kas atrodas industriālajos parkos, nav dabasgāzes galalietotāji. Dabasgāzes galalietotājs industriālajos parkos ir uzņēmums, kas ir industriālā parka pārvaldnieks.

Noteikumu projekts ir attiecināms uz personām, kas veic darbības ar dabasgāzi, t.i., dabasgāzi ieved un piegādā citiem galalietotājiem vai izmanto paši kā galalietotāji. Noteikumu projekts ir attiecināms arī uz ķīmiskās rūpniecības un farmācijas uzņēmumiem, kas dabasgāzi izmanto rūpnieciskās ražošanas telpās, kā arī citās ar rūpniecisko ražošanu saistītās telpās.

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli un negatīvi riski ekonomikas izaugsmei pēdējo pāris mēnešu laikā ir auguši, teikts jaunākajā AS Swedbank ekonomikas apskatā. Pērnā gada beigas pasaules ekonomikai bija vājākas nekā cerēts un, šķiet, līdzīgs būs arī šī gada sākums.

Lai gan Swedbank ekonomisti nedaudz pavelk uz leju pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, šogad un nākošgad pasaule augs straujāk nekā pērn (attiecīgi 3,4% un 3,7% iepretim 3,1% pērn). Attīstītajās valstīs patēriņu veicinās lēta nafta. Eirozona vairs neizskatās tik slikti – bezdarbs sarūk, kreditēšanas nosacījumi uzlabojas, Eiropas centrālās bankas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša. Attīstības tirgos gan bilde nav īpaši spoža – to valūtas zaudē vērtību, parādu līmeņi ir augsti, daudzu valstu finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Ņemot vērā neseno naftas cenas un rubļa vērtības kritumu, tam sekojošu inflācijas kāpumu un budžeta tēriņu samazināšanu, recesija Krievijā būs ilgāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts; vārga izaugsme varētu atjaunoties vien šī gada beigās vai pat nākamgad. Ķīna mēģina kontrolēt sabremzēšanās ātrumu un pašlaik tas it kā izdodas, tomēr arī šī ekonomika augs arvien lēnāk un krasas svārstības tās finanšu tirgos, visticamāk, turpināsies.

Patēriņa cenu krituma tendence saglabāsies vismaz tuvākajos mēnešos, taču vairāki eksperti uzskata, ka cenu pieaugums varētu atsākties tikai 2011. gadā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Atbilstoši mūsu prognozēm novembrī patēriņa cenas kritās jau astoto mēnesi pēc kārtas un gada inflācija bija negatīva otro mēnesi pēc kārtas. Novembris bija pirmais mēnesis, kas uzrādīja arī pakalpojumu cenu kritumu pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šeit gan jāsaka, ka kopējais pakalpojumu cenu līmenis saglabājas salīdzinoši augsts pateicoties veselības un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, salīdzinājumā ar 2008.gada novembri. Vienlaikus vairākās citās pakalpojumu nozarēs ir vērojams cenu kritums.