Grib pagriezt maksātnespējas kuģi 

Maksātnespējas mašinēriju grib novirzīt uz citām sliedēm, kreditoriem dodot iespējas iecelt savu administratoru; ārvalstu investori nemierā ar piedāvātajiem izpildes termiņiem

Māris Ķirsons, 17.8.2016

Mārtiņš Bičevskis

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

To liecina Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam izskatīšanas gaita Ministru kabineta komitejā. Par šajā projektā ietverto un tā īstenošanu vēl gaidāmas cīņas Saeimā.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina skaidro, ka šogad tiek plānots pabeigt darbu pie administratoru uzraudzības, savukārt 2017. gadā strādāt pie kreditoru iespējām izvēlēties administratoru, ja viņus neapmierina tiesas ieceltais rindas kārtībā. Paredzēts, ka attiecīgs likumprojekts valdībā tiks iesniegts līdz 2017. gada 1. jūnijam. Sākotnēji tiesnesis iecels administratoru, kura kārta pienākusi, savukārt tad, kad tiesa būs atzinusi leģitīmo kreditoru kopumu, tie varēs neakceptēt ieceltā administratora sagatavoto rīcības plānu un iecelt citu – savu administratoru, kuram uzticas un kurš varētu īstenot to, ko uzskata par vajadzīgu leģitīmie kreditori. «Strīdus par kreditoru leģitimitāti izskata tas pats tiesnesis, kurš atzinis uzņēmumu par maksātnespējīgu, tādējādi veicinot ne tikai tiesas uzraudzību, bet arī atbildību,» skaidro L. Medina. Tādējādi kreditori par administratoru varēs iecelt arī personu, kura nav sertificēts administrators, piemēram, zvērinātu revidentu, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju, kuri izrādījuši interesi veikt administratora pienākumus, bet kuriem tā nav pamatnodarbe. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka piedāvājums paredz nozīmīgu reformu, lai atjaunotu kreditoriem iespējas uzticēties maksātnespējas procesam un stiprināt tiesu lomu šajos procesos.

Visu rakstu Grib pagriezt maksātnespējas kuģi lasiet 17. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.