Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu par 1,15 milj. m3 ir pieaudzis kopējais nocirstās koksnes apjoms, ko veicinājusi izdevīgā koksnes cenu konjunktūra

Pērn privātmežos ciršanas apjoms bija par 0,97 milj. m3 lielāks, bet valsts mežos – par 0,18 milj. m3 lielāks nekā 2017. gadā, liecina Valsts meža dienesta apkopotie dati. Valsts mežos ir izcirsts par 0,73 milj. m3 mazāk nekā pārējos mežos, kaut arī pēc mežu platības valsts un privāto īpašnieku mežu apjoms ir līdzvērtīgs. Kopējie ciršanas apjomi pakāpušies līdz 12,59 milj. m3, kas ir pēdējo piecu gadu augstākais rādītājs, tomēr jāņem vērā, ka iepriekš ir bijuši gadi, kad izcirsts ir lielāks koksnes apjoms.

Vairāk ražos skābekli

«Pērn ir sasniegts sava veida ciršanas maksimums, kas ir iespējams, ņemot vērā Latvijā pieejamās mežizstrādes jaudas, » secina viens no lielākajiem privātmežu īpašniekiem Modris Fokerots. Viņš norāda, ka tieši mežizstrādes jaudas ir limitējošais faktors. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti daudz pāraugušo mežaudžu. «Ja īpašnieks kopj un cērt mežu, tad viņš gūst no tā labumu, ja ne, tad daba to paņem sev, koki sapūst un rada pamatu jaunu koku augšanai,» uz aksiomu norāda M. Fokerots. Viņš arī piezīmē, ka gadījumā, ja vajag, lai mežs ražo skābekli, nevis CO2, tad meži ir jākopj un jācērt tie, kuri sasnieguši attiecīgu stadiju, to vietā stādot jaunu mežu, kas tieši piesaista CO2 un ražo skābekli. «Faktiski var uzskatīt, ka pērn ir veiktas meža atjaunošanas cirtes un skābekļa ģeneratora jaudas palielināšana,» norāda M. Fokerots. Viņš atgādina, ka privātmežu īpašnieki, pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, ir būtiski palielinājuši mežu kopšanu. «Protams, cena, jo tāds tās līmenis meža īpašniekiem nebija uzkritis jau vairāk kā 10 gadus un sazin, kad vēl tāds būs,» uz jautājumu, kas veicinājis privāto mežu ciršanas apjomu pieaugumu, atbild M. Fokerots. Viņš norāda, ka Skandināvijā visas koksnes cenas būtībā regulē tieši ar papīrmalkas cenām.

Pēc analoģijas ar politiķu cītīgi reklamētajiem valsts pārvaldes veco apkalpošanas principu pārmaiņu vējiem, kas pūš ar saukli «konsultē vispirms», arī nodokļu izmaiņas vajadzētu virzīt ar lielāku apdomu, nevis pat netipiskā vienprātībā, lai tikai nekādā ziņā ar kādu asu cinīti nesašūpotu reformas ratus un, pasarg dies, nesatrauktu ratos dusošās sagaidāmās nodokļu reformācijas trauslās miesas. Nav pareizi, ja sasteigtas nodokļu pārbīdes un valsts budžeta gremošanas sistēmas pāraprūpe prevalē pār jautājumiem par sabiedrības eksistences «minimumu», tajā skaitā tādām nepopulārām tēmām kā valsts kaktu tukšošanās no cilvēkiem, kas tiek apzīmēta ar tik nemīlīgu un nepopulāru jēdzienu kā depopulācija.

Atkal un atkal kā bites pie nektāra bagāta zieda politiķi atgriežas pie saldi lipīgā un reizē staignā jautājuma par sociālā nodokļa izmaiņām. Sociālās iemaksas skrūvspīles ir darba gatavībā jau ilgāku laiku. Pagājušā gada nogalē ar šo nodokļu jomas ķirurģisko instrumentu tika pabiedēti mikrouzņēmēji, tad draudi tika atcelti, bet nu tie atkal virmo starta gatavībā, tikai jau plašākā formā. Reformas bīdītāju vidū joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Proti, grābstīšanās zem sociālā nodokļa segas, lai uzlabotu valsts veselības nozares budžetu, vairs nav tikai nedroša, izmisuma vadīta ideja kā karstgalvīgs risinājums krīzei, bet nu jau sāk izklausīties pēc «plāna» daļas. Tomēr no medicīnas viedokļa tas neliekas sevišķi profesionāli, drīzāk piegājiens ir profāns, tāpat kā ar basu kāju taustīt ūdeni – būs peldams, vai tomēr aukstums kodīs kaulos. Pēdējā laikā par normu kļūst paņēmiens piegriezt skābekli vienam, tādējādi sniedzot iespēju uzelpot citam. Tad jau slimnīcās medicīnas personālam vajadzētu vismaz divus roku pārus, lai tie spētu apkalpot visus, kas, tavu brīnumu, ik pa laikam grib piepildīt krūšu dobumu ar plaušu gaistošo barību. Iespēja uzelpot tiktu piedāvāta rindas kārtībā. Nevar jau teikt, ka kāds paliktu bešā.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts savas darbības laikā ir atstājuši tik milzīgu netīro trauku kaudzi, ka pašreizējā valdība ar to acīmredzami netiek galā

Pieņemot Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuru oficiālais, normatīvajos aktos iekļautais uzdevums ir ierobežot atjaunojamo energoresursu pārsubsidāciju, valdība ir pieņēmusi ekonomiski un tiesiski visai absurdu, pilnībā politisku lēmumu. Uz to viņus, iespējams, mudināja izmisums un ideju trūkums, kādā veidā risināt gadiem ilgi ielaisto problēmu ar nosaukumu «atjaunojamie energoresursi».

Tāpat politiķus noteikti spieda energointensīviem rūpnieciskajiem ražotājiem gadiem dotie solījumi samazināt elektroenerģijas cenu, jo cik ilgi tad var «karināt uz ausīm makaronus» par it kā nepieciešamo skaņošanu ar Eiropas Komisiju? Kaut kad uzņēmēji prasa rīcību un, tā kā izpildīt savus solījumus no budžeta līdzekļiem ministri tomēr nebija gatavi, nācās sameklēt vainīgos, kam «piegriezt skābekli», lai parādītu, ka notiek aktīva darbība. Taču patiesībā šīs darbības ir bezgala haotiskas un necaurskatāmas un tām pievērst uzmanību ir vērts arī citu nozaru uzņēmējiem, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamiem energoresursiem, jo šodien cietēja ir šī tautsaimniecības nozare, bet rītdien pēc analoģijas tā var būt cita.

Bieži ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji, politiķi dažādas amatpersonas ir izdarījušas kaut ko, kas no burta viedokļa, protams, nav nekas nelikumīgs, toties izraisa veselu sašutuma vētru sabiedrībā, jo nevienam jau tā īsti nepatīk, kad viens «gudrais» atļaujas «likumu apiet ar līkumu».

Atliek pieminēt kaut vai labi zināmo gadījumu ar Saeimas deputātu Dzintaru Zaķi, kurš savulaik atļāvās nopirkt savām vajadzībām visnotaļ dārgu automašīnu Volvo uz uzņēmuma vārda, tādējādi nesamaksājot PVN. No likuma viedokļa viņam piesieties nekādi nevarēja, bet par to, cik (ne)ētiski šis politiķis ir izdarījies, tika spriests vēl ilgi un dikti. Pašreiz šādi darboņi var nejusties vientuļi, jo viņiem nu ir pievienojusies vesela Latvijas pašvaldība, turklāt pati lielākā – Rīgas.

Proti, teju vai par skandalozu var nodēvēt Nila Ušakova vadītās Rīgas domes nesen pieņemto lēmumu, kas principā paredzēja Latvijas iedzīvotājus sadalīt divās daļās – rīdziniekos un nerīdziniekos, nosakot, ka izredzētie par braukšanu pilsētas sabiedriskajā transportā no nākamā gada varēs maksāt divas reizes mazāk nekā vīri un sievas no perifērijas. Protams, to darot, tika stāstītas teikas par to, ka nerīdzinieki, braukājot ar tramvajiem, trolejbusies un autobusiem, pilsētas sabiedriskā transporta sistēmai var radīt finansiālas problēmas, taču realitātē stāsts ir par vārgi slēptiem centieniem panākt, lai iespējami vairāk cilvēku deklarētu savu dzīvesvietu galvaspilsētā un tādējādi Rīgas kasē ieplūstu vairāk naudas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) veidā. Skaisti dzīvot, protams, aizliegt nevar, taču tādā veidā tiek diskriminēti nerīdzinieki, kuri ikdienā brauc strādāt uz Rīgu, tērējot tur naudu par transportu, pārtiku un daudz ko citu. Tādu vai citādu iemeslu dēļ skābekli šādai normai nolēma piegriezt Saeima, nosakot, ka šādā veidā šķirot iedzīvotājus tomēr jau nu nedrīkstēs. Atbildes gājiens no Ušakova domes nebija ilgi jāgaida, un tā pieņēma lēmumu, nosakot, ka iedzīvotājiem, kuriem būs rīdzinieku kartes, tiks piemērotas braukšanas atlaides 50% apmērā, tādējādi principā panākot tieši tādu pašu situāciju, kāda jau bija pirms Saeimas iejaukšanās.

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Ķēdaiņu speciālajā ekonomiskajā zonā ir pabeigta gaisa sadales rūpnīcas celtniecība, kas Baltijas tirgū nodrošinās sašķidrināto skābekli un slāpekli.

Šīs ir visvairāk lietotās rūpnieciskās gāzes. Tās izmanto pārtikas rūpniecībā, metālapstrādē, ķīmijas rūpniecībā, stikla un papīra ražošanā, ūdens attīrīšanā, zivju audzēšanā un citās jomās.

Šī ir jau otra Linde gaisa sadales rūpnīca Baltijā. Pirmā tika atvērta Valmierā 2007. gadā, kur ražo arī medicīnisko skābekli.

"Testi parādīja, ka aprīkojums pilnībā atbilst gan kvantitatīvajiem, gan kvalitatīvajiem tehniskajiem parametriem un rūpnīca ir gatava ražot līdz pat 100 tonnām slāpekļa un skābekļa dienā,” teic Lietuvas Linde rūpnīcas vadītājs Darius Kočanas.

"Palielināta ražošanas jauda ļaus mums apmierināt pieaugošo patērētāju pieprasījumu. Pandēmijas dēļ izaugsme ir nedaudz palēninājusies, taču mēs sagaidām, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums pēc gāzes produktiem turpinās pieaugt. Jaunā rūpnīca palīdzēs paplašināt un nostiprināt esošo rūpniecisko gāzu līdera pozīciju Baltijā reģionā un ļaus izstrādāt jaunus gāzes pielietošanas projektus,” sacīja Dalius Klīvis, Baltijas biznesa attīstības vadītājs.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

1929. gadā 25,2% visas Latvijas teritorijas klāja meži. Pašlaik meži pārklāj 54,7% no Latvijas zemes. Gadsimta laikā mēs dubultojām savas iespējas apgādāt planētu ar skābekli un palielināt oglekļa dioksīda absorbciju.

Zaļajiem histēriķiem, kas pieprasa darīt kaut ko vēl vairāk zaļās politikas vārdā, vajadzētu doties uz tām zemēm, kuras, atšķirībā no Latvijas, savu dabas pamatni turpina iznīcināt un samazina biosfēras daudzveidību. Latvijas sabiedrībai zaļās pārmērības var tikai kaitēt.

Uz pasaules ir daudz valstu, kurām savu mežu vairs tikpat kā nav, jo visas mežiem kaut cik piemērotās zemes ir nodotas lauksaimniecības vajadzībām. Pakistānā, Tunisijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Čadā, Tadžikistānā, Sīrijā, Maldīvijā, Irākā, Afganistānā, Kiribati, Maltā, Kazahstānā, Lesoto un Jordānijā mežu platības ir mazākas par 5% no visas valsts platības, bet tādās valstīs kā Jemena, Bahreina, Nigēra, Alžīrija, Islande, Saūda Arābija, Kuveita, Mauritānija, Džibutija, Lībija, Ēģipte, Omāna, Nauru un Katara mežu īpatsvars ir mazāks par 1% no valsts platības.

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

ASV biržu indeksi pirmdien samazinājās, reaģējot uz ziņām, ka notikusi ielaušanās tehnoloģiju kompānijas «Facebook» lietotāju kontos, bet Eiropas biržu indeksi kritās, turpinoties bažām par tirdzniecības kariem.

Vadošie ASV indeksi kritās par vairāk nekā procentu, izplatoties informācijai, ka datu analīzes firma «Cambridge Analytica», kuru bija nolīgusi Donalda Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņa, ir izmantojusi 50 miljonus «Facebook» profilu informāciju bez lietotāju atļaujas, lai tādā veidā izstrādātu programmatūru vēlētāju rīcības prognozēšanai un viņu izvēlēs ietekmēšanai.

«Facebook» akcijas cena kritās par 6,8%, un grūtības radās arī tādām tehnoloģiju kompānijām kā «Apple», «Alphabet» un «Netflix», valdot bažām, ka skandāla rezultātā varētu tikt ieviesti papildu noteikumi, kas negatīvi ietekmēs to darbības rezultātus.

«Tas ir aizsācis diskusiju, kas, iespējams, ietekmēs diezgan daudzas tehnoloģiju kompānijas,» norādīja «TD Ameritrade» menedžeris Šons Kruss.

Pirmais korporatīvais grands vaino tirdzniecības karus pie mazākām peļņas prognozēm, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar jaunu sparu aktualizējušās runas par tirdzniecības kariem, kur ASV un Ķīna, šķiet, sākusi maratonu, kas paredz apmainīšanos ar arvien jauniem savstarpējiem tarifiem. Rezultātā pakāpeniski piesardzīgāki ar savām prognozēm par nākotni kļūst gan ekonomisti, gan arī uzņēmēji.

Vācijas autoražotājs Daimler (pieder Mercedes brends) kļuvis par pirmo no lielajiem globālajiem korporatīvās vides līderiem, kas atklāja, ka tieši tirdzniecības karu eskalēšanās iespaidā cērp savas nākotnes peļņas aplēses. Kompānija skaidroja – viss novedīšot pie tā, ka ķīnieši pirks mazāk automašīnu. Kopumā Daimler teica, ka jau šogad nopelnītais, visticamāk, tādējādi būšot nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā. Daudzi no Daimler auto, kas pēc tam savu ceļu mēro uz Ķīnu, tiek ražoti ASV, Alabamā. Rezultātā šie spēkrati nonākuši pa sitienam tarifiem. «Tie (tarifi) novedīs pie mazāka pārdoto auto skaita un augstākām izmaksām, kas vēl nav pilnībā pārliktas uz patērētājiem,» lakoniska mēģina būt pati Daimler vadība. Katrā ziņā valda bažas, ka šis varētu būt tikai sākums, jo līdz ar atklātiem tirdzniecības kariem dzīve sarežģīsies arī daudzām citām starptautiskām kompānijām, kas pieradušas darboties dažādos tirgos.

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Elektrizēta kalnu dēļa “Rhino Board” ražošana, tirdzniecība un noma atzīta par inovatīvāko biznesa ideju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā “Ideju kauss 2021”.

Kopumā 20 finālisti tiešsaistes apbalvošanā sadalīja 40 000 eiro atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

LIAA organizētajā konkursā “Ideju kauss 2021”, kura mērķis ir stimulēt inovatīvu biznesa ideju attīstību, par uzvarētāju kļuva elektrizēta kalnu dēļa “Rhino Board” risinājums un tā autors Raimonds Jurgelis. Viņš saņēma 10 000 eiro naudas balvu elektrizētu kalnu dēļu “Rhino Board” ražošanai, tirdzniecībai un nomai. Attiecīgais risinājums aprīkots ar pietiekamu jaudu, lai spētu pārvietoties pa daudzpusīgiem ceļu segumiem, īpaši trasēm un kalniem.

“Es jūtos super, esmu pārsteigts. Liels paldies par ticēšanu man, kā arī atbalstu, ko mums devāt,” prieku un saviļņojumu apbalvošanā izrādīja “Rhino Boards” biznesa idejas autors Raimonds Jurgelis.

Pateicoties Eiropas naudas plūsmai, pēdējo gadu laikā Latvijā tautastērpu un daiļamata nozare ir uzplaukusi. Darbnīcā Musturi satiekas mūsdienīgais ar etnogrāfisko, jo drēbniecēm ir jāatrod kopsaucējs, lai tautastērps būtu gan izturīg un ērts, gan arī atbilstošs etnogrāfiskajiem standartiem.

Līgo svētku noskaņās, portāls Db.lv piedāvā Jums ielūkoties SIA Musturi ražošanas procesā. Pirms četriem gadiem dibinātā uzņēmuma darbnīcā Āgenskalnā, Kalnciema ielā, tiek darināti dažādu Latvijas novadu tautastērpi. Vairāk par ražošanas procesu uzziniet fotogalerijā augstāk!

Tautastērpi, ko izgatavo Musturos, pārsvarā ir skatuves tērpi, savukārt lielākie pasūtītāji ir tautas deju ansambļi. Viens no skatuves tērpu galvenajiem nosacījumiem ir, lai tie ilgi kalpotu un būtu ērti. Dejotāja tautastērpam ir jāiztur liela slodze – tā nēsātājs daudz kustas un sakarst. Tajā pašā laikā, uzstājoties dažādās skatēs, līdz ar pašu dejotāju sniegumu žūrija vērtē arī tautastērpa izskatu un atbilstību etnogrāfiskajiem standartiem Tādēļ. Musturu darbnīcai ir jāmāk atrast vidusceļš.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Noslēdzoties SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes un Olaines novadu kopīgi rīkotās grantu programmas jauno uzņēmēju atbalstam (ie)dvesma pirmajai sezonai, izvēlētas sešas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori saņems finansējumu to īstenošanai.

Par biznesa idejām lasāms raksta galerijā!

Grantu programmas (ie)dvesma pirmajā sezonā tika saņemts 31 biznesa projekts, no kuriem otrajā un trešajā vērtēšanas kārtā iekļuva 25 biznesa idejas. Tās vērtēja žūrijas komisija, kurā darbojās gan uzņēmējdarbības profesionāļi, gan pašvaldību pārstāvji.

Saņemtie pieteikumi tika atlasīti trīs kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Granta maksimālais apmērs noteikts 10 tūkstošu eiro apjomā, un kopējais gada laikā programmā pieejamo līdzekļu apmērs ir 40 tūkstoši eiro. Šo finansējumu vienādās daļās nodrošina visi četri grantu programmas partneri. Granta līdzekļus programmas uzvarētāji varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem sava esošā biznesa attīstīšanai vai jauna uzņēmuma izveidei savas biznesa idejas īstenošanai.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Kamēr vien kompānija pati saprot, kas tai būtu jāizdara, lai tā nonāktu pie peļņas, peļņas gūšanai nevajadzētu notikt uz izaugsmes rēķina. Tā sarunā par globālajiem un Eiropas akciju tirgiem db.lv saka par Eiropas uzņēmumu kotāciju Ziemeļvalstīs un Baltijā atbildīgais Nasdaq vecākais viceprezidents Adams Kostjals (Adam Kostyal).

Viņa vērtējumā pēdējos dažos gados finanšu tirgos ir izveidojusies ideālajai tuva situācija sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem jeb IPO. Tā aizvien var vērtēt arī par spīti notikumiem vairāku mēnešu garumā ar tarifu kariem un diskusijām par Irānas kodolprogrammas līgumu un sankcijām, kas līdzi nes nenoteiktību – IPO tirgus lielāko ienaidnieci.

Šovasar Ziemeļvalstīs un Baltijā Nasdaq biržās kotēto kompāniju skaits ir pārsniedzis tūkstoti. Gada laikā (līdz 7. augustam) Nasdaq Baltijas un Ziemeļvalstu biržās to oficiālajos un First North sarakstos ir 59 jaunpienācēji, un kompāniju kopējais piesaistītais kapitāls ir 2,643 miljardi EUR.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).