Finanses

Grieķijas problēmas iedragā izejvielu cenas; zelts iegūst

Žanete Hāka, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Pirmdien lielākā daļa izejvielu cenu saruka, investoriem satraucoties par pārprodukciju tirgū, raksta Reuters.

Ziemeļjūras vieglās jēlnaftas Brent cena samazinājās zem 60 dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš aprīļa, jo tirgus dalībnieki uztraucās par globālās ekonomikas stāvokli. Tāpat saruka eiro vērtība. Mēneša laikā naftas cena ir sarukusi par gandrīz 10%.

«Kamēr vien nav skaidrības par Grieķiju, pieprasījums var būt negatīvs. Taču būtisks faktors ir arī ASV dolāra vērtības pieaugums, kas arī ir nelabvēlīgs faktors dolāram,» saka CMC Markets galvenais analītiķis Riks Spūners. Spēcīgāks dolārs rada spiedienu naftas tirgū, jo padara degvielu dārgāku valstīs, kurās ir cita valūta.

Londonas Metālu biržā samazinājās vara cena trīs mēnešu piegādēm, sasniedzot zemāko cenu kopš marta vidus. Tā saruka par 2% līdz 5640 dolāriem par tonnu.

Kopš jūnija tērauda un dzelzs cena ir samazinājusies par 15%.

Savukārt satraukums tirgū par labu nāk zelta pieprasījumam, jo daudzi tirgus dalībnieki šo dārgmetālu izmanto kā drošu patvērumu. Kopš jūlija sākuma zelta cena ir palielinājusies par gandrīz 1% līdz 1168 dolāriem par unci.

«Mēs domājam, ka īstermiņa neskaidrība, ko radījis Grieķijas balsojums, visdrīzāk ļaus zelta cenai pakāpties, un nākamo dažu dienu laikā var gaidīt tālāku pieaugumu. Tomēr, zemās naftas cenas un spēcīgāks dolārs šo kāpumu var ierobežot,» uzskata INTL FCStone analītiķis Evards Meirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūnija visiem mobilo sakaru operatora Tele2 klientiem stāsies spēkā jauni, dārgāki tarifu plāni, kuros paplašinātas sakaru iespējas Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstīs, informēja uzņēmumā.

Pašlaik Tele2 piedāvā tarifu plānu Zelts 100 MB par 5,99 eiro mēnesī, Zelts 1,5 GB par 8,99 eiro mēnesī, Zelts 6 GB par 12,99 eiro mēnesī un Zelts Bezlimits par 17,99 eiro mēnesī.

No pirmā jūnija spēkā stāsies tarifi Zelts 500 MB un Zelts 2 GB, kuru lietotāji varēs izmantoto mobilo internetu, neierobežoti zvanīt un sūtīt SMS uz visiem tīkliem Latvijā, kā arī brīvi lietot mobilos pakalpojumus jebkurā Eiropas valstī atbilstoši tarifu plānā iekļautajam mobilā interneta apjomam par attiecīgi 8,49 eiro un 11,99 eiro mēnesī.

Tarifu plānu Zelts 6 GB un Zelts Bezlimits klienti varēs neierobežoti zvanīt un sūtīt īsziņas ne tikai Latvijā, bet arī no Latvijas uz Eiropu un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijai ar ES jāpanāk jauna vienošanās līdz svētdienai

LETA, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.

Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avots: ECB atkārtoti palielina Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjomu

LETA, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien atkārtoti paaugstinājusi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjomu, vēsta informācijas avots.

Tādējādi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms kopš pagājušās trešdienas palielināts jau trešo reizi un tas noticis laikā, kad grieķi turpina no valsts bankām izņemt savus noguldījumus lielā apjomā.

Informācijas avots gan nenorāda, par cik ārkārtas finansējuma apjoms ticis palielināts, taču vēsta, ka ECB pārvaldes padome varētu jebkurā brīdi tikties, tostarp šodien vai rīt, lai pārskatītu pašreizējo situāciju.

Trešdien Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms tika palielināts par 1,1 miljardu eiro - līdz 84,1 miljardam eiro, bet piektdien tas atkārtoti tika paaugstināts vēl par 1,8 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Luksemburgā notikusī eirozonas finanšu ministru sanāksme beigusies bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Eirogrupā nav [panākta] vienošanās, tviterī raksta Dombrovskis. Spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās.

Grieķijas sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Trešdien, Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, Grieķijas centrālā banka pirmo reizi nāca klajā ar brīdinājumu, ka valstij draud atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas vai pat aiziešana no ES, ja tā nespēs panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis

Neraugoties uz to, ka vēl pirms pusgada bija pamats bažām, ka Grieķijas finanšu likstas būs par pamatu jaunām problēmām visas Eiropas monetārās savienības ietvaros, patlaban pavīd neliela cerība uz uzlabojumiem. Par to zināmā mērā varētu liecināt aģentūras Standard & Poor’s veiktais valsts kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi.

Tiesa tas nenozīmē, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valstij naudu var aizdot bez jebkādas saspringšanas. Paaugstinājums nozīmē vien to, ka Grieķijas finanšu stāvoklis vairs nav tāds, lai šīs valsts emitētajiem vērtspapīriem tiktu piešķirts tā dēvētais «atkritumu» jeb «junk» statuss. Kredītreitinga izmaiņas, iespējams, var uzskatīt par subjektīvu skatījumu, taču to pašu nevar teikt par datiem, kuri tiek aprēķināti pēc kādas konkrētas metodoloģijas, un arī šajā ziņā Grieķijas sakarā var runāt par uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investors: Var piefiksēt cenas

Jānis Šķupelis, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem labāk jau laikus padomāt par finanšu paredzamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu tirgos cenas pēc savas būtības mēdz svārstīties visai strauji. Tomēr, ja runā par situāciju izejvielu tirgū, tad tie pat uz pārējo fona izceļas ar pastiprinātām cenu izmaiņām – vienas dienas ietvaros strauji preču biržā var nosvārstīties, piemēram, gan kviešu, gan naftas piegāžu kontraktu cenas. Arī tālākas nākotnes cenu ziņā šie tirgi ir visai neparedzami – diez vai vēl pirms gada daudzi paredzēja, ka naftas cena šobrīd atradīsies zem 50 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Ņemot vērā izejvielu cenu straujās izmaiņas (abos virzienos) un šī tirgus visai lielo neparedzamību, šādos apstākļos, domājams, pagrūti darboties biznesam, kas šīs izejvielas pārdod, vai kuram izejvielas ir nepieciešamas. Tiesa gan, mūsdienās jau kādu laiku ir izdomāti risinājumi, kas biznesu pasargā no šādām svārstībām. Šos risinājums izmanto faktiski visas lielās pasaules kompānijas un to popularitāte aug arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Referendumā lielākā daļa grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar aizdevējiem

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiro zona piekrīt samazināt Grieķijas parādu un izmaksāt tai 10,3 miljardus eiro

LETA--AFP, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot to, kā varētu beigties Grieķijas pārrunas ar kreditoriem, dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen) prognozē Grieķijā referendumu.

Saxo Bank eksperts lēš, ka darījums starp Grieķiju un tās kreditoriem būs sasteigts un problēma netiks atrisināta, jo Grieķijas valdība nevēlas veidot nozīmīgas reformas. Saxo Bank uzskata, ka Grieķijas argumenti ir kļuvuši pārāk emocionāli un tie neataino ekonomisko realitāti.

«Domāju, ka ir iestājies strupceļš un vienīgā izeja ir referendums. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir teātris. Uzskatu, ka Grieķijas vadošajai ekstrēmistu partijai Syriza šoreiz būs grūtāk pārliecināt grieķus, ka viņiem Grieķijā ir laba nākotne. Pat, ja Syriza spēs vienoties ar Eiropu, viņiem joprojām ir nepieciešams atbalsts no parlamenta, un, kā mēs zinām, parlaments ir pret taupību jebkādā veidā vai formā,» skaidro Stīns Jākobsens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Deiselblūms: Grieķijas jautājuma risināšanā ir pozitīvi signāli, bet vienošanās nav panākta

LETA, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas finanšu problēmu risināšanā ir manāmi pozitīvi signāli, taču vienošanās vēl nav panākta, šodien pēc Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) ministru neformālās tikšanās sacīja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

Viņš informēja, ka šodien sēdes ietvaros institūcijas informēja par sarunām, kas rit starp Grieķijas varas iestādēm, un tika gūts pārskats par esošo situāciju.

Grieķijai nepieciešams veikt visaptverošas reformas, lai veiktu līdzekļu izmaksu programmas ietvaros. Turpinās intensīvas diskusijas, un ir zināmi pozitīvi signāli, taču joprojām pastāv atšķirības viedokļos, lai vienošanos panāktu. Diskusijas procesā ir jāpanāk straujāks progress, uzsvēra Deiselblūms un piebilda, ka diskusijas vēl tiks turpinātas šā gada maijā.

Jau ziņots, ka Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunu progress ir nepietiekams un Grieķijas valdībai būtu aktīvāk jāstrādā pie reformu plāna, šādu viedokli šorīt LTV pauda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Kas notiek Grieķijā un Eiropas Savienībā?

Jānis Šķupelis, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas faktors var pārtraukt Eiropas akciju uzvaras gājienu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tieši Grieķija ievadīja eirozonas parādu krīzi, un arī šobrīd šī valsts joprojām ir viens no lielākajiem rūpju bērniem reģiona ekonomiskajai un finanšu stabilitātei. Grieķijai jau tuvākajā laikā ir jāspēj atslēgt starptautiskā aizdevuma kārtējo naudas piešprici, bet atslēga ir jau agrāk doto solījumu piepildīšana un tālāku reformu veikšana, kam savukārt šajā valstī trūkst politiskās gribas. Rezultātā starptautisko aizdevēju sarunas ar Grieķiju notiek pārāk lēni, lai gan valstij nauda nepieciešama faktiski nekavējoties.

Jāteic, ka, Grieķijas drāmai turpinoties, samērā būtiski pamainījies arī lielas daļas finanšu tirgus dalībnieku bāzes scenārijs saistībā ar to, kāda būs šīs valsts nākotne. Vēl nesen lielākā daļa spriedumu bija par to, vai šī valsts izstāsies no eirozonas, bet tagad arvien vairāk tiek runāts par to, kad tas varētu notikt. Tādējādi samērā atklāti tiek jau spriests par Grieķijas defolta un izstāšanās no eirozonas ietekmes mazināšanu uz pārējo reģiona tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru