Foto

Grieķijas savulaik plaukstošās rūpniecības paliekas - fotogrāfijās

Lelde Petrāne, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Atēnām saskaroties ar pieaugošu spiedienu panākt vienošanos ar aizdevējiem, lai izvairītos no finanšu haosa, Grieķijas sabiedrība izjūt sešus gadus ilgās recesijas sekas. Tā, piemēram, bezdarba līmenis vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo rādītāju eirozonā.

Aģentūra Reuters publicējusi fotogrāfijas, kas uzņemtas 2500 km gara ceļa laikā, braucot pa Grieķiju.

Tajās redzamas savulaik plaukstošās grieķu rūpniecības paliekas. Pamestās rūpnīcas parasti ir izlaupītas un izdemolētas.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis

Neraugoties uz to, ka vēl pirms pusgada bija pamats bažām, ka Grieķijas finanšu likstas būs par pamatu jaunām problēmām visas Eiropas monetārās savienības ietvaros, patlaban pavīd neliela cerība uz uzlabojumiem. Par to zināmā mērā varētu liecināt aģentūras Standard & Poor’s veiktais valsts kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi.

Tiesa tas nenozīmē, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valstij naudu var aizdot bez jebkādas saspringšanas. Paaugstinājums nozīmē vien to, ka Grieķijas finanšu stāvoklis vairs nav tāds, lai šīs valsts emitētajiem vērtspapīriem tiktu piešķirts tā dēvētais «atkritumu» jeb «junk» statuss. Kredītreitinga izmaiņas, iespējams, var uzskatīt par subjektīvu skatījumu, taču to pašu nevar teikt par datiem, kuri tiek aprēķināti pēc kādas konkrētas metodoloģijas, un arī šajā ziņā Grieķijas sakarā var runāt par uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Luksemburgā notikusī eirozonas finanšu ministru sanāksme beigusies bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Eirogrupā nav [panākta] vienošanās, tviterī raksta Dombrovskis. Spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās.

Grieķijas sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Trešdien, Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, Grieķijas centrālā banka pirmo reizi nāca klajā ar brīdinājumu, ka valstij draud atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas vai pat aiziešana no ES, ja tā nespēs panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijai ar ES jāpanāk jauna vienošanās līdz svētdienai

LETA, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.

Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avots: ECB atkārtoti palielina Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjomu

LETA, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien atkārtoti paaugstinājusi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjomu, vēsta informācijas avots.

Tādējādi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms kopš pagājušās trešdienas palielināts jau trešo reizi un tas noticis laikā, kad grieķi turpina no valsts bankām izņemt savus noguldījumus lielā apjomā.

Informācijas avots gan nenorāda, par cik ārkārtas finansējuma apjoms ticis palielināts, taču vēsta, ka ECB pārvaldes padome varētu jebkurā brīdi tikties, tostarp šodien vai rīt, lai pārskatītu pašreizējo situāciju.

Trešdien Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms tika palielināts par 1,1 miljardu eiro - līdz 84,1 miljardam eiro, bet piektdien tas atkārtoti tika paaugstināts vēl par 1,8 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Referendumā lielākā daļa grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar aizdevējiem

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaudzis risks, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas pēc tam, kad reģiona finanšu ministri paziņojuši, ka vairs netiks runāts par finansiālo atbalstu, kamēr vien Grieķijas valdība nepieprasīs esošās programmas termiņa pagarināšanu, raksta Bloomberg.

«Netiks rīkota tikšanās, kurā mums būs jāklausās, kā darbojas pasaule,» sacījis Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šellings, piebilstot, ka tikšanās notiks tikai tad, kad būs vēstule, pieprasījums un nosacījumi būs apstiprināti.

Tomēr Grieķijai atlicis pavisam maz laika, jo pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas februārī. Ja netiks panākta vienošanās, līdz marta beigām Grieķijai varētu beigties nauda, liekot jaunajam premjerministram Aleksim Cipram lauzt solījumu vēlētājiem beigt taupības programmu vai ieviest jaunu Grieķijas valūtu.

Austrijas kanclers Verners Feimans sacījis, ka dažas amatpersonas ir par zemu novērtējušas risku Grieķijai pamest valūtu reģionu un tam būtu nepieredzētas sekas. Savukārt Smith & Williamson Investment Management eksperts Robins Maršals minējis, ka Grieķijas lēmums pamest eirozonu ir visticamākā iespēja. Commerzbank analītiķi eirozonas sadalīšanās iespējas risku paaugstinājuši līdz 50%, salīdzinot ar 25% pirms nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiro zona piekrīt samazināt Grieķijas parādu un izmaksāt tai 10,3 miljardus eiro

LETA--AFP, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija ceturtdien oficiāli lūdza Eiropas Savienībai (ES) pagarināt aizdevuma termiņu, kas dotu naudas grūtībās nonākušajai valstij laiku pieņemt lēmumu par jaunām reformām, kuras īstenojot, nebūtu jāievēro taupības pasākumi, paziņoja anonīms avots Grieķijas valdībā.

«Lūgums ir nosūtīts» ES, atklāja avots, un Grieķijas plašsaziņas līdzekļi ir norādījuši, ka Grieķija prasa sešu mēnešu palīdzības paketi.

Eiro zonas finanšu ministru grupas vadītājs Jerūns Deiselblūms ceturtdien ar ierakstu mikroemuāru vietnē Twitter apstiprināja, ka ir saņemts Grieķijas lūgums par sešiem mēnešiem pagarināt ES aizdevuma programmu.

«Saņēmu Grieķijas prasību par sešu mēnešu pagarinājumu,» rakstīja Nīderlandes finanšu ministrs, kurš neatklāja detalizētāku informāciju par lūgumu.

Eiro zonas finanšu ministru sanāksme, kurā tiks izskatīts Grieķijas lūgums, ir paredzēta piektdien Briselē pulksten 15 (16 pēc Latvijas laika), informēja EK pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Kas notiek Grieķijā un Eiropas Savienībā?

Jānis Šķupelis, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas finanšu ministrs skeptisks par iespējām vienoties Grieķijas parāda jautājumā

BNS/AFP, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible pirmdien atzina, ka ir «ļoti skeptisks» par iespējām Grieķijai panākt jaunu vienošanos par parādu ar eiro zonas partneriem, turklāt viņš kā bezatbildīgu raksturoja Grieķijas uzvedību saistībā ar savu saistību izpildi.

«No tā, ko esmu dzirdējis par tehniskajām diskusijām, esmu ļoti skeptisks», ka eiro zonas finanšu ministri panāks vienošanos sanāksmē Briselē, kas paredzēta pirmdien, Šeible sacīja Vācijas sabiedriskajai radiostacijai.

Grieķija prasa, lai starptautiskie kreditori veic izmaiņas plašā glābšanas aizdevuma nosacījumos.

Eiropas Savienība atbalsta raitu pāriešanu no pašreizējās programmas, kas beidzas šomēnes, bet jaunais radikāli kreisi noskaņotais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pagājušajā mēnesī uzvarēja parlamenta ārkārtas vēlēšanās ar solījumu pārskatīt programmas nosacījumus, sakot, ka tie kaitē Grieķijai, nevis palīdz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot to, kā varētu beigties Grieķijas pārrunas ar kreditoriem, dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen) prognozē Grieķijā referendumu.

Saxo Bank eksperts lēš, ka darījums starp Grieķiju un tās kreditoriem būs sasteigts un problēma netiks atrisināta, jo Grieķijas valdība nevēlas veidot nozīmīgas reformas. Saxo Bank uzskata, ka Grieķijas argumenti ir kļuvuši pārāk emocionāli un tie neataino ekonomisko realitāti.

«Domāju, ka ir iestājies strupceļš un vienīgā izeja ir referendums. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir teātris. Uzskatu, ka Grieķijas vadošajai ekstrēmistu partijai Syriza šoreiz būs grūtāk pārliecināt grieķus, ka viņiem Grieķijā ir laba nākotne. Pat, ja Syriza spēs vienoties ar Eiropu, viņiem joprojām ir nepieciešams atbalsts no parlamenta, un, kā mēs zinām, parlaments ir pret taupību jebkādā veidā vai formā,» skaidro Stīns Jākobsens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Deiselblūms: Grieķijas jautājuma risināšanā ir pozitīvi signāli, bet vienošanās nav panākta

LETA, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas finanšu problēmu risināšanā ir manāmi pozitīvi signāli, taču vienošanās vēl nav panākta, šodien pēc Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) ministru neformālās tikšanās sacīja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

Viņš informēja, ka šodien sēdes ietvaros institūcijas informēja par sarunām, kas rit starp Grieķijas varas iestādēm, un tika gūts pārskats par esošo situāciju.

Grieķijai nepieciešams veikt visaptverošas reformas, lai veiktu līdzekļu izmaksu programmas ietvaros. Turpinās intensīvas diskusijas, un ir zināmi pozitīvi signāli, taču joprojām pastāv atšķirības viedokļos, lai vienošanos panāktu. Diskusijas procesā ir jāpanāk straujāks progress, uzsvēra Deiselblūms un piebilda, ka diskusijas vēl tiks turpinātas šā gada maijā.

Jau ziņots, ka Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunu progress ir nepietiekams un Grieķijas valdībai būtu aktīvāk jāstrādā pie reformu plāna, šādu viedokli šorīt LTV pauda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas ceturtdien notikušajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē atzinušas, ka nav pārliecinātas, vai Grieķijas bankas, pirmdien tiks atvērtas.

Grieķi pēdējo trīs dienu laikā no saviem depozītiem ir izņēmuši divus miljardus eiro, un šī tendence turpinās pieaugošā tempā, jo Grieķijas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem nonākušas strupceļā, aģentūrai Reuters pavēstīja avoti baņķieru aprindās.

Divi miljardi eiro, kas izņemti no Grieķijas bankām laika posmā no pirmdienas līdz trešdienai, sastāda aptuveni 1,5% no kopējā mājsaimniecību un uzņēmumu depozītu apjoma, kas aprīļa beigās sasniedza 133,6 miljardus eiro.

Līdz šai nedēļai no depozītiem izņemto līdzekļu apjoms sasniedz 200 līdz 300 miljonus eiro dienā.

Amatpersonas, kas informēts par eirozonas finanšu ministru sarunu gaitu, vēsta, ka līdzekļu aizplūšana no Grieķijas bankām esot bijusi vienīgā, ko, uzrunājot ministrus, pieminējis ECB prezidents Mario Dragi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru