«Ja mēs salīdzinām tiešos atbalsta maksājumus, kurus saņem Latvijas zemnieki, tad mēs neesam konkurētspējīgi nevienā virzienā,» laikrakstam Diena sacījusi Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.
12. oktobrī tiks paziņotas jaunās Eiropas lauksaimniecības budžeta līnijas, kas izsauc lauksaimnieku protestus. Arī Latvijas lauksaimnieki tajos piedalīsies, jo tieši Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos tiešos atbalsta maksājumus Eiropas Savienībā, bet jaunajā budžetā Latvijas zemniekiem atkal ir paredzēti vismazākie tiešie maksājumi visā Eiropā.
«Grieķijas atbalsta maksājums ir 600 eiro jeb 420 latu par hektāru, Latvijai tie ir 75 eiro jeb 52 lati, bet 2013. gadā ir paredzēti 96 eiro jeb 67 lati par hektāru. Grieķijas zemnieks tātad šodien saņem astoņas reizes lielākus tiešos atbalsta maksājumus nekā Latvijas zemnieks. Vidējais atbalsta maksājums Eiropā ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru - arī tas ir trīsarpus reižu lielāks, nekā saņemam mēs. Vistrakākais, ka Eiropas prasības jau visiem ir vienādas - tās 100% attiecas gan uz Latvijas zemnieku, gan uz Grieķijas zemnieku, kurš saņem nesalīdzināmi lielāku Eiropas naudu,» stāstījusi Zemnieku federācijas vadītāja.
«Vissāpīgākais mūsu mazajiem zemniekiem pašlaik ir jautājums par mēslu krātuvēm, kuras ir obligāti jāizbūvē līdz 2014. gadam. Šāda mēslu krātuve maksā aptuveni 70 tūkstošus latu - tas mūsu mazajam zemniekam ir nepaceļams smagums. Mazai piensaimniecībai to nav iespējams atpelnīt, ja nebūs pietiekama valsts atbalsta. Tad zemniekam ir jāmaina darbības sfēra tāpēc, ka izpildīt ES prasības nav iespējams,» viņa skaidrojusi.
«Mēs cīnāmies par 200 latiem uz hektāru, jo mēs domājam, ka tad varēsim sasparoties un kaut ko paveikt. Un tāpēc būs šīs plašās protesta akcijas,» teikusi Hauka.