SIA Rets Investīcijas valdi pametis tās līdzšinējais valdes loceklis Valdis Rupmejs, liecina informācijas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas uzņēmuma amatpersonu sastāvā reģistrētas 7. novembrī.

SIA Rets Investīcijas, kas līdz šim bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, šā gada oktobrī tika reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās. SIA Rets Investīcijas šķelšanās notikusi, uzņēmuma investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10 un desmit citiem uzņēmumiem ar līdzīgu nosaukumu (Vēja parks 11, Vēja parks 12 utt.). Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūktošus latu liels pamatkapitāls, bet līdz reorganizācijai SIA Rets Investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

SIA Rets investīcijas, kas iepriekš bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās.

Komersanta sašķelšanās daļās notikusi, SIA Rets investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10, Vēja parks 11, Vēja parks 12, Vēja parks 13, Vēja parks 14, Vēja parks 15, Vēja parks 16, Vēja parks 17, Vēja parks 18, Vēja parks 19 un Vēja parks 20. Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūkstošus latu liels pamatkapitāls, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. SIA Rets investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

«Rets investīcijas reorganizācija grupas ietvaros veikta, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru INPO 5,» Db.lv reorganizāciju komentēja uzņēmumā.

Reģistrētas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību INPO 19 un INPO 20, kuras nosaukums ir līdzīgs jau citiem reģistrētajiem INPO uzņēmumiem, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jaundibināto uzņēmumu pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu katrai kompānijai, un gan INPO 19, gan INPO 20 valdi pārstāv valdes priekšsēdētājs Edgars Šķenderis, kuram ir tiesības pātrstāvēt kapitālsabiedrības arī atsevišķi.

Db.lv jau rakstīja, ka šī gada maijā par Grobiņas vēju parku tieši īpašnieku kļuvis uzņēmums INPO 5, kuram iepriekš piederēja Rets investīcijas, kam piederēja meitas uzņēmumi – Grobiņas novada vēja turbīnu īpašnieki.

Pērn SIA Rets investīcijas, SIA Vēja parks 10, SIA Vēja parks 11 un SIA Vēja parks 12 reģistrēja piecas ķīlas vairāk nekā deviņu miljonu latu vērtībā, un šo ķīlu parādnieks bija SIA INPO 5. Kā vēstīts iepriekš, SIA INPO 5 ir SIA Privāto aktīvu pārvalde meitasuzņēmums, kas savukārt pieder SIA Sabiedrība privātiem ieguldījumiem, kuras īpašnieki saskaņā ar 2010. gada datiem ir Andra Šķēles meitas Madara Dobrāja un Anete Šķēle-Pētersone, A. Šķēles sieva Kristiāna Lībane-Šķēle, kā arī Iveta Smilga-Krogorne un Edgars Šķenderis.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Latvijā izveidotās Eiropas Savienības (ES) fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde (RI) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) informatīvos ziņojumus par ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015. gada revīziju rezultātiem. MK iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm, informē FM.

«Kopumā izveidotā ES fondu un EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi viens kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.

Darba tirgus dinamika jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas precīzi atbilst prognozēm. Bezdarbs turpina pakāpeniski samazināties (gada laikā - par divām procentpunkta desmitdaļām - līdz 9.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) un nodarbinātības līmenis - simboliski pieaug.

Tādējādi šī gada ekonomikas izaugsmes palēninājums (galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmas pārtraukuma dēļ) gandrīz neietekmēja uzņēmēju vidējā termiņa gaidas, citādi uzņēmumi būtu samazinājuši darbinieku skaitu. Tā ir papildu liecība, ka izaugsmes palēninājums drīz mainīsies uz augšupeju.

Plašsaziņas līdzekļos laiku pa laikam paradās ziņas (piemēram, šeit), ka kārtējā aptaujā daļa uzņēmumu izrāda bažas par darbaspēka trūkumu, kas it kā liecinot, ka drīz strādnieki būs jāieved no ārvalstīm. Manuprāt, izšķiroši svarīgi ir nodalīt divas pavisam atšķirīgas lietas: augstas kvalifikācijas speciālistu aicināšanu no zemas kvalifikācijas darbaspēka ievešanas. Augsto kvalifikāciju speciālisti ir vajadzīgi vienmēr, bet tos zvejo arī pasaules lielvalstis. Maz ticami, ka šādi speciālisti masveidā brauks uz Latviju, ja Vācijā un ASV viņi var nopelnīt vairāk. Savukārt mazkvalificētu strādnieku ievešana var dzīves līmeni tikai pazemināt.

A/s Rīgas Piena kombināts pamatkapitāls palielināts par 14,9 miljoniem eiro.

Tik lielu finansējumu uzņēmumā ieguldījis piesaistītais finanšu investors, par miljardieri atzītais Andrejs Bezhmeļņickis no Krievijas. Tas ir ievērojams investīciju apjoms un rets gadījums Latvijas piena nozarē un valsts ekonomikā, Db atzina a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) pārstāve Irēna Bērziņa. Paredzēts, ka investīcijas tiks ieguldītas gan jaunu iekārtu iegādē, gan piena ražošanā un ganāmpulku palielināšanā.

RPK valdes loceklis Jānis Ceičs sarunā ar Db atzina, ka piesaistītais finansējums «ir ļoti lieli finanšu resursi un sekmēs RPK attīstību piena un siera, kā arī saldējuma segmentos». Soli pa solim kompānija plāno attīstīt šos trīs virzienus, lai nostiprinātu savas pozīcijas ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī attīstītu eksportu. Lai šo procesu padarītu auglīgāku, šobrīd tiek izstrādāta stratēģija ne tikai tuvākajiem mēnešiem un gadam, bet nākamajiem trim – pieciem gadiem. «Piesaistot tik lielus resursus, mums atveras daudzas durvis ne tikai vietējā tirgū, bet arī citās valstīs,» uzsver J. Ceičs.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.