Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Apsūdzības sākotnēji celtas pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, proti, darbībām saistībā ar 2008. gadā SM rīkoto konkursu televīzijas programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp Tet, SIA Hannu Digital un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Jauni fakti, kuru neesot

Pārmetumi prokuroram izskanēja novembrī notikušajās divās tiesas sēdēs, kurās apsūdzētie sniedza savas liecības, un tieši pēc visu liecību noklausīšanās prokurors 11. novembra tiesas sēdes noslēguma daļā, šķiet, par pārsteigumu visiem, arī tiesnesim, negaidīti paziņoja, ka plāno izdarīt izmaiņas savos apsūdzības rakstos.

Tāpat prokurors pēkšņi izlēma, ka lietā kā liecinieku nepieciešams uzaicināt bijušo SM valsts sekretāru Jāni Maršānu, ņemot vērā, ka viens no apsūdzētajiem, bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe savā liecībā tiesai pieminējis Maršānu. Pēc šīs vēlmes izteikšanas prokurors izpelnījās ne tikai aizstāvības puses pārmetumus un neizpratni, bet arī tiesneša noraidošu attieksmi. Uz tiesas jautājumu, kādēļ prokurors šādu vēlmi neizteica uzreiz pēc Dripes liecības uzklausīšanas, bet gan krietni vēlāk, Zelčs skaidroja, ka esot vēlējies noklausīties visu pārējo apsūdzēto liecības. Tomēr tiesnesis noraidīja prokurora lūgumu, argumentējot to ar faktu, ka jau iepriekš daži apsūdzētie bija rosinājuši izsaukt Maršānu liecināt, taču tobrīd prokurors neuzskatīja to par nepieciešamu, un attiecīgi tiesa toreiz šos lūgumus noraidīja. Līdz ar to, tiesas ieskatā, tagad apmierinot prokurora lūgumu, tā būtu nevienlīdzīga attieksme pret procesa dalībniekiem.

Taču lielākos pārmetumus prokurors izpelnījās tieši par pēkšņo lēmumu mainīt visiem apsūdzētajiem izvirzītās apsūdzības, grozot tajās "atsevišķus faktiskos apstākļus". Aizstāvības iebildumi pret prokurora darbības stilu sekoja arī nākamajā tiesas sēdē 24. novembrī, kad aizstāvība bija saņēmusi apsūdzību grozījumus, taču bija neizpratnē par grozījumu juridisko statusu, praktiski visiem apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem šo dokumentu apzīmējot ar vārdu "vēstule tiesai". Tāpat prokurors tika asi kritizēts par iesniegtā dokumenta neskaidro saturu, no kā neesot saprotams, vai apsūdzības ir kļuvušas bargākas vai maigākas un tieši kādas izmaiņas un kuros apsūdzību punktos veiktas.

Aizstāvības pārstāvji jau 11. novembra sēdē jautāja, kuri ir tie faktiskie apstākļi, kuru dēļ prokurors nolēmis grozīt apsūdzību, taču saprotama atbilde no prokurora nesekoja. "Tā kā viņam vajadzīga vairāk nekā nedēļa, tad es saprotu, ka viņš kaut kā mainīs vai nu sastāvu, vai būtiskus faktiskos apstākļus. Jo pieļauju, ka šāda reakcija ir saistīta ar aizstāvības lūgumu tiesai izvērtēt prokurora rīcību atbilstoši Krimināllikumam. Tā ir laikam jūsu reakcija, kādēļ jūs grozāt. (…) Jo faktiskie apstākļi lietā nekādi jauni nevar būt, nezinu, kuri no faktiskajiem apstākļiem tiks grozīti, kas prokuroram 13 gadus ir bijuši. Jo mēs neesam izdzirdējuši vai noskaidrojuši kaut ko jaunu, kas pirms tam nebija zināms. (…) Tā ir tikai tiesas procesa vilcināšana no prokurora puses," 11. novembra sēdē pauda viens no aizstāvības pārstāvjiem.

Šeit būtiski piebilst, ka pirms tam Šlesers, nolasot savu liecību tiesai, vairākkārt norādīja, ka prokurors nevienā apsūdzības punktā neesot definējis, konkrēti kādus likuma pārkāpumus Šlesers ir izdarījis, un tādēļ uzskata pret viņu izvirzītās apsūdzības par izdomātām, lūdz tiesu sevi attaisnot un vienlaikus izdot blakus lēmumu par prokurora rīcības izvērtēšanu atbilstoši Krimināllikuma 291. pantam (par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu).

Apsūdzības grozījumi vēstules formā

Kā 24. novembra tiesas sēdē norādīja kāds no aizstāvības, procesa dalībnieki ir saņēmuši un izlasījuši prokurora vēstuli, kas adresēta ELT tiesnesim, un tās nosaukums ir "Par apsūdzības grozīšanu". Sēdē tika retoriski jautāts – vai šis dokuments tik tiešām ir uzskatāms par jauno apsūdzību atbilstoši likumam.

"Rodas jautājums – vai šis dokuments, kuram faktiski vajadzētu būt kā pavadošajam dokumentam, tik tiešām ir uzskatāms par jauno apsūdzību atbilstoši likumam. Jaunā apsūdzība ir jauns dokuments, un šim jaunajam dokumentam pēc formas jāatbilst tādam dokumentam, kādu paredz Kriminālprocesa 405. pants. Bet formulējums ir, ka faktisko apstākļu apraksts tiek aizstāts. Apsūdzētajam ir jābūt saņēmušam apsūdzību, un viņam nav jāmeklē kaut kādi izskaidrojumi citviet lietas materiālos. Tāpēc pat no formālā viedokļa, neiedziļinoties pat lietas būtībā, sanāk, ka ir jāsalīdzina vecā apsūdzība un pašiem jāmēģina tajā iekļaut to, ko prokurors ir nosaucis vai apzīmējis kā "faktisko apstākļu apraksta aizstāšana". Būtībā jāskatās divi dokumenti, un tas ir fundamentāli nepareizi," pauda advokāti.

Aizstāvības pārstāvji akcentēja prokurora vēstulē minēto frāzi "(..) atbilstoši šiem grozījumiem tiek precizēti atsevišķi faktiskie apstākļi", norādot, ka apsūdzības grozīšana un apsūdzības precizēšana ir pilnīgi dažādi jēdzieni. Līdz ar to šī prokurora vēstule saturot nepatiesu apgalvojumu, ka ar šiem grozījumiem tiek precizēti atsevišķi patiesie apstākļi, jo precizējums attiecināms tikai uz pārrakstīšanās kļūdām.

"Un frāze "pārskatāmības labad, visi grozījumi iekļauti pilnīgā augstāk norādītajā faktisko apstākļu aprakstā" ir visnotaļ dīvains formulējums, kas norāda uz to, ka atkal ir pašiem jācenšas atrast to vietu, kas ir grozīts. Līdz ar to no procesuālā viedokļa vērtējot, vai šis dokuments ir uzskatāms par jaunu apsūdzību – manuprāt, šeit rodas tāds kāzuss, kurš, ja paliek neatrisināts, tad nākamajās tiesu instancēs agri vai vēlu mēs nonāksim pie situācijas, vai vispār ir pieļaujama apsūdzības grozīšana šādā formā un vai šī vēstule ir uzskatāma par jaunu apsūdzību," norādīja aizstāvības advokāts.

Tāpat tika uzsvērts, ka frāze "lietas izskatīšanas laikā secināts, ka..." ir izteikta apgalvojuma formā, bet nevienam nav saprotams, no kuriem ziņu avotiem prokurors pēkšņi ir saskatījis, ka tikai un vienīgi lietas izskatīšanas laikā tiesā viņš ir uzzinājis jaunus apstākļus. Pats prokurors arī nespēja uz šo jautājumu skaidri atbildēt.

Aizņemtais prokurors

Nenoliedzami interesanta situācija 24. novembra tiesas sēdē radās brīdī, kad tika pārrunāti dažādi tehniskie jautājumi, tostarp nākamo tiesas sēžu potenciālais grafiks. Proti, prokurors vērsa tiesneša uzmanību, ka 23. decembrī plānots paziņot spriedumu tā sauktās pirmās digitālās televīzijas krimināllietā, kur viņam arī esot jāpiedalās kā apsūdzības uzturētājam. Kas, pēc prokurora teiktā, nozīmē, ka no tās dienas būs 20 dienu termiņš, kurā prokurors var sagatavot un iesniegt protestu par tiesas lēmumu.

"Ņemot vērā tās lietas apjomu un iepriekšējās tiesas nolēmuma apjomu, kas bija vairākos sējumos, laiks būs absolūti minimāli nepieciešamais, lai varētu sagatavot prokurora pozīciju. Līdz ar to laikā no 23. decembra līdz janvāra vidum, visticamāk, nevarēšu piedalīties šajā lietā pilnīgi noteikti," pauda prokurors, piebilstot, ka, visticamāk, otrajā digitālās lietas tiesas procesā tajā laikā būšot tiesu debates.

Šķita, ka šāds prokurora paziņojums, maigi sakot, nedaudz sakaitināja tienesi, kurš norādīja: "Debatēm jūs noteikti jau varējāt gatavoties ilgu laiku. Es biju ieplānojis, ka šodien jau teiksiet savu runu. Bet katrā ziņā es negribu atkal pakārtoties kādām citām tiesvedībām un ka šī būs kaut kāda sekundāra (tiesvedība – red.), kurai tiks kādi atlikumi. Mēs plānojam (tiesas sēžu grafiku – red.) līdz janvāra vidum, man ir citas lietas arī jāskata un man traucē šāds daba režīms, kur mēs epizodiski skatām lietu, ņemot vērā, ka tik daudzas tiesas sēdes nākas atlikt," norādīja tiesnesis.

Tieneša viedoklim piekrita arī aizstāvības pārstāvji, norādot, ka gadījumā, ja Zelčs nevar teju mēnesi piedalīties šīs lietas izskatīšanā, viņu tiesā ar debašu runu var aizstāt kāds cits kolēģis tieši tāpat, kā aizstāvības puses advokātus var aizstāt kolēģi viņu aizņemtības gadījumā, ņemot vērā, ka šajā tiesvedībā arī iesaistīti daudzi advokāti. Līdz ar to prokurora aizņemtība nav iemesls tiesas sēžu datumu pārcelšanai uz ilgu laiku. Kā uzsvēra aizstāvības pārstāvji – ja prokurors pēdējā brīdī nebūtu mainījis apsūdzības, tad nebūtu šāda situācija radusies vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesai trešo reizi būs jāvērtē digitālās televīzijas krimināllieta

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesa attaisno visus apsūdzētos otrajā digitālās televīzijas krimināllietā

LETA, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14.Saeimas deputātu Aināru Šleseru (LPV), aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Prokuratūra vispirms vēlas iepazīties ar nolēmuma motivāciju un tad lems vai iesniegt kasācijas protestu.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa attaisno visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos

LETA, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. Šodienas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Ar šodien pasludināto spriedumu par nevainīgiem atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu nolemts izbeigt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru