No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Proti, no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas jāmaksā par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ir 15 %.

Turklāt tie saimnieciskā darba veicēji, kuru saimnieciskās darbības ienākumi gadā nepārsniedz 10 000 Ls, var izvēlēties - maksāt 15 % lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai fiksētu maksājumu, kura apmērs ir atkarīgs no ienākumiem. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteikts, kā persona var izvēlēties maksāt fiksēto maksājumu, kā arī fiksētā maksājuma apmērs atkarībā no taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Vēl nav izlēmuši

Tiesa, kā aptaujājot vairākus individuālā darba veicējus pārliecinājās Db, pagaidām mazajiem uzņēmējiem trūkst informācijas par jaunajām likumu normām. Tā, piemēram, pastalu darinātājs Tālivaldis Andersons atzina, ka nav informēts par iespēju maksāt mazāku nodokli vai izvēlēties fiksētu maksājumu. «Šāda iespēja, protams, varētu būt laba. Pagaidām gan grūti pateikt, kā turpmāk maksāšu nodokļus, vēl jāparēķina, kas ir izdevīgāk,» sacīja T. Andersons. Fotogrāfs Andrejs Zavadskis sliecas domāt, ka turpmāk izvēlēsies maksāt fiksēto maksājumu. «Neesmu īpaši iedziļinājies šajā lietā. Domāju, ka konsultēšos ar juristiem, paskatīšos, kāds apgrozījums man sanācis šogad un tad izlemšu, kas izdevīgāk,» viņš teica. Arī laimīšu lējējs Uldis Ievenieks vēl neesot izlēmis, kā turpmāk maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli. «Manuprāt, ir labi, ka nodoklis samazināts. 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija par augstu, tagad visam cenas iet uz augšu, pozitīvi, ka vismaz nodokļa maksājumi varētu samazināties.» Latvijas Amatniecības kameras vadītājs Vilnis Kazāks Db atzina, ka pašnodarbināto personu vidū vēl joprojām ir augsts nelegālās uzņēmējdarbības īpatsvars, tādēļ nodokļa samazināšana un iespēja izvēlēties fiksētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu to varētu samazināt. Tomēr pagaidām nav skaidrs, cik efektīvi Valsts ieņēmumu dienests spēs šos nodokļus administrēt - ņemot vērā, ka nodokļa summas ir nelielas, to administrēšanas izdevumi varētu būt visai augsti. Dažās Rietumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā, šī problēma tiek risināta, uzticot ienākuma nodokļa administrēšanu uzņēmēju profesionālajām organizācijām.

Ministru kabinets otrdien izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām piemērot 15% ienākuma nodokļa likmi visiem komersantiem un nolēma uzdot Finanšu ministrijai sagatavot grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot no 2008.gada 1.janvāra visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem - saimnieciskās darbības veicējiem piemērot 15% ienākuma nodokļa likmi saimnieciskās darbības ienākumam.

Tāpat likumā tiktu paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – individuālā darba veicējiem amatniecības un sīkremontdarbu jomā, kuru apgrozījums gada laikā nepārsniedz 1200 latu, noteikt fiksēta ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību par saimnieciskās darbības ienākumu. Finanšu ministrijai būtu arī jāsagatavo priekšlikumi, lai novērstu iespēju izvairīties no atbilstoša ienākuma nodokļa nomaksas, nodarbinātības ienākumu transformējot saimnieciskās darbības ienākumā.

Kā zināms, ienākuma nodokļu principi šobrīd paredz, ka fizisku personu ienākumi tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet juridisku personu ienākumi ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Vienādas ienākuma nodokļa likmes nodrošina ienākuma nodokļu neitralitāti no izvēlētās juridiskās formas. Šobrīd Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un uzņēmumu ienākuma nodokļa likme būtiski atšķiras. Valdība konceptuāli ir nolēmusi novērst šo situāciju, ka daždu juridisko formu saimnieciskās darbības veicēju saimnieciskās darbības ienākumam tiek piemērotas atšķirīgas ienākuma nodokļa likmes, kas veicina neatbilstošu juridiskās formas izvēli saimnieciskās darbības veikšanai un nodokļu plānošanu.

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Nauda, kas gūta spekulējot ar nekustamiem īpašumiem (iegādāti vai izgatavoti pārdošanai), tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tā atzīst aptaujātie nodokļu speciālisti. Fiziskās personas bieži, pārdodot nekustamos īpašumus, redz vienīgi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu (9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktu), kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Netiek pamanīts, ka ir norma (9.panta pirmās daļas 19.punkta a) apakšpunkts), kas paredz, ka ar nodokli tiek aplikti ienākumi no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas mantas neatkarīgi no minētā 12 mēnešu termiņa.

Tas arī ļauj secināt: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti ienākumi no nekustamajiem īpašumiem, kas tiek attīstīti, celti, pirkti, rekonstruēti pārdošanai utt., neatkarīgi no tā, ka valdības sēdē, diskutējot par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā saistībā ar spekulatīvo darījumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, tika nolemts attiecīgos punktus neiekļaut, kaut arī pēc būtības tie būtu atkārtojuši to pašu, kas ir Ministru kabineta noteikumos.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

No šī gada 1. janvāra Latvijā izmaiņas skar gan atsevišķu nodokļu likmes, gan ar tiem apliekamos ienākumus, gan nodokļu sodu sistēmu.

Dažas izmaiņas vērtējamas kā uzņēmējiem un darba ņēmējiem labvēlīgas, piemēram, pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums. Tomēr citas novitātes, piemēram, akcīzes nodokļa likmju pieaugums degvielai, var kārtējo reizi veicināt inflāciju, kas nākamgad prognozēta 5.9 % apmērā.

Neapliks dividendes

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumiem, kas stājas spēkā šī gada 1. janvārī, ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā ienākumā vairs nebūs jāiekļauj no ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīm saņemtās dividendes.

Ar UIN apliekamajā ienākumā vairs netiks iekļauti arī ieņēmumi no ES un EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 9. februārī, Phjončhanā, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, informē Valsts Prezidenta kanceleja.

«Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs», norāda Valsts prezidents.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien nosūtīja vēstuli LR Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, nosūtot 2006.gada 26.oktobrī Saeimā pieņemto likumu Grozījumi likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu otrreizējai caurlūkošanai trešo reizi, Db.lv informē Prezidenta Preses dienests

Vēstulē prezidente raksta:

"Šā gada 26.oktobrī Saeima atkārtoti pieņēma likumu Grozījumi likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, mainot šī likuma spēkā stāšanās laiku.

2006.gada 16.jūnijā, nosūtot otrreizējai caurlūkošanai šā gada 7.jūnijā pieņemto likumu Grozījumi likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, es jau norādīju Saeimai visus tos argumentus, kuru dēļ es nesaskatu par iespējamu šo likumu izsludināt. Šos argumentus es joprojām uzturu spēkā.

Papildus iepriekš minētajam vēlos vērst Saeimas deputātu uzmanību uz šādiem faktiem.

Publiskajos iepirkumos tomēr nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi

Nevarēs piedalīties arī tie Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kuriem vairāk nekā 25% kapitāla īpašnieks ir ofšorā reģistrēta kompānija. Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, izskatot otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

DB aptaujāto uzņēmēju un ekspertu vidū bija radikāli atšķirīgi secinājumi, jo daļa uzskatīja šo lēmumu par priekšvēlēšanu populismu, citi – par «politiķu mājienu» kādiem lielu publisko iepirkumu potenciālajiem pretendentiem, vēl citi – par «pārbaudījumu» Valsts prezidentam, kurš jau reizi šī likuma grozījumus nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Vienlaikus ir jautājums, ko un kā šajā jomā turpmāk darīs publisko iepirkumu veicēji, proti, kā praksē pārbaudīs pretendenta īpašniekus un, vēl jo vairāk, to juridisko pieraksta adresi, īpaši akciju sabiedrību gadījumā, kad izziņas par akcionāriem būs jāprasa no pašas akciju sabiedrības. Tāpat bija retorisks jautājums, vai tiks baudīti tikai pirmās pakāpes «vecāki» (akcionāri, dalībnieki), vai arī šim skrīningam tiks pakļauti arī dalībnieku «vecāki» un «vecvecāki», proti, juridiski uzņēmuma akcionārs var būt kādā citā ES dalībvalstī reģistrēta juridiska persona, kuras īpašnieks savukārt ir reģistrēts kādā zemu nodokļu teritorijā. Minēto iemeslu dēļ tiek pieļauts, ka agri vai vēlu šie nosacījumi klusām tiks atcelti vai arī tajos «iemontētas» kādas izmaiņas.

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu fiziskās personas rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM skaidro, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, un viens no plāna horizontāliem pasākumiem ir definēts uzdevums attiecībā uz normatīvā regulējuma izstrādi par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Vispārējās ienākumu deklarēšanas pamatmērķis ir godprātīgas nodokļu nomaksas disciplīnas veicināšana, optimāla nodokļa nomaksas kontrole, kas paralēli ir vērsta uz ēnu ekonomikas mazināšanu.

Ministrijā vērš uzmanību, ka vispārēja ienākumu deklarēšanas pienākuma ieviešana ir tikai daļa no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam paredzētā pasākumu kopuma, kura mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas disciplīnu. Tādējādi šis pasākums radītu preventīvu ietekmi uz tādu ienākumu nedeklarēšanu, kas apliekami ar nodokļiem, kā arī palielinātu citu pasākumu efektivitāti.

«Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu «Grozījums Darba likumā» otrreizējai caurlūkošanai, informē Valsts Prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents atzinīgi novērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ministru kabineta paveikto, lai mazinātu ēnu ekonomiku un plašāk iedzīvinātu Darba likumā paredzētās iespējas slēgt nozares ģenerālvienošanās.

Tomēr Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.

Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā.

Saeima piektdien atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Deputātu nostāja par šo likumu nebija viennozīmīga - grozījumus atbalstīja vien 49 parlamentārieši no Saskaņas, Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī No sirds Latvijai. Pret bija 20 deputāti no Vienotības, kā arī Ilmārs Latkovskis un Romāns Naudiņš(VL-TB/LNNK), bet vēl 15 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Minētie grozījumi nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru. Izmaiņas paredz, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi.

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 2. augustā, tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN). Ar izmaiņām likumā no nākamā gada plānots noteikt saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēru, līdz kuram saimnieciskās darbības veicēji var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, kā arī fiksētā ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Vienlaikus izstrādāti saistīti grozījumi likumā par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu.

Šobrīd saimnieciskās darbības veicēju darbības uzsākšanu un aktivitātes pieaugumu kavē novecojusī patentmaksu sistēma un zināšanu trūkums par grāmatvedības kārtošanas noteikumiem un nodokļu normatīvajiem aktiem. Normatīvie akti arīdzan uzliek par pienākumu maksāt patentmaksu - ikgadēju fiksētu maksājumu neatkarīgi no saimnieciskās darbības rezultāta, kas ir IIN avansa maksājumu sastāvdaļa. Līdz ar to ir nepieciešams likumā ietvert normas, kas paredzētu fiksētā ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību, lai atvieglotu saimnieciskās darbības veicējiem IIN samaksas kārtību un saskaņotu likumā noteikto atbildību par nodokļu pārkāpumiem ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.