Likumi

Grūti atzīt vainu

Lāsma Vaivare, 27.01.2015

Jaunākais izdevums

Izgāžas iepirkumi, revīzijās atklājas pārkāpums pēc pārkāpuma, tiesnešu rīcība liek rosināt disciplinārlietas – DB pēta, vai amatpersonas uzņemas atbildību par kļūdām

Meklējot, kurš vainīgs neveiksmēs, gatavojoties Expo 2015, Ekonomikas ministrija ierosinājusi pārbaudi. Disciplinārlietu ierosinājusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija (VARAM) – par kavēšanos Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekta realizēšanā. Pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijušo priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi ierosināto disciplinārlietu skaits jau uzskatāms par savdabīgu rekordu. Nesen pret viņu ierosinātas lietas izmeklēšanas termiņš pagarināts līdz gada beigām.

Cik daudz disciplinārlietu un par kādiem pārkāpumiem pret valsts amatpersonām tiek ierosināts gada laikā – kopēju datu nav. Aptaujājot vairākas ministrijas, DB noskaidroja, ka, piemēram, Ekonomikas ministrijā pērn ierosināja trīs disciplinārlietas, no kurām divas izbeigtas, izsakot ierēdnim mutvārdu aizrādījumu, bet vienas lietas izmeklēšana vēl turpinās. Divas no šīm lietām ierosinātas par amata pienākumu nepildīšanu vai nekvalitatīvu pildīšanu un tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, bet viena – par darbību, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas.

«Saistībā ar disciplināratbildību valsts pārvaldē pēdējos gados nav akūts lietu rosināšanas posms, pirms pāris gadiem bija iestādes, kuras diezgan naski rosināja disciplinārlietas, kas noveda pie augstas personāla mainības iestādē, reāli šīs lietas nebeidzās ar disciplinārsodiem, bet gan aizrādījumiem.» Atskatoties pagātnē, redzam, ka disciplinārlietas darbiniekus nemotivē, viņi pēcāk neuzņemas iniciatīvu, ir mazaktīvi. Turklāt amatpersonas, kas ir iesaistītas disciplinārlietās, patērē lielus resursus gan izmeklēšanas procesā, gan arī paskaidrojumu sniegšanā. Iestādes norāda, ka efektīvākais veids, kā izvērtēt lietu un nedemotivēt nodarbinātos, ir dienesta pārbaudes, kuras laikā izzina apstākļus un izvērtē, vai ir pamats ierosināt disciplinārlietu. Disciplinārlietas ir procesuāli smagas, dažreiz nepamatotas, norāda judikatūra, kas liecina par piemēroto atcelšanu tiesu instancē. Taču pēdējā gada laikā situācija ir uzlabojusies, jo iestāžu lēmumi retāk tiek atcelti un disciplinārsodi ir pamatoti,» DB norāda Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu politikas jautājumos Eva Upīte. Ņemot vērā, ka tiesā iesniegtas vien līdz 10 lietām par disciplinārsoda atcelšanu uz 36 tūkst. nodarbināto, Valsts kanceleja vērtē – skaits ir pietiekami mazs.

Visu rakstu Grūti atzīt vainu lasiet 27. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Par 1000 dolāru «piepelnīšanos» krīzes laikā ASV tiesa Latvijas kibernoziedzniekam Čalovskim piespriež jau izciesto cietumsodu

LETA, 06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tiesa otrdien Latvijas pilsoni Denisu Čalovski atzina par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās par kibernoziegumiem un piesprieda viņam cietumsodu, kas līdzvērtīgs laikam, kuru viņš jau pavadījis apcietinājumā, raksta aģentūra Bloomberg.

Čalovskis tika notiesāts uz 20 ar pusi mēnešiem cietumā, kurus viņš jau ir pavadījis pirmstiesas apcietinājumā gan ASV, gan Latvijā. Prokurori gan vēlējušies vismaz divu gadu jeb 24 mēnešu cietumsoda piemērošanu, taču Čalovska advokāts iebildis, ka Čalovska loma noziegumā bijusi visai ierobežota, viņš nav saņēmis nekādu daļu no nozagtās naudas, turklāt Latvijā viņš bijis ieslodzīts ekstremālos apstākļos Centrālcietumā. Visticamāk, nedēļas laikā Čalovskis atgriezīsies Latvijā, pastāstījis advokāts Deivids Bertans.

Čalovskis, kurš savu vainu izvirzītajās apsūdzībās atzina jau septembrī, ASV tiesā atvainojies par nodarīto un stāstījis, ka viņš radījis nelegālu programmatūru, lai piepelnītos ekonomikas lejupslīdes laikā Latvijā. Par nelegālo darbu Latvijas hakeris saņēmis 1000 ASV dolārus, un šī programma izmantota vīrusā, kas inficējis vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuva izdos ASV 100 miljonu dolāru izkrāpšanā apsūdzēto Rimašausku

LETA--BNS, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

UBS par manipulācijām ar Libor likmi ASV samaksās 203 miljonu dolāru naudassodu

LETA--AFP, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices banka UBS trešdien paziņoja, ka ASV atzīs vainu krāpniecībā attiecībā uz starpbanku procentu likmes Libor manipulēšanu un samaksās 203 miljonu dolāru (178,2 miljonu eiro) naudassodu, taču tā izvairījusies no apsūdzībām par valūtas kursu manipulācijām.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad vēl citām četrām lielām bankām ASV un Lielbritānijas regulatori varētu piemērot naudassodus vairāku miljardu dolāru vērtībā par manipulācijām valūtas tirgos.

ASV Tieslietu ministrija atcēlusi apsūdzības UBS par valūtas kursu manipulācijām un piešķīrusi tai nosacījumu imunitāti par sadarbību ar varasiestādēm, norāda banka.

Neskatoties uz to, banka ASV Federālo rezervju sistēmai samaksās 324 miljonu dolāru sodu un veiks izmaiņas ārvalstu valūtas maiņas sistēmas darbā, vēsta UBS.

Tāpat UBS piekritusi atzīt vainu vienā apsūdzības punktā attiecībā uz Libor manipulēšanu un samaksāt 203 miljonu dolāru naudassodu, kā arī pieņemt pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa apcietina arī maksātnespējas administratoru Sprūdu

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 9.jūnijā piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad tiesa gāja apspriesties un Sprūds tika konvojēts uz citu telpu, viņš žurnālistiem paspēja vien pateikt, ka kratīšanās nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu viņa saistību ar noziegumu.

Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai tika atvests Sprūds.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Aizstāvība bija lūgusi apcietinājuma vietā, piemērot mājas arestu vai drošības naudu. Pats Sprūds konvojēšanas laikā uz žurnālistu jautājumu, vai atzīstot vainu, atbildēja: "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: Rimšēviča izredzes ieņemt augstu amatu ECB ir iznīcinātas

Lelde Petrāne, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai esam gatavi pārkāpt vidēju ienākumu slazdam?

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Spriedums lietā par PV un CAF līguma grozījumiem būs pieejams decembra beigās

BNS, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriedums Šveices kompānijas Stadler Bussnang (Stadler) prasībā pret pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu Pasažieru vilciens (PV) un Spānijas kompānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF) 2012.gada 2.aprīļa noslēgtā iepirkuma līguma grozījumu atzīšanu par būtiskiem Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā būs pieejams 30.decembrī, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Tiesas sēdē ceturtdien tika pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības un sāktas tiesas debates.

Stadler pārstāvis zvērināts advokāts Māris Brizgo sēdē ceturtdien tiesai norādīja, ka uztur spēkā prasības pieteikumu par PV un CAF noslēgtā līguma par vilcienu piegādi grozījumu atzīšanu par būtiskiem.

Viņš uzsvēra, ka CAF un PV noslēgtais līgums būtu jāatzīst par spēkā neesošu, jo iepirkuma procedūra ir pārtraukta.

Arī atbildētāja PV pārstāvis Aivis Ronis norādīja, ka noslēgto iepirkuma līgumu tādā redakcijā, kādā tas ir parakstīts, nevar atzīt par spēkā esošu, jo bija jārīko jauna iepirkuma procedūra.

Savukārt attiecībā uz ārvalstu investoru aizsardzību, viņš atzīmēja, ka CAF ar iepirkuma līguma parakstīšanu, kas ir pretlikumīgs, nav ieguvis tiesisko paļāvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas lidmašīnu līzinga kompānija Avializing iesniegusi tiesā prasību atzīt Krievijas trešo lielāko lidsabiedrību Utair par bankrotējušu.

Prasību atzīt Utair par bankrotējušu Avializing iesniedzis Hantimansijskas apgabala Arbitrāžas tiesā.

Pagaidām gan nav zināms, kāpēc Avializing vēlas panākt Utair bankrota pasludināšanu.

Utair uzsver, ka šī prasība neietekmēs aviokompānijas darbību.

«Utair darbojas normālā režīmā,» teikts lidsabiedrības paziņojumā.

Atzīt Utair bankrotu Avializing pieprasīja jau 2012.gadā, toreiz norādot, ka lidsabiedrība iekavējusi maksājumus par lidmašīnām Tu-154.

Šobrīd parādus no Utair cenšas piedzīt arī vairāki citi uzņēmumi un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

papildināta - ASV un Lielbritānija sešām bankām piemēro gandrīz sešu miljardu dolāru sodu

LETA, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Lielbritānijas regulatori sešām lielām bankām piemērojusi naudassodus kopumā gandrīz sešu miljardu dolāru apmērā saistībā ar valūtas kursu un starpbanku procentu likmes Libor manipulācijām.

Regulatori norāda, ka šīs bankas interneta tērzētavās vienojušās par procentu likmju noteikšanu, tādējādi apkrāpjot klientus un vienlaikus palielinot savus ienākumus.

Lielbritānijas Barclays un Royal Bank of Scotland (RBS), kā arī ASV JPMorgan Chase un Citicorp atzinušas vainu ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībās par slepenu sadarbību, lai veiktu manipulācijas apjomīgajā valūtu tirgū.

Savukārt Šveices UBS atzinusi vainu par Libor manipulācijām, bet ASV Bank of America ASV Federālo rezervju sistēma piemērojusi naudassodu par tirdzniecības pārkāpumiem valūtas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Maxima Latvija un Re&Re noliedz savu atbildību Zolitūdes traģēdijā, uzskatot apsūdzības par nepamatotām

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie tiesā vainu neatzīst

LETA, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie tiesā savu vainu viņiem celtajās apsūdzībās neatzīst.

Tiesa šodien pabeidza lasīt apsūdzības. Bijušajai Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai apsūdzībā norādīts, ka viņai būtu vajadzējis pieprasīt, lai tiek novērstas kļūdas būves konstrukcijās, piemēram, nepietiekamā metāla kopņu nestspēja.

Savukārt būvinspekcijas galvenajai būvinspektorei Aijai Meļņikovai atbilstoši darba līgumam bija uzdevums kontrolēt nodaļas darbu un pienākumu izpildi, kā arī pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošajām normām. Viņa, būdama atbildīga par būvniecības objektiem, nolaidīgi pildīja savus amata pienākumus, nenodrošinot nevienu objekta pārbaudi, kā arī apstiprināja objekta pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā, teikts apsūdzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Kļaviņam piemēro piespiedu darba stundas un liek atmaksāt valsts budžetā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pirmdien piemērojis priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un piekrita sodam - 120 stundām piespiedu darba, kā arī valsts budžetā iemaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948 eiro apmērā.

Kļaviņš aģentūrai LETA piemēroto sodu nekomentēja un arī nevēlējās atbildēt uz citiem jautājumiem.

Likumā teikts, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Bijušais Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieks Antonovs Krievijā atzinies krāpniecībā

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņiem naudas atmazgāšanas novēršana buksē

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā pēc Danske Bank skandāla sarukuši nerezidentu klientu līdzekļi un izveidoti priekšlikumi jaunai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumdošanai, taču likuma pieņemšana neiet raiti un būtiski nosacījumi noraidīti, par ko neizpratni pauduši nozares eksperti.

Tajā pašā laikā uzraugs satraucas, ka līdz ar finanšu nozares skandālu varētu būt apdraudēta valsts digitālā attīstība.

Noliedz vainu

Izmeklēšana saistībā ar Danske Bank Igaunijas filiāles pārkāpumiem turpinās, un paredzams, ka Danske Bank varētu tikt piemērots sods vairāku miljardu dolāru apmērā. Patlaban pārbaudes bankā veic ASV Tieslietu departaments un izmeklēšana vienlaicīgi notiek Dānijā, Igaunijā un Francijā. Banka lēš, ka caur tās kontiem aizplūduši aptuveni 230 miljardi dolāru nelegālas naudas. Kā liecina centrālās bankas dati, laika posmā starp 2008.gadu un 2015.gadu Igaunijā strādājošās bankas ir apkalpojušas ienākošos pārrobežu maksājumus aptuveni 441 miljarda eiro apmērā un izejošos maksājumus 446 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Latvenergo kukuļņemšanas lietā uztur pieteikumu par 25 miljonu kompensācijas piedziņu

LETA, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» uztur pieteikumu par 25 miljonu eiro lielās kaitējuma kompensācijas piedziņu tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā, šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā apliecināja uzņēmuma pārstāve Sandra Sleja.

Uzņēmums uzskata, ka kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms. Tas nozīmē, ka notiesājoša sprieduma gadījumā šī summa tiktu piedzīta par labu «Latvenergo» no apsūdzētajiem. Uzņēmums uzskata, ka summa jāpiedzen solidāri.

«Summa piedzenama atkarībā no tā, kā tiesa lems par apsūdzēto vainas pakāpi, jo mēs nevaram pateikt, kurš ir vainīgs. Tāpat cietušais nav tiesīgs runāt par pierādījumiem un katras iesaistītās personas vainu. Mēs tikai varam piekrist vai nepiekrist apsūdzībai, bet uzņēmuma noslēgtajos līgumos saskaņā ar apsūdzību acīmredzot tika iekļauts sadārdzinājums,» tiesas procesa pārtraukumā atzina Sleja.

Šodien tiesā pārējie lietas dalībnieki uzdod jautājumus «Latvenergo» pārstāvei. Piemēram, apsūdzētais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs pie Slejas interesējās, vai atbildīgās uzņēmuma amatpersonas ar iepazinušās ar lietas materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru