Citas ziņas

Gruzija par ceļa gludināšanu uz rietumiem maksā lobijiem

Vēsma Lēvalde, 10.03.2010

Jaunākais izdevums

Gruzijas valdība nolīgusi amerikāņu lobiju Podesta Group (PG), kam jāorganizē Gruzijas valsts vadītāju un ASV kongresmeņu tikšanās, ziņo kommersant.ru.

Uz sešiem mēnešiem noslēgtā līguma vērtība ir 300 tūkstoši ASV dolāru. Jau esot panākta vienošanās par Gruzijas Prezidenta Mihaila Saakašvili darba vizīti Vašingtonā, kas esot liela uzvara, jo, kā sarkastiski atgādina Krievijas medijs, Saakašvili, atšķirībā no opozīcijas, neesot bijis ielūgts uz Obamas inaugurāciju. Turklāt Gruzija noslēgusi divas vienošanās, katru vairāk nekā 400 tūkstošu dolāru vērtībā, arī ar lobijiem Gephardt Government Affairs Group un Orion Strategies LLC, kas apņēmušies konsultēt Gruziju pilnīgai integrācijai Rietumu institūcijās un NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā desmit gadu pieredzes vēstnieka amatā varu teikt, ka uzņēmēji pārsvarā meklē vēstniecības palīdzību divos gadījumos – pirmkārt, ja tikpat kā neko nezina par biznesa iespējām attiecīgajā valstī, otrkārt, ja ir jau «iebraukuši auzās», respektīvi, sastapušies ar problēmām, kuras nevar atrisināt patstāvīgi.

Otrais gadījums ir sarežģītāks un ne vienmēr var palīdzēt pat valsts augstāko amatpersonu iejaukšanās, lai gan ir arī pozitīvi piemēri. Gruzijas gadījumā tāds ir Pixel investīciju projekts Tbilisi 24 miljonu dolāru vērtībā, kad, pateicoties vēstniecības iniciētai ārlietu ministra, ministru prezidenta un Valsts prezidenta iesaistei, izdevās panākt abām pusēm pieņemamu kompromisu. Latvijas uzņēmēju likumīgo interešu aizsardzībai vērstas aktivitātes ir svarīga ekonomiskās diplomātijas sastāvdaļa, taču manas piezīmes par biznesa iespējām Gruzijā vairāk orientētas uzņēmējiem, kuri tikai apsver iespējas uzsākt biznesu šajā Dienvidkaukāza valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gruzijas vēstnieks aicina latviešu uzņēmējus nenokavēt investīciju vilcienu

Gunta Kursiša, 14.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mans padoms – izmantojiet šo brīdi, nepalaidiet garām izdevīgāko laiku, kad Gruzija strauji attīstās! Pēc diviem trim gadiem sākt biznesu Gruzijā būs daudz grūtāk, jo konkurence būs daudz lielāka,» Latvijas uzņēmumiem iesaka Gruzijas vēstnieks Latvijā Konstantīns Korkelia intervijā laikrakstam Latvijas Avīze.

Ekonomiskās krīzes laikā Gruzija nodokļus nevis paaugstināja, bet gan samazināja. «Tas var šķist pārsteidzoši, bet tā darīts ar nodomu atbalstīt vietējos uzņēmējus, kā arī, lai Gruzija kļūtu pievilcīgākā ārvalstu investoru acīs,» stāsta K. Korkelia. Patlaban pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Gruzijā ir 18%, ienākuma nodoklis – 20%, bet vidējā mēnešalga apmēram 556 lari (172 lati), savukārt algu pieaugums valsts sektorā Gruzijai ļauj veiksmīgi samazināt korupciju, viņš atzīst, piebilstot, ka starptautiski pētījumi atzinuši Gruzijas biznesa vidi par labu.

Uz jautājumu par Gruzijas uzņēmumu darbību Latvijā, vēstnieks norāda – tas attīstās, jo īpaši vīna un minerālūdens Borjomi un Nabeghvali imports: Borjomi aizņem 11% no Latvijas minerālūdens tirgus, un katru gadu tas palielinās. Pēdējo divu triju gadu laikā ir pieaudzis Gruzijas vīnu noiets Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ziņojums: Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm Krievijas agresijas gadījumā

LETA, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nekā personīga: Par Latvijas vīzām Gruzijā prasa dāvanas

Lelde Petrāne, 18.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TV3 raidījumam Nekā Personīga kļuvis zināms, ka divās Latvijas vēstniecībās – Gruzijā un Ukrainā - notiek izmeklēšanas procesi saistībā ar korupciju.

Vairāki informācijas avoti Gruzijā žurnālistiem apstiprinājuši, ka Latvijas vēstniecības konsule Tbilisi par Latvijas vīzu noformēšanu esot prasījusi dāvanas – zelta rotaslietas un citus vērtīgus priekšmetus. Savukārt Ukrainā sūdzas, ka tur mūsu Goda konsule Odesā mēģinājusi izspiest naudu no uzņēmējiem.

Ārlietu ministrija Nekā Personīga apstiprināja, ka pēc saņemtajām sūdzībām par korupciju, ministrijai ir nācies šonedēļ no amata atstādināt Latvijas vēstniecības konsuli Gruzijā Gundegu Smiltiņu un apturēts mandāts Latvijas Goda konsulei Ukrainā Olenai Aleksejenko. Ministrijā saka, ka patlaban vēl turpinās dienesta pārbaudes saistībā ar abām mūsu vēstniecībām – Ukrainā un Gruzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gruzijā cilvēki dzīvo nesalīdzināmi nabadzīgākos un vienkāršākos apstākļos nekā Latvijā. Taču nekad tur neesmu dzirdējusi gaušanos par dzīvi, stāsta rakstniece Nora Ikstena, kuras grāmata par Gruziju šonedēļ piedzīvo atvēršanas svētkus, vēsta laikraksta Diena pielikums KDi.

«Man bija 38 gadi, kad pirmo reizi mūžā nokļuvu Gruzijā,» stāsta rakstniece. «Mana Gruzijas iepazīšana sakrita ar brīdi, kad Latvijā valdīja krīze. Latvijā visi runāja tikai par krīzes šausmām, bet Gruzijā ieraudzīju, ka cilvēki dzīvo nesalīdzināmi nabadzīgākos un vienkāršākos apstākļos, īpaši laukos. Taču nekad neesmu dzirdējusi gaušanos par dzīvi! Tur cilvēki prot atrast prieku par dzīvi jebkurā situācijā. Manā grāmatā ir šāds fragments: cilvēki brauc pie radiem kalnos, kur notikusi zemestrīce. Izbīlī par tuvinieku likteni viņi ved maizi, ūdeni, bet, ieejot sētā, redz, ka sagrauto māju drupās ir saklāti galdi un cilvēki svin to, ka palikuši dzīvi! Mājas ir sabrukušas, bet viņi paši ir dzīvi. Tas ir gruzīnu tautas raksturā - prieks par dzīvi, dzīves svinēšana, neraugoties uz apstākļiem,» skaidro N. Ikstena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas vides un farmācijas jomas uzņēmēji meklē sadarbības iespējas Gruzijā

Sanita Igaune, 14.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijas vides un farmācijas jomas uzņēmēju sadarbības iespējas Gruzijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Gruzijā no 12. līdz 15.oktobrim organizē delegāciju uz Gruziju.

No 12. līdz 13. oktobris Latvijas uzņēmumiem tika organizēts seminārs Gruzijas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijā, kuru atklāja Gruzijas ministrs Georgs Hačidze (George Khachidze) un Latvijas vēstnieks Gruzijā Andris Vilcāns. Seminārs deva iespēju Latvijas uzņēmējiem iepazīties ar vides jomu un tās attīstības perspektīvu Gruzijā. Latvijas uzņēmumiem notika arī tikšanās Tbilisi domē, kā arī ar aktīvākajiem vides jomas donoriem Gruzijā – Eiropas Savienības, Nīderlandes, Zviedrijas un Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas (UNDP) ekspertiem. Papildus uzņēmumiem tika organizētas individuālas tikšanās ar potenciālajiem privātā sektora partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

WikiLeaks: Godmanis ir izņēmums Latvijas politiskajā elitē

LETA, 07.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV diplomāti uzskata, ka bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (PLL) ir izņēmums Latvijas politikā un lielai daļai pārējās politiskās elites rūp savu personīgo biznesa darījumu saglabāšana ar Krieviju, liecina "WikiLeaks" vietnē publiskotais Vašingtonas diplomātu slepenais ziņojums.

Telegrammā, kuru ASV vēstniecība Rīgā Valsts departamentam nosūtījusi 2008.gada 15.augustā, vērtēta Latvijas politiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.

ASV diplomātu ziņojumā norādīts, ka iebrukums spilgti iezīmējis Latvijas sabiedrības integrācijas problēmas, kā arī parādījis daudzu politiķu biznesa intereses Krievijā.

Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā, norādījis, ka tagad ir svarīgi, lai Latvija pārliecina ES, ka attiecības ar Krieviju nevar turpināties kā parasti.

ASV vēstniecība norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā, tostarp virknei vadošo politiķu, ir ļoti ekskluzīvas biznesa attiecības ar Krieviju, kuras viņi nevēlētos zaudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No militāro pasūtījumu miljardiem Latvijā ieplūst tikai daži miljoni

Māris Ķirsons, Uldis Andersons, Sanita Igaune, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien atkārtoti apliecināja alianses vēlmi uzņemt Gruziju, neskatoties uz stingriem Maskavas iebildumiem.

Stoltenbergs ieradies Tbilisi uz 12 dienas ilgām kopīgām NATO un Gruzijas militārajām mācībām.

«29 sabiedrotie ir skaidri pateikuši, ka Gruzija būs NATO locekle,» preses konferencē pavēstīja Stoltenbergs. «Mēs turpināsim strādāt kopā, lai sagatavotos Gruzijas dalībai NATO.»

Atsaucoties uz Krieviju, viņš norādīja, ka nevienai valstij nav tiesību ietekmēt NATO atvērto durvju politiku.

«Mēs nepieņemam, ka Krievijai vai kāda cita vara var izlemt, ko [NATO] locekļi drīkst darīt,» paziņoja Stoltenbergs.

NATO valstu vadītāji 2008.gadā paziņoja, ka Gruzija reiz tiks uzņemta aliansē. Gruzija ir arī viena no ES Austrumu partnerības programmas valstīm. Tomēr Gruzijas izredzes tikt uzņemtai NATO un Eiropas Savienībā joprojām ir visai miglainas, īpaši pēc 2008.gada kara ar Krieviju, kura atzinusi separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas republiku neatkarību un savās militārajās bāzēs tur izvietojusi tūkstošiem karavīru, kamēr starptautiskā sabiedrība tās uzskata par okupētām Gruzijas teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Polija lūgusi NATO izvietot tās teritorijā 10 000 karavīru

LETA, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādātās pretvēža zāles Rigvir ir reģistrētas Gruzijā, tādējādi Gruzija ir kļuvusi par otro valsti pasaulē, kur ir plaši pieejams šis medikaments, informē Starptautiskā Viroterapijas Centra izpilddirektore Diāna Otisone.

Līdz šim pacientiem no citām valstīm viroterapija bija pieejama galvenokārt ar medicīnas tūrisma palīdzību. Pēc 2015. gada datiem, pateicoties medicīnas tūrismam viroterapiju Latvijā ir saņēmuši pacienti no vairāk kā 40 valstīm. Līdz ar zāļu reģistrācijas procesa veiksmīgu rezultātu Gruzijā, uzlabosies viroterapijas pieejamība ne tikai Gruzijā, bet visā Kaukāza reģionā. Tiek pieļauts, ka arī daļa Krievijas pacientu dos priekšroku saņemt viroterapiju Gruzijā.

D. Otisone norāda, ka maijā Latviju apmeklēja divas Gruzijas ārstu delegācijas. Ārsti izgāja pilnu apmācības kursu, lai pielietotu viroterapiju Gruzijas pacientu ārstēšanā. Gruzijas mediķu interese par viroterapijas metodi ir liela, tāpēc tuvāko nedēļu laikā Rīgā gaidāmas vēl dažas ārstu delegācijas uz apmācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Liepājas osta būtu vispiemērotākā NATO militāro kuģu piekļuvei Baltijas reģionā

LETA, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas pabeigšanas tā varētu būt ne tikai vieta, kur iespējams nosēsties NATO lidmašīnām, bet arī kļūt par pastāvīgu NATO spēku bāzi. Par to šobrīd tiek diskutēts. To intervijā Latvijas televīzijas raidījumam De facto atklāja šonedēļ Saeimas apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš amatā stāsies 6.jūlijā.

«Par NATO objektu izvietojumu ir jālemj NATO, bet šādas bāzes esamība būtu vēl viens papildu garants Latvijas neatkarībai, suverenitātei un militārai drošībai,» sacījis Graube. Patlaban Lielvārdes objektu paredzēts pabeigt kā lidlauku, bet tā turpmākā izmantošana būs atkarīga no finansējuma. Graube atklāj, ka viņš šobrīd vada darba grupu, kurā tiek noteiktas un izvērtētas Lielvārdes aviācijas bāzes nākotnes spējas. Pabeidzot šobrīd iesāktos darbus, lidlauks būs spējīgs uzņemt visa veida lidmašīnas, tai skaitā arī civilās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada augustā - saskaņā ar noslēgto franšīzes līgumu - darbību Gruzijā ir sācis mērniecības pakalpojumu uzņēmums Metrum Georgia.

Šobrīd uzņēmums ir atvēris piecus birojus – galvaspilsētā Tbilisi, kūrortpilsētā Batumi, Kutaisi, Gori un valsts austrumu daļā Telavi.

Šogad plānots, ka uzņēmumā strādās 42 darbinieki, bet nākamā gada laikā mērniecībā nodarbināto skaits uzņēmumā varētu pieaugt līdz 150-200 cilvēkiem. Franšīzes devējs ir SIA Metrum.

«Uzņēmums darbību sāk laikā, kad Gruzijā tiek īstenota apjomīga zemes īpašumu sakārtošanas kampaņa – ar daļēju valsts atbalstu īpašniekiem ir iespēja veikt zemes robežu kadastrālo uzmērīšanu,» skaidro SIA Metrum valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijā varētu atgriezties Gruzijas vīns un «Boržomi»

Jānis Rancāns, 04.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Gruzija saviem vīniem un bezalkoholiskajiem dzērieniem spēs nodrošināt augstu kvalitāti un drošību, Krievija varētu atļaut to importu, pavēstījis Krievijas Valsts patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzības pārvaldes vadītājs Genādijs Oņiščenko, vēsta gazeta.ru.

«Mēs esam izvirzījuši nosacījumus, saskaņā ar kuriem Gruzijā ražoti pārtikas produkti, kā arī bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni var atgriezties Krievijas tirgū,» pēc tikšanās ar Gruzijas opozīcijas politiķiem aģentūrai Interfax stāstīja G. Oņiščenko.

Gruzijas ražotājiem vajadzēs ievērot Krievijas likumdošanu un normas, kas attiecas uz pārtikas produktu drošību. «Mēs esam vienojušies par to, ka tiks organizētas sarunas par Gruzijas preču piegādēm,» piebilda G. Oņiščenko.

Krievija ir aizliegusi Gruzijā ražotu vīnu un minerālūdens importu kopš 2006. gadā notikušā «spiegu skandāla». Aprīlī G. Oņiščenko piedraudēja, ka varētu slēgt divus Maskavas tirgus, kuros tika nelegāli pārdots «Boržomi» minerālūdens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Olainfarm martā palielinājis realizāciju par 65%

Gunta Kursiša, 16.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2012. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija pieaugusi par 65%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, un veido 4,65 milj. Ls.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Tadžikistānā - par 342%, Latvijā - par 319%, Gruzijā - par 142%, Krievijā - par 57%, Ukrainā un Moldovā - par 34%. 2012.gada martā veiktas ievērojamas piegādes arī uz Taivānu.

A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada martā bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Taivāna.

2012. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais a/s Olainfarm realizācijas apjoms sasniedzis 12,03 miljonus latu (17,11 miljonus eiro) - tas ir pieaugums par 47%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šā gada trīs mēnešos vērojams ASV, kur tās apjoms palielinājies 267 reizes, Taivānā - 13 reizes, Latvijā - vairāk kā 4 reizes, Gruzijā - vairāk kā 3 reizes un Ukrainā, kur tās apjoms palielinājies par 81%. A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada trīs mēnešos ir Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Lielbritānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzībā plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, aģentūra LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru