Ārzemju investori Latvijā interesējas par dažāda veida zaļo tehnoloģiju un ekoloģijas uzņēmumiem, kas spēj darboties ar lielu pievienoto vērtību, sacīja bijusī e-lietu ministre un pašreizējā kapitālsabiedrības Eko Investors riska kapitāla fonda pārvaldniece Ina Gudele.

Lai arī konkrētus uzņēmumus neminēja, riska kapitāla pārvaldniece norādīja, ka ārvalstu investoriem Latvijā perspektīva liekas dažāda veida ekoloģiskā pārstrāde, dabai draudzīga ķīmiskā rūpniecība un plastmasas izstrāde. Investori no tuksnešainajām arābu valstīm esot ļoti ieinteresēti dažādās kūdras apstrādes tehnoloģijās, kas paver iespēju uzlabot augsnes auglību. Gudele arī norāda, ka runa ir par uzņēmumiem, kas spēj radīt tehnoloģiski attīstītu produktu: «Kūdru sarakt un salādēt kuģos nav nekāda lielā māka, un tam arī nav īpaši augsta vērtība.»

Uz jautājumu, kādas ir gaidāmās investīciju summas, I. Gudele atbildēja, ka atkarībā no uzņēmuma specifikas tās mēdz ļoti krasi atšķirties, piebilstot, ka nereti uzņēmuma attīstībai pietiekot pat ar samērā nelielu ieguldījumu. Atšķiroties arī tas, cik ātri investors sagaida atdevi no uzņēmuma, kurā ieguldījis savu naudu. Citreiz tie ir trīs līdz pieci gadi, bet citi investori esot gatavi gaidīt līdz pat septiņiem gadiem.

Bijušās īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles ienākumi pērn bijuši 16.98 tūkst. Ls, liecina viņas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

I.Gudele no ministres amata demisionēja pērnā gada 18.aprīlī. Par 2008. gadā valdībā nostrādāto laiku viņa saņēmusi 7080 Ls. No pagājušā gada septembra līdz šī gada februārim viņa strādāja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdē (LVRTC) un par darbu šajā organizācijā viņa saņēmusi 9054 Ls pērn un 3600 Ls šogad.

2008. gadā bijusī ministre saņēmusi arī 273 Ls par darbu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Tāpat viņas ienākumu deklarācijā arī minēta 320 Ls liela kompensācija par nozaudētu bagāžu un 248 Ls vērta apdrošināšanas polise, kuru apmaksājis īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts.

Demisionējusī E-lietu ministre Ina Gudele intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka pašlaik viņa aiziet no politikas un neplāno pievienoties kādai partijai. Viņa uzsvēra, ka pirmais darbs, ar ko viņa nodarbosies, ir kaktusu pārstādīšana.

Db.lv jau ziņoja, ka I. Gudele no amata atkāpās pēc tam, kad atklātībā nāca informācija par viņas dzimšanas dienas svinībām, kurās tika tērēta valsts budžeta nauda.

Par notikušo I. Gudele sacīja: "Tas, par ko esmu aizdomājusies - bieži vien ikdienas steigā - man ir jāuzticas darbiniekiem, jo es parakstu dokumentus, pat tajos neieskatoties, bet tas nenozīmē, ka mani tas atbrīvotu no atbildības par to, ko es parakstu."

Jāpiemin, ka I. Gudelei pienācās 5 800 LVL liela kompensācija, atstājot darbu.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Bijusī e-lietu ministre un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle, šobrīd Biznesa attīstības konsultante Ina Gudele iedrošina vietējos telekomunikāciju nozares uzņēmumus paplašināt savus biznesa apvāršņus un pievērsties arī ārvalstu tirgiem.

Telekomunikāciju nozares uzņēmumi pārsvarā strādā tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām eksistē liels tirgus potenciāls, kur uzņēmumi bez darbības Latvijā varētu sasniegt labus rezultātus, klāstīja I.Gudele, norādot, ka labus rezultātus uzņēmumi varētu sasniegt apvienojoties kopīgā darbā.

I.Gudele redz, ka labus panākumus Latvijas telekomunikāciju nozares uzņēmumi varētu gūt vairākās NVS valstīs, kur tirgus attīstības un izaugsmes ziņā krietni atpaliek no Latvijas, atzīstot, ka līdz šim vietējie uzņēmumi strādājot ar starptautiskiem projektiem ir bijuši samērā kūtri.

Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

«Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas - ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ - jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS Jaunpils pienotava un SIA Pure Chocolate, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Uzņēmējiem arvien interesantāks un pievilcīgāks kļūst Indijas tirgus ar vairāk nekā 1 miljardu iedzīvotāju, atzinis Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Anrijs Matīss, tiekoties ar Indijas vēstnieku Latvijā Baltkrišnu Šeti (Balkrishna Shetty).

Samazinoties aktivitātei un pieprasījumam Latvijas tradicionālajos tirgos, Latvijas uzņēmēji meklē jaunas iespējas un jaunus tirgus.

Lai gan pašreizējā Latvijas un Indijas ekonomiskā sadarbība ir vērtējama kā mazaktīva, EM plašas iespējas saskata uzņēmējdarbībā un rūpniecībā, transportā, loģistikā, informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijās, tūrismā, farmācijā, finanšu pakalpojumos u.c.

Latvija ar Indiju ir noslēgusi 2 divpusējos līgumus - Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgums par ekonomisko un tehnisko sadarbību (spēkā no 08.07.1997.); un Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgums par starpvaldību komisiju sadarbībai tirdzniecībā, ekonomikas, zinātnes, tehnoloģiju un kultūras jomās (spēkā no 27.06.2001.).

Indijas premjerministrs Narendra Modi pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ceturtdien paziņoja, ka Maskava valstī, kas ciešs no energoresursu nepietiekamības, būvēs desmit kodolreaktorus.

Putins ieradies Indijā, lai stiprinātu abu valstu attiecības enerģētikā un aizsardzībā, cerot tādējādi atdzīvināt Krievijas ekonomiku, kas cietusi no rietumvalstu sankcijām, kuras ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju.

Kopīgajā preses konferencē Modi, kurš pēc nākšanas amatā centies stiprināt attiecības arī ar ASV, solīja nemazināt Indijas atbalstu Krievijai.

«Šo attiecību svarīgums un to unikālā vieta Indijas ārpolitikā nemainīsies,» uzsvēra premjers.

Viņš piebilda, ka enerģētiskā drošība ir «izšķiroša Indijas ekonomikas attīstībai un darbavietu radīšanai jaunatnei».

Pakistāna otrdien pilnībā atvērusi savu gaisa telpu visam civilajam aviotransportam, izbeidzot vairākus mēnešus spēkā bijušos ierobežojumus, kas ietekmēja nozīmīgus starptautiskos gaisa satiksmes maršrutus, arī no Indijas.

Ierobežojumi tika noteikti pēc tam, kad sadursmes abu kaimiņvalstu starpā tās bija novedušas līdz kara slieksnim.

«Pakistānas gaisa telpa ir atvērta visa veida civilajam transportam,» pavēstīja Pakistānas Civilās aviācijas dienests.

Atvērta arī gaisa telpas austrumu daļa, kas atrodas līdzās robežai ar Indiju, apliecināja dienesta pārstāvis sakariem ar presi.

Pakistāna pilnībā slēdza gaisa telpu februārī, saasinoties attiecībām ar Indiju, kas gandrīz vai noveda pie abu kodolieročiem bruņoto valstu kara. Mēnesi vēlāk daži ierobežojumi tika atcelti, tomēr līdzās robežai ar Indiju tie tika saglabāti.

Gaisa telpas slēgšana ietekmēja lidojumus no Indijas rietumu virzienā, Pakistānas nacionālā lidsabiedrība «Pakistan International Airlines» bija spiesta atcelt vairākus lidojumus, tika slēgti vairāki svarīgi maršruti no Islamabadas un Lahoras.

Ceturtdien (17. aprīlī) Latvijas Radio intervijā Latvijas prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka E-lietu ministrei Inai Gudelei vajadzētu stingri padomāt par demisijas iespēju.

Šodien laikraksts Diena informē, ka I. Gudele saistībā ar ballītes skandālu plānoja atkāpties, taču Latvijas Zemnieku savienības valdes sēdē nolemts, ka ministrei tomēr ir jāpaliek amatā. Savukārt V. Zatlers uzskata, ka ministrei tomēr vajadzētu apsvērt atkāpšanās iespēju.

"Nekādā veidā neesmu nodarījusi zaudējumus valstij, jo visus izdevumus atmaksāju," pēc skandāla uzskata I. Gudele. Jūtot atbildību par notikušo, ministre Valsts kasei atmaksājusi 790 LVL, kuri tika iztērēti viņas ballītes rīkošanā.

Db.lv jau ziņoja, ka pērnā gada 12. jūnijā plānotā semināra vietā pašvaldību pārstāvjiem par E-pakalpojumu attīstību, tam tērējot valsts budžeta naudu, patiesībā svinēta E-lietu ministres Inas Gudeles dzimšanas diena.

Latvijā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare būtu spējīga absorbēt divreiz lielāku speciālistu skaitu nekā pašlaik. Katru gadu augstskolas absolvē 1000 jauno IT speciālistu, taču nozare spētu nodarbināt 2000, laikrakstam Diena stāstījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Problēmas cēlonis esot meklējams jau vidusskolā - skolēnu sliktajā eksaktajā sagatavotībā, pārliecināti aptaujātie eksperti.

Eko investors riska kapitāla pārvaldniece Ina Gudele uzsvērusi, ka tā nav tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas problēma. Aprēķināts, ka Eiropā pašlaik ir 700 000 vakanču IT nozarē. Bāliņa Dienai skaidrojusi, ka speciālistu trūkums saistāms ar informācijas tehnoloģiju straujo izplatību faktiski visās nozarēs. Līdz ar to speciālistus piesaista ne tikai IT, bet visu jomu uzņēmumi, kā arī sabiedriskais sektors un valsts pārvalde. Speciālistu trūkuma dēļ uzņēmumi atsakās īstenot projektus, radīt papildu darbavietas un piesaistīt investīcijas, jo zina, ka nebūs strādājošo, skaidrojusi Bāliņa.

Valsts uzņēmuma Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) padome LVRTC valdes locekļa amatā šodien iecēla informācijas tehnoloģiju eksperti Inu Gudeli, Db pavēstīja LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Grudule.

Šogad jūlijā, LVRTC akcionārs - Satiksmes ministrija – uzdeva LVRTC pārņemt no Latvijas Pasta sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu jeb tā sauktā elektroniskā paraksta ieviešanu. Līdz ar to uzņēmuma valdē bija nepieciešams kompetents speciālists ar pieredzi sertifikācijas pakalpojuma nodrošināšanā.

I.Gudele ir piedalījusies elektroniskā paraksta ieviešanā un viņai attiecīgajā jomā ir liela starptautiskā pieredze. Jaunās valdes locekles pārziņā būs elektroniskā paraksta pārņemšanas procesa uzraudzība, kā arī pakalpojuma tālākas attīstības koordinēšana, liecina LVRTC sniegtā informācija.

I.Gudele desmit gadus strādājusi uzņēmumā Lattelecom. Viņa ir vadījusi Apollo interneta pakalpojuma izveidi, bijusi viena no Latvijas Interneta asociācijas dibinātājām, ieņēmusi Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu, kā arī strādājusi biznesa attīstības konsultāciju jomā.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele vakar, 20. novembrī, tikusies ar uzņēmuma Cisco Systems Centrālās un Austrumeiropas reģiona viceprezidentu Kaan Terzioglu un Cisco Latvia Valsts sektora klientu attiecību vadītāju Ilvaru Pētersonu, informēja ministres pārstāve Elita Cepurīte.

Tikšanās laikā pārrunātas jaunākās aktivitātes e-pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstībā Latvijā. Cisco viceprezidents pozitīvi novērtējis Latvijā paveikto un atzinis, ka Latvija ir viena no valstīm Centrālajā un Austrumeiropā, kur e-pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstība norisinās visstraujāk.

Sarunas galvenais temats bija Cisco jaunākās iniciatīvas, kas tiek īstenotas vairākās Eiropas valstīs, un iespēja tās īstenot Latvijā.

Viena no šādām iniciatīvām ir apmācības tīkls mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem jaunāko tehnoloģiju pielietojumam biznesa attīstībai. Ministre atzinīgi novērtējusi iespēju īstenot šāda veida programmu un izveidot apmācības tīkla atbalsta punktu arī Latvijā.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) padome ir pieņēmusi lēmumu, sākot ar 16. februāri, no LVRTC valdes locekļa amata atbrīvot informācijas tehnoloģiju eksperti Inu Gudeli, kura šo amatu pildīja kopš pagājušā gada septembra.

LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne Db norādīja, ka I. Gudele darbu LVRTC valdē nolēma pārtraukt, jo bija paveikusi galvenos uzdevumus, kuru dēļ viņa stājās šajā amatā – palīdzēt LVRTC organizēt nepieciešamos procesus, lai veiksmīgi noritētu elektroniskā paraksta pakalpojuma pārņemšana no Latvijas Pasta (LP), kā arī koordinēt pakalpojuma tālāku attīstību.

«Esmu paveikusi to, ko biju apņēmusies, stājoties šajā amatā. Tālāko elektroniskā paraksta attīstību LVRTC var veiksmīgi nodrošināt ar savu darbinieku spēkiem un līdz šim uzkrāto pieredzi,» uzskata I. Gudele.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele rosinājusi ieviest elektroniskās pieteikšanās sistēmu augstskolās, lai novērstu garās rindas. Viņasprāt, jau nākamajā gadā varētu izveidot šādu sistēmu, vēsta žurnāls Nedēļa.

Šādas sistēmas ieviešana izmaksāšot 60 tūkstošus latu, taču ministre uzskata, ka tas atmaksāšoties dažu gadu laikā. Līdzīga sistēma jau darbojas, piemēram, Lietuvā.

Augstskolas uz šo paziņojumu reaģējušas ar dalītām jūtām - no kvēla atbalsta līdz patiesām šaubām. Klupšanas akmens varētu būt atestātu atzīmju datu bāze un šo datu drošība.

"Nedrīkst pieļaut, ka laikā, kad Latvijā tik strauji attīstījušās informācijas tehnoloģijas, arī 2008. mācību gadā reflektantiem būtu stundām ilgi jānīkst garās rindās, lai iesniegtu pieteikumus studijām augstskolās," sacījusi I. Gudele. Turklāt apbraukāt vairākas augstskolas topošajiem studentiem ir ne tikai finansiāli dārgi, bet arī sarežģīti, jo tās atrodas dažādās Latvijas pilsētās.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele 12.martā tikusies ar Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) pārstāvjiem Uģi Eriņu (IBM – Latvija) un Mārtiņu Gataviņu (Hansabanka). Tikšanās mērķis bijis iepazīties ar LATA darbību un jaunajiem uzstādījumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Viens no svarīgiem jautājumiem, kas tika pārrunāti tikšanās laikā, ir atvērtie standarti valsts un pašvaldību informācijas sistēmās, kas nodrošinātu valsts informācijas sistēmu datu izmantošanu ne tikai valsts iestāžu vajadzībām, bet arī komercpakalpojumu attīstībai.

Ministre informēja, ka šāda veida standarti jau ir izstrādāti un publicēti, un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (Sekretariāts) strādā pie tā, lai šie standarti tiktu oficiāli apstiprināti.

LATA pārstāvji atzinīgi novērtēja sekretariāta iniciatīvu un izteica vēlmi piedalīties turpmākajā darbā un sniegt savu ieguldījumu, lai panāktu standartu oficiālu apstiprināšanu, informē ministres pārstāvji.

Lai veicinātu elektroniskā paraksta izplatīšanu un e-pārvaldes ieviešanu, līdz ar valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem drošs elektroniskais paraksts bez maksas tiks piešķirts arī visiem publisko bibliotēku bibliotekāriem. Bibliotekāri jau tuvākajā laikā varēs pieteikties e-paraksta saņemšanai, Db.lv informēja VA Kultūras informācijas sistēmas sabiedrisko attiecību vadītājs Kaspars Rūklis.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele uzsver, ka e-paraksta nodrošināšana bibliotekāriem ir ļoti svarīga laikā, kad attīstās zināšanu sabiedrība un bibliotēkas būtiski mainās no tradicionālām grāmatu krātuvēm kļūstot par mūsdienīgiem informācijas centriem, kur, izmantojot internetu, iedzīvotāji var saņemt dažādus pakalpojumus.

"Tādēļ katram bibliotekāram ir jābūt arī modernam aprīkojumam, lai šo darbu varētu veikt efektīvi un kvalitatīvi. Elektroniskais paraksts ir veids, kā apliecināt savu identitāti, gan nodrošinot dažādu veidu pakalpojumus iedzīvotājiem, gan saņemot nepieciešamo informāciju," saka I. Gudele.

Drošs e-paraksts bibliotekāriem tiks piešķirts bez maksas. Bibliotekāriem publisko bibliotēku attīstības projektā tiks nodrošināta arī e-paraksta lietošanas apmācība. Iedzīvotāji padomus par e-paraksta lietošanu savukārt pēc tam varēs saņemt visās publiskajās bibliotēkās.

Inas Gudeles padotie par nodokļu maksātāju naudu svinējuši ministres dzimšanas dienu, šodien, 16.aprīlī, ziņo laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā (ĪUMEPLS) pērnā gada 12. jūnijā plānotā semināra vietā pašvaldību pārstāvjiem par epakalpojumu attīstību, tam tērējot valsts budžeta naudu, patiesībā svinēta elietu ministres Inas Gudeles dzimšanas diena, ļaujot secināt Neatkarīgās rīcībā esošā informācija. Kā norāda laikraksts, pēc ilgākas tirpināšanas to nenoliedza arī ministrijas pārstāvji, taču noprotams, ka šajā sakarā iztikts vien ar "stingrākām pārrunām" nevis, piemēram, disciplinārsodu vai arī iztērētās naudas atskaitīšanu valsts makā.

Pasākuma rīkošanas shēma bijusi pavisam vienkārša. Toreizējā sekretariāta vadītāja Olita Magone (tā pati, kas iesaistīta pasu viltošanas skandālā, kā dēļ šo amatu arī pameta) ĪUMEPLS biroja vadītājai Rigondai Balgalvei-Abramai un ministres palīdzei Andai Aleksejevai uzdeva rīkot pašvaldību pārstāvjiem semināru par epakalpojumu attīstību. Šim mērķim no nodokļu maksātāju naudas tika rezervēti 930 lati. No tiem 100 lati bija paredzēti telpu īrei, 50 lati – ziediem, 680 lati – ēdināšanai, 100 lati – citiem izdevumiem. Tajā pašā dienā no ministres Inas Gudeles epasta visiem darbiniekiem tika izsūtīta vēstule ar nosaukumu "Uzaicinājums uz zemeņu kūku".

Premjerministrs Ivars Godmanis nepieņēma E-lietu ministres Inas Gudeles iesniegto demisiju, Db.lv noskaidroja sazinoties ar I. Godmaņa preses sekretāru Edgaru Vaikuli.

E. Vaikulis norādīja, ka premjers nav pieņēmis un arī nav plānojis pieprasīt I. Gudeles demisiju, jo visu atbildību par padotajiem, kuri tērējuši valsts līdzekļus ballītei, kurā pati ministre neesot bijusi, I. Gudele uzņemties nevar. Tāpat, lai arī novēloti, bet ministre ir atmaksājusi nelietderīgi tērētos valsts budžeta līdzekļus.

Taču I. Godmanis ir uzsvēris, ka šis gadījums liecina par nepieciešamību ministriem stingrāk kontrolēt notiekošo savās padotības iestādēs.

Db.lv jau rakstīja, ka saistībā ar ballītes skandālu I. Gudele plānoja atkāpties.

Īpašu uzdevumu ministrija elektroniskās pārvaldes lietās vairākkārt saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, kas liecina, ka valsts iestādes atsakās pieņemt dokumentus, kas parakstīti ar elektronisko parakstu, liecina īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles padomnieces Ineses Auniņas sniegtā informācija.

Reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu, ministrijas darbinieki pārbaudījuši vairākas valsts iestādes un secinājuši, ka šī problēma patiešām ir aktuāla – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Valsts ieņēmumu dienestā un citur bijis jāsaskaras ar darbinieku nespēju nodrošināt elektronisko dokumentu pieņemšanu, atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai.

"Valsts iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus, kurus tām iesniedz citas valsts iestādes un iedzīvotāji. Jebkuras atrunas un aizbildināšanās ir iestāžu darbinieku nekompetences jautājums," uzsver I. Gudele.

Ministre aicina valsts iestāžu vadītājus atgādināt saviem darbiniekiem, ka elektroniski saņemti dokumenti, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, ir ar identisku juridisko spēku, un likums nosaka, ka tie jāpieņem gluži tāpat kā jebkurš dokuments papīra formā. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka daļai darbinieku joprojām trūkst zināšanu par to, kā rīkoties ar elektroniskajiem dokumentiem, sekretariāts ir gatavs organizēt atkārtotu apmācību šajā iestādē.

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.