Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Finanšu plānošanā investīcijas ir tas izdevumu veids, kas tiek izmantots kā mainīgais lielums, un parasti piedzīvo samazināšanu, kas nepieciešamas apstākļos, piemēram, lai taupītu resursus kārtējo izdevumu segšanai – uzturēšanas izdevumiem, atalgojumam u.tml., ko strauji samazināt ir grūtāk. Tas bija vērojams arī iepriekšējās krīzes laikā, kad veiktās investīcijas ekonomikā saruka teju uz pusi. Straujāks investīciju samazinājums bija privātajā sektorā un 2009. gadā tas pārsniedza 43% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tomēr arī valdības investīciju “apcirpšana” bija būtiska, t.i., par 32%.

Šajā laikā, kad koronavīrusa Covid-19 izplatības apslāpēšanai ieviestie ierobežojumi izraisa ekonomiskās aktivitātes kritumu, valdība lēmusi par atbalsta pasākumiem krīzes seku mazināšanai. Pateicoties salīdzinoši atbildīgai fiskālajai politikai iepriekšējos gados, šoreiz finanšu resursus ekonomikas stimulēšanai Latvijas valdība var aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū un atbalsta sniegšanai īstenot pretciklisku fiskālo politiku. Ņemot vērā krīzes laika nepieciešamību, Eiropas līmenī iedarbināta vispārējā izņēmuma klauzula fiskālo nosacījumu ievērošanā, kas dalībvalstīm ļauj elastīgi rīkoties stimulēšanas pasākumu ieviešanā ekonomikas aizsargāšanai.

Papildu īstermiņa atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un mājsaimniecībām Latvijā šogad un nākamgad apstiprināts budžeta finansējums valsts līmeņa investīciju projektiem, t.sk. ceļu un tiltu sakārtošanai, infrastruktūras atjaunošanai veselības jomā, kā arī papildu finansējums zinātnei un pētniecībai. Valdība ir lēmusi palielināt pašvaldību aizņēmumu apmēru investīciju projektu īstenošanai, lielākoties ielu un ceļu izbūvei vai pārbūvei. Turklāt Latvijai investīciju veikšanai būs pieejams nozīmīgs finansējums no Eiropas atveseļošanās fonda. Šī finansējuma saņemšanai Latvijas valdībai turpmāko gadu būs aktīvi un pārdomāti jāstrādā pie investīciju plāna izveides, lai nākamo gadu laikā šos resursus ieguldītu tautsaimniecības attīstībā.

Valdības investīciju palielināšana var sniegt pozitīvu pienesumu ekonomikas izaugsmei divos veidos, tostarp īstermiņā valsts investīciju palielināšanai ir pozitīva ietekme uz kopējo pieprasījumu, t.i., iegādāto preču un apmaksāto pakalpojumu veidā. Savukārt ilgtermiņā efektīvas publiskās investīcijas var palielināt valstij piederošos aktīvus, bet ieguldījumi zinātnē, veselībā, infrastruktūrā var veicināt potenciālu saražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi panākot straujāku ekonomikas izaugsmi.

Pētījumi liecina, ka krīzes laikā valdības investīciju palielināšanai ir lielāka efektivitāte ekonomikas aktivitātes stimulēšanai. Latvijas Bankas ekonomistu vērtējums liecina, ka valdības izdevumu efektivitāte ir atšķirīga dažādos apstākļos. Ekonomikas stimulēšana ar valdības izdevumiem labāk darbojas, kad ekonomika attīstās lēni, valdības parāds ir zems un tas notiek valstīs ar mazāk atvērtu ekonomiku. Raugoties uz izdevumu kategorijām, būtiski piebilst, ka valdības patēriņa jeb kārtējo izdevumu (atalgojums, tēriņi par precēm un pakalpojumiem) efekts par katru papildu iztērēto eiro divu gadu laikā iekšzemes kopproduktu (IKP) palielina par 90 centiem, savukārt investīciju gadījumā efekts ir nozīmīgāks un divu gadu laikā IKP palielina par 1,1 eiro.

Valdības investīcijas jānovirza sabiedrībai nozīmīgās jomās

Valdības investīcijas ir viens no budžeta izdevumu virzieniem līdzās sociālajiem pabalstiem, atalgojumam valsts sektorā, norēķiniem par precēm un pakalpojumiem un subsīdijām/dotācijām nozarēm. Publisko investīciju īpatsvars tautsaimniecībā pēdējo piecu gadu laikā bija vidēji 5% no IKP. Lai arī šāds apjoms izklausās pārāk mazs, tomēr tas līdzinās ziemeļu kaimiņa – Igaunijas – publisko investīciju līmenim, kā arī ir lielāks gan par Lietuvas, gan Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni.

Kopumā tautsaimniecībā veiktās investīcijas nodrošina gan valsts, gan privātais sektors un jāatzīst, ka publisko investīciju daļa kopš 2000. gada bijusi vidēji 17% no valstī veiktajām investīcijām, tomēr pēdējos gados tai bijusi tendence palielināties un pērn īpatsvars sasniedza 21.5%.

Raugoties uz Baltijas valstu un ES vidējo valdības investīciju rādītāju, varētu rasties iespaids, ka Baltijas valstu reģionā viss ir kārtībā – katrā no šīm valstīm valdība rūpējas par sabiedriskās infrastruktūras veidošanu vai atjaunošanu. Tomēr šeit jāatzīmē, ka publisko investīciju apjomu veido divi finansēšanas avoti: nacionālais jeb budžeta ieņēmumi nodokļu un citu maksājumu veidā, kā arī ES struktūrfondu finansējums. Šīs tūkstošgades sākumā Latvijā valdības investīciju apjoms bija ļoti zems – zem 2% no IKP, turpretī Igaunijā tas būtiski neatšķīrās no pašreizējā līmeņa. Dažus gadus vēlāk situācija Latvijā būtiski mainījās un valdības investīcijas kļuva nozīmīgākas pirms iestāšanās ES un turpināja augšupejas ceļu, esot pilntiesīgai savienības dalībniecei. Nacionālā finansējuma palielināšana, kā arī piekļuve ES struktūrfondu finansējumam ir veicinājusi lielākas valdības tiešās investīcijas.

ES politikā struktūrfondu piešķiršanas mērķis ir reģionālo atšķirību izlīdzināšana valstu savienības ietvaros ekonomikas un sociālajā jomā. Tā, piemēram, Latvijā finansiāli ietilpīgākais Eiropas Reģionālās attīstības fonds sniedz finansējumu publiskās infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, tikmēr otrs lielākais fonds – Kohēzijas fonds – ir izveidots, lai finansētu liela mēroga infrastruktūras attīstības projektus Eiropā vides aizsardzības un transporta jomā. Atbilstoši Eiropas Centrālās bankas apkopotajiem datiem par ES budžeta kapitālajiem pārvedumiem valdībai, Latvijā saņemtais finansējuma apjoms pēdējo desmit gadu laikā svārstījies ap 1.3% no IKP, Lietuvā – 1.4% no IKP, Igaunijā – 1% no IKP, ES vidēji – 0.2% no IKP. Dalībvalstīs saņemtā finansējuma apmērs atšķiras tādēļ, ka ES budžeta finansējums sadales pamatdoma ir “jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk no ES budžeta tā saņem”, balstoties uz dažādiem kritērijiem. Tas norāda uz to, ka ir, tā sauktās finansējuma saņēmējvalstis, kas no ES budžeta saņem vairāk nekā tajā iemaksā, tajā skaitā arī Latvija, Lietuva un Igaunija, un ka ir turīgās valstis, kas iemaksā vairāk nekā saņem, piemēram, Vācija, Nīderlande, Dānija u.c.

Jaunākie pieejamie dati par investīciju sadalījumu pa jomām 2018. gadā rāda, ka gan Latvijā, gan pārējās apskatītajās teritorijās lielākie valdības kapitālie ieguldījumi ir transporta infrastruktūras izveidošanai un atjaunošanai, t.i., ceļi, tilti, dzelzceļš, ostas, utt., kas izdevumu dalījumā atbilstoši funkcionālajām kategorijām ietilpst pie ekonomiskās darbības (skatīt 3. attēlu). Latvijā no kopējiem šīs funkcijas izdevumiem transporta infrastruktūrai tiek novirzīts ap 80%, līdzīgi ir arī pārējās apskatītajās valstīs.

Pēc tam seko investīcijas aizsardzībā un izglītībā. Latvijā īpaši izceļas investīcijas aizsardzībai, kas pamatojams ar valdības lēmumu ar 2016. gadu stiprināt aizsardzības kapacitāti, līdz 2018. gadā kopējie aizsardzības izdevumi jau nedaudz pārsniedza 2% no IKP. Šīs rīcības rezultātā investīcijas aizsardzībai kopējā valdības investīciju struktūrā kļuvušas daudz nozīmīgākas – no vidēji 7% iepriekš līdz 19% 2018. gadā.

Valdības investīcijas izglītībai Latvijā un Igaunijā bijušas krietni virs ES vidējā līmeņa, līdzīgās daļās finansējumu atvēlot visiem izglītības līmeņiem. Latvijas Universitātes akadēmisko centru izveidošana un Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa izbūve un rekonstrukcija noteikti atzīmējami kā spilgtākie un finansējuma ziņā apjomīgākie projekti. Tikmēr arī pašvaldības ļoti aktīvi īstenojušas pirmsskolas un citu izglītības iestāžu rekonstrukcijas un modernizācijas projektus. Jāatzīmē, ka laika gaitā investīciju sadalījums pa jomām nav būtiski mainījies, izņemot iepriekš pieminēto aizsardzības jomu.

Salīdzinot ar situāciju pērn, šogad Latvijā prognozēts zemāks kopējo investīciju apjoms, bet gaidāms, ka valdības lēmumi par papildu līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūras attīstībā kaut nedaudz, tomēr balstīs ieguldījumu plūsmu. Zināms, ka investīciju apguvē – no ieceres līdz tās realizācijai – nepieciešams ilgāks laiks, tādēļ arī nākamajā gadā publiskās investīcijas turēsies salīdzinoši augstā līmenī. Ievērojams publisko investīciju dzinulis turpmākajos gados varētu būt ieguldījumi no saņemtā Eiropas atveseļošanās fonda finansējuma. Salīdzināšanai – Latvijai pieejamais finansējums teju 5 mljrd. eiro apmērā, tajā skaitā no aizdevumiem, sasniedz pēdējo četru gadu laikā valdības veikto investīciju apjomu.

Alternatīva publisko investīciju finansēšanā pastāv, bet tās izmantošana rūpīgi jāvērtē

Publisko investīciju veikšana ierasti prasa lielus finanšu resursus un to atvēlēšanu investīcijām bieži vien ierobežo budžeta iespējas vai finansējums tiek novirzīts akūtu vajadzību finansēšanai. Šādās situācijās uzvirmo runas par alternatīvu veidu publisko investīciju finansēšanā – publisko un privāto partnerību (PPP). Tas nozīmē, ka valdība pērk pakalpojumu no privātā sektora. Tomēr no ierastas pakalpojuma iegādes šis finansēšanas modelis atšķiras ar to, ka privātais partneris realizē projektu par saviem finanšu resursiem, savukārt publiskais partneris ilgtermiņā maksā par izveidotā projekta izmantošanu. Parasti tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem vai pat ilgāk.

Zināms, ka Latvijā senākā pagātnē īstenoti vairāki PPP projekti bērnudārzu izveidei, tomēr kopš iepriekšējās krīzes šādā veidā finansētie projekti nav realizēti. Šobrīd kā PPP projekts vistuvāk īstenošanai ir Ķekavas apvedceļa un Rīgas apvedceļa posma izbūves projekts, kur pašreiz norit iepirkuma procedūra. Būvniecības pabeigšana tajā ieplānota 2023. gadā.

Par vienu no galvenajiem valdības ieguvumiem uzskatāma privātā sektora iesaiste ar saviem finanšu līdzekļiem, zināšanām un pieredzi, kur konkurence samazinātu izmaksas un veicinātu inovācijas. Šī modeļa izmantošana palīdzētu “apiet” fiskālos ierobežojumus šobrīd, neradot papildu slogu budžetam, un vienlaicīgi veicinātu ekonomiku tagad, nevis brīdī, kad valdībai būs pieejami finanšu resursi. Tomēr šis ieguvums nav viennozīmīgs, jo uzņemtās saistības nākotnē būs jāizpilda un garais līguma izpildes periods palielina iespēju, ka to var ietekmēt ekonomiskā vai finansiālā krīze un citi neparedzami apstākļi. Riski, kas saistās ar projekta izpildi un izmaksām, tiek nodoti privātajam partnerim. Līgumā ietvertais nosacījums, ka samaksa par projekta īstenošanu ir balstīta uz izdarīto darbu rezultātiem, ir papildu stimuls privātajam partnerim laikus sasniegt projekta mērķus.

Lai arī rodas priekšstats, ka šis varētu būt vienkāršs risinājums “mūžīgajam” finansējuma trūkumam, tomēr šāda finansēšanas veida izvēlei ir savas ēnas puses. Viena no tām ir neadekvāta risku sadale starp valdību un privāto partneri. Iespējama situācija, ka privātais dalībnieks cer saņemt kompensāciju par risku uzņemšanos un tas valdībai var izmaksāt dārgāk. Ņemot vērā, ka šis ir sarežģīts un salīdzinoši neelastīgs process visa projekta īstenošanas gaitā (sākot ar sagatavošanos projektam un beidzot ar projekta īstenošanas menedžēšanu), pastāv grūtības prognozēt patiesās izmaksas, jo publiskais partneris vēlas zemāku cenu, savukārt privātais – nopelnīt, līdz ar to projekts var būt pārvērtēts vai nenovērtēts. Projekta īstenošanā vajadzīga regulāra uzraudzība, ko veic cilvēki ar atbilstošām prasmēm un kurus publiskajā sektorā var būt grūti piesaistīt un noturēt. Politiskais spiediens veikt projektu pēc iespējas ātrāk var novest pie nepārdomātiem lēmumiem projekta nepieciešamības izvērtēšanā un resursu ziņā.

Tomēr pamatā būtiski ir pārdomāti izvērtēt katra projekta nepieciešamību vai pamatotību, veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus, risku sadali starp iesaistītajām pusēm, ievērojot to, ka nepārdomātu lēmumu sekas var radīt negatīvu ietekmi uz valdības finansēm ilgākā laika posmā.

Noslēgumā – publisko investīciju lomu tautsaimniecībā var raksturot ar teicienu “klusie ūdeņi tie dziļākie”. Lai gan apjoma ziņā tās negūst virsroku pār privātajām investīcijām, tomēr publiskajām investīcijām ir būtiska loma valsts konkurētspējas noturēšanā un uzlabošanā. Turklāt ilgstošs valsts investīciju samazinājums laikā, kad ekonomikas izaugsme ir gausa, ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas kopējai valsts izaugsmei un sabiedrības labklājībai. Tādēļ Latvijas valdības lēmums par investīciju palielināšanu vērtējams atzinīgi, it īpaši tad, ja ieguldījumi būs pārdomāti un sekmēs ekonomikas attīstību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 6.aprīlim, bet par komandantstundas turpināšanu valdība vēl diskutēs, piektdien lēmusi valdība.

Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka komandantstunda turpināsies šajā nedēļas nogalē, bet par turpmāko plānots lemt nākamnedēļ. "Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās," norādīja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas

Db.lv, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvieši biežāk iegulda naudu pensiju fondos, igauņi un lietuvieši – nekustamajā īpašumā

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā no nākamās nedēļas darbu varēs atsākt nepārtikas preču veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no āra, kā arī frizētavas un skaistumkopšanas saloni, trešdien nolēmusi valdība.

"Šodien mūsu uzdevums ir izkustēties no vietas un paraudzīties, kā mums veiksies," norādījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Veikaliem, frizētavām un citiem individuālo pakalpojumu sniedzējiem būs vienam klientam jānodrošina vismaz 20 kvadrātmetru platība vai arī vienlaikus drīkstēs apkalpot tikai vienu klientu.

Tirgoties būs atļauts tiem veikaliem, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus un kuriem ir vai nu ieeja no āra vai atsevišķa ieeja, kuru izmanto vienīgi šā veikala apmeklētāji.

Valdība noraidījusi Lietuvas tirdzniecības uzņēmumu asociācijas vadītājas Rūtas Vaiņienes lūgumu palielināt atļauto tirdzniecības platību līdz 500 kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība skatīs izstrādāto jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu jeb pilnveidotos Ministru kabineta noteikumus Nr.360, pēc Sadarbības sanāksmes atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka konkrēti trīs jomās regulējums kļūs daudz skaidrāks.

Paredzēts, ka jaunie noteikumi noteiks pienākumu vakcinēties konkrētām profesijām. "Par to ir ilgi runāts un diskutēts. Plānojam to rīt valdības sēdē apstiprināt," akcentēja premjers.

Kariņš piebilda, ka trīs profesiju grupās noteikti būs pienākums vakcinēties, tomēr spēkā stāšanās datums tikšot precizēts otrdien gaidāmajā valdības sēdē. Vienlaikus plānots, ka starplaikā aizvien būs nepieciešama testēšana.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka attiecībā uz testiem būs dažādas situācijas. Viņš stāstīja, ka cilvēkiem, kuriem darba pienākumu izpildei vajadzēs vakcinēties, laikā līdz prasība stāsies spēkā - būs jāveic Covid-19 testi. Gadījumos, kad trīs noteikto profesiju pārstāvji būs uzsākuši vakcinācijas procesu, valdība apņemas viņiem testus apmaksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) apstiprinājusi AS "Tak investīcijas" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār ceļu būves uzņēmuma "Roadeks" līdzīpašnieci SIA "Brīvais kalns", informē KP.

"TAK investīcijas" saistītais uzņēmums SIA "Clean R" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu. Savukārt "Brīvais kalns" saistītais uzņēmums "Roadeks" nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu un šajā segmentā šo sabiedrību darbība pārklājas.

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas 

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA...

KP atzina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku saistīto uzņēmumu darbība pārklājas tieši autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, iestāde secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

"Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa iepriekš informēja, ka "Tak investīcijas" ir vienojusies par kompānijas "Brīvais kalns" iegādi, kļūstot par kompānijas 100% kapitāldaļu īpašnieku. Tādējādi "Tak investīcijas" kļūs arī par 50% "Roadeks" kapitāldaļu īpašnieku.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Tak investīcijas" pieder 24,9% "Brīvā kalna" kapitāldaļu. Vēl 75,1% pieder uzņēmumam SIA "Impo 10", kur patiesie labuma guvēji ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone.

Kompānija "Tak investīcijas" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 36 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs. 2019.gadā "Tak investīcijas" konsolidētais apgrozījums bija 55,499 miljoni eiro, bet peļņa - 3,553 miljoni eiro.

Savukārt kompānija "Roadeks" reģistrēta 1997.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,209 miljoni eiro. "Roadeks" kapitālā 50% pieder kompānijai "Brīvais kalns", 31,62% pieder Uldim Klaperim, bet vēl 18,38% - Jānim Ansviesulim.

2020.gadā uzņēmums strādāja ar 8,818 miljonu eiro apgrozījumu un 824 954 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma vēl neļaut 1. un 2.klašu skolēniem atgriezties klātienē, vienlaikus paredzot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai, preses konferencē žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre ilga Šuplinska (JKP).

Ministre norādīja, ka valdībā uz 9.februāri plānots iesniegt reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai. Sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) IZM izstrādās reģionālo pieeju un otrdien valdībai piedāvās savu skatījumu uz klātienes mācību atjaunošanu tajos novados, kuros epidemioloģiskā situācija būs gana droša.

"Ņemot vērā, ka jau augustā izstrādātas rekomendācijas, kā rīkoties katrā skolā, ļoti ceram uz šo reģionālo pieeju," uzsvēra Šuplinska.

Šodien valdībai bija jālemj par 1. un 2.klašu skolēnu mācību atsākšanu klātienē. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka balstoties uz VM ekspertu ieteikumiem, pieņemts lēmums vēl nesteigties un šo jautājumu atlikt, kamēr uzlabosies epidemioloģiskā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpus rindas pret Covid-19 vakcinējamās personas ir izraudzījusies valdība, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnām un atjaunotu pilnvērtīgu Ministru kabineta (MK) un Nacionālās drošības padomes (NDP) darbu klātienē, informēja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Lēmumu vakcinēt NDP un MK locekļus valdība konceptuāli pieņēmusi 4.februārī, bet 9.februārī valdība lēma par prioritārajām vakcinējamo personu grupām. Tad otrajā no tām ticis iekļauts "ierobežots skaits amatpersonu", ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus un nepieciešamību nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu.

Tāpat 9.februārī valdība nolēmusi, ka cilvēku iedrošināšanai vakcinēs sabiedrības viedokļu līderus jeb "vakcinācijas vēstnešus".

"Saskaņā ar šiem lēmumiem un pēc konsultācijām ar Ministru prezidentu [Krišjāni Kariņu (JV)], valdības locekļiem un Saeimas priekšsēdētāju [Ināru Mūrnieci (NA)] veselības ministrs uz vakcināciju 11. un 12.februārī aicināja NDP un MK locekļus un Saeimas amatpersonas, kuras vada parlamenta sēdes un ārlietu darbu," informēja Bindere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veselības ministra amata kandidātu partija "Kustība "Par!"" izraudzījusies tās līderi Saeimas deputātu Danielu Pavļutu, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.

Rīt, 7.janvārī, apvienības "Attīstībai/Par" Saeimas frakcija lems par Pavļuta virzīšanu ministra amatam no apvienības un aicinās uz tikšanos Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai vienotos par turpmāko sadarbību valdībā.

"Kustība "Par!"" apņēmusies darbu Kariņa valdībā turpināt, "lai lēmumi pandēmijas uzveikšanai balstītos zinātnē un veselības lietpratēju viedoklī, nevis politiskajā konjunktūrā". Partija vēloties rūpēties, lai krīze vēl tālāk nepadziļinātu nevienlīdzību sabiedrībā. Politiskais spēks sola "nemainīt kursu veselības aprūpē, valsts reformās un taisnīgākas sabiedrības veidošanā".

"Mēs ticam, ka Kariņš izdarīs secinājumus no pēdējo mēnešu notikumiem un centīsies valdību vadīt, spējot saredzēt ne tikai skabargas citu acīs, bet arī baļķus savējās," teikts "Kustības "Par!"" izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien apstiprinājusi jaunus ierobežojumus koronavīrusa izplatības iegrožošanai, kas jau no sestdienas, 12.decembra, būs jāievēro Austrumviru apriņķī, bet no pirmdienas, 14.decembra, lielākā daļa no tiem tiks attiecināta uz visu valsti.

No sestdienas uz trim nedēļām Austrumviru apriņķī tiks apturētas visas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes un aizliegta publisku pasākumu rīkošana. Ierobežojumi attieksies gan uz iekštelpām, gan brīvdabas pasākumiem. Tiks slēgti kinoteātri, teātri, koncertzāles, muzeji un izstāžu zāles, kā arī ēdināšanas iestādes, sporta klubi, peldbaseini, SPA un viesu izmitināšanas vietas.

Baznīcas varēs turpināt darboties, obligāti ievērojot prasību telpās neatrasties vairāk par 50% no iespējamā cilvēku skaita, nēsāt sejas aizsargmaskas, neatrasties kopā vairāk par diviem cilvēkiem un ieturēt vismaz divu metru atstatumu starp cilvēkiem un cilvēku grupām. Valdība arī aicinājusi baznīcas gādāt par drošību Svētā vakarēdiena laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Islande lidostā veiks Covid-19 testus, tā ļaujot izvairīties no karantīnas

LETA--AFP, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islande, kas ir veiksmīgi pakļāvusi kontrolei Covid-19 uzliesmojumu un proporcionāli iedzīvotāju skaitam veikusi vairāk testu nekā citas pasaules valstis, pavēstīja, ka plāno piedāvāt Covid-19 testus ielidojošajiem pasažieriem, šādā ceļā ļaujot viņiem izvairīties no 14 dienu karantīnas.

Apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits Islandē ir 1801, desmit sasirgušie aizgājuši no dzīves. Maijā apstiprināti vien trīs inficēšanās gadījumi.

Valdība pavēstīja, ka tā piedāvās testus pasažieriem, kas ielidos Keflavīkas lidostā, kas ir valsts vienīgā starptautiskā lidosta, vēlākais no 15.jūnija, un ka sākotnēji testus apmaksās valdība.

Valdība skaidroja, ka šobrīd vēl strādā pie risinājuma detaļām, tomēr norādīja, ka ceļotājiem vēlāk testu izmaksas būs jāatmaksā.

Kad ieceļojušie būs nodevuši paraugus testam, viņi varēs doties uz savām viesnīcām vai mājām. Ja testa rezultāts, kas būs pieejams tajā pat dienā, būs pozitīvs, viņiem karantīnā būs jāpavada vismaz 14 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts saistībā ar ierobežojumiem ārkārtējās situācijas dēļ būs kombinēts, paredzot atbalstu gan strādājošajiem, gan arī uzņēmumiem, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Tagad mums ir iespēja izvērtēt pozitīvo, iespēja izvērtēt negatīvo, un šī palīdzība būs kombinēta, jo tagad būs gan nozares, kurās, ja būs aizliegumi, būs dīkstāve, ja būs samazināts apmērs, tad būs subsidētās darbavietas," pauda ministrs.

Aktīvi gatavo priekšlikumus ārkārtējai situācijai 

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19...

Reirs minēja, ka arī atbalsta mehānismi, kas bija pieejami Covid-19 pirmajā vilnī pavasarī, bija ļoti veiksmīgi, ļaujot Latvijai šobrīd nonākt situācijā, kad bezdarba līmenis pēc ilga laika perioda ir mazāks nekā Igaunijā.

"Ieviešot šo dīkstāves pabalstu pavasarī, mēs devām atelpu uzņēmumiem un no apmēram 55 000 cilvēku, kas saņēma dīkstāves pabalstu, 40 000 tagad strādā tajās pašās darbavietās, kur viņi strādāja iepriekš," sacīja Reirs, piebilstot, ja nebūtu dīkstāves pabalstu, ja nebūtu subsidēto darbavietu, darba devējam nebūtu iespēja maksāt algu un šie cilvēki nonāktu bezdarbnieku statusā.

Tāpat ministrs pauda, ka vēl nevar pateikt, kuras tieši nozares saņemts atbalstu.

Jau vēstīts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, lems par ārkārtējās situācijas atjaunošanu Latvijā. Ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī.

Pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekš teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.

Likumā teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas teju divus miljardus

LETA, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas teju divus miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos papildus budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2021.gada budžetā papildus vēlas 1,8 miljardus eiro. Tikpat liela summa tiek prasīta 2022.gada budžetā, bet 2023.gada budžetā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai vēlas 2,14 miljardus eiro.

FM piebilst, ka saraksts nepārtraukti tiek precizēts, jo izskatīšanas gaitā notiek pasākumu precizēšana, kā arī no ministrijām tiek saņemta informācija par papildus pasākumiem.

Patlaban nav zināms, cik daudz 2021.gada budžetā būs pieejami papildus līdzekļi. Paredzams, ka 2021.gada budžeta iespējas būs zināmas šā gada augustā, kad tiks aktualizētas Latvijas makroekonomiskās prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru