Jelgavas cukurs sācis cukura realizāciju un prasīs kvotu ražošanai.

SIA Jelgavas cukurs dibinātājs Vladimirs Bičkovskis, kurš pazīstams arī kā nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs, sācis cukura realizāciju tirdzniecībā. Uzņēmējs stāsta, ka šobrīd tas ir lētākais cukurs valstī - 0,59 Ls/kg un pieejams Jelgavas cukura kapitāldaļu īpašniekiem, pārējiem pircējiem tas ir salīdzinoši dārgāks. Cukurs tiek ievests no Polijas un realizēts atsevišķos veikalos, kā arī izklaides un atpūtas klubā Imho club fasēts nelielos iepakojumos. Jelgavas cukurs sācis ražot arī tā saucamās cukura galvas no sulām, ko pazina jau Hercoga Bīrona laikos, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Tiesa, pieprasījums pēc šāda produkta esot milzīgs, īpaši Krievijā.

Zīmola Jelgavas cukurs īpašnieks Nordic Sugar pagaidām nekomentē SIA Jelgavas cukurs plānus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Nordic Sugar pieder preču zīme jeb zīmols Jelgavas cukurs, ko tas ražo un piedāvā pircējiem apvienojumā ar preču zīmi Dansukker, skaidro uzņēmuma pārstāve Iveta Zariņa.

«Jelgavas cukurs cauri gadiem ir saglabājis pircēju uzticību, un mēs darām visu, lai šī produkta jaunā kvalitāte atbilstu patērētāju prasībām un šī cukura tradīcijai. Diemžēl mums trūkst jebkādas informācijas par minēto jaundibināto uzņēmumu, tā darbības sfēru un biznesa mērķiem,» skaidro I. Zariņa, līdz ar to plašāki komentāri netiek sniegti.

Kā liecina Patentu valdes datubāze, figurālā preču zīme Jelgavas cukurs reģistrēta uz a/s Danisco Sugar vārda.

SIA Jelgavas cukurs jau saražojis pirmās cukura partijas un gatavojas pievērsties tā realizācijai. Sākotnēji uzņēmuma klienti varētu būt restorāni un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas jau iepazinušies ar šiem nišas produktiem un pauduši gatavību tos iegādāties.

SIA Jelgavas cukurs direktors Vladimirs Bičkovskis skaidro, ka pēc senajām receptēm plānots ražot triju veidu cukuru - no bērzu sulas, burkāniem un saldā krējuma. Vēl hercoga Bīrona laikos populārs bijis tieši cukurs no bērzu sulām un to labi zinot arī Krievijā. Vēl viena iecere ir gatavot tā saucamās cukura galvas, ko pazīst daudzviet pasaulē. Gatavo produkciju paredzēts realizēt uzņēmuma akcionāriem un veikalos. Cukurs būšot pieejams par zemākām cenām nekā veikalos - 0,55 - 0,65 Ls/kg.

Jelgavas cukurs pilnībā apmaksājis pamatkapitālu 3 000 Ls apjomā, liecina Lursoft informācija. Šobrīd kompānijas kapitāldaļas pieder vairāk nekā 10 īpašniekiem un tuvākajā laikā plānots piesaistīt jaunus.

Lai gan Jelgavas cukurfabrika darbību pārtrauca pirms trim gadiem, joprojām veikalos nopērkams Jelgavas cukurs.

Laikraksts Neatkarīgā pēc tirgotāju aptaujas secinājis, ka cukurs varētu pietikt vēl mēnesim vai pusotram.

Rimi Latvija informējis, ka patlaban tiek realizēta pēdējā piegāde, cukura pietiks mēnesim, pusotram un vairāk Jelgavas cukura nebūs. Arī Maxima Latvija visos veikalos patlaban nopērkams Jelgavas cukurs un tas varētu pietikt mēnesim.

Liepājas cukurs veikalos vairs nav nopērkams kopš 2008. gada rudens. Pēc pāris mēnešiem tirgū būs jauns zīmols Dansukker Jelgavas cukurs.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Vairāki ražotāji laikrakstam Dienas bizness pauduši viedokli, ka vairs nav iespējams nopirkt cukuru maisos lielākos apjomos, kas nepieciešams pārtikas produktu ražošanai.

PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informēja, ka katru mēnesi uzņēmums iepērk vienu tonnu cukura piena produktu ražošanai, taču šobrīd vairumtirdzniecības uzņēmums piedāvā cukuru tikai 1 kg paciņās, kura cena ir augstāka nekā mazumtirdzniecības veikalos. Uzņēmuma vadība par cukura iegādi maisos interesējusies arī Lietuvā, taču arī tur un Igaunijā situācija esot līdzīga un pieejams tikai paciņās fasētais cukurs. «Cukura problēma pastāv. Arī cukura cena ir cēlusies - pēdējais cukurs, ko iepirkām, maksāja 0,75 Ls/kg plus PVN, bet vēl iepriekš cukurs maisos bija par 0,71 Ls/kg. Taču veikalos cukura cena ir 0,65 Ls/kg,» skaidro PKS Straupe vadītājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nesodīs «privātās biržas» īpašnieku, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

FKTK ir sazinājusies ar izveidotās tirdzniecības platformas jeb interneta vietnes īpašniekiem SIA Jelgavas cukurs un lūgusi sniegt informāciju par mājaslapā ievietoto maldinošo informāciju. Pēc saņemtā skaidrojuma FKTK nekonstatēja finanšu instrumentu normatīvā regulējuma pārkāpumu, taču atkārtoti lūdza SIA Jelgavas cukurs līdz 12. augustam novērst neprecizitātes mājaslapā, lai tās apmeklētājiem nerastos maldinošs priekšstats par piedāvāto produktu un kapitāla tirgū notiekošajiem procesiem kopumā, informē FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Privātās biržas» mājaslapā būtībā esot neprecīza komerctiesiskā regulējuma izpratne, kā arī finanšu instrumentu tirgus regulējuma izpratne - piemēram, tiek pārdotas daļas, nevis akcijas, kā norādīts mājaslapā, norāda FKTK pārstāve.

Abu lielāko tirgotāju – Rimi un Maxima – iepirkumu menedžeri jau saņēmuši informāciju no vairumtirgotājiem par cukura cenas palielināšanu, informē Latvijas Avīze.

Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš stāstījis, ka šonedēļ vairumtirgotāju piegādātās cukura cenas palielinājušās par 6%. «Cenu cukuram veikalā vēl necelsim, vairumtirgotāja noteikto cenas pieaugumu ņemsim uz sevi. Taču, ja cenas cels vēl par sešiem vai septiņiem procentiem, būs jāceļ arī cena veikalā,» viņš sacījis. Tādējādi Maxima tīklā vēl kādu laiku cukura cena saglabāšoties 55 santīmi par kilogramu.

Arī Rimi Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa laikrakstam atzinusi, ka vairumtirdzniecības cenas ir pieaugušas. Arī Rimi izdomājis veidu, kā pagaidām daļai preces cenu necelt, – veikalā būs nopērkams cukurs lētākā plastikāta iepakojumā. Šādi iesaiņots cukurs saglabās pašreizējo Rimi cenu – 59 santīmus par kg. Savukārt cukurs ierastajā papīra iepakojumā būšot vidēji par pieciem sešiem santīmiem dārgāks.

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Rīgā, VEF kvartālā durvis vēris Latvijas amatnieku, pašmāju ražotāju produkcijas un darinājumu veikals "Cukurs Local gifts".

74 kvadrātmetru plašā veikala izveidē galvaspilsētā investēti vairāk nekā 7000 eiro.

Jaunās telpas būs ne vien dažādu amatnieku, dizaineru un mājražotāju izstrādāto produktu mājvieta, bet arī TL Candles darbnīca un radošā studija.

“Tieši pirms gada mēs atvērām savu pirmo veikalu Ropažos, kur tas drīz vien kļuva par iecienītu iepirkšanās vietu ne vien apkaimes iedzīvotājiem, bet arī attālākiem ciemiņiem - pie mums bieži viesojas no apmeklētāji no attāliem Latvijas novadiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši un ārzemju tūristi, kuri speciāli brauc uz Ropažiem, lai iegrieztos mūsu veikaliņā,” stāsta veikala dibinātāja Terēza Luksa.

FOTO: Bijusī autosportiste Ropažos izveido veikalu Cukurs 

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu...

Ideja par sava veikala atvēršanu Rīgā bija jau sen, tikai bija jāatrod īstā vieta. "Mūsu pircēji ir tie, kuri augstu vērtē tieši Latvijā ražoto unikālo produkciju. Protams, pandēmijas ierobežojumi liek pārvarēt dažādus iepriekš nebijušus šķēršļus, tomēr tas nav iemesls nolaist rokas un neiet uz priekšu. Mēs augam, un aug arī pircēji – manuprāt, arvien vairāk cilvēku izvēlas augstvērtīgus un kvalitatīvus Latvijā ražotus produktus un preces. Priecājos, ka mums sakrīt gaumes, jo veikala pārdošanas apjomi aug un mūs uzmeklē arvien jauni oriģinālu produktu cienītāji," piebilst T.Luksa.

Veikalā “Cukurs Local gifts” vietu raduši produkti ar vairāk nekā 150 mājražotāju, amatnieku un dizaineru zīmoliem. Piedāvājuma klāstā ir kosmētikas ražotāju produkti, keramiķu, pinēju un jauno sveču meistaru veikumi, dažādi gardumi un našķi. Veikals gādā arī par operatīvu produkcijas piegādi, mēģinot veidot sortimentu tā, lai piedāvātu iespējami vairāk tādu mazo ražotāju produkciju, kuru nevar nopirkt citur vai arī tā ir reti sastopama citos veikalos.

Uzņēmumu TL Candles T.Luksa nodibināja 2018.gadā, piedāvājot rokām darinātās, cilvēka veselībai un videi draudzīgās dabīgā sojas vaska sveces. Pakāpeniski uzņēmums paplašināja sortimentu, pievienojot jaunus, oriģinālus produktus – kazas piena ziepes, bārdas balzamu, lina tamborējumus veselīgai mazgāšanās procedūrai utml.

Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 82 975 eiro.

Mēnesī ap 30 – 40 darījumu – tāda ir «privātās biržas» darbības bilance.

Pērn paša izveidotās biržas dibinātājs Vladimirs Bičkovskis stāsta, ka galvenokārt darījumi ir nelieli – tiek pārdotas pa vienai, divām vai trim SIA Istrenka un SIA Jelgavas cukurs akcijām. Ja biržas sākotnējais mērķis bijis piesaistīt līdzekļus uzņēmumu kapitālam, tad šobrīd izveidojusies situācija, ka viens no kapitāldaļu īpašniekiem izpērk abu uzņēmumu akcijas, jo viņam kā esošam akcionāram ir priekšroka un tas apgrūtina jaunu īpašnieku piesaisti. Šobrīd vienam īpašniekam jau pieder ap 300 Jelgavas cukura kapitāldaļu un ap 150 Istrenkas kapitāldaļu. V. Bičkovskis vērtē, ka tas ir interesants gadījums, ar ko viņš kā privātbiržas veidotājs neesot rēķinājies. Tomēr kopumā svarīgākais neesot īpašnieku, bet gan darījumu skaits.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Turpmāk tirgū zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker.

Jāatgādina, ka dāņi par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvu, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas. Apvienošanās tika atļauta, nosakot saistošus noteikumus, kas paredz - maksimāli informēt patērētājus par izmaiņām piedāvājumā un dot iespēju ienākt tirgū citiem tirgus dalībniekiem, lai neveidotos viena komersanta monopolsituācija. Lai notiktu apvienošanās, dāņu kompānijai mēnesi pirms cukura izplatīšanas mazumtirdzniecībā Latvijas tirgū uzsākšanas jāorganizē reklāmas kampaņas laikrakstos un lielveikalos ar mērķi informēt patērētājus par to, ka turpmāk Jelgavas cukuru ražos dāņu kompānija. Kā otrs saistošais noteikums tika noteikts kombinētās preču zīmes izplatīšana safasētos iepakojumos, uz kuras jānorāda informācija par produkta izcelsmi, lai produkta patērētājam būtu pieejama visa informācija par produkta izcelsmi un ražotāju.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Eiropas Parlaments apstiprinājis jaunus, patērētajiem draudzīgus iepakojuma marķēšanas noteikumus augļu sulām un nektāriem. Mērķis esot nepieļaut iespējamu patērētāju maldināšanu ar sulu nosaukumu, ja tās pagatavotas no vairāku veidu augļiem, vai maldināt ar apgalvojumu, ka sulai «nav pievienots cukurs».

Parlaments apstiprinājis grozījumus 2001. gada direktīvā ar 585 balsīm - par, 33 - pret un 1 - atturas.

Ja produktu veido divu veidu sulas, tā pārdošanas nosaukumam turpmāk ir jāatspoguļo tā saturs, norāda deputāti. Piemēram, ja dzērienā ir 90% ābolu sulas un 10% zemeņu sulas, tam jāsaucas Ābolu un zemeņu sula. Šobrīd ir iespējams to pārdot ar nosaukumu Zemeņu sula. Ja dzērienā ir trīs vai vairāk dažādu augļu sulu, var lietot vispārīgus nosaukumus, piemēram, Vairāku veidu augļu sula.

Deputāti uzsvēra, ka patērētāji, īpaši diabēta slimnieki, vecāka gadagājuma cilvēki un tie, kas ievēro diētas, vēlas precīzas norādes par atšķirību starp sulu un nektāru, kā arī būt informēti par visiem pievienotajiem saldinātājiem.

SIA Positive Foods ir apvienojušies divi līdz šim nesaistīti veselīgo saldumu zīmoli Kalnup un Abra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Abu zīmolu «laulības» notikušas pagājušā gada februārī. SIA Positive foods īpašnieces ir Ilva Kavicka un Līga Kleina, katra sniedz savu artavu jaunajam uzņēmumam. «Visu laiku bija nemiers iekšā, ka vajag izvērst darbību plašāk un atrast partneri. Ar Ilvu esam pazīstamas vairāk nekā 15 gadus, kopš studiju laikiem. Izlēmām, ka kopā varēsim paveikt vairāk ne tikai Latvijā, bet arī eksportā,» atklāj L. Kleina.

L. Kleinai septiņus gadus piederēja latvisko lietu veikals Abra, kas šogad savu darbību beidzis. Nelielais veikaliņš, kas atradās Rīgā centrā, iepretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bija viens no pirmajiem, kur plauktos bija atrodamas tikai un vienīgi Latvijā darinātas lietas – dizaina priekšmeti, rotas, kosmētika, trauki, vīni u.c. «Meklēju veikalam dažādas izdzīvošanas iespējas. Beigās pat īsu brīdi apvienojos ar veikalu tīklu Lats. Neizdevās. Tomēr otra mana papildu nodarbošanās pēdējos četrus gadus bija želejas konfekšu veidošana no dabīgām sulām un ogām. Dažas šķirnes ir papildinātas ar riekstiem un cepumiem. Tāpat ar zīmolu Abra ražoju arī sēklu cepumus, kuriem nav pievienots cukurs un glutēns,» stāsta L. Kleina.

Pārtikas cenas pasaulē šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, palielinājušās par 1,3%. Tas ir pirmais pārtikas cenu pieaugums pēdējo piecu mēnešu laikā.

Kā vēsta Reuters, atsaucoties uz Apvienoto nāciju pārtikas aģentūras informāciju, cenu pieaugumu veicināja dārgāks cukurs, graudaugi un pārtikas eļļas.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss, kas mēra ikmēneša cenu izmaiņas noteiktam pārtikas produktu grozam, kurā ir graudaugi, pārtikas eļļas, piens, gaļa un cukurs, oktobrī sasniedza 205,8 punktus, kas mēneša griezumā ir pieaugums 1,3% apmērā.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija arī palielinājusi savas prognozes attiecībā uz pasaules graudaugu produkciju 2013./2014. gadā. Organizācija šobrīd prognozē, ka pasaulē tiks saražoti 2,498 miljardi tonnu graudaugu, kas ir par 10 miljoniem tonnu vairāk nekā organizācija prognozēja šā gada oktobrī.

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

«Ekonomiski tas ir visai problemātiski», tā par iespējām atjaunot cukura nozari Latvijā Latvijas Radio sacīja Zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Zemkopības ministrija nenoliedz nevienu iniciatīvu, bet investoriem ir jāsaprot, ka valsts atbalsta nebūs, sacīja ministre. Viņa gan atzīst, ka cukura nozares reforma Eiropas Savienībā nebija veiksmīga. Tomēr Straujuma uzsver, ka Latvijā lēmumu pieņēma paši uzņēmēji, saņemot pietiekoši lielas kompensācijas. Šobrīd ministre neredz iespējas pirkt kvotas no citām valstīm, taču, lai par to būtu pilnīga pārliecība, šobrīd tiek gaidīts skaidrojums no Eiropas Komisijas.

DB jau vēstīja, ka uzņēmējs Vladimirs Bičkovskis nodibinājis SIA Jelgavas cukurs un plāno vērsties Zemkopības ministrijā ar lūgumu piešķirt cukura ražošanas kvotu 2013. - 2014. gadam. Cukuru plānots ražots no cukurbiešu sulas, ko paredzēts importēt no Polijas.

Zemkopības ministrija lūgs skaidrojumu Eiropas Komisijai par cukura ražošanas kvotu.

Pēc dalības pārtraukšanas vienotajā ES cukura tirgū šobrīd ražošanas kvota Latvijai ir nulle, taču uzņēmēji interesējas, vai būtu iespējams kvotu iegādāties no citām valstīm.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dace Freimane skaidro, ka šobrīd pēc ES regulām nav paredzēta iespēja, ka kāda no dalībvalstīm varētu iegādāties cukura ražošanas kvotu no citas dalībvalsts. Taču lai būtu pilnīga pārliecība, ka šāda iespēja nepastāv, ZM tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli Eiropas Komisijai ar līgumu skaidrot šo situāciju.

Pagaidām neviens uzņēmējs ZM nav vērsies ar lūgumu piešķirt kvotu cukura ražošanai. Db jau vēstīja, ka uzņēmējs Vladimirs Bičkovskis nodibinājis SIA Jelgavas cukurs un plāno vērsties ministrijā ar lūgumu piešķirt cukura ražošanas kvotu 2013. - 2014. gadam. Nepieciešamais kvotas apjoms - 48 tūkstoši t. Pēc kvotas piešķiršanas pusgada laikā SIA Jelgavas cukurs esot gatavs dot bankas garantijas jaunas ražotnes būvniecībai Jelgavā.

Teju katras kafejnīcas ēdienkartē atrodams kāds augļu dzēriens, un arī veikalu plauktos līdzās ārzemju smūtiju ražotājiem redzamas vietējās alternatīvas.

Pašmāju patērētājiem ir izvēle šajā produktu kategorijā, teic SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Veikalu plauktos parādās arvien vairāk šāda veida produktu. Ir cilvēki, kuri rūpīgi lasa sastāvu, bet ne visiem tas ir svarīgs. Tāpat ir ļaudis, kam rūp, vai produktam ir pievienots cukurs vai ūdens. Citiem ir svarīga cena. E. Martinsone gan norāda, ka reizēm tie produkti, kam pievienots ūdens, rezultātā maksā tikpat, cik tie, kam nav pievienots, kas «izskatās» dārgāki. «Par saviem produktiem varam likt roku uz sirds, ka tie visi ir tīri, dabīgi, pilnvērtīgi, nekas nav šķaidīts,» uzsver uzņēmēja.

To, ka pēdējā laikā šādi produkti kļūst populārāki, nosaka vairākas tirgus un cilvēku ieradumu tendences, teic Raitis Avots, SIA Orkla Foods Latvija mārketinga direktors un zīmola Gutta pārstāvis. Aizvien attīstās līdzņemamo ēdienu koncepcija – cilvēki iecienījuši produktus, kurus steidzīgajā ikdienā var ērti «paķert līdzi», lietot ceļā. Viņš uzskata, ka smūtiji tirgū ir uz palikšanu un ka šī kategorija attīstīsies un augs vēl lielāka.

Mēneša laikā Getliņos ienāksies 200 tonnas oranžu tomātu, bet pašlaik nav skaidrs mehānisms, ko ar tiem iesākt.

Pastāv vairāki iespējamie varianti, kā realizēt šo produkciju - rīkot izsoli, uzdāvināt to kādam no pašvaldības uzņēmumiem, piemēram, Zoodārzam vai organizēt cenu aptauju un par augstāko piedāvāto cenu pārdot tomātus vairumā kādam citam dārzeņu ražotājam vai tirgotājam. Protams, tos var atkal pārstrādāt enerģijā kopā ar atkritumiem.

Cerības par eiro ieviešanu nav rožainas

Pagaidām neizskatās, ka Latvija 2012. gadā spēs izpildīt kritērijus eiro ieviešanai 2014. gadā. Šobrīd par svarīgāko jautājumu izvirzās 2012. gada budžets, kā arī valsts obligāciju nosacījumi.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzlabojis proteīna dzēriena Lakto PRO sastāvu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Samazinot pievienotu cukura daudzumu teju uz pusi, Lakto PRO tagad ir starp proteīna dzērieniem ar viszemāko cukura daudzumu. Receptes uzlabošanā un jauna produkta izstrādē uzņēmums ir ieguldījis vairāk nekā 25 tūkstošus eiro. Bet kopējās investīcijas, kuras Food Union šogad veicis Lakto PRO zīmola attīstībā, ir gandrīz 150 tūkstoši eiro.

Lakto PRO ir dabiski raudzēts piena dzēriens, kas bagātināts ar dabīgu piena proteīnu. Tā sastāvā tagad ir tikai 7,4 līdz 7,8 g ogļhidrātu, no kuriem ap 4 g ir dabīgais piena cukurs un tikai 3.4-3.8 g ir pievienotais cukurs. Dabīga piena proteīna daudzums ir palicis tāds pats – 20 grami jeb optimāla deva, kas dod spēku un veicina muskuļu masas pieaugumu. Produkts tiek ražots no Latvijas piena, pievienojot L. acidophilus un Bifidobacterium pienskābās baktērijas.