Ražošana

Gulbenes novadā būvēs vairākus ražošanas objektus

Dienas Bizness, 19.06.2013

Jaunākais izdevums

Gulbenes novada būuvalde izsniegusi plānošanas un arhitektūras uzdevumus vairākām ražošanas objektu būvniecības iecerēm, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Mēbeļu ražotāja SIA Avoti SWF Lizuma pagastā plāno būvēt gultu ražošanas cehu, SIA Site Nature parks Litenes pagastā vēlas izveidot mājas apstākļos ražotu produktu pirmsapstrādes cehu, vēsta medijs.

Tikmēr Druvienas pagasta SIA Dzirnavkalns J plāno būvēt kokapstrādes darbnīcu, kā arī atpūtas kompleksu un naktsmītņu namu. SIA LatGran Daukstu pagastā plāno celt koksnes granulu ražošanas cehu.

Savukārt Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas Vidzemes agroekonomiski kooperatīvā sabiedrība Beļavas pagastā grasās ierīkot graudu pirmapstrādes kompleksa gāzes apgādi, noskaidrojis medijs.

Zemnieku saimniecība Gundegas Daukstu pagastā iecerējusi būvēt pakaišu kūtsmēslu krātuvi, bet zemnieku saimniecība Purmalas Galgauskas pagastā - cūku kūti. Savukārt zemnieku saimniecība Torņkalns Galgauskas pagastā plāno celt graudu novietni.

Tāpat saņemti arī septiņi juridisko un fizisko personu pieteikumi meliorācijas darbu veikšanai objektos Rankas, Stradu, Daukstes pagastā un Jaungulbenē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reģionu vadītāji: Mazie uzņēmumi reģionos nākamgad bankrotēs

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

IKEA mēbeļu ražotājam izsniedz finansējumu jaunas koka skaidu granulu rūpnīcas izveidei

Lelde Petrāne, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Avoti SWF par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 10 miljonu eiro apmērā jaunas koka skaidu granulu ražošanas rūpnīcas izveidei.

Jaunā rūpnīca atradīsies Gulbenes novada Lizumā, turpat kur šobrīd ir izvietota SIA Avoti SWF mēbeļu ražošanas rūpnīca. SIA Avoti SWF ir lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā, kas jau teju divdesmit gadus izpilda globālās IKEA tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka. Neto apgrozījums 2015.gadā veidoja 28,7 miljonus eiro.

SIA Avoti SWF vadītājs Uldis Misiņš norāda, ka lēmums investēt koka skaidu granulu ražotnē pieņemts, ņemot vērā ievērojamos koka skaidu un šķeldas atlikumus, kas rodas mēbeļu ražošanas procesā. Tādejādi tiks veikta to tālāka apstrāde un radīta papildu pievienotā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Valsts meži (LVM) plāno iznomāt meža zemi Lizuma pagastā masīvkoka mēbeļu ražotājam SIA Avoti SWF jauna ražošanas ceha būvniecībai, paredz valsts sekretāru sanāksmē izskatītais rīkojuma projekts.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, Avotiem SWF uz 12 gadiem tiks izīrēts zemes gabals 0,4323 hektāru platībā Gulbenes novada Lizuma pagasta Lejasciema meža iecirkņa teritorijā.

Plānots, ka zemes nomas maksa uzņēmumam tiks noteikta 746 eiro gadā, ieskaitot arī nekustamā īpašuma nodokli.

Uzņēmums, kas kopš 1998.gada sadarbojas ar Zviedrijas koncernu Ikea, minētajā teritorijā plāno būvēt ražošanas cehu, pievadceļu un kokmateriālu izvietošanas laukumu. Projektā paredzēts investēt ne mazāk kā piecus miljonus eiro un izveidot papildus 50 jaunu darba vietu, teikts skaidrojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Avoti SWF saņems UIN atlaidi 12,5 miljonu eiro investīcijām jaunas ražotnes izveidē

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 11. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Avoti SWF investīciju projektam Eksperimentālas granulu ražotnes izveide, informē EM.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus ieviest ražošanā augstvērtīgas koksnes granulas, kas tiks ražotas no kokapstrādes ražošanas atgriezumiem un mazvērtīgas koksnes, iegūstot produktu ar lielu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Kopumā SIA Avoti SWF investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 12 549 800 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3 137 450 eiro apmērā.

SIA Avoti SWF ir dibināts 1994. gadā un atrodas Gulbenes novadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem masīvkoka mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Baltijā un tā stabilo attīstību veicinājusi ilgtermiņa sadarbība kopš 1998.gada ar IKEA SUPPLY AG, kas ir viena no lielākajām mēbeļu un interjera preču veikalu ķēdēm pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.

Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī piedzīvota kārtējā siltā ziema un granulu cenas ir samazinājušās par aptuveni 20%, Latvijā šogad darbu sāk divas jaunas granulu rūpnīca, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas apjomi 2016. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2015. gadu. Teju neviens granulu ražotājs nav spējis sasniegt prognozētos apjomus. Arī 2017. gada prognozes ir visnotaļ pieticīgas, taču nākotnē uzņēmēji raugās optimistiski, cerot uz granulu cenas pieaugumu un Ziemeļamerikas ražotāju konkurētspējas samazināšanos Eiropā.

Šī gada sākumā Brocēnos darbību sākusi SIA Pellet 4Energia, bet šoruden granulu ražošanu izvērsīs SIA Avoti SWF rūpnīca Lizumā. Koksnes granulu rūpnīcu Brocēnos būvēs arī Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder pēc ražošanas apjomiem lielākie granulu uzņēmumi Latvijā – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu 5,4 miljonu eiro apjomā SIA Broceni Pellets, kas jaunajā rūpnīcā plāno investēt 21,6 miljonus eiro. MK piešķīris nodokļu atlaides 3,1 miljona eiro apjomā arī skaidu granulu rūpnīcas būvētājiem SIA Avoti SWF, kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums jau teju divdesmit gadus izpilda globālās Ikea tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 10,7 miljonus eiro, Lizumā būvēs koģenerācijas staciju

Zane Atlāce - Bistere, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koģenerācijas elektrostacijas Avoti būvlaukumā Lizuma pagastā otrdien, 9.februārī svinīgi tika iebetonēta laika kapsula, atstājot nākamajām paaudzēm vēstījumu, tās dienas avīzi un naudu, informē Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica.

Plānots, ka jau šī gada nogalē te sliesies koģenerācijas elektrostacija, kas ražos elektrību, siltumu un nodrošinās vismaz 5 darba vietas – stacijas vadītājam un operatoriem.

Veiksmes darbos un turpmākajā attīstībā būvniekiem, projektētājiem un darbu pasūtītājam SIA Avoti SWF īpašniekam Uldim Misiņam vēlēja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis un Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars. Savu svētību deva arī katoļu draudzes mācītājs.

Koģenerācijas elektrostacija ražos elektrību no šķeldas. Vispirms tiks dedzināta šķelda, pēc kuras tiks saražots tvaiks. Ar tvaika palīdzību tiks griezta turbīna, šādā veidā saražojot elektrību un papildus – siltumu. Koģenerācijas elektrostacijas elektriskā jauda būs 3 megavati, bet siltuma jauda būs 11 megavati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai būs pieejami 75 miljoni eiro

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

Pašvaldībām pieejamais ERAF atbalsts programmas otrās un trešās kārtas ietvaros ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, informē CFLA.

Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktūras attīstību pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.

CFLA izsludinājusi atlasi programmas otrās un trešās kārtas ietvaros - iesniegt projektus ir uzaicinātas un tiks aicinātas reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un vairākas novadu pašvaldības. Otrās kārtas ietvaros projektus iesniegs Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība, savukārt trešās kārtas ietvaros - Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atlikta jaunās granulu rūpnīcas būvniecība Brocēnos

Kristīne Stepiņa, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas un eksporta apjomi 2017. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2016. gadu. Pamanāmāko kritumu piedzīvojuši Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Katrs no šiem uzņēmumiem aptuveni par 100 tūkstošiem tonnu atpaliek no pagājušajā gadā prognozētajiem apjomiem; pērn tie bija ievērojami mazāki nekā 2016. gadā. Arī šī gada plāni AS Graanul Invest piederošajiem uzņēmumiem ir visnotaļ pieticīgi, lielas investīcijas ražošanas attīstībā netiks veiktas, kā arī iesaldēta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos.

2017. gadā granulu eksports samazinājās par 1,5% – ārvalstīs tika realizēti 1,59 miljoni tonnu produkcijas par 183,2 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati. Lai arī lielie ražotāji samazināja apjomus, eksporta kritums nebija tik liels, jo pērn darbu sāka divas lielākas rūpnīcas – SIA Pellet4Energia Brocēnos un SIA Avoti SWF ražotne Gulbenes rajona Lizumā, kā arī vairāki uzņēmumi izveidoja nelielas ražotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotājus IKEA ienākšana nav nobiedējusi - apgrozījums aug

Māris Ķirsons, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas apmēbelēšana, lielāki pārdošanas apjomi pašu mājās un ārvalstīs ļāvuši mēbeļu ražotājiem kāpināt ieņēmumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina apkopotie dati par 24 lielākajiem mēbeļu un to detaļu ražotājiem 2014. gadā. Neto apgrozījuma kāpumu uzrāda vairums komersantu, kaut gan ir daļa uzņēmumu, kuriem pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu tas ir krities. Būtisku neto apgrozījuma palielinājumu turpina demonstrēt SIA Avoti SWF, SIA Daiļrade koks, SIA Kvist. Neto apgrozījuma kritums ir tikai dažiem no nozares lielākajiem spēlētājiem.

Vairāku faktoru summa

«Vairāku faktoru summārais efekts,» mēbeļu ražotāju veiksmīgā pērnā gada recepti izskaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Katram ražotājam ir sava panākumu recepte. «Vienai grupai ražotāju veiksmes pamatā ir viens liels pasūtītājs, citiem – iekšējā tirgus atdzīvošanās, vēl citiem – jauni ārvalstu pircēji vai arī esošo pircēju lielāki pasūtījumu apjomi,» stāsta A. Einauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par investīcijām ražotnes izveidē SIA Vika Wood saņems UIN atlaidi 2,6 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Labākie uzņēmumi vides jomā saņem Zaļās izcilības balvas

Dienas Bizness, 10.12.2015

SIA "ZAAO" valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais (no labās), Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova un "Zaļās izcilības balvas" laureāta uzņēmuma jurists Edgars Atlācis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai godinātu labākos uzņēmumus vides jomā, no šī gada Valsts vides dienests (VVD) ieviesis apbalvojumu Zaļās izcilības balva. Augstāko vērtējumu saņēmusi atkritumu apsaimniekotāja SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO), informē VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

ZAAO saņēma 14 punktus, kas ir maksimālais iespējamais novērtējums.

13 punktu novērtējumu saņēma tādi uzņēmumi kā SIA AGA, SIA Cemex, AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuve un AS Valmieras stikla šķiedra.

12 punkti piešķirti uzņēmumiem SIA Avoti SWF, SIA Intergaz, AS Latvenergo par Tec - 1 un Tec - 2 darbību, SIA Rubate Metal, SIA Ulbroka, AS Latvijas Finieris meitasuzņēmumam RSEZ SIA Verems, SIA Vika Wood un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī.

11 punktus saņēmuši tādi uzņēmumi kā SIA Baltimar VT, SIA Daugavpils ūdens, SIA EuroMaint Rail, SIA HGF Rīga, SIA Neste Latvija par divu automātisko degvielas uzpildes staciju darbību Ventspilī, RSEZ AS Rēzeknes dzirnavnieks un AS Rīgas siltums par visu desmit siltumcentrāļu un katlumāju darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par investīcijām jaunu ražotņu izveidē SIA Līgo Auto saņems UIN atlaidi 11,4 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru