Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz izveidot 96 vietējās pašvaldības – novadus un 9 republikas pilsētas.

"Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt visai teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru un līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos," atzīst ministrs A.Štokenbergs.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka reforma ļaus ietekmēt līdzekļus: Reforma ļaus taupīt.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums paredz izveidot šādas vietējās pašvaldības:

Gulbenes zvērsaimniecības elektrības parādu dēļ, bez elektroenerģijas paliks arī tuvākās apkārtnes iedzīvotāji.

Tā kā SIA Gulbenes zvērsaimniecība ir izveidojies elektroenerģijas parāds 7058.56 Ls a/s Latvenergo, energokoncerns apsver piegādes pārtraukšanu uzņēmumam. «Parāds veidojies sistemātiski, esam mēģinājuši slēgt vienošanās, diemžēl klients tās neievēro, līdz ar to vienīgais ceļš ir elektroenerģijas atslēgšana,» Db informēja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Situāciju sarežģī tas, ka pie SIA Gulbenes Zvēraudzētava uzskaites ir pieslēgti iedzīvotāju sektora klienti – šāda situācija ir izveidojusies vēsturiski, jo 0,4kV tīkli pieder zvēraudzētavai. Neviens no šiem iedzīvotājiem nav a/s Latvenergo klients. Iedzīvotājiem par elektroenerģijas piegādi un apmaksu norēķinās ar SIA Gulbenes Zvēraudzētava. A/s Sadales tīkls elektroenerģijas piegādi nodrošina SIA Gulbenes zvēraudzētavai, kas savukārt tālāk pa saviem elektrotīkliem to piegādā iedzīvotājiem dzīvojošiem šī ražošanas objekta teritorijā. Vēl sarežģītāk ir tas, ka Gulbenes Zvēraudzētavai tiek piemērots mazāks tarifs nekā iedzīvotājiem.

Gulbenes tūristu vilcieniņš 1.maijā atklās sezonu, piedāvājot doties 9 kilometrus garā izzinošā ekskursijā, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Tūrisma vilcieniņš Gulbenes ielās brauks ar ātrumu 25 kilometri stundā. To paredz šā elektriskā transportlīdzekļa lietošanas noteikumi, kurus apstiprināja 24.aprīļa domes sēdē. Vilcieniņš kursēs ik pēc stundas. Pirmdienas būs brīvdienas. Vilcieniņa maršruts: Gulbenes kultūras centrs – Dzelzceļa stacija - Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs/ Vecgulbenes muižas komplekss - Spārītes parks - Gulbenes kultūras centrs.

Vilcieniņa pieturvietas būs gulbja formā. Pirmā pietura jau ir uzstādīta pie Gulbenes kultūras centra. «Pieturvietās vilcieniņš varēs uzņemt cilvēkus, kuri vēlēsies doties ekskursijā, taču būs arī tādi brīži, kad visas sēdvietas būs aizņemtas ar grupu ekskursantiem, tad diemžēl noteiktajā maršrutā cilvēki uzņemti netiks. Galvenais ekskursijas maršruta sākumpunkts un galapunkts būs pie Gulbenes kultūras centra,» informējusi pašvaldības aģentūras Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs direktore Iveta Kovtuņenko.

Neomulīga ainava paveras acij, stāvot iekšpus Gulbenes alus brūža iežogotajai teritorijai. Ir sajūta, ka tā pamesta steigā. Zeme ir piebirusi sīkām, smalkām stikla lauskām kā pēc sprādziena, pieredzēto atstāsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Pagalmā pie ceriņu krūma zemē guļam manāma prāva kaudzīte alus etiķešu: gaišais pasterizētais alus Vecais draugs, Vidzemes alus, Arnolda... 2007. gada oktobrī SIA Gulbenes alus darītava uzsāka Barona gaišā alus ražošanu, tā atdodot godu baronam fon Volfam, kurš 1811. gadā izveidoja Gulbenē iesala dedzinātavu, ko varot uzskatīt par Gulbenes alus darītavas pirmsākumu. Tas bijis teju pēdējais skaistais žests. Un 2009. gada sākumā uzņēmums pilnībā pārtrauca alus ražošanu apgrozāmo līdzekļu nepietiekamības dēļ. Atsākt šodien vairs nebūtu iespējams, jo ir izlauztas un aizvestas visas alus darīšanai nepieciešamās iekārtas, secinājusi Dzirkstele.

Gulbenes novada dome laidusi klajā jau otro suvenīrmonētu, kas šoreiz veltīta Gulbenes novada simbolam, regulāri kursējošajam šaursliežu dzelzceļa vilcienam – Gulbenes-Alūksnes bānītim, informē domes pārstāvji.

Monētas aversā iekalts bānītis, bet monētas reverss visām Latvijas monētām ir vienots - centrā Latvijas kontūrkarte ar 4 zvaigznēm katrā malā, ietverot vārdus Latvian Heritage un Collection Coin. Monēta ir iepakota četrās dažāda dizaina kartiņu/kapsulas iepakojumā.

Viena no monētas kartiņām vēsta par skaistāko Gulbenes leģendu – barona Heinriha fon Volfa un viņa sievas baroneses Marissas mīlas stāstu. Kartiņas dizains atklāj arī līdz šim nepublicētu pāra foto. Nu ir iespējams par Marissu ne tikai klausīties nostāstus, bet arī aplūkot daiļavu, kas reiz laupījusi barona fon Volfa sirdi. Pagaidām vēsture klusē, kur un kā abi iepazinušies, bet kāzu laikā Heinriham bija 32 gadi, bet Marissai tikai 18. Nostāsti vēsta, ka Heinrihs Marisu tik ļoti mīlējis, ka kādā dzimšanas dienā uzdāvinājis viņai nelielu pili - Vecgulbenes muižas Sarkano pili, bet citā – licis izrakt dīķi lielā M burta veidā.

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

No 269 klasēm, kas 2007. gada nogalē deva solījumu atturēties no smēķēšanas, piedaloties Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) rīkotajā ikgadējā projektā Nesmēķējošā klase 2008, šobrīd dalību turpina 175 klases jeb 65% no sākotnējā klašu skaita, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot saņemtās skolēnu atskaites par spēju atturēties no smēķēšanas pirmajā projekta mēnesī, SVA veselības veicināšanas speciālisti secināja, ka 13 klasēs (5%) atklājies kāds smēķēšanas gadījums, savukārt 83 klases (30%) tiek atskaitītas no dalības projektā, jo nav ievērojušas projekta nosacījumus un nav atsūtījušas atskaites par decembra mēnesi. Tātad 94 klases ir zaudējušas iespēju piedalīties projektā un cīnīties par galveno balvu – iespēju klases kolektīvam pavadīt kopīgu aktīvās atpūtas nedēļas nogali.

Dalību projektā turpina 7. un 8. klašu skolēni šādos Latvijas rajonos: 11 skolās Alūksnes pilsētā un rajonā, 4 skolas Aizkraukles pilsētā un rajonā, 11 skolās Balvu pilsētā un rajonā, 3 skolās Bauskas pilsētā un rajonā, 9 skolās Cēsu pilsētā un rajonā, 21 skolā Daugavpils pilsētā un rajonā, 2 skolās Dobeles rajonā, 8 skolās Gulbenes pilsētā un rajonā, 7 skolās Jēkabpils pilsētā un rajonā, 4 skolās Jelgavas pilsētā un rajonā, 3 skolās Jūrmalā, 8 skolās Krāslavas rajonā, 3 skolās Kuldīgā, 5 skolās Liepājas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ludzas rajonā, 12 skolās Madonas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ogres pilsētā un rajonā, 12 skolās Preiļu pilsētā un rajonā, 10 skolās Rēzeknes pilsētā un rajonā, 22 skolās Rīgas pilsētā un rajonā, 3 skolās Saldus pilsētā un rajonā, 3 skolās Tukuma pilsētā un rajonā, 3 skolās Talsu pilsētā un rajonā, 2 skolās Valkas rajonā un 3 skolās Valmieras pilsētā un rajonā.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) rīkotajā projektā Nesmēķējošā klase 2008 turpina piedalīties 120 klases jeb 45% no sākotnējā klašu skaita, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kopumā pēc trīs projekta mēnešiem no dalības izstājušies jau 55% no sākotnējo 269 klašu skaita. Pēc pirmā projekta mēneša no dalības projektā izstājās 94 klases, pēc otrā projekta mēneša - 35 klases, bet pēc trešā – vēl 20 klases.

Pēc saņemtajām skolēnu atskaitēm par trešo projekta mēnesi secināts, ka 7 klasēs atklājies kāds smēķēšanas gadījums, savukārt 13 klases nav atsūtījušas atskaites.

Dalību projektā turpina 7. un 8. klašu kolektīvi šādos Latvijas rajonos: 7 klases Alūksnes pilsētā un rajonā, 3 klases Aizkraukles pilsētā un rajonā, 8 klases Balvu pilsētā un rajonā, 2 klases Bauskas pilsētā un rajonā, 6 klases Cēsu pilsētā un rajonā, 14 klases Daugavpils pilsētā un rajonā, 1 klase Dobeles rajonā, 5 klases Gulbenes pilsētā un rajonā, 5 klases Jēkabpils pilsētā un rajonā, 3 klases Jelgavas pilsētā un rajonā, 8 klases Krāslavas rajonā, 2 klases Kuldīgā, 4 klases Liepājas pilsētā un rajonā, 3 klases Ludzas rajonā, 5 klases Madonas pilsētā un rajonā, 3 klases Ogres pilsētā un rajonā, 9 klases Preiļu pilsētā un rajonā, 8 klases Rēzeknes pilsētā un rajonā, 14 klases Rīgas pilsētā un rajonā, 2 klases Saldus pilsētā un rajonā, 3 klases Tukuma pilsētā un rajonā, 2 klases Talsu pilsētā un rajonā, 1 klase Valkas rajonā un 2 klases Valmieras pilsētā un rajonā.

Aprīļa beigās SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” Gulbenes novada pašvaldības izsolē iegādājās bānīša ritošo sastāvu, kas paredzēts pasažieru pārvadājumiem.

Šim nolūkam piesaistīts SEB bankas finansējums 60 000 eiro apmērā, piesaistot ALTUM portfeļgarantiju 48 000 eiro apmērā.

Ritošais sastāvs, kā arī sliežu ceļi, būves un ēkas ir kompleksais Gulbenes – Alūksnes šaursliežu dzelzceļa kultūras un vēstures piemineklis .

“Par bānīti ikdienā rūpējamies un nodrošinām pasažieru pārvadājumus kopš 2002. gada. Gadu gaitā tas ir atjaunots, ieguldot lielas investīcijas, tāpēc ritošā sastāva pārņemšana no pašvaldības ir likumsakarīgs solis. Līdz šim bijām ritošā sastāva nomnieki, tagad tas būs mūsu īpašumā,” saka SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” vadītājs Aldis Kreislers.

“Mums ir skaidrs plāns, mērķi, turpināsim strādāt kā līdz šim un investēt industriālā mantojuma saglabāšanā. Šobrīd lielākais izaicinājums ir būvniecības izmaksu un energoresursu cenu pieaugums, taču ir jāpielāgojas situācijai un ar esošajiem resursiem jācenšas izdarīt maksimumu. Tāpat meklējam arī Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespējas. Skatāmies cerīgi uz jauno tūrisma sezonu, lai piesaistītu apmeklētājus, jo ieņēmumi no biļetēm sniedz mums lielāku rocību tālāk investēt bānīša uzturēšanā un infrastruktūras sakārtošanā.”

Gulbenes Industriālajā parkā, kas attīstīts sadarbībā ar vietējo pašvaldību un realizēts ar Eiropas Savienības projekta atbalstu, iegādei un ilgtermiņa nomai tiek piedāvātas komercplatības vairāk nekā 15 000 kvadrātmetru platībā desmit hektārus lielā teritorijā, informē industriālā parka valdes loceklis Maksims Zagoruiko.

Industriālo parku, kas atrodas Šķieneros, Gulbenes novada Stradu pagastā, trīs kilometru attālumā no Gulbenes centra, veido rūpniecības ēkas ar dažādai un pat specifiskai komercdarbībai piemērotām platībām: telpas paredzētas, lai organizētu jebkāda veida ražošanu, sniegtu tehniskos un tirdzniecības pakalpojumus, kā arī nodrošinātu ar daudzveidīgām noliktavām.

"Parka teritorijā iegādei un ilgtermiņa nomai tiek piedāvātas Eiropas līmeņa ražošanas, biroju un noliktavu telpas dažādām prasībām un vajadzībām, sākot no dažiem kvadrātmetriem līdz pat atsevišķām ēkām, turklāt Gulbenes Industriālā parka priekšrocība ir papildu pakalpojumi, kas ievērojami atvieglo nomnieku ikdienas darbu, sekmē biznesa attīstību reģionā un ietaupa uzņēmēju laiku," skaidro M. Zagoruiko.

Šodien notikusi Nodarbinātības valsts aģentūras tikšanās ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland darbiniekiem, kuras laikā Krāslavas šūšanas uzņēmuma SIA Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grape informēja, ka maija vidū Gulbenē tiks izveidots jauns šūšanas cehs ar 40 darbiniekiem.

Kā informēja NVA Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko, uz tikšanos ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland ir ieradušies 103 darbinieki. NVA, Valsts darba inspekcijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Gulbenes novada speciālisti viņiem sniedza informāciju par attiecīgo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējām un nosacījumiem.

Tā kā uzņēmumam SIA Nemo pasūtījumu skaits ir pietiekami liels un uzņēmumā uzskata, ka Gulbenes darbinieki ir pietiekami kvalificēti, ir iespēja rast abpusēji izdevīgu darījumu, skaidroja Zemdega-Grape.

«Ideja radās tikai un vienīgi saistībā ar situāciju, ka cilvēki ir palikuši bez darba. Godīgi runājot, ja tas nebūtu noticis, nezinu, vai būtu ko tādu darījusi. Pašlaik uzņēmums Krāslavā intensīvi apmāca šuvējas, un tas būtu tikai prātīgi - bāzēt ražošanu vienuviet. Bet, neskatoties uz papildu izmaksām un neērtībām, uzņēmums ir ieinteresēts dot cilvēkiem darbu, un arī darbiniekiem būs prieks turpināt strādāt savā profesijā,» atklāja uzņēmuma īpašniece.

Trešdien pēc renovācijas atklātas Balvu un Gulbenes reģionālās slimnīcas, īstenojot abu reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un slimnīcas ēku rekonstrukcijas darbus, informēja slimnīcu pārstāvji.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības kopējais investīciju apmērs ir 2,5 miljoni latu, no tiem divi miljoni latu ir ERAF finansējums. Šis ir vērienīgākais projekts abu slimnīcu vēsturē pēdējo 25 gadu laikā, kā rezultātā sakārtota slimnīcu infrastruktūra un vide, kā arī pilnveidota abu slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība reģionā.

Balvu slimnīcas renovētās telpas šobrīd jau lieto ķirurģijas, terapijas un neiroloģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un uzņemšanas nodaļas. Izveidota operāciju zāle, kā arī atsevišķa zāle ginekoloģijas nodaļā manipulāciju veikšanai. Tāpat plānots pilnveidot vidi, lai pacientiem būtu ērtāk apmeklēt palīgkabinetus – ultrasonogrāfijas, elektrokardiogrammas, radioloģijas izmeklējumus. Uz jaunajām telpām drīz pārcelsies arī fizioterapeits, kur būs plaša nodarbību zāle un fizikālās medicīnas kabinets.

Gulbenes novada dome nepiedalījās SIA Gulbenes alus darītava nekustamā īpašuma izsolē. Tā bija plānota vakar, 23.martā, taču nebija neviena pretendenta un izsole nenotika, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Kā deputātus informēja novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale, šī bija jau atkārtota izsole ar 64,9 tūkstošu eiro sākumcenu. Viņa ir interesējusies pie tiesu izpildītājas Gunas Dangas un noskaidrojusi, ka pagaidām neviens potenciālais pretendents interesi par šo izsoli nav izteicis. Izsole notika pēc Gulbenes novada pašvaldības iniciatīvas. SIA Gulbenes alus darītava parādā pašvaldībai ir nekustamā īpašuma nodokli - aptuveni 45 tūkstošus eiro.

Izsolē pārdodamais nekustamais īpašums, kā liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis, sastāv no zemesgabala 2,8189 hektāru platībā, uz kura atrodas neapmierinošā stāvoklī esošas neizmantotas ēkas - dzīvojamā ēka, alus rūpnīca (3 ēkas), sargu māja, noliktavas (3 ēkas) un katlumāja.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Redzot tuvplānā, kā tagad izskatās Gulbenes alus darītavas teritorijā, grūti iedomāties, ko ar to var iesākt. Kādreiz ražošanā izmantotās iekārtas ir izlauztas kopā ar visu sienu. Visapkārt ir gruveši kā pēc kara. Taču joprojām ir redzamas arī senās arhitektūras aprises, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Gulbenes alus darītava nekustamais īpašums Gulbenē pērn divreiz rīkotajā izsolē netika pārdots, jo nebija neviena pretendenta. Saskaņā ar likumu turpmāko divu nedēļu laikā kreditori varēja pieteikties uz šo īpašumu, lai paturētu to par atkārtotās izsoles sākumcenu 35 850 latiem jeb 51 009,95 eiro, norāda laikraksts.

Gulbenes novada dome pārāk ilgi domājusi, paturēt vai ne savā īpašumā Gulbenes alus darītavu, kas pašvaldībai esot parādā nesamaksāto nekustamā īpašuma nodokli - 24 000 latu jeb 34 148,92 eiro. Lēmums pašvaldībā par rīcību šajā sakarā bijis jāpieņem divu nedēļu laikā kopš pagājušā gada 19. novembra, kad notika izsole.

Gulbenes novada domes deputāti vēl domā, piedalīties pašvaldībai vai ne SIA Gulbenes alus darītava nekustamā īpašuma izsolē, kas notiks 23.martā. Nekustamā īpašuma novērtējums jeb sākumcena ir 64,9 tūkstoši eiro, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Deputāti situāciju pārrunāja 11.marta novada domes sēdē. Tika secināts, ka nepieciešamības gadījumā nākamnedēļ būs jāsasauc ārkārtas domes sēde, lai balsotu par iespējamo pašvaldības dalību izsolē.

Zvērināta tiesu izpildītāja Guna Danga Dzirksteli informē, ka šādas izsoles rīkošana notiek pēc pašas Gulbenes novada domes iniciatīvas. Pašvaldība ir lielākais SIA Gulbenes alus darītava kreditors, jo uzņēmums novada domei parādā nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Parāds veido vairāk nekā 45 tūkstošus eiro, laikraksts to noskaidroja pašvaldībā.

Izsolē pārdodamais nekustamais īpašums, kā liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis, sastāv no zemesgabala 2,8189 hektāru platībā, uz kura atrodas neapmierinošā stāvoklī esošas neizmantotas ēkas - dzīvojamā ēka, alus rūpnīca (3 ēkas), sargu māja, noliktavas (3 ēkas) un katlumāja.

Gulbenes rajona Litenes pagastā atkritumu poligons tiks pabeigts februārī, Db.lv informēja Gulbenes pilsētas domes speciāliste ārējo sakaru jautājumos Santa Kundrate.

Malienas reģionālā poligona pasūtītāju skaits ir piecas pašvaldības (Gulbenes, Alūksnes, Balvu, Cesvaines un Lubānas), kas kopā nodibinājušas SIA Alba 5. Atkritumu poligons top Gulbenes rajona Litenes pagasta Kaudzītēs.

Poligonā jau pabeigta krātuves izbūve, kā arī paredzētajos termiņos turpinās pārējie poligona izbūves darbi, pastāstīja uzņēmuma SIA Alba 5 valdes loceklis Romans Adamovičs. ''Uzbūvētajā krātuvē varēs noglabāt atkritumus vismaz tuvākos 20 gadus, to būs iespējams nepieciešamības gadījumā arī paplašināt. Poligonā uzbūvēts atkritumu šķirošanas angārs, uzstādīta atkritumu šķirošanas līnija un presēšanas iekārta. Noasfaltēts piebraucamais ceļš un laukumi, kā arī paveikti visi plānotie labiekārtošanas darbi - zālāju ierīkošana un citi''. Adamovičs uzsvēra, ka līdzšinējie darbi poligonā notikuši plānotajos termiņos un poligona būvniecība pilnībā jāpabeidz līdz nākamā gada februārim. ''Ir izveidota darba komisija, kas noteikusi vēl veicamos darbus, lai jau decembra beigās mēs varētu rakstīt ziņojumu par šī objekta nodošanu. Tas gan attiecas tikai uz pašu poligonu, nevis uz esošo izgāztuvju rekultivācijas darbiem, kurus paredzēts pabeigt nākošā gada oktobrī.''

Gulbenes – Alūksnes šaursliežu dzelzceļā no 2010. gada 1. februāra samazināsies reisu skaits un mainīsies kustības saraksts.

Lai pieejamā finansējuma ietvaros kompānija SIA Gulbenes – Alūksnes bānītis spētu nodrošināt drošus un uzticamus pārvadājumus, no 1. februāra tiek atcelts vilciens Nr. 692 un Nr. 691 - plkst. 6:00 no Gulbenes un plkst. 7:50 no Alūksnes. Dienas reiss (vilciens Nr. 694) turpmāk no Gulbenes stacijas aties plkst. 13:00 (25 minūtes agrāk), bet no Alūksnes (vilciens Nr. 693) atiešanas laiks paliks nemainīgs - plkst. 15:20; vilciens turpmāk Alūksnes stacijā stāvēs 50 minūtes, pirms dosies atpakaļ uz Gulbeni.

Braukšanas maksa no Gulbenes līdz Alūksnei paliek līdzšinējā - 2.40 Ls, bet izdevīgāk ir iegādāties 5 vai 10 reižu braukšanas biļetes, kurām viena brauciena cena no Gulbenes līdz Alūksnei sastāda 0.85 latus.

Pus gadu pirms likumā noteiktā termiņa 175 pašvaldībām - galvenokārt Latvijas mazajiem pagastiem - aizvien nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, liecina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) apkopotā informācija.

Pagājušā gada nogalē pēc RAPLM priekšlikuma tika grozīts Teritorijas plānošanas likums, par vienu gadu jeb līdz šā gada beigām pagarinot termiņu, kurā jābūt izstrādātiem un apstiprinātiem nacionālajam plānojumam, plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritoriju plānojumiem.

Līdz 25.jūnijam ministrijā kopumā ir iesniegti 204 teritorijas plānojumi, no kuriem 109 ir galīgās redakcijas. Teritorijas plānojumi ir izstrādāti un uzskatāmi par spēkā esošiem vienam plānošanas reģionam, septiņām republikas pilsētām, 339 vietējas nozīmes pašvaldībām (tai skaitā rajonu pilsētām).

13 vietējas nozīmes pašvaldībām teritorijas plānojumi ir izstrādāti, bet nav uzskatāmi par spēkā esošiem, jo nav ievērota likumdošanā noteiktā plānojumu apstiprināšanas kārtība. Vērtēšanas procesā ir 35 teritorijas plānojumi, no tiem 23 ir galīgās redakcijas.

Uz tikšanos ar «AŠ kvadrātā» jeb Tautas partijas un LPP/LC līderiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru piektdien Vecgulbenes muižā ieradušies daudzi cilvēki, ne tikai no Gulbenes, bet arī citām pilsētām.

Starp TP un LPP/LC biedriem var atrast arī dažus vietējos pensionārus un uzņēmējus, kuri nav šo partiju aktīvisti. Zāle ar 400 vietām ir pilna.

Viena no sanākušajiem, TP jaunatnes organizācijas biedre Justīne Baltiņa, kura strādā Gulbenes jauniešu centrā, rāda uz abu politiķu reģionālās turnejas pazīšanās zīmi (AŠ)2: «Paskatieties – tas ir gandrīz kā likteņa pirksts, ka abiem vārds un uzvārds sākas ar AŠ».

Gulbenes pensionāres Ināra Pakule, Rita Stībele un Velta Ņetaurovannaja saka, atnākušas «ziņkārības pēc». I. Pakule savulaik bijusi Latvijas ceļa atbalstītāja, jo «simpatizēja Gorbunova kungs». R. Stībelei atmiņā palicis, ka A. Šķēle savulaik premjers būdams pensijas indeksējis par 17 santīmiem, par kuriem «pat maizes kukulītis nesanāca tajā laikā». Ne A. Šķēle, ne TP vietējais līderis, ilggadējais pilsētas mērs Nikolajs Stepanovs pensionārei neesot spējuši «iedot recepti, kā izdzīvot ar 120 latu pensiju». I. Pakulei ir cerība no A. Šķēles un A. Šlesera izdzirdēt apsolījumu radīt darbavietas, jo sirmgalves mazdēls nupat aizbraucis uz Spāniju «tos pašus apelsīnus lasīt». R. Stībelei palicis atmiņā, ka Gulbenē savulaik solīts uzbūvēt sērkociņu fabriku, kas nav izdarīts, bet veikalā nopērkamie sērkociņi nekam nederot – varot «raut kaut septiņus, bet nedeg». V. Ņetaurovannuju interesē, «kāpēc Šķēle aizgāja projām no politikas, bet tagad atgriezās». Pensionāres versija ir «tāpēc, ka biznesā neveicās», bet viņa nezina, vai būs dūša pajautāt pašam A. Šķēlem.

Gulbenes pašvaldība būs galvotāja 95,4 tūkst. Ls kredītam, ko ņems SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Tā būs uzņēmuma līdzfinansējuma daļa, ar Eiropas struktūrfondu atbalstu saņemot investīcijas 1,2 milj. Ls vērtībā nolūkā uzlabot infrastruktūru tieši Gulbenes slimnīcā.

Deputāts Guntis Blūms pauda, ka būtu vajadzīgas garantijas, ka slimnīca turpmāk pastāvēs. Viņš pat rosināja atlikt jautājuma izlemšanu, raksta dzirkstele.lv.

Domes deputāts un Sociālās un veselības nodaļas vadītājs Jānis Antaņevičs pastāstīja, ka par šo summu plānots slimnīcā izveidot otru operāciju zāli, liftu, paplašināt uzņemšanas nodaļu un siltināt slimnīcu.

Domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa piebilda, ka šie uzlabojumi vajadzīgi, lai nākotnē slimnīca varētu pretendēt uz neatliekamās palīdzības sniegšanu. Viņa uzdeva J.Antaņevičam sagatavot un elektroniski izsūtīt deputātiem sīkāku informāciju par projekta tāmi.

Gulbenes 2.vidusskolas, kā arī Gulbenes novada valsts ģimnāzijas skolēni dāvanās Zambijas bērniem saziedojuši vairāk nekā 60 kilogramus skolas piederumu. Reģionālo mediju Dzirkstele par to informējuši 22 gadus vecā gulbenieša Gunāra Rītiņa rīkotās labdarības akcijas Skolas piederumi Zambijas bērniem dalībnieki.

«Akcija ir noslēgusies. Mantas aizvestas vēl nav, bet savāktie kilogrami saskaitīti, sapakoti, un Gunārs ir sazinājies ar savu programmas direktori, kura piešķirs (cerams) naudu transportēšanai uz Zambiju, rēķinot pēc savāktajiem kilogramiem. Diemžēl no novada domes ēkas mēs atsaucību nesagaidījām, bet mūsu skolēni kopā ar ģimnāzistiem kopā savāca visai daudz,» stāstījusi Gulbenes 2.vidusskolas skolotāja Iluta Podziņa.

Decembra beigās G.Rītiņš Gulbenes skolās reklamējis savu akciju. Viņš demonstrējis savu Zambijā tapušo 100 fotoattēlu un videoierakstu kolekciju. Tobrīd puisis pirms divām nedēļām bija atgriezies no Zambijas, kur kopā ar vēl trim latviešiem un vienu japānieti kā skolotāji uzturējās sešus mēnešus. Popularizēt akciju Skolas piederumu Zambijas bērniem Gunārs esot ieplānojis ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā.

Gulbenes Baltā pils, kas tautā tiek dēvēta arī par Vidzemes Rundāli, šogad var nepārziemot un aiziet galīgā postā, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Gulbenes Baltā pils pieder uzņēmumam ar tādu pašu nosaukumu – SIA Gulbenes Baltā pils, taču minētajai firmai pirms gada pasludināts maksātnespējas process, vēsta Dzirkstele. Medijam tā arī neizdevās sazināties ar kompānijas administratori, lai noskaidrotu, vai ir kāda cerība pārdot pili kādam, kurš to būtu spējīgs atjaunot. SIA Gulbenes Baltā pils valsts nozīmes arhitektūras pieminekli savulaik iegādājusies no pašvaldības.

Tikmēr gulbenietis Aivars Krūmiņš uzskata, ka iedzīvotāji šajā situācijā nedrīkst palikt vienaldzīgi un rosina sākt parakstu vākšanu, lai iedzīvotāju viedokli paustu «pašvaldībā vai kur citur, lai liktu tomēr īpašniekam rīkoties». A. Krūmiņš ir pārliecināts – Gulbenē nav nekā vērtīgāka par Balto pili, kura, pēc viņa paustā, ir uzskatāma par šī novada identitātes kodu un par bagātas kultūrvēstures liecinieci.

Līdz ar RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu Ķīpsalā noslēgusies universitātes kompleksa «RTU – Pilsēta pilsētā» būvniecības projekta daļa, informē «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Kristīne Toma.

Atsevišķi būvniecības darbi vēl turpināsies 2014.gadā.

RTU EEF jaunā ēka sešos stāvos ir būvniecības projekta daļa, kurā apvienotas visas fakultātes struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Jaunā EEF ēka ir pilnībā automatizēta – tā saucamā elektroniskā ēka, kurā gan vēdināšanas, gan apkures, gan arī apgaismošanas sistēmas tiek kontrolētas caur vienotu vadības paneli.

Plašās auditorijas (150 vietas) aprīkotas ar skārienjutīgiem ekrāniem, apskaņošanu un pieeju internetam. Līdzīgi kā visas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta ēkas, arī EEF ir pilnībā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ievērotas nianses durvju platuma izvēlē, pielāgoti lifti, iebūvētas nobrauktuves. Studentiem jaunā EEF durvis vērs 2014.gada mācību sezonā, bet novembrī jaunās telpas jau devās apskatīt interesenti no studentu pašpārvaldes un RTU absolventu asociācijas.

Gulbenē mazā un vidējā biznesa attīstība norit dinamiski – veikals pie veikala, tirgotava pie tirgotavas un pa vidu arī frizētavas, dažādi biroji, viesnīca. Pilsētas ekonomisko stabilitāti balsta arī vairāki lielie uzņēmumi, to vidū kokapstrādes uzņēmums Konto, kas nodrošina apmēram 80 darbvietu un ar savu produkciju iekarojis ārvalstu tirgus, turpinot apskatu par uzņēmējdarbību Latvijas pilsētās, norāda laikraksts Diena.

2008.–2009. gada krīzi Gulbene jau esot pārvarējusi, un, lai gan patlaban jauni uzņēmumi lielā skaitā nerodas, esošie toties turas. Krīzes sekas gan izjūtamas tā, ka daudzi gulbenieši aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm, turklāt viņu vidū īpaši daudz esot jauniešu.

Attiecības ar Gulbenes novada domi Dienas aptaujātie uzņēmēji raksturojušas kā mierīgu līdzāspastāvēšanu, bet par savu galveno problēmu atzinuši profesionālu speciālistu trūkumu.