Gulbenietis stāsta, kā ir strādāt Kotdivuārā 

Gulbenietis Gatis Rožlapa strādā latviešu uzņēmumā Kotdivuārā, remontējot tehniku, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Dienas Bizness, 13.11.2015

Gatis Rožlapa

Foto: Gatis Bogdanovs, Dzirkstele

Zelta drudža pārņemti, pirms vairākiem gadiem uz Āfriku, Kotdivuāru un Ganu, devās laimes meklētāji no visas pasaules, tostarp arī latvieši. Kā veicās, kā neveicās, bet kādu laiku viņi tur šādi darbojās. Taču drīz vien turp aizvestā tehnika sāka lūzt, bet starp vietējiem nav tādu speciālistu, kas to varētu salabot. Tā latviešiem dzima ideja, ka viņi var piedāvāt tehnikas remonta un apkopes pakalpojumus, kas ir izrādījies daudz ienesīgāks bizness nekā zelta rakšanas process, stāsta medijs. Šovasar strādāt uz Kotdivuāras pilsētu Abidžanu bija devies arī gulbenietis Gatis Rožlapa, kurš jau vairāk nekā 20 gadus strādā par automehāniķi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Piedāvājumu doties strādāt uz Kotdivuāru saņēmu jau pirms diviem gadiem, šogad jūlijā beidzot pieņēmu lēmumu doties turp. Puiši, kas izteica šo piedāvājumu, tur dzīvo un strādā jau vairākus gadus, un uzņēmumā strādā tiešām tikai latviešu puiši, vienīgi sekretāres ir divas vietējās melnādainās sievietes. Mēs nodarbojamies ar dīzeļinžektoru iesmidzinātāju remontu dažādai smagajai tehnikai – ekskavatoriem, smagajām automašīnām, arī industriālajai tehnikai, kas darbojas ostā,» stāsta G.Rožlapa. «Degvielas kvalitāte tur ir ļoti zema, tāpēc viss arī diezgan ātri sabojājas. Aizbraucot uz turieni, es sajutos kā tāds opis, jo tur strādāja jauni latviešu puiši - 25 līdz 30 gadus veci. Sākumā es uz viņiem raudzījos tā mazliet skeptiski, bet, kad sapratu, cik viņi ir spējīgi, atskārtu, ka es šajā jomā zinu vēl ļoti maz. Tie visi ir puiši no dažādām Latvijas pilsētām, bet visi beiguši tehniskās koledžas, augstskolas, gudri puiši, kas grib nopelnīt naudu un tiešām reāli arī var izdarīt to specifisko darbu.»

«Turpat līdzās ir civilizētā pasaule, un turpat līdzās paveras pavisam cits skats – nabadzīgāko rajoni. Ja neņemtu vērā takšus, tehnika pie viņiem ir krietni labāka nekā pie mums, mašīnas ir  jaunākas un labākas. Kopumā var teikt, ka tā ir bagāta zeme, taču tiem, kas tur negrib neko darīt, diemžēl tur arī nekā nav. Tiesa, nav jau gan arī par ko satraukties – ārā ir plus 50 pa dienu, plus 30 pa nakti, malka nav jāgādā, silto ūdeni viņi uzkarsē rezervuāros, augļi krīt no kokiem. Tiesa, noziedzība un korupcija tur arī diemžēl zeļ un plaukst,» stāsta latvietis.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dzirkstele.

No šīs sadaļas

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no...

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa Facebook lapā ievietotas fotogrāfijas, kurās prezidents redzams,...

Ieņēmumi no videospēles Call of Duty: Balck Ops III pirmajā nedēļas nogalē...

Latvijas zīmols Betolli radījis jaunu aksesuāru Fancy-puff,  kas, kā plāno ražotājs, «papildinās...

Ātrā ēdinātāja McDonald's restorāni, kas darbojas 24 stundas diennaktī, Honkongā kļuvuši...

Cilvēki, kuri nelieto sociālo tīklu Facebook, ir laimīgāki, atklājies jaunā dāņu zinātnieku...

Ņujorkā norisinājusies kārtējā vērienīgā apakšveļas zīmola Victoria's Secret skate....

Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) prezidente Vija Klučniece un ZooExpo projekta vadītājs...

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas Māksla publiskā telpā ietvaros Rīgā parādījies...

Alūksni šogad ietērps krāšņā Ziemassvētku rotā, jo šim mērķim novada dome...