Jaunākais izdevums

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus?

Otrkārt, paskatīsimies, kur ir lielāka nevienlīdzība: darba ņēmēju vidū vai arī starp darba ņēmējiem un kapitālistiem? Visā pasaulē uzskata, ka problēma ir nevis nevienlīdzība darba ņēmēju vidū, bet gan nevienlīdzība starp darba ņēmējiem un kapitālistiem.

Jūs tagad runājat gluži kā Markss...

Jā, izlasiet franču ekonomista Piketī grāmatu Kapitāls XXI gadsimtā. Lūk — Latvijā mums ienākumi no darbaspēka aug diezgan strauji, vidēji par 5–6 procentiem gadā. Taču ienākumi no kapitāla palielinās vēl straujāk. Piemēram, ja jums ir 20 līdz 30 miljonu eiro kapitāla portfelis, jūs varat dabūt pieaugumu līdz 15% gadā. Ko tas nozīmē? Kapitāla turētāji iegūst arvien lielāku daļu no kopējā pīrāga. Kā zināms, dividendes mums tiek apliktas ar 10% nodokli. (Šajā brīdī Gulbis paņem savu algas izrakstu un rāda, ka pērn nodokļos samaksājis gandrīz 100 000 eiro. Tad viņš rāda sarakstu, kurā apkopoti dati par lielākajiem dividenžu saņēmējiem — aut.). Ļoti cienījami cilvēki, bet paskatīsimies, cik viņi samaksā nodokļos? Šis maksā 10%, tas arī 10%, bet es no savas algas maksāšu 56%! Vai tā ir solidaritāte? Ja maksā, tad maksā visi!

Kādēļ tad šāds modelis nav ieviests?

Labs jautājums! Varbūt paņemiet dividenžu saņēmēju sarakstu, salīdziniet ar partiju sponsoru sarakstu, tad sapratīsiet, kādēļ tas nav izdarīts.

Varbūt jums arī jāsāk sponsorēt kādu partiju?

Es netaisos to darīt; man nav intereses iesaistīties politikā, es darbojos biznesā.

Tālāk — paskatīsimies, kas tad ir tie cilvēki, ko valsts grib aplikt ar «solidaritātes nodokli». Pārsvarā tie ir talantīgi cilvēki ar labu izglītību. Informācijas tehnoloģiju bizness ir starptautisks, un mums par darbaspēku jākonkurē starptautiskā līmenī. Cilvēki, kas strādā Lattelecom, varētu strādāt arī jebkur citur pasaulē. Tādēļ man viņiem jāmaksā starptautiskā līmeņa algas. Ja tiktu ieviests šis nodoklis, tas attiektos uz visiem mūsu IT vadītājiem, 57 darbiniekiem. Uzņēmumam tas nozīmētu papildu izmaksas: aptuveni miljons eiro gadā, lai kompensētu neto algas kritumu. Kur lai es ņemu šo miljonu?

Lattelecom peļņa ir 30 miljoni gadā; paliktu 29 miljoni.

Es atvainojos, bet akcionāri prasa, lai nākamgad mēs nopelnītu 32 miljonus.

Lielākais akcionārs jau ir tā pati Latvijas valsts.

Tieši tā! Valsts mums uzliek jaunu nodokli, bet vienlaikus prasa lielāku peļņu. Tā ir viena un tā pati valsts, tikai divas dažādas ministrijas.

Otra problēma — kam tad paredzēts izmantot naudu, ko iekasēs ar «solidaritātes nodokli»? Ja būtu skaidrs, ka par šo naudu, piemēram, palielinās algas matemātikas skolotājiem, kas strādā ar īpaši apdāvinātiem bērniem, ļoti jauki. Taču pašlaik nav skaidrs, kur tā nauda paliks. Ja tas ir «solidaritātes nodoklis», tad jāizvēlas kāds specifisks, labs mērķis, ko ar šo naudu varētu finansēt. Bet tagad tas pazustu kopējā katlā. Ja cilvēki nodokļu sistēmu neuztver kā godīgu un nejūt, ka viņi par to kaut ko saņem pretī, tad viņi arī cenšas izvairīties no šo nodokļu maksāšanas.

Visu interviju ar Juri Gulbi lasiet žurnāla Sestdiena 9.oktorbra numurā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

FOTO: Lattelecom turpinās digitālo attīstību, līdz 2021.gadam investējot 12 miljonus eiro

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Drošība – datu centru panākumu atslēga

Jānis Vēvers, sadarbībā ar Lattelecom, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas 2017. gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 44,6 miljonus eiro, savukārt EBITDA sasniegusi 16 miljonus eiro. Lattelecom audzējis jauno biznesu un ar tet pakalpojumu sevi pieteicis jaunā nozarē, informē uzņēmums.

2017.gadā ir saglabājusies tradicionālās televīzijas izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ieņēmumiem palielinoties par 4%. Tomēr lielāko ieņēmumu pieaugumu uzrāda jaunās darbības jomas – filmu, seriālu un tiešraižu lietotne Shortcut, tehnikas mazumtirdzniecība, reklāmas izvietošana, kā arī datu centru pakalpojumi.

Pirmajā ceturksnī līdz ar pamatbiznesa – interneta, televīzijas pakalpojumu – attīstību turpinām aktīvu darbu pie jaunu virzienu apguves. Viens no lielākajiem uzņēmuma soļiem bija ieiešana elektroenerģijas tirgū, pārspējot sākotnēji uzstādītos biznesa mērķus un pievēršot plašāku sabiedrības uzmanību izdevīgākajam biržas pakalpojumam. Tāpat esam startējuši telemedicīnas jomā, uzsākot attālinātas pacientu novērošanas pilotprojektu Jūrmalas slimnīcā, sekmīgi īstenojuši pilotprojektus ražošanas iekārtu monitoringa pakalpojumam, kā arī attīstījuši citus pakalpojumus, skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas šī gada pirmā pusgada peļņa sasniegusi 16,7 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Tostarp televīzijas pakalpojumu jomā par 4% pieauguši tradicionālās televīzijas ieņēmumi. Vairāk nekā par pusi pieauguši interneta televīzijas – filmu, seriālu un tiešraižu lietotnes Shortcut ieņēmumi. Tāpat Lattelecom sācis darboties lektroenerģijas tirgū.

«Šī gada pirmajā pusgadā audzis gan pamata, gan jaunais bizness. Arī turpmāk saglabāsim uzņēmuma fokusu jaunu darbības virzienu attīstībai, vienlaikus rūpējoties par esošo pakalpojumu kvalitāti,» saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tehnikas tirdzniecības ieņēmumi pieauguši par 56%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir vairāk nekā dubultoti reklāmas izvietošanas ieņēmumi – Lattelecom pārstāvēto kanālu klāstam pievienojušies Discovery, Sony kanāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pavasarī telekomunikāciju uzņēmums «Lattelecom» mainīs nosaukumu un zīmolu uz «tet», šodien «Lattelecom» forumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš sacīja, ka «tet» ir zīmols, kas patlaban nodrošina elektrības biznesu, bet tagad «ar jaunu enerģiju tas būs jaunais tehnoloģiju zīmols, kas turpinās attīstīties ārvalstu tirgos».

«»Lattelecom« vienmēr ir bijis uzņēmums, ar kura radītajiem pakalpojumiem esam lepojušies valstiskā līmenī. (..) Uzņēmuma izaugsme pēdējos gados ir bijusi strauja un biznesa virzieni paplašinājušies. Līdzšinējais nosaukums vairs neatspoguļo uzņēmuma darbību. Mēs jau sen strādājam ārpus Latvijas robežām, veiksmīgi eksportējot mūsu pakalpojumus Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kā arī mūsu pakalpojumu klāsts ir krietni sazarotāks, pārsniedzot ierastās telekomunikāciju industrijas robežas,» teica Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets jautājumu par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni lems jūlijā, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka auditorkompānija "KPMG" ir izvērtējusi iespējamo rīcību ar LMT un Lattelecom un rosina abus uzņēmumus apvienot.

Ašeradens atklāja, ka valdība šodien vienojās jautājumu par LMT un Lattelecom nākotni skatīt šā gada jūlijā.

«Patlaban Ekonomikas ministrija (EM) vērtē KPMG iesniegtos priekšlikumus un, balstoties uz auditorkompānijas pētījumu, EM izstrādās savu ziņojumu, lai valdība šo jautājumu skatītu tālāk,» teica ekonomikas ministrs.

Auditorkompānijas pētījuma rezultātus un Ekonomikas ministrijas priekšlikumus turpmākai rīcībai šodien slēgtajā sēdē pārrunāja Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija plāno septembrī lemt par atbalstu kādam no rīcības variantiem, tomēr galvenā lemšana būšot valdībā. Komisija savu lēmumu balstīšot uz jautājumiem par pakalpojumu pieejamību, kvalitāti, cenu, to, kas ir izdevīgāks Latvijai, akcentēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas iet straujiem soļiem uz priekšu, bet jautājums par Lattelecom nākotni aktuāls vēl aizvien

Apskatot Dienas Biznesa 1000. un 2000. numurus, katrā bijis raksts par Lattelecom (tolaik – Lattelekom). 1000. numurā (06.10.1998.) bija raksts par t.s. callback biznesu. Lattelecom tīkla attīstībā un modernizācijā ir veicis apjomīgas investīcijas ilgā laika periodā, arī deviņdesmito gadu beigās, kad bija svarīgi strauji modernizēt telekomunikāciju tīklu visā Latvijā. Tobrīd pastāvēja noteikts tiesiskais režīms starptautiskām sarunām, kam tā saucamie call back risinājumi neatbilda, atskatoties DB vēstures lapas, skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, piebilstot, ka šo gadu laikā Lattelecom turpinājis investīcijas tīkla attīstībā, paplašinot pakalpojumu klāstu. Tīkla attīstība Latviju ierindojusi pirmajā vietā ES ar augstāko īpaši ātra interneta – virs 100 Mbit/s – pieslēgumu skaitu, kā arī ļāvusi apsteigt vidējo ES rādītāju interneta pieejamībā ārpus pilsētām, atzīmēja J. Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom peļņa šā gada deviņos mēnešos pieaugusi par 1,6 miljoniem, salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, sasniedzot 25 miljonus eiro, informēja uzņēmumā.

Šā gada trešā ceturkšņa rezultāti iezīmējot pozitīvo tendenci Lattelecom jauno biznesu attīstības virzienā, kas lielā mērā ir, pateicoties Lattelecom ienākšanai TV satura veidošanā.

«Telekomunikāciju nozarē Eiropā joprojām aktīvi notiek uzņēmumu apvienošanās procesi – saplūst fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, telekomunikāciju uzņēmumi piepērk mediju kompānijas, tādejādi ienākot arī satura biznesā. Šādu procesu rezultātā, ir pēdējais laiks domāt, kā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi konkurēs jaunajā, digitālajā laikmetā un kādus jaunus, pievienotas vērtības pakalpojumus piedāvās saviem klientiem,» komentē Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lattelecom šī gada pirmajā ceturksnī nopelnījis 8,6 miljonus eiro

Dienas Bizness, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums Lattelecom šī gada pirmajā ceturksnī par 14% kāpinājis grupas tīro peļņu, sasniedzot 8,6 miljonus eiro, kas ir par 1,1 miljonu vairāk nekā attiecīgajā periodā 2014.gadā, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Būtiskākais ieņēmumu pieaugums par 12% ir televīzijas biznesā, savukārt ieņēmumi no platjoslas pakalpojumiem palielinājušies par 3%, salīdzinot ar šādu periodu pērn, informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

«Lai arī par 13% ir pieaudzis Lattelecom optiskā interneta lietotāju skaits un šobrīd jau vairāk kā 490 000 mājsaimniecību visā Latvijā tas ir pieejams, Lattelecom ir uzsācis pēdējā laika vērienīgāko Latvijas interneta tīkla modernizāciju, ieguldot 3,5 miljonus eiro, lai līdz šī gada beigām 180 000 klientiem arī ārpus pilsētu centriem, būtu pieejams pat desmit reizes ātrāks internets, sasniedzot ātrumu līdz 60Mbit/sek. Mēs gribam visus iedzīvotājus nodrošināt ar pēc iespējas vienādām tehnoloģiju iespējām, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Latvijas nākotne ir saistīta ar tehnoloģiju pieejamību iedzīvotājiem, un tā ir informācijas laikmeta platforma, kas ļauj realizēt augstāku dzīves kvalitāti. Jāatgādina, ka kopīgo Eiropas mērķi, kas paredz līdz 2020. gadam pusei valsts iedzīvotāju nodrošināt piekļuvi interneta ar ātrumu vismaz 100 Mbit/s, Latvija jau ir izpildījusi 2014.gadā,» uzsver Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom ieņēmumi pirmajā pusgadā auguši par 5%

Lelde Petrāne, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas šā gada pirmā pusgada ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 5%, sasniedzot 95 miljonus eiro, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Izaugsmi saglabā ieņēmumi gan no jaunajām biznesa jomām – par 35% pieauguši datu centru pakalpojumu ieņēmumi –, gan pamatpakalpojumiem – televīzija ir augusi par 6%.

«Jaunās izklaides platformas Shortcut tehnoloģijās un satura piedāvājumā divu gadu laikā investēsim ap diviem miljoniem eiro. Tāpat mazumtirdzniecības segmenta attīstībā šogad plānojam ieguldīt aptuveni trešdaļu miljona eiro,» skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir četrkāršoti mazumtirdzniecības ieņēmumi, pateicoties ieviestajam dalītā maksājuma pakalpojumam un veikalu tīkla paplašināšanai. Ir atjaunoti un izvērsti Lattelecom veikali Liepājā, t/p Alfa un t/c Origo, atvērts jauns veikals Saldū un attīstīts interneta veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gulbis: Lattelecom turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums

LETA, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums SIA «Lattelecom» respektē valdības šodien pieņemto lēmumu neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom» apvienošanu, un turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums, aģentūrai LETA sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Mēs respektējam valdības pieņemto lēmumu. «Lattelecom» biznesa stratēģiju esam veidojuši, lai šodien un nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu pasaules līmeņa pakalpojumus, nodrošinātu kvalitatīvu servisu, kā arī izpildītu akcionāru noteiktos mērķus. «Lattelecom» turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Kučinskis: Iespējams, Telia tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas

Papildināta - LMT un Lattelecom neapvienos

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Gulbis: Austrumeiropas kompāniju interese par datu izvietošanu Latvijā pieaug

LETA, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties ģeogrāfiskajam izvietojumam, kompetencei un vairāk nekā 15 gadu pieredzei datu centru pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī spējai individuāli apkalpot klientus viņiem saprotamā valodā, Austrumeiropas kompāniju interese par datu izvietošanu Latvijā pieaug, aģentūrai LETA sacīja telekomunikāciju operatora Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš piebilda, ka Lattelecom nodrošina datu uzglabāšanu vadoties pēc Eiropas Savienības datu aizsardzības direktīvām, tādējādi datu drošība un augtie standarti ir viena no galvenajām pakalpojuma priekšrocībām.

«Pateicoties 2015.gada laikā ieviestās mākoņskaitļošanas platformai Lattelecom Cloud un datu rezerves kopēšanas platformai, Lattelecom Technology 2016.gadā sāka piedāvāt IaaS (Infrastructure as a Service) pakalpojumus, kā arī attīstīt SaaS (Software as a Service) pakalpojumus korporatīvajiem klientiem un sadarbības partneriem. Novērtējot Lattelecom kompetenci un uzticamību, 2016.gada oktobrī Ukrainā tika noslēgts sadarbības līgums ar Ukrainas telekomunikāciju operatoru Ukrtelekom par iespēju nomāt virtuālos serverus un Dattum datu centru,» sacīja Lattelecom vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom vienojušies par sadarbības sākumu, tā Ukrainas klientiem nodrošinot iespēju nomāt virtuālo datu centru un virtuālo serveri, kas atrodas Lattelecom datu centrā Dattum Rīgā, informē Lattelecom.

13. oktobrī Juris Gulbis, Lattelecom valdes priekšsēdētājs un Jurijs Kurmazs, Ukrtelekom direktors, Latvijas Republikas vēstniecībā Jura Poikāna, ārkārtējā un pilnvarotā Latvijas Republikas vēstnieka Ukrainā klātbūtnē parakstīja vienošanos par sadarbības uzsākšanu. Līgums Ukrainas uzņēmumiem nozīmē iespēju, noslēdzot vietēju līgumu ar Ukrtelekom, nomāt virtuālo serveri vai mākoņa datu centru (IaaS), kas atrodas Rīgā.

Lattelecom infrastruktūra ir izvietota Tier III līmeņa sertificētā datu centrā Dattum, kas ir viens no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā, un visi datu apstrādes centra pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Platforma izstrādāta, izmantojot vadošo pasaules ražotāju risinājumus (Cisco, HPE, VMware), un tai ir augstā drošības pakāpe – garantētais sistēmas pieejamības līmenis ir 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājas drošības risinājumi kļuvuši pieejami ikvienam un ir ne vien viegli uzstādāmi, bet arī pārvietojami uz citu mājokli

Nedēļas nogalē atpūšoties pie dabas, caur novērošanas kameras aci ielūkoties, vai mājās viss ir kārtībā, jau sēžot automašīnā, pārliecināties, ka nevienā istabā nav palikusi ieslēgta gaisma vai gludeklis, saņemt ziņojumu viedtelefonā, ja plīsusi caurule un vannas istaba applūst – šie ir tikai daži piemēri, kā viedie risinājumi mājai atvieglo ikdienu un vairo sirdsmieru. Vēl pirms dažiem gadiem mājas drošības sistēmas izmaksāja veselu kapitālu un to uzstādīšanai bija vajadzīgs speciālists vai elektriķa iemaņas, bet šodienas viedie palīgi kļuvuši pieejami pat nelielu dzīvokļu iemītniekiem. Liela daļa no tiem maksā dažus desmitus eiro, taču palīdz ietaupīt naudu un aiztaupa nevajadzīgus pārdzīvojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūra nolīgta auditorkompānija KPMG, kas izvērtēja iespējamo rīcību ar Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom, rosina abus uzņēmumus apvienot un akcijas tirgot biržā, vēsta Latvijas Radio.

Kamēr ar scenārijiem nav iepazīstināti politiķi, detalizētāku informāciju par izpētes secinājumiem ne tā veicēji, ne pasūtītāji neatklāj.

Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs Latvijas Radio atzina, ka piedāvājums ir «kombinācija no iepriekš diskutētajiem scenārijiem", figurē gan jautājums par apvienošanās iespējām, gan fondu tirgu piesaistīšana un publisks piedāvājums biržā.

Auditori arī mēģinājuši izrēķināt, kāda būs papildu vērtība, ja abus uzņēmumus apvienotu. Lai gan pagaidām ciparus atklāt nevar, runā esot par ciparu virs 100 miljonu eiro vairāku gadu garumā, atzinis Loginovs.

KPMG Baltics vadības pārstāve Evija Miezīte skaidroja, ka visās Eiropas valstīs eksistē vismaz viens integrēts telekomunikāciju operators, kas sniedz gan fiksēto, gan mobilo sakaru pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru