Jaunākais izdevums

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, pirmdien brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Tiks sperti «iztrūkuma aizpildīšanas papildu soļi», lai nodrošinātu algas un citas saistības, vēstulē 37 000 darbinieku, kas nonākusi ziņu aģentūras AFP rīcībā, skaidroja Gutērrešs. «No kopējā apjoma, kas ir nepieciešams mūsu parastajām budžeta operācijām 2019.gadā, dalībvalstis ir samaksājušas tikai 70%. Tā rezultātā septembra beigās skaidras naudas trūkums bija 230 miljoni dolāru.»

«Pastāv risks, ka līdz mēneša beigām mēs būsim izsmēluši atbalsta likviditātes rezerves,» skaidroja Gutērrešs.

Lai samazinātu izmaksas, būtu jāatliek konferences un tikšanās, jāsamazina pakalpojumi, oficiālie ceļojumi jāveic tikai būtiski svarīgo aktivitāšu īstenošanai, jāsper soļi enerģijas taupīšanai, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Gutērrešs šogad mudinājis dalībvalstis palielināt maksājumus ANO, lai izvairītos no naudas plūsmas problēmām, tomēr tās atteikušās, sacīja ANO amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

«Galīgā atbildība par mūsu finanšu veselību gulstas uz dalībvalstīm,» norādīja Gutērrešs.

Neieskaitot ANO miera uzturēšanas operāciju izmaksas, ANO darbības budžets 2018.-2019.gadam ir tuvu 5,4 miljardiem dolāru. ASV maksājumu daļa ir 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Levits aicina ANO mainīties līdzi laikam, lai nezaudētu savu ietekmi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu efektīvi cīnīties ar aktuālajām problēmām, Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās līdzi laikam, uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem Ņujorkā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Gan savas runas sākumā, gan arī noslēgumā viņš īsi atgādināja Latvijas un Baltijas vēsturē svarīgus notikumus un uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot multilaterālisma sniegtās iespējas.

«Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija,» runas sākuma daļā pauda Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, pieredze rāda, ka visefektīvāk var sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā, tādēļ arī Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, uzsvēra Levits. Šajā kontekstā viņš atgādināja, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot ignorēt kā Ukrainas, tā arī Gruzijas teritoriālo nedalāmību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvija atbalsta nepieciešamību globālā mērogā steidzami stiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām

Ilze Žaime, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar ANO ĢA prezidentu Tidžānu Muhammadu-Bandi, lai apliecinātu Latvijas atbalstu globālajam daudzpusējo attiecību modelim (multilaterālismam) ar ANO tā centrā un Latvijas iesaisti ilgtspējīgas attīstības, klimata jautājumu un digitālo jautājumu virzībai ANO.

Tikšanās laikā Ņujorkā E.Rinkēvičs pauda stingru Latvijas atbalstu efektīvai daudzpusējo attiecību sistēmai ar ANO tās kodolā. «Mēs redzam ANO kā centrālu daudzpusējās diplomātijas forumu, kurā visām valstīm – lielām un mazām – ir viena balss, un kurā visas var strādāt kopā pie globālu problēmu risinājumiem, tādiem kā attīstības veicināšana, nabadzības mazināšana, rīcība pret klimata pārmaiņām, drošība. Atbalstām, ka šīs tēmas ir Ģenerālās Asamblejas 74.sesijas uzmanības centrā,» uzsvēra E.Rinkēvičs.

Ministrs apliecināja Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbības jomā, gan nacionālā līmenī, gan iesaistoties Eiropas Savienības (ES), ANO un Pasaules bankas aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra nogalē Ņujorkā notika Apvienoto Nāciju Klimata samits, no kura vairums cilvēku zina vien zviedru meitenes Grētas Tūnbergas uzstāšanos, kas, kopumā ņemot, ir visnotaļ precīza – īsumā pārfrāzējot, ka tas viss ir naudas dēļ, «kā jūs uzdrīkstaties». Nelaime, ka šis emocionālais stāsts var tikt grozīts to pašu peļņas interešu vārdā un, visticamāk, tas arī notiek.

Samita galaziņojumā ir par 65 pasaules lielāko vietējo ekonomiku apņemšanos mazināt siltumnīcas efektu, ir par to, ka 70% valstu, tostarp Latvija, plāno līdz 2020. gadam pastiprināt nacionālās darbības vai jau ir sākušas to darīt. ANO mājaslapā var atrast katras valsts konkrētās akcijas un realizētājus. Ir uzņēmumi, kuru aktīvos ir vairāk nekā 2 triljoni ASV dolāru, kas apstiprinājuši darbības, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Ir ANO skaidra norāde par to, ka zaļā ekonomika ir jāizvēlas, lai tur lūst vai plīst, un drudžaina darbība notiek visā pasaulē.

Ir arī 500 zinātnieku pētījums, kas liecina, ka nekādas trauksmes klimata jomā nemaz nav un viss ir viena liela neefektīva naudas tērēšana!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ANO dati: Pirmo reizi pasaulē senioru ir vairāk nekā mazuļu

LETA--BBC, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, brīdinājis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Neieskaitot ANO miera uzturēšanas operāciju izmaksas, ANO darbības budžets 2018.-2019.gadam ir tuvu 5,4 miljardiem dolāru. ASV maksājumu daļa ir 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāvis piedalīsies lielākajā jauno līderu sanāksmē ANO vēsturē

Db.lv, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Global Shapers Riga Hub biedrs izvēlēts no 7000 jauniešiem dalībai ANO Jaunatnes klimata samitā Ņujorkā

Oto Davidovs tika izvēlēts kā viens no 100 jauniešiem, kuri pieteicās apmeklēt Jaunatnes klimata samitu un kuriem tika dota ANO «Zaļā biļete». Šie jaunieši ir apliecinājuši apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus un pierādīt līderpozīcijas šo risinājumu virzīšanai un izpildei globālā mērogā.

Papildu darba pienākumu veikšanai Baltic International Bank korporatīvo finanšu pārvaldes vadītāja lomā, O. Davidovs ir arī Global Shapers Riga Hub līdzdibinātājs. Global Shapers ir Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) aizsākta iniciatīva ar mērķi veicināt jauniešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot dzīvesvidi. Kopā ar saviem komandas biedriem O. Davidovs strādā pie projekta, lai uzlabotu vietējo mazo un vidējo uzņēmumu korporatīvās ilgtspējas praksi, jo īpaši, pievēršoties uzņēmumu «oglekļa pēdas» ietekmei uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

ANO klimata samits daudziem nesis vilšanos

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas sākumā notikušais ANO Ģenerālās asamblejas samits, kas bija veltīts klimata izmaiņām, daudziem nesa sarūgtinājumu un vilšanos.

Lai gan 65 valstis paziņoja, ka tās izvirza stingrākus klimata mērķus, nekā tos paredz Parīzes 2015. gada vienošanās, tostarp līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, tomēr lielākās piesārņotājvalstis, kas rada lielāko daudzumu oglekļa emisiju – ASV, Indija un Ķīna –, šādu apņemšanos nepauda. Endrjū Stīrs, kas ir Pasaules resursu institūta valdes priekšsēdētājs, paziņoja, ka šo valstu ambīciju trūkums ir krasā pretrunā ar augošo pieprasījumu visā pasaulē cīnīties pret klimata izmaiņām. Jāatgādina, ka līdztekus ANO samitam visā pasaulē notika plašas protesta akcijas, kurās to dalībnieki, pārsvarā jaunieši, prasīja valstu nekavējošu rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem un samazinātu oglekļa emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā paziņojis, ka pasaulei ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību saistībā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Runā, kas bija iepriekš ierakstīta video un tagad atskaņota ANO Ģenerālās asamblejas zālē, Tramps pārmeta Pekinai, ka tā ļāvusi Covid-19 izkļūt no Ķīnas un inficēt visu pasauli.

"Apvienotajām Nācijām ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību," sacīja Tramps.

Tramps, kuru 3.novembrī gaida smaga cīņa par pārvēlēšanu prezidenta amatā, centies kliedēt vēlētāju kritiku par viņa politiku pandēmijas laikā, vainojot šajā nelaimē Ķīnu.

"Mums jāsauc pie atbildības valsts, kas palaida šo sērgu pasaulē," uzsvēra Tramps.

Viņš pārmeta Ķīnai, ka tā rūpējusies tikai un vienīgi par savām interesēm, kad potenciāli letālais vīruss pagājušajā gadā pirmo reizi parādījās Uhaņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejas hakeri nozaguši finanšu institūcijās un kriptovalūtu biržās līdz diviem miljardiem ASV dolāru (1,8 miljardiem eiro), kas novirzīti šīs izolētās valsts masu iznīcināšanas ieroču programmām, secināts ekspertu ziņojumā ANO Drošības padomei.

Ziemeļkoreja izmanto kibertelpu, lai zagtu līdzekļus no finanšu institūcijām un kriptovalūtu biržām, norādīts ziņojumā.

Kriptovalūtu biržas regulāti piedzīvo uzbrukumus, kuros tiek nozagtas virtuālās valūtas miljoniem eiro vērtībā.

Ekspertu ziņojumā ANO Drošības padomei norādīts, ka liela mēroga uzbrukumi kriptovalūtu biržām dod iespēju Ziemeļkorejai tikt pie ienākumiem grūtāk izsekojamos veidos.

Ziņojumā arī norādīts, ka Ziemeļkorejai joprojām ir piekļuve globālajai finanšu sistēmai, jo ANO dalībvalstis pietiekami efektīvi neīsteno finanšu sankcijas, kas noteiktas Phenjanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Pasaules Veselības organizācija (PVO) apstiprinājusi izmantošanai Ķīnas uzņēmuma "Sinovac Biotech" ("Sinovac") vakcīnu pret Covid-19, teikts PVO paziņojumā.

Lai izmantotu vakcīnu, katrā valstī nepieciešams sava regulatora apstiprinājums. PVO lēmums paātrinās šīs vakcīnas apstiprināšanu tajās valstīs, kurām nav atbilstošu speciālistu un aprīkojuma, lai izvērtētu vakcīnas.

Tagad tās varēs izmantot PVO datus.

PVO apstiprinājums dod iespēju donoriem un ANO aģentūrām iegādāties vakcīnu izmantošanai nabadzīgajās valstīs.

Maijā PVO apstiprināja cita Ķīnas uzņēmuma "Sinopharm" vakcīnu pret Covid-19.

PVO apstiprinājusi arī "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", AstraZeneca" un "Johnson & Johnson" vakcīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai (PVO), jo šī ANO aģentūra, pēc viņa teiktā, slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli.

Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir devis savai administrācijai norādījumus apturēt finansējumu, kamēr "tiek veikta pārbaude, lai izvērtētu Pasaules Veselības organizācijas lomu koronavīrusa izplatības nopietni aplamā pārvaldībā un slēpšanā".

Tramps sacīja, ka PVO ir liegusi pārredzamības iespēju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un ka ASV tagad "apspriedīs, ko darīt ar visu naudu, kas tiek nodota PVO". PVO lielākais finansējuma avots ir ASV, kas pērn tai piešķīra 400 miljonus ASV dolāru.

"Pēc Covid-19 pandēmijas izcelšanās mums ir dziļas bažas, vai Amerikas dāsnums ir izmantots vislabākā iespējamā veidā," sacīja ASV prezidents.

Jau vēstīts, ka Tramps 7.aprīlī paziņoja, ka viņš apsver ASV finansējuma apturēšanu PVO, un apsūdzēja šo ANO aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija Zemes atmosfērā pagājušajā gadā sasniegusi jaunu rekordu, pirmdien paziņojusi ANO Pasaules Meteoroloģiskā organizācija.

Atmosfērā nonākušā oglekļa dioksīda daudzums pagājušajā gadā pieaudzis līdz 407,8 daļiņām uz miljonu. Tā ir lielākā koncentrācija pēdējos trīs līdz piecos miljonos gadu, norādīja organizācijas ģenerālsekretārs Peteri Tālass. "Tolaik temperatūra bija par diviem līdz trim grādiem siltāka un jūras līmenis bija desmit līdz 20 metrus augstāks nekā tagad," norādīja Tālass.

Metāna koncentrācija atmosfērā pieaugusi par 259%, ja salīdzina ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas 19.gadsimtā. Savukārt dislāpekļa oksīda koncentrācija pieaugusi par 123%, ja salīdzina ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas. Kopš 1990.gada gāzu izraisītais siltumnīcefekts palielinājies par 43%, liecina Pasaules Meteoroloģiskā organizācijas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO izglītības, kultūras un zinātnes organizācija UNESCO svītrojusi Liverpūli no pasaules mantojuma saraksta, atzīstot, ka jaunceltnes, tostarp futbola stadions, mazina Viktorijas laikmeta doku pievilcību.

Liverpūles krastmala, tostarp vairākas ēkas un doki, tika iekļauta pasaules mantojuma sarakstā 2004.gadā, taču tagad pilsēta kļuvusi par trešo ģeogrāfisko vietu, kas svītrota no šī saraksta.

Pēc Pasaules mantojuma komitejas balsojuma Liverpūles mērs Džoanna Andersone paziņojusi, ka UNESCO lēmums esot neizprotams, un paudusi cerību, ka būs iespējams to apstrīdēt.

"Esmu ārkārtīgi vīlusies un satraukta par lēmumu atņemt Liverpūlei pasaules mantojuma statusu, kas pieņemts desmit gadus pēc tam, kad UNESCO [pārstāvji] pēdējo reizi apmeklējuši pilsētu, lai to aplūkotu savām acīm," norādījusi Andersone. "Mēs sadarbosimies ar valdību, lai noskaidrotu, vai varam [šo lēmumu] pārsūdzēt."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES draud Turcijai ar sankcijām saistībā ar ieceri atvērt Ziemeļkipras kūrortu

LETA--DPA, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) otrdien likusi noprast, ka varētu vērst sankcijas pret Turciju saistībā ar plāniem Ziemeļkiprā no jauna atvērt piekrastes kūrortu, kas bijis slēgts kopš Turcijas 1974.gada iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas.

Šī iecere ir sadusmojusi Kipras grieķu kopienu.

ES ministri nākamajā sanāksmē apsvērs, kādus soļus spert šajā sakarā, paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels un ES dalībvalstis.

ES šogad jau brīdināja Ankaru atturēties no jaunām provokācijām vai rēķināties ar soda pasākumiem.

Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzīst tikai Turcija, pagājušajā nedēļā paziņoja par plānu atvērt Varošu, kas ir bijusi slēgta kopš Turcijas iebrukuma un salas sadalīšanas.

Varoša, kas ir Ziemeļkipras pilsētas Famagustas daļa, kopš 1974.gada ir bez iedzīvotājiem un slēgta apmeklētājiem. Pirms tam Varoša bija viens no populārākajiem reģiona kūrortiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ANO cīņā ar pandēmiju pasaules vistrūcīgākajiem skubina nodrošināt pamatienākumus

LETA--AFP, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju trim miljardiem pasaules vistrūcīgāko iedzīvotāju būtu jāsaņem pagaidu pamatienākumi, lai šādā ceļā sekmētu koronavīrusa izplatības apturēšanu, trešdien aicināja ANO attīstības programma (UNDP).

Inficēšanās gadījumu skaitam jaunattīstības valstīs pieaugot, "steidzami nepieciešami" soļi, lai aizsargātu mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, teikts UNDP ziņojumā.

119 miljardus dolāru (103 miljardus eiro) liels finansējums katru mēnesi nodrošinātu 2,7 miljardiem cilvēku pagaidu pamatienākumus un "līdzekļus, lai iegādātos pārtiku un samaksātu par veselības un izglītības izdevumiem", sacīts ziņojumā.

Vīruss izraisījis sajukumu jaunattīstības pasaulē, kur miljoniem cilvēku strādā neformālajā tautsaimniecībā ar mazu piekļuvi valdības sociālajam vai cita veida atbalstam.

"Bezprecedenta laikos vajadzīgi bezprecedenta sociālie un ekonomiskie pasākumi," uzsvēra UNDP administrators Ahims Šteiners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cenu pieaugums dažās pārtikas produktu grupās varētu būt pat ļoti straujš

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie

LETA--AFP/BBC/DPA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Upuru skaits Beirūtā pagājušajā otrdienā notikušajā sprādzienā pieaaudzis līdz 165, otrdien paziņoja Libānas Veselības ministrijas amatpersona.

Vienlaikus turpinās glābšanas operācijas, lai arī zūd cerības atrast izdzīvojušos.

Kā pavēstīja Veselības ministrijas amatpersona, joprojām 20 cilvēki ir pazuduši bez vēsts un "mēs uzskatām, ka viņi bija ļoti tuvu noliktavai, kurā notika sprādziens".

Sprādzienā vēl aptuveni 6000 cilvēki tika ievainoti, tostarp ANO miera spēku UNIFIL un Vācijas vēstniecības darbinieki. Sprādzieni nodarījuši lielus zaudējumus infrastruktūrai, tostarp ostai, ēkām, atstājot aptuveni 300 tūkstošus cilvēku bez pajumtes, slimnīcām, lidostas terminālim un ANO miera spēku UNIFIL kuģim.

Jordānijas seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 4,5 magnitūdu zemestrīcei. Eksplozija bija jūtama arī Kiprā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Astoņas ES valstis līdz 2030.gadam atteiksies no akmeņoglēm elektroenerģijas ražošanā

LETA--AFP, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas Eiropas Savienības (ES) valstis apņēmušās līdz 2030.gadam pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā, otrdien paziņojušas amatpersonas.

Valstu solījumi Eiropas Komisijai (EK) ir ieguldījums bloka centienos izpildīt ANO Parīzes klimata vienošanās mērķus.

«Arvien vairāk un vairāk dalībvalstu nāk klajā ar politiskajiem solījumiem pakāpeniski atteikties no akmeņoglēm nākamajā desmitgadē,» norādīja ES klimata pārmaiņu un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kaņete.

Francija plāno pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā līdz 2022.gadam, bet Itālija un Īrija līdz 2025.gadam, atklāja Kaņete.

Dānija, Spānija, Nīderlande, Portugāle un Somija plāno šo uzdevumu paveikt līdz 2030.gadam, pavēstīja komisārs.

ES enerģētikas komisārs Marošs Šefčovičs nodēvēja šo valstu solījumus par «diezgan nozīmīgu signālu, kas nāk no diezgan nozīmīga dalībvalstu skaita".

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziņojums: Pandēmija nav mazinājusi klimata pārmaiņas, taču ierobežojusi iespējas tās novērot

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Veselības organizācija (PVO) koronavīrusa omikrona paveida globālo risku klasificējusi kā "ļoti augstu".

Pirmdien publicētajā dokumentā ANO aģentūra uzsver, ka zinātnieki joprojām zina ļoti maz par to, kā omikrona paveids ietekmēs pandēmijas gaitu.

"Ir būtiska neskaidrība attiecībā uz omikrona pārnesamību, imūnās izvairīšanās potenciālu (vai nu no inficēšanās vai vakcīnas izraisītās imunitātes), klīniskās ainas, slimības smagumu, reakciju uz pieejamajiem pretpasākumiem (tādiem kā diagnosticēšana, ārstniecība)," teikts PVO paziņojumā.

Šobrīd tiek veikti vairāki pētījumi.

PVO vērtējums cita starpā balstīts arī apstāklī, ka omikrona paveidam ir vairākas mutācijas, kas novedušas pie augstāka atkārtotas inficēšanās riska pacientiem, kas izveseļojušies pēc pārslimošanas ar līdz šim zināmajiem paveidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu ANO Parīzes klimata vienošanos, astoņas ES valstis - Francija, Itālija, Īrija, Dānija, Spānija, Nīderlande, Portugāle un Somija, līdz 2030. gadam apņēmušās atteikties no akmeņoglēm elektroenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksiem dažādas tendences, tirgiem sekojot ziņām par koronavīrusu

LETA--AFP, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un Āzijas akciju biržās ceturtdien bija kritums, bet Volstrītā akciju cenas pieauga pēc tam, kad ANO Pasaules Veselības organizācija (WHO) izsludināja starptautisko ārkārtas situāciju saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā, bet neieteica ierobežot cilvēku pārvietošanos.

Biržu indeksi Tokijā, Parīzē, Londonā un Frankfurtē saruka par vairāk nekā 1%, turpinot pieaugt koronavīrusa infekcijas gadījumu skaitam un aizvien vairāk uzņēmumiem paziņojot par savas darbības ierobežošanu Ķīnā.

Kritās arī naftas cenas, jo tirgus dalībnieki paredz naftas pieprasījuma samazināšanos Ķīnā un pastāv risks, ka šis vīruss ietekmēs arī citas ekonomikas.

Akciju cenas Volstrītā lielu tirdzniecības sesijas daļu bija kritušās, bet noslēdza to ar pieaugumu pēc WHO paziņojuma, kurš tika uztverts kā pazīme, ka "ļaunākā gadījuma scenārijs nav aktuāls", sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Bez ieteikuma ierobežot cilvēku un preču kustību WHO paziņojums "šķietami palīdzēja mazināt bažas, ka citas valstis, sevišķi lielās attīstītās ekonomikas, varētu sekot Ķīnas piemēram, arī ierobežojot cilvēku un preču kustību", teica O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru