ASV investīciju banka Citigroup ir paziņojusi ka, maijā notikušajā kiberuzbrukumā tai ir nozagta informācija par 360 tūkstošiem klientu, vēsta Reuters.

Lielākā daļa klientu, par kuriem nozagta informācija, ir Ziemeļamerikas iedzīvotāji. Citigroup iepriekš bija paziņojusi, ka uzbrukums skāris aptuveni vienu procentu tās klientu. Kompānijai kopumā ir ap 21 miljonu klientu.

Tikusi nozagta inform[acija par Citigroup klientu vārdiem, konta numuriem, kontaktinformāciju un citi sensitīvi dati.

Jau rakstīts, ka 9. jūnijā Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju. Banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Interneta lietotāju skaits, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar pikšķerēšanas uzbrukumiem, ir pieaudzis par 87% — no 19,9 līdz 37,3 miljoniem. Visbiežāk par šī kiberapdraudējuma upuriem kļūst ASV, Krievijas, Indijas, Vjetnamas un Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, secināts Kaspersky Lab pētījumā «Pikšķerēšanas uzbrukumu evolūcija 2011.–2013. gadā».

Pikšķerēšana ir interneta krāpšanas shēma, kad noziedznieki izveido viltotu populāras tīmekļa vietnes kopiju (e-pasta pakalpojuma, internetbankas, sociālā tīkla u. c.) un ar dažādiem paņēmieniem cenšas tur ievilināt interneta lietotājus. Šādi uzbrukumi tiek veikti, lai iegūtu vērtīgus lietotāju datus: personīgo informāciju, ziņas, kas nepieciešamas piekļuvei bankas pakalpojumiem un sociālo tīklu kontiem. Pēc tam hakeri vai nu paši izmanto iegūtos datus, lai nozagtu upura naudu, kā arī izplatītu surogātpastu un kaitīgas programmas, izmantojot sabojātos e-pasta vai sociālo tīklu kontus, vai arī pārdod informāciju citiem noziedzniekiem.

Laikā, kad Sony piedzīvoja hakeru uzbrukumu, kura rezultātā tika nozagta informācija par aptuveni 100 miljonu lietotāju datiem, kompānija esot cīnījusies ar citu uzbrukumu, kuru veica «haktīvistu» grupējums Anonymous. Tas ir novērsis Sony uzmanību, atzinusi kompānija.

Vēstulē ASV kongresam tehnoloģiju kompānija norāda, ka tā esot apkarojusi Anonymous uzbrukumu un neesot pamanījusi, kā ļaundari esot ielauzušies tās sistēmās un nozaguši datus. Grupējums gan ir noliedzis, ka ir iesaistīts datu zādzībā.

Sony norāda, ka piedzīvojusi Anonymous uzbrukumu tāpēc, ka uzsākusi tiesvedību pret diviem grupējuma locekļiem, kuri bija modificējuši Sony spēļu konsoli. Kompānija norāda, ka datu zādzība notikusi atsevišķi no Anonymous uzbrukuma, un pagaidām nevar apgalvot, ka abu uzbrukumu rīkotāji savstarpēji ir sadarbojušies.

Kompānija svētdien vienā no tās serveriem atradusi ievietotu datni, kurā bija rakstīts «Mēs esam leģions» (We are legion) – šo frāzi bieži vien izmanto «haktīvisti».

Drošības eksperti ir atklājuši lielāko kiberuzbrukumu sēriju pasaules vēsturē. Hakeri bijuši iefiltrējušies vairāk nekā 72 pasaules organizāciju, ieskaitot ANO, dažādu valstu valdību un kompāniju iekšējos tīklos, kur vairākus gadus ievākuši sensitīvu informāciju, atklājusi drošības tehnoloģiju kompānija McAfee.

McAfee norāda, ka ir pārliecināta, ka aiz uzbrukumiem stāv kāda «valsts», tomēr atteikusies to nosaukt. Taču esot pierādījumi, ka šos uzbrukumus varētu būt veikusi Ķīna, vēsta Reuters.

Kampaņas laikā, kas ilgusi piecus gadus, hakeri iefiltrējušies ASV, Taivānas, Indijas, Dienvidkorejas, Vjetnamas, Kanādas valdību, kā arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas un daudzu pasaules kompāniju datortīklos.

2008. gadā hakeri bija ielauzušies ANO Sekretariāta datoros Ženēvā, kur divu gadu laikā esot netraucēti ievākuši dažādus datus, norāda McAfee.

«Pat mēs bijām pārsteigti par milzīgo upuru dažādību un uzbrucēju pārdrošību,» uzsver McAfee pārstāvis Dmitrijs Alperovičs. «Kas notiks ar visiem nozagtajiem datiem joprojām paliek neatbildēts jautājums. Tomēr, pat ja neliela daļa no tiem tiks izmantota, lai gūtu pārsvaru pār konkurentiem, tas nozīmē milzīgu ekonomisko apdraudējumu,» piebilda D. Alperovičs.

32% komerciālo organizāciju vairākās pasaules valstīs norāda uz kiberuzbrukumu skaita pieaugumu, bez tam 30% aptaujāto baidās no hakeru mērķuzbrukumiem, secināts Kaspersky Lab pētījumā.

Pēdējā laikā kiberuzbrukumu rezultātā bieži ir notikusi klientu datubāzu un lietotāju personisko datu noplūde, ieskaitot informāciju par bankas kartēm, kas nonākusi noziedznieku rokās.

Gada pirmajā ceturksnī informācijas drošības jomu satrauca paziņojumi par nopietniem incidentiem, kas saistīti ar konfidenciālu ziņu zādzību. Par hakeru upuriem kļuva uzņēmumi HBGary un RSA, kas nodarbojas ar informācijas drošību.

Vēlāk cietušo sarakstu papildināja automašīnu ražotājs Honda, TV kanāls Fox News, banka Citibank, Sony spēļu pakalpojumi un daudzi citi uzņēmumi un interneta resursi. Turklāt hakeri neatstāja bez ievērības arī valsts iestādes. Par mērķuzbrukumu upuriem kļuva Japānas parlamenta zemākās palātas deputāti, kā arī dažas šīs valsts diplomātiskās pārstāvniecības. Lai novērtētu šāda veida negadījumu iespējamo kaitējumu, pietiek pieminēt, ka Sony pakalpojumu uzlaušanas rezultātā hakeri ieguva piekļuvi 77 milj. lietotāju datiem.

ASV kabeļtelevīzijas operatora Fox News mikroblogošanas vietnes Twitter konts ir ticis uzlauzts, un tajā hakeri ir ievietojuši paziņojumus par ASV prezidenta Baraka Obamas nāvi, pārliecinājās Db.lv.

Fox News kontā @foxnewspolitics hakeri ievietojuši paziņojumus, ka B. Obama sašauts iegurņa zonā un kaklā, un miris no asins zaudējumiem. Uzbrukums esot noticis kādā restorānā Aiovas pavalstī. Uzbrucējs neesot atrasts un hakeri Fox News vārdā pauž līdzjūtību B. Obamas ģimenei, kā arī novēl veiksmi viceprezidentam Džo Bidenam, kuram būtu jāaizvieto B. Obama.

Par uzbrukumu atbildību uzņēmies grupējums The Script Kiddies, vēsta BBC. Nav zināms, kāpēc kabeļtelevīzijas operators ir piedzīvojis šādu uzbrukumu. Tomēr televīzijas konservatīvā pozīcija ir padarījusi to nepopulāru daudzu amerikāņu vidū.

Populāro mikroziņojumu vietni Twitter uzlauzušie hakeri izmantojuši sarežģītas metodes, lai piekļūtu informācijai, atzinusi vietnes administrācija.

Uzbrukumu kompānija atklājusi aizvadītajā nedēļā un kibernoziedzniekiem, iespējams, izdevies piekļūt informācijai par 250 Twitter lietotāju vārdiem, e-pastiem un parolēm, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta laikraksts Wall Street Journal. Drošības nolūkos Twitter nosūtījis uzbrukumos cietušajiem aicinājumu izveidot jaunas paroles.

«Tie nebija amatieri un mēs neticam, ka tas bija atsevišķs incidents. Uzbrukums veikts izmantojot sarežģītas metodes un mēs ticam, ka līdzīgi cietušas ir arī citas kompānijas un organizācijas,» norādīja kompānija. «Tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi runāt par šo uzbrukumu, kamēr iespējams iegūt papildus informāciju. Mēs arī palīdzam valdības un federālajām tiesībsargājošajām institūcijām to centienos atrast un sodīt uzbrucējus, lai tādējādi padarītu drošāku visu internetu,» skaidroja Twitter.

Hakeri, kas pagājušajā gadā ielauzušies biržas Nasdaq datorsistēmā, bija tajā instalējuši programmas, kas ļauj izspiegot biržā esošo uzņēmumu vadību, atsaucoties uz divu izmeklēšanai pietuvinātu personu teikto, raksta Reuters.

Jauni pierādījumi liecina, ka kiberuzbrukums ir bijis daudz nopietnāks, nekā tika domāts iepriekš – šī gada februārī Nasdaq OMX Group vēstīja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka hakeri varētu būt piekļuvuši biržā esošo uzņēmumu informācijai.

Kiberuzbrukumu izmeklē FIB un Nacionālās Drošības aģentūra.

«Dievs vien zina, ko tieši hakeri ir nodarījuši. Šāda uzbrukuma ietekme ilgtermiņā vēl joprojām nav paredzama,» norādīja Toms Kellermans (Tom Kellermann), kiberdrošības eksperts ar vairāku gadu pieredzi centrālo banku aizsardzībā un citu augsta profila finanšu institūciju kiberaizsardzībā.

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Hakeri piekļuvuši aptuveni 100 000 ASV nodokļu maksātāju datiem un uzbrukums acīmredzot nācis no Krievijas, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

ASV Ieņēmumu dienests (IRS) par datu noplūdi ziņojis otrdien, pavēstot, ka hakeri piekļuvuši trešās puses vietnei ar nodokļu maksātāju datiem, nevis paša dienesta sistēmām.

Kā ziņo CNN, par uzbrukuma saistību ar Krieviju pavēstījuši divi avoti, kuriem ir zināms par ASV Valsts kases un Iekšējās drošības ministrijas vadīto izmeklēšanu.

Noziedznieki pēc tam izmantojuši iegūto informāciju par 15 000 cilvēku, lai krāpnieciskā ceļā no valdības pieprasītu nodokļu atmaksu aptuveni 50 miljonu dolāru apmērā.

Aprīlī tika ziņots, ka hakeri no Krievijas pagājušā gadā piekļuvuši ASV prezidenta Baraka Obamas elektroniskajai sarakstei, uzlaužot Baltā nama neslepeno datorsistēmas daļu. Tāpat hakeri piekļuvuši ASV Valsts departamenta neslepenajai datorsistēmai.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Ķīnas hakeri ir mēģinājuši nozagt paroles simtiem Gmail e-pasta pakalpojumu izmantotājiem, ieskaitot ASV augstākā līmeņa valdības amatpersonas, militāristus, kā arī Ķīnas cilvēktiesību aktīvistus un žurnālistus, paziņojusi kompānija, vēsta Reuters.

Hakeri vēlējušies iegūt savā rīcībā e-pasta kontu paroles dažādām personām, lai varētu tās uzraudzīt, norādīja Google, tomēr kompānija to atklāja un «pārtrauca hakeru kampaņu».

Uzbrukums ir bijis vērsts no Jinaņas, Šandongas provincē, kur atrodas vairāki Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai piederoši tehniskās izlūkošanas biroji. Tiek uzskatīts, ka šie biroji ar Ķīnas valdības svētību «koncentrējas uz kļūdu izmantošanu ārvalstu tīklos».

Pēc šī uzbrukuma ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) ir uzsācis izmeklēšanu. Ķīnas valdība savu iesaisti notikušajā noliedz. Tomēr šādas darbības valstī ir populārs hobijs, skaidro Reuters. Ķīnā ir daudz tīmekļa vietņu, kas par zemu samaksu piedāvā apgūt hakera «profesijas» pamatprincipus.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Koronavīruss kalpojis kā stimulators mājaslapu domēnu reģistrācijai, kas pieaugusi par vairāk nekā 400%, žurnālam Dienas Bizness atklāj SIA PricewaterhouseCoopers Information Technology Services vadītājs Artūrs Filatovs.

Pēc viņa aprēķiniem, vismaz trešdaļa bijuši kaitīgi, to mērķis bija ievilināt cilvēkus šajās mājaslapās un inficēt lietotāju viedierīces, izmantot kārtējiem uzbrukumiem, nozagt lietotāja finanšu datus vai vienkārši paralizēt ierīci. “2020. gadā šādu uzbrukumu apjoms, pēc Eiropas telekomunikāciju kompāniju datiem, ir pieaudzis apmēram piecas reizes,” atzīst A. Filatovs. Viņš norāda, ka Eiropas Tīkla informācijas drošības aģentūras pētījums rāda ļaunatūras uzbrukumu skaita palielinājumu apmēram par 35%, kā rezultātā tā ir nonākusi pirmajā vietā. “Pateicoties Interpola, kā arī ASV FIB sadarbībai, 2018. un 2019. gadā tika aizvērts ļoti daudz ļauno robotizēto uzbrucēju tīklu – izņemti serveri, aizturēti to vadītāji, tādējādi būtiski samazinot ļaunatūru uzbrukumu skaitu, bet 2020. gadā tās piedzīvoja renesansi,” skaidro A. Filatovs.

Accenture Latvijas filiāle tuvāko 5–6 gadu laikā plāno izaugt līdz 1000 darbiniekiem

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja IT uzņēmuma Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs.

Latvija nākamgad uzņemsies Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Citu valstu pieredze liecina, ka tajā laikā pieaug hakeru aktivitāte. Vai Latvija no IT viedokļa tam ir gatava? Vai Latvijai būtu īpaši jādomā par drošību?

Ja par ES Padomes prezidējošo valsti kļūst tāda neliela valsts kā Latvija, tad tā kļūst arī vairāk atpazīstama pasaulē, tostarp piesaista uzmanību un vilina hakerus. Taču ir jāatceras, ka hakeri darbojas nepārtraukti. Pamata centri ir ASV, Izraēlā, Ķīnā un Krievijā. Šajā jomā ir divas grupas – neformālie hakeri, kuri cīnās par to, kā viņi saprot brīvību, un valsts vienības – izlūkdienesti. Nopietni runājot, darbs notiek visu laiku. Lai mēģinātu saglabāt pēc iespējas vairāk datu, ir vajadzīga aktīva aizsardzība, nepietiek ar ugunsmūra uzlikšanu, bet ir jāanalizē uzbrukumu struktūra, no kurienes tie nāk, jāskatās tīkla pieprasījumi kopumā. Pētījumos, kuros vērtēts, cik Eiropas vidējais uzņēmuma tīkls ir gatavs atvairīt uzbrukumus, secināts, ka tas ir nosacīti atvērts un uzbrukums tā pamata definīcijā vispār nav vajadzīgs. Pieļauju, ka Latvijā situācija varētu būt vēl sliktāka. Par uzbrukumu var runāt tad, ja hakeris izmanto tiešām puslīdz sarežģītas metodes, nevis momentos, kad viņš visu var izdarīt 30 min. laikā. Tāpat ir diezgan daudz gadījumu, kad netiek izmantotas pēdējās programmnodrošinājuma versijas. Līdz ar to situācija ir diezgan dramatiska. Globāli raugoties ir jāatzīst – kamēr netiek nopludināti 3–5 zvaigžņu kailfoto, tikmēr sabiedrībai liekas, ka viss ir kārtībā.

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt kibernoziedzības pasaules jaunās tendences. Izanalizējuši ļaundaru uzbrukumus 2014. gadā, Kaspersky Lab speciālisti sagatavoja prognozi nākamajam gadam, norādot galvenās hakeru grupu uzvedības un prioritāšu pārmaiņas.

Eksperti informē, ka pašlaik lielāko daļu kibernoziedznieku interesē nauda, un šī prioritāte nemainīsies. Saglabāsies uzbrukumi, lai iegūtu piekļuvi internetbanku kontiem un aizvietotu maksājumu rekvizītus, taču šis «tirgus» vairs nav tik ienesīgs kā agrāk - tajā ir novērojams uzbrucēju pārdaudzums, savukārt daudzi lietotāji un pakalpojumi ir iemācījušies nodrošināt darījumu aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar Kaspersky Lab prognozēm vienkāršie kibernoziedznieki pārņems sarežģītus mērķuzbrukumus izpildošo hakeru grupējumu pieredzi. Turklāt galveno uzmanību viņi pievērsīs nevis lietotājiem, bet gan pašām finanšu organizācijām. Piemēram, ja izdodas sekmīgs uzbrukums bankai, viņi var iegūt daudz vairāk nekā saņem no parastiem lietotājiem: hakeri varēs attālināti vadīt naudas izsniegšanu no bankas automātiem, veikt naudas pārskaitījumus un nemanāmi manipulēt ar internetbankas sistēmu.

Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Hakeri otrdien izvērsuši kārtējo Eiropas mēroga kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina.

Uzbrukums sākās ap plkst.14 pēc Latvijas laika, un sākotnēji tam bija pakļauti Ukrainas un Krievijas uzņēmumi, bet pēc tam tas sāka izplatīties arī Rietumeiropā.

Uzņēmumu un valdības amatpersonas ziņo par nopietnu uzbrukumu Ukrainas elektrosadales tīklam, bankām, tostarp centrālajai bankai, aviorūpniecības uzņēmumam Antonov un valdības iestādēm, kā arī pastam.

Uzbrukuma rezultātā cita starpā darbu pārtraukusi Ukrainas Ministru kabineta datorsistēma.

Šķiet, traucēta arī Kijevas Borispiļas starptautiskās lidostas darbība, un tās administrācija brīdina, ka var kavēties reisi.

Tiek arī ziņots, ka Kijevas metro sistēmā pārstājuši darboties maksājuma karšu nolasītāji un ka darbu apturējušas vairākas degvielas uzpildes staciju ķēdes.

Vairākas Eiropas naftas loģistikas un uzglabāšanas kompānijas cietušas kiberuzbrukumos.

Ielaušanos savās informācijas tehnoloģiju sistēmās piedzīvojusi Vācijas kompānija "Oiltanking", Beļģijas "SEA-Invest" un "Evos" Nīderlandē.

Kopumā desmitiem naftas uzglabāšanas un transportēšanas termināļu visā pasaulē ziņojuši par nedēļas nogalē piedzīvotiem kiberuzbrukumiem.

Tomēr eksperti pieļauj, ka tas varētu arī nebūt koordinēts uzbrukums.

Britu raidsabiedrības BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka visu trīs uzņēmumu informācijas tehnoloģiju sistēmas ir pārtraukušas darboties vai to darbība ir būtiski traucēta.

Beļģijas prokuratūra paziņojusi, ka sākta izmeklēšana par kiberuzbrukumu "SEA-Invet" termināļiem, tostarp kompānijas lielākajam terminālim Antverpenē "SEA-Tank".

Mobilo ierīču platformas Android straujo popularitātes pieaugumu pamanījuši arī datorpirāti. Kaspersky Lab prognozē, ka kopējais mobilajām ierīcēm domāto kaitīgo programmatūru skaits 2011. gadā vairāk nekā divas reizes pārsniegs 2010. gada rādītāju.

Piemēram, pirmajā ceturksnī tika atklātas vairāk nekā 50 kaitīgās programmatūras, kas rakstītas operētājsistēmai Android un izplatītas Android Market.

Situāciju mobilo ierīču apdraudējumu jomā sarežģī tas, ka personiskie viedtālruņi arvien biežāk tiek izmantoti vērtīgas korporatīvās informācijas glabāšanai un pārsūtīšanai. Turklāt paši uzņēmumu darbinieki visai vieglprātīgi izturas pret datu aizsardzību šajās ierīcēs, novērojis Kaspersky Lab.

Otra nozīmīga tendence 2011. gada pirmajā ceturksnī bija uzbrukumu skaita pieaugums dažādām organizācijām. Viss norāda uz to, ka daļa profesionālo kibernoziedznieku ir pārorientējušies no mājas lietotāju datoru inficēšanas uz lielo korporāciju datoru uzlaušanu.