Hakeru grupējums LulzSec ir izveidojis telefona līniju, kuru izmantojot tā atbalstītāji var ieteik potenciālus mērķus, vēsta BBC. Grupējums apgalvo, ka jau ir veicis uzbrukumus ieteiktajiem mērķiem.

Uzbrukumi esot bijusi daļa no notiekošās akcijas, kuru grupējums nosaucis par «Titānika pārņemšanas otrdienu». LulzSec ir ieguvusi plašu ievērību pēc pēdējās nedēļās veiktajiem uzbrukumiem Sony, Nintendo un ASV Senāta interneta vietnēm.

Savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter, hakeru grupējums raksta, ka otrdien vien esot saņēmis 5 tūkstošus zvanu un 2,5 tūkstošus balss ziņojumu. Interesantus, kas piezvana uz LulzSec «uzlaušanas karsto līniju» sagaida iepriekšierakstīts audio ziņojums, no kāda, kas sevi sauc par Pjēru Dubē.

Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Tehnoloģiju pasauli satricinājis jauns skandāls - hakeru grupējums AntiSec pavēstījis, ka tam izdevies savā rīcībā iegūt 12 miljonus Apple ierīču identifikācijas jeb tā sauktos UDID kodus.

Grupējums norāda, ka kodus tam izdevies iegūt, uzlaužot kāda ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) darbinieka datoru. Hakeru grupējums pieļauj, ka FIB izmantojusi Apple ierīču identifikācijas kodus, lai izsekotu to lietotājus.

Tomēr FIB kategoriski noliedz izskanējušos apgalvojumus un norāda, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka būtu uzlauzti biroja darbinieku datori, un ka organizācija šāda veida informāciju neuzkrāj, kā arī to, ka tai nav zināms, no kurienes hakeru rīcībā nonākuši Apple identifikācijas kodi, vēsta BBC.

Tikmēr hakeri publiskojuši sarakstu ar vienu miljonu identifikācijas numuriem. Kibernoziedznieku rīcībā nonākuši gan Apple planšetdatoru, gan viedtālruņi identifikācijas kodi.

Pazīstamais hakeru grupējums Anonymos ir pieteicis kiberkaru ASV Floridas pavalstī esošajai Orlando pilsētai, uzbrūkot vairākām pilsētas un policijas interneta vietnēm, vēsta New York Times.

Uzbrukumus pilsētas administrācijas vietnēm grupējums veicis atriebjoties par kādas labdarības organizācijas biedru arestu, ko veikušas Orlando varasiestādes.

«Anonymous tic, ka cilvēkiem ir tiesības organizēties, ka tiem ir tiesības dot mazāk veiksmīgākajiem un, ka tiem ir tiesības veikt labdarības aktus,» savā paziņojumā norāda grupas biedri.

Kopš 2006. gada Orlando pilsētā spēkā ir likums, kurš nosaka, ka ir jāizņem speciāla atļauja, lai varētu pilsētas parkos barot grupas, kurās ir divdesmit pieci vai vairāk cilvēku.

Tomēr labdarības organizācija Orlando parkos baroja bezpajumtnieku grupas bez jebkādām atļaujām, par ko arī tās biedri tika aizturēti. Pilsētas pārstāvji norāda, ka hakeru uzbrukumi neliks mainīt pierasto praksi un, ka likumi ir jāievēro.

Kompānijas Sony interneta vietnes drīzumā varētu tikt pakļautas hakeru uzbrukumam, kas būs jau trešais uzbrukumus kompānijai pēdējā mēneša laikā, vēsta CNet.

Līdz šim neidentificēts hakeru grupējums ir paziņojis, ka gatavojas uzbrukt Sony. Hakeru niknumu izsaucis veids, kādā kompānija ir centusies atrisināt iepriekšējo uzbrukumu sekas.

Hakeri savus plānus ir apsprieduši izmantojot interneta tērzēšanas retranslēšanas sistēmu (IRC). Ja šis uzbrukums izdosies, hakeru rīcībā varētu nonākt dati par Sony klientiem.

Jau rakstīts, ka aprīlī kompānija piedzīvoja divus hakeru uzbrukumus, kuru rezultātā no kompānijas serveriem tika nozagta personīga informācija par aptuveni 100 miljoniem lietotāju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts policijas darbinieki nākuši uz pēdām kādam 1975.gadā dzimušam vīrietim, kurš pirms 12 gadiem Latvijā veicis vairākas bruņotas laupīšanas personu grupā un divpadsmit gadus slēpās Krievijas Federācijā ar mainītu identitāti. Šā gada oktobra sākumā Krievijas kolēģi, vadoties pēc Valsts policijas sniegtās informācijas, vīrieti aizturēja Krievijas Federācijā. Šobrīd tiek lemts jautājums par viņa izdošanu Latvijai.

1975.gadā dzimušais vīrietis noziedzīgās grupas sastāvā 2004.gada pavasarī un vasarā veica četras bruņotas laupīšanas uz Latvijas autoceļiem. Bruņotais grupējums, izliekoties par tiesībsargājošo instanču pārstāvjiem, pārvietojās automašīnā, kura aprīkota ar bākugunīm un, izmantojot policijas zizli, piespieda lielkravas automašīnu vadītājus apstāties. Tādā veidā personu grupa nolaupīja svešu kustamu mantu par kopējo summu vismaz 149 440 latu vērtībā.

Uz autoceļiem Rīga–Jelgava un Jelgava–Dobele–Annenieki noziedzīgā grupa nolaupīja divas lielkravas automašīnas ar pilnām benzīna cisternām. Pēc tam, kad grupējums benzīnu nodeva tālākai realizācijai, vienu no kravas automašīnām sadedzināja Ķekavas novadā, bet otru atstāja kādā pamesta ceļa malā. Savukārt abās sekojošajās laupīšanas reizēs noziedzīgais grupējums pievērsās tādām kravas automašīnām, kas aprīkotas ar refrižeratoru. Viena tāda laupīšana notika uz autoceļa Rīga – Ainaži, bet otra uz autoceļa Rīga – Veclaicene. Vienu no šīm automašīnām noziedznieki paspēja realizēt, pārdodot Krievijas Federācijā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas martā, veicot 30 kratīšanas, apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kas izvairījās no nodokļu nomaksas, kā arī veica noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros. Apturētais noziedzīgais grupējums nodarbojās ar gaļas un pārtikas eļļas iepirkšanu no Eiropas Savienības (ES) valstīm, informē VID.

Apturētais noziedzīgais grupējums nodarbojās ar gaļas, kā arī pārtikas eļļas, iepirkšanu no ES ražotājiem, galvenokārt Polijā, Igaunijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā, par cenu ar 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi un tās pārdošanu ar PVN gaļas izstrādājumu ražotājiem, tai skaitā arī lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Veicot šīs darbības, noziedzīgais grupējums realizēja gaļu un pārtikas eļļu par zemāku cenu, nekā tā ir vidēji tirgū legālās izcelsmes produkcijai. Šāda veida gaļas iepirkšana varētu radīt šaubas par tās kvalitāti un atbilstību prasībām. VID izmeklēšanas ietvaros pārbaudīs arī informāciju par iespējamu gaļas izcelsmi no citām valstīm.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

Izveidots kolektīvo iepirkšanās portālu vidējā lietotāja apraksts. Tā ir aptuveni 33 gadus jauna sieviete ar augstāko izglītību un darba vietu finanšu jomā.

To secinājis kolektīvās iepirkšanās portāls CityLife.lv.

Jaunākie dati liecina, ka vidējā kolektīvās iepirkšanās portālu lietotāja vecums ir 33 gadi - sieviešu un vīriešu vidū vidējais vecums ir vienāds. Savukārt sadalījums pēc dzimuma ir krasi atšķirīgs - kolektīvās iepirkšanās portālu pakalpojumus krietni biežāk izvēlas tieši sievietes, veidojot 83,76% no visas auditorijas, kamēr vīrieši – tikai 16,24%.

Katrs ceturtais kolektīvās iepirkšanās portālu lietotājs ir ieguvis augstāko izglītību jeb bakalauru. Savukārt gandrīz katram piektajam (18,11%) lietotājam ir maģistra grāds.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Valsts policiju un Rīgas pašvaldības policiju apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas, īstenojot nelikumīgu valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apjoma samazināšanu, nodarīja kaitējumu valsts budžetam vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Kā informē VID, noziedzīgais grupējums noziedzīgajos nodarījumos iesaistīja savus radiniekus un tuvus paziņas, un noziedzīgo darbību rezultātā iegūtos līdzekļus izmantoja greznas dzīves nodrošināšanai, pērkot īpašumus, ekskluzīvas automašīnas un dodoties eksotiskos ceļojumos.

VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji trīs šā gada jūnijā uzsāktu kriminālprocesu ietvaros pagājušajā nedēļā īstenoja vērienīgu pirmstiesas izmeklēšanas darbību kopumu. Minēto kriminālprocesu laikā tika veiktas 87 kratīšanas noziedzīgajā shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kratīšanu laikā izņemti noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu zīmogi, kodu kalkulatori, dokumenti un citi nozīmīgi lietiskie pierādījumi.

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Krievijas hakeri 2017.gadā veikuši vērienīgu kampaņu ASV elektroenerģijas kompāniju tīklu uzlaušanai, turklāt varējuši izraisīt elektrības atslēgšanos, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Pēc ASV Iekšzemes drošības ministrijas datiem, ar uzbrukumu saistīts Krievijas labā strādājošais hakeru grupējums «Energetic Bear». Viņi viegli uzlauzuši mazo komunālo uzņēmumu tīklus, bet pēc tam iekļuvuši piegādātāju tīklos, kuri savukārt strādā ar lielām kompānijām, raksta WSJ.

Hakeri nonākuši līdz stadijai, kad varējuši ieslēgt un izslēgt elektrību.Saskaņā ar ministrijas datiem, par uzbrukuma upuriem kļuvušas simtiem kompāniju. Dažas firmas var nezināt par to tīklu uzlaušanu, tā kā hakeru darbību ir grūti atklāt, jo viņi izmantojuši darbinieku datus. Uzlaušanas kampaņa, visticamāk, turpinās, raksta WSJ.

Grupējums «Energetic Bear» aktīvi darbojas vismaz no 2010.gada un tā mērķi ir enerģētikas un rūpnieciskie uzņēmumi. Vašingtona uzskata, ka grupējuma darbību sponsorē Krievija.

Laikā, kad Sony piedzīvoja hakeru uzbrukumu, kura rezultātā tika nozagta informācija par aptuveni 100 miljonu lietotāju datiem, kompānija esot cīnījusies ar citu uzbrukumu, kuru veica «haktīvistu» grupējums Anonymous. Tas ir novērsis Sony uzmanību, atzinusi kompānija.

Vēstulē ASV kongresam tehnoloģiju kompānija norāda, ka tā esot apkarojusi Anonymous uzbrukumu un neesot pamanījusi, kā ļaundari esot ielauzušies tās sistēmās un nozaguši datus. Grupējums gan ir noliedzis, ka ir iesaistīts datu zādzībā.

Sony norāda, ka piedzīvojusi Anonymous uzbrukumu tāpēc, ka uzsākusi tiesvedību pret diviem grupējuma locekļiem, kuri bija modificējuši Sony spēļu konsoli. Kompānija norāda, ka datu zādzība notikusi atsevišķi no Anonymous uzbrukuma, un pagaidām nevar apgalvot, ka abu uzbrukumu rīkotāji savstarpēji ir sadarbojušies.

Kompānija svētdien vienā no tās serveriem atradusi ievietotu datni, kurā bija rakstīts «Mēs esam leģions» (We are legion) – šo frāzi bieži vien izmanto «haktīvisti».

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts.

«Nekam no tā nevajadzēja notikt, un es tam nemeklēšu attaisnojumus,» paziņojumā sacīja «Uber» vadītājs Dara Hosrovšahi, kas augustā pārņēma šo kompāniju.

Divi no «Uber» informācijas drošības komandas locekļiem, kuru reakcija uz šo hakeru uzbrukumu ietvēra lietotāju neinformēšanu par hakeru ielaušanos viņu datos, kopš otrdienas ir atlaisti, pavēstīja Hosrovšahi.

«Uber» vadītājs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par to, ka nepiederošas personas ielauzušās mākonī bāzētā serverī, ko izmantoja šī kompānija, un lejuplādējušas «ievērojamu» informācijas apjomu.

Nozagtajās datnēs bija «Uber» lietotāju vārdi, e-pasta adreses un mobilo tālruņu numuri, kā arī apmēram 600 000 šoferu vārdi un autovadītāja tiesību informācija.

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas pagājušajā nedēļā, veicot 14 kratīšanas Rīgā un Jēkabpilī, apturēja kāda noziedzīga grupējuma darbību, informē VID.

Noziedzīgais grupējums, izveidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu darījumu ķēdes, laika periodā no 2014.gada līdz 2015.gadam izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas un par aizdomās turamām atzītas piecas personas. Divas no tām uzskatāmas par noziedzīgā nodarījuma organizatoriem; pie tam viena no tām jau iepriekš ir nonākusi VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā un figurējusi VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētajos kriminālprocesos.

Kriminālprocess pret apturēto noziedzīgo grupējumu tika uzsākts 2015.gada maija beigās saskaņā ar Krimināllikumu. Minētā kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji pagājušās nedēļas nogalē kopumā veica 14 kratīšanas Rīgā un Jēkabpilī noziedzīgās shēmas dalībnieku dzīvesvietās, birojos un automašīnās. Kratīšanu laikā tika izņemti grāmatvedības dokumenti, datori, zīmogi, kodu kalkulatori, kā arī skaidra nauda 10 000 eiro apmērā.

Šī gada martā, veicot 30 kratīšanas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldei (FPP) izdevās apturēt noziedzīga grupējuma darbību, kurš, nodarbojoties ar gaļas un pārtikas eļļas iepirkšanu no ES valstīm, izvairījās no nodokļu nomaksas un veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros, informē VID.

Šī gada aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa apstiprināja VID FPP pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu lietā iesaistītās juridiskas personas norēķinu kontos esošajiem naudas līdzekļiem vairāk kā 90 000 eiro apmērā. Papildus VID FPP pieņemts lēmums piemērot juridiskajai personai piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

2015.gada aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa apstiprināja VID FPP pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu kādas juridiskās personas norēķinu kontā esošiem finanšu līdzekļiem vairāk kā 90 000 eiro apmērā. Arests minētajiem finanšu līdzekļiem tika piemērots, lai nodrošinātu valsts budžetam nodarīto zaudējumu segšanu, kā arī, lai juridiskai personai varētu piemērot kādu no piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidiem, vai iespējamu likvidāciju, vai naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju.

VID Finanšu policijas pārvalde atkal pieķērusi noziedzīgu grupēju, kas izvairījies no nodokļu nomaksas lielā apmērā un legalizējis noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, Nodarītais zaudējums valsts budžetam lēšams aptuveni 1,4 milj. Ls. Viens no shēmā iesaistītajiem uzņēmumiem ir nozīmīgs Latvijas datorprogrammu izstrādes tirgus dalībnieks.

Šajā lietā veiktas 27 kratīšanas Rīgas rajonā, un kopumā bija iesaistīti vairāk nekā desmit reāli strādājoši uzņēmumi un vēl 15 fiktīvi uzņēmumi. Astoņas personas, tajā skaitā pieci organizatori un trīs atbalstītāji, ir atzītas par aizdomās turētām. Kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda 8,1 tūkst. eiro un 17 tūkst. Ls, dokumenti, kodu kalkulatori, zīmogi (tai skaitā Uzbekistānas notāra zīmogs), pasu kopijas, pierakstu klades ar personu datiem, bankas kartes, datori, datu nesēji un citi svarīgi lietiskie pierādījumi.

Tāpat kratīšanu laikā divās adresēs tika izņemti augu izcelsmes produkti, kas, iespējams, varētu būt narkotiskās vielas.

Valsts ieņēmu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas, legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus un nenomaksājot pievienotās vērtības nodokli, valsts budžetam radīja zaudējumus teju 380 tūkst. Ls apmērā.

Iespējams, grupējums, nodarbojies arī ar maternitātes un slimības pabalstu izkrāpšanu. Kriminālprocesa ietvaros aizturētas un par aizdomās turamām atzītas piecas personas, no kurām divas personas ir noziedzīgā grupējuma organizatori, bet trīs – atbalstītāji.

Viena no noziedzīgajā shēmā iesaistītām personām, kura shēmas ietvaros nodarbojās ar fiktīvu uzņēmumu dibināšanu un, izmantojot minētos uzņēmumus, fiktīvi noformēja darba tiesiskās attiecības ar mērķi vēlāk izkrāpt no valsts budžeta naudas līdzekļus dažādu pabalstu veidā, jau iepriekš ir nonākusi VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā kriminālprocesos saistībā ar izvairīšanos no PVN nomaksas pilnā apmērā, kur tai bija piemērots liecinieka statuss, skaidro VID.