Hansabank Markets analītiķi atzīst, ka, tā kā tuvākā gada perspektīvā izmaiņas Latvijas monetārajā politikā netiek plānotas, arī turpmāk lata valūtas kursu noteiks lielāko pasaules valūtu savstarpējās attiecības. «Tā kā sagaidāms, ka lata piesaiste SDR valūtu grozam saglabāsies vismaz līdz 2005. gada janvārim, lata kursi sekos notikumiem pasaules valūtu tirgos. Atjaunojoties dolāra krituma tendencei, lata — dolāra kurss samazināsies, bet lata — eiro kurss — palielināsies. Tā kā SDR likmes pēdējos mēnešos ir samazinājušās, tad arī latu likmēm vajadzētu pazemināties, jo latu un SDR valūtu procentu likmju palielinātā starpība ir īslaicīga parādība,« uzskata Hansabank Markets Finansu tirgus daļas vadītājs Māris Mančinskis. Hansabank Markets analītiķi prognozē, ka, sekojot atkārtotam ASV dolāra kritumam, lata — dolāra kurss gada laikā varētu samazināties līdz 54.4 santīmiem, bet lata — eiro kurss, savukārt, palielināties līdz 68.0 santīmiem. Fundamentālie faktori ir dolāram nelabvēlīgi, kas nozīmē, ka dolāra vērtība vidējā termiņā atkārtoti pazemināsies pret eiro. Tas apgrūtinās eiro zonas ražotāju eksporta iespējas, bet var izrādīties noderīgs atbalsta punkts ASV ekonomikai — vājš dolārs varētu palīdzēt atgūties ASV eksportam un dod cerību, ka stabilizēsies ASV tekošā konta stāvoklis, atzīst Hansabank Markets vecākā analītiķe Liene Kūle. Hansabank Markets analītiķi uzskata, ka pēc Irākas kara beigām ir mazinājusies neskaidrība par tālāko ekonomisko attīstību pasaulē, taču arvien pastāv ģeopolitiskā nestabilitāte (Ziemeļkoreja, Irāna) — ja 2003. gada pirmajā ceturksnī izaugsmi kavēja pirmskara atmosfēra, tad otrajā ceturksnī gaidītā atveseļošanās tomēr vēl nesekoja. Tādēļ kopš pavasara ekonomiskā pieauguma prognozes ir samazinātas lielākā daļā pasaules valstu.

Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs un valdes loceklis Druvis Mūrmanis ceturtdien Hansabank Grupas padomes sēdē tika iecelts par vadītāju Hansabank Grupas finanšu darbībām Krievijā. Druvis Mūrmanis, kurš Hansabankā strādā jau vairāk nekā 10 gadus, Krievijā būs atbildīgs par līzinga un tirdzniecības finansēšanas operācijām, kā arī par Hansabank Grupas bankas operāciju uzsākšanu Krievijā. Hansabank Grupas valdes priekšsēdētājs Indreks Neivelts: «Hansabank Grupas darbība Krievijā ir sasniegusi tādu pakāpi, kad vadīt šīs finanšu darbības no attāluma ir ļoti sarežģīti. Šobrīd mēs sniedzam Krievijā tirdzniecības finansēšanas pakalpojumus un pēdējā gada laikā strauji pieaudzis arī līzinga portfelis. Kā nākamais solis ir bankas operāciju piedāvāšana klientiem. Es ticu, ka Druvis šim amatam ir labākā iespējamā kandidatūra. Viņš tiek augsti novērtēts gan darbinieku vidū, gan starp klientiem. Apzinoties, ka mūsu Krievijas stratēģija ir orientēta uz korporatīvo klientu apkalpošanu, Druvis ir labākais kandidāts Grupas Krievijas operāciju vadīšanai.» Druvja Mūrmaņa vietā par Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju un valdes locekli kļūs Māris Mančinskis, kurš šobrīd ir Hansabank Markets vadītājs Latvijā. Māris Mančinskis, kurš ieguvis Ekonomista bakalaura grādu Latvijas Universitātē un ar izcilību ieguvis maģistra grādu Hofstra Universitātes biznesa skolā, par Hansabank Markets darbinieku kļuva 1999. gadā. Par Hansabank Markets jeb Finansu tirgus daļas vadītāju Māris Mančinskis kļuva 2001.gada jūnijā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Līdz 2007. gadam Hansabank Grupa plāno kļūt par labāko mūsdienīgas finanšu institūcijas paraugu Eiropā. Tādu mērķi paredz Hansabank Grupas vadības sanāksmē apstiprinātā Hansabank Grupas darbības stratēģija. «Viens no galvenajiem Hansabank Grupas panākumu stūrakmeņiem ir prasme izvirzīt sev visnotaļ ambiciozus mērķus, uz kuriem neatlaidīgi un mērķtiecīgi tiekties. 1999. gadā mēs izvirzījām sev mērķi kļūt par vadošo finanšu institūciju Baltijas valstīs gan kopā ņemot, gan arī katrā valstī atsevišķi. Tas bija mērķis, kuram Latvijā nemaz nebija tik viegli noticēt, taču tagad — pēc četriem gadiem — mēs varam lepoties kā divkārtēja Latvijas labākā banka mūsu klientu vērtējumā,» saka Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma. «Tā kā pēc nepilna gada Baltijas valstis kļūs par Eiropas Savienības loceklēm, ir loģiski sākt domāt par Hansabank Grupas vietu Eiropā. Mūsu jaunais mērķis un mūsu vīzija nav mazāk ambiciozi par 1999. gada plāniem — mēs gribam būt labākās un modernākās bankas paraugs Eiropā, nodrošinot to ar vislabāko klientu apkalpošanas servisu, ērti pieejamiem pakalpojumiem, visaugstāko klientu lojalitāti, efektīvu darbu un zemiem kredītu zaudējumiem,» atzīst Hansabankas valdes priekšsēdētāja. Lai sasniegtu Hansabank Grupas stratēģijas mērķus, Hansabank Grupa nemainīs klientu fokusu. Hansabank Grupa joprojām orientēs savu uzmanību galvenokārt uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām ar vidējiem un augstiem ienākumiem, taču, būdama universāla banka, Hansabank Grupa apkalpos visas klientu grupas atbilstoši profesionāliem un augstiem apkalpošanas standartiem par konkurētspējīgu cenu. Hansabank Grupas finanšu mērķi vidējā termiņā ir palielināt operacionālo peļņu (pirms nodokļu nomaksas) ik gadu par 10 %, nodrošināt pašu kapitāla atdevi vismaz 20 % apjomā, izmaksu/ienākumu rādītāju — zem 50 %, bet neto riska izmaksu rādītāju — zem 0.6 %.

Hansabank Markets

Piesaistes ietekme: valūtu kursu risks

Jaunā valūtas kursa režīma ieviešana radīs izmaiņas valūtas kursu riska sadalījumā: norēķiniem dolāros valūtu kursu risks varētu pat dubultoties, bet operācijām, kas kā norēķinu valūtu izmanto eiro - gaidāms būtisks valūtas riska samazinājums (lai gan ne pilnīga tā izzušana).

Līdzšinējais lata piesaistes mehānisms nodrošināja salīdzinoši nelielas svārstības gan USD/LVL, gan EUR/LVL kursā. Valūtu kursu risks bija gan tiem uzņēmumiem, kuriem bija nesabalansētas dolāru naudas plūsmas, gan tiem, kuriem bija atklāta eiro pozīcija. Pēc 1.janvāra valūtu risks eiro darījumos būtiski samazināsies, jo EUR/LVL kurss svārstīsies šaurā +/-1% diapazonā ap oficiālo piesaistes kursu. Savukārt USD/LVL un GBP/LVL valūtas kursu svārstības sāks daudz vairāk līdzināties dolāra un mārciņas svārstībām pret eiro. Piemēram, dolāra - lata kursa svārstīgums varētu sasniegt to svārstību līmeni, kāds vērojams EUR/USD kursā. Tātad valūtu svārstību risks dolāros un mārciņās būtiski pieaugs.

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Sestdien Latvijas Koncertu rīkotajā latviešu simfoniskās mūzikas koncertā Lielajā ģildē savā ierastajā vietā bija pazīstamais advokāts un rakstnieks Andris Grūtups, kurš ir regulārs simfoniskās mūzikas klausītājs. Plašais interešu apvienojums un uzdrīkstēšanās publiski paust savus uzskatus viņu dara par īstu latviešu inteliģentu.

Kāda paziņa, uzzinājusi, ka dodos Andra Grūtupa, izsaucās – pie tā pīpmaņa no X failiem! Vizuālā līdzība ar populārā seriāla tēlu tik tiešām ir pārsteidzoša. Arī Grūtupa daiļrade apliecina, ka viņu saista slepenas lietas, vismaz tādas, kas ilgus gadus bijušas sabiedrības acīm apslēptas, piemēram, vācu ģenerāļu tiesāšana un pakāršana Rīgā 1946. gadā vai ebreju veiktās rituālslepkavības pagājušā gadsimta sākumā. Savukārt februārī izdevniecība Atēna izdos Grūtupa jaunāko grāmatu Observators, kuras centrā ir slavenās mākslinieku dzimtas pārstāvja Jurģa Skulmes tiesas process.

A/s Hansabanka Finansu tirgus daļa Hansabank Markets laidusi klajā kārtējo Baltijas Makroekonomikas apskatu, kurā analizēta Baltijas valstu ekonomiskā attīstība pērn, ņemot vērā īpaši veiksmīgo 2003. gada 3. ceturksni. Apskatā arī koriģētas ekonomikas izaugsmes prognozes 2004. gadam un pārskata autori atzīst, ka Baltijas valstu izaugsmes tempi ir bijuši straujāki, kā iepriekš prognozēts, kā arī samazinās attīstības tendenču atšķirības. Saskaņā ar pētījumu 2004. gadā visās trīs Baltijas valstīs tautsaimniecības attīstības tempi turpina pieaugt, palielinās patēriņš un algas un sāksies ES fondu apgūšana, taču nav paredzama strauja līdzekļu ieplūde. Hansabank Markets analītiķi ir palielinājuši ekonomikas izaugsmes prognozes 2003. gadam visām trīs Baltijas valstīm — vēl arvien visstraujākie attīstības tempi ir Lietuvā, kur iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) paredzams 8.2 %, bet vislēnākie Igaunijā — 4.6%. Arī 2004. gadā Lietuva saglabās līderes pozīcijas ar prognozēto 6.9 % IKP pieaugumu, bet Igaunija attīstīsies vislēnāk — 5.1%. Latvijas ekonomikas attīstības tempi 2003. gada 3. ceturksnī palielinājās līdz 7.3 %, pārsniedzot iepriekšējo Hansabank Markets prognozi. Prognoze par IKP pieaugumu 2003. gadā kopumā palielināta līdz 7.2 %. Šajā gadā IKP pieaugums prognozēts 6.4 — 6.5 % robežās. 2004. gadā eksportētāji var rēķināties ar pozitīvu efektu, kas sekos ilgi gaidītajam ES ekonomiskās atgūšanās procesam, paredzama arī muitas formalitāšu atvieglošana līdz ar dalību ES. Iekšējais pieprasījums pēc patēriņa un kapitālprecēm ir spēcīgs un pieaugošs — 2003. gadā algas pieauga un šī tendence turpināsies gan valsts, gan privātajā sektorā vēl vairākus gadus, tiesa vairs ne tik straujos tempos. Mājsaimniecības arī 2004. gadā turpinās aktīvi aizņemties un paredzams, ka privātpersonu kredītportfelis pieaugs līdzīgi kā 2003. gadā, norada Hansabank Markets.I nvestīciju aktivitāte nākamajā gadā lielā mērā būs atkarīga no ES fondu ieplūšanas Latvijā, taču paredzam, ka šo līdzekļu apguvē būs vērojama aizkavēšanās.

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Hansabank grupa ir uzvarējusi konkursā par kontu apkalpošanas, likviditātes vadības un apgrozāmo līdzekļu finansēšanas pakalpojumu sniegšanu naftas produktu tirdzniecības uzņēmuma LUKOIL meitas uzņēmumiem Baltijas valstīs un Somijā. Hansabank grupas filiāļu tīkls Baltijas un Skandināvijas valstīs ir pietiekami plašs, lai sniegtu OAO LUKOIL nepieciešamos pakalpojumus. Šo procesu palīdzēs koordinēt Hansabank grupas Krievijas biroji Maskavā un Sanktpēterburgā. Tas ietvers dokumentu aprites nodrošināšanu un ar uzņēmuma finansēm saistīto rīkojumu izpildi. Tuvākajos mēnešos Kaļiņingradā tiks atvērts vēl arī trešais birojs. Tā kā Swedbank (Hansabank grupas 100% akciju īpašnieks) savu filiāli Helsinkos atvēra tikai pagājušā gada novembrī, Somijā Hansabank sadarbosies ar OKO Bank. OAO LUKOIL meitas uzņēmumi ierindojas starp lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Veidojot attiecības ar OAO LUKOIL, Hansabank grupa piedalās sindicētā kredīta izsniegšanā par summu 1,9 miljardi ASV dolāru ar atmaksas termiņu trīs gadi. Šī sindicētā kredīta iniciators ir Citibank (Londona). Sākotnēji Hansabank grupas izsniegtā sindicētā kredīta daļa ir 25 miljoni ASV dolāru.

Sākot no 2003. gada 1. oktobra Hansabank Grupa pāries uz decentralizētu uzņēmumu vadības sistēmu, kas balstīsies uz katru valsti atsevišķi. Tādējādi tiek vienkāršota organizācijas struktūra, lai Hansabank Grupa būtu vēl tuvāk saviem klientiem un visi pakalpojumi tiktu piedāvāti ienuviet. Jaunās struktūrvienības būs Igaunija, Latvija un Lietuva, kur Hansabank Grupa piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu, un Krievija, kur Hansabank Grupa aktīvi darbojas līzinga un tirdzniecības finansēšanas pakalpojumu jomā. Jaunajā organizācijas struktūrā līzinga kompānijas, kas līdz šim bija konsolidētas Hansa Capital, tiks integrētas jaunajās valstu biznesa struktūrvienībās. Indreks Neivelts, Hansabank Grupas vadītājs: «Mēs veicam izmaiņas organizācijas struktūrā, lai būtu vieglāk un vienkāršāk izprast gan klientus, gan darbiniekus. Bankas un līzinga uzņēmumi, kas līdz šim tika vadīti atsevišķi, tagad veidos spējīgu un stipru komandu, kas atbalstīs mūsu stratēģiju piedāvāt visus finanšu pakalpojumus vienā vietā.» IT un produktu attīstība, kā arī risku un finanšu vadība tiks vadītas centralizēti — Hansabank Grupas līmenī. Latvijas biznesa struktūrvienības vadītāja būs Ingrīda Blūma, kura ir a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāja. Igaunijas struktūrvienības vadītājs būs Erkki Raasuke, kurš pašlaik ir Uzņēmumu apkalpošanas rīkotājdirektors. Lietuvas biznesa struktūrvienības vadītājs būs Darius Nedzinskas, kurš būs arī a/s Hansabankas valdes priekšsēdētājs sākot no 2003. gada 1. novembra. Hansabank Grupas darbību Krievijā koordinēs Indreks Neivelts. Strukturālās izmaiņas sevī ietver arī ar bankas pamatbiznesu nesaistīto Baltijas valstu aktīvu realizācijas uzņēmuma BRC pārdošanu.

No šī gada rudens Hansabank grupa Baltijā un Swedbank apvienojas zem vienota zīmola - Swedbank. Pilns vienotā zīmola ieviešanas process ilgs aptuveni gadu un noslēgsies 2009. gada rudenī, Db.lv informēja Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

„Vienota zīmola ieviešana apliecina Swedbank grupas ilgtermiņa skatu. Mēs turpināsim mūsu darbību Baltijas reģionā, jo to uzskatām par vissvarīgāko visai grupai kopumā. Mūsu mērķis ir kļūt par servisa līderi tirgū, tāpēc Swedbank un Hansabank grupas Baltijā vēl vairāk apvienos labās prakses un zināšanu apmaiņu, strādājot kopā ar vienotu zīmolu,“ uzsver Swedbank vadītājs Jans Lidēns (Jan Liden). „Gan Hansabank Baltijā, gan Swedbank ir ļoti daudz ko mācīties vienai no otras. Hansabank ir vadošā banka Baltijā, un tās zīmols ir visiem labi zināms veiksmes stāsts. Es esmu lepns par visu darbinieku ieguldījumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai sasniegtu šo rezultātu. Tagad mēs speram nākamo soli, lai turpinātu kopīgiem spēkiem stiprināt Swedbank grupas pozīcijas kā vadošajai bankai Ziemeļeiropā,“ J. Lidēns turpina.

Amatu nolēmuši atstāt Hansabankas līdzšinējā vadītāja Ingrīda Blūma un valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. No 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš, savukārt U. Zemtura vietā - par bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāju - Oksana Sivokobiļska.

Laikraksts Dienas Bizness augustā jau rakstīja, ka I. Blūma varētu ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu Lattelecom. I. Blūma toreiz Db atzina, ka lēmums par amata atstāšanu nav pieņemts. Viņa neatbildēja uz jautājumu, vai to ir plānots darīt, vien noteica, ka "nomirt Hansabankā neplāno". "Mēs šādas baumas nekomentējam, arī, ja esam tās dzirdējuši. Ingrīda par tām smējās," Db augustā sacīja Hansabankas grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke (Erkki Raasuke).

Viņš teica, ka visas pārmaiņas Hansabankas grupā esot oficiāli jāziņo Zviedrijas un citu valstu biržām un, cik viņam zināms, šāds ziņojums nav gaidāms. Vienlaikus neoficiāli avoti laikrakstam vēstīja, ka I. Blūmai notiekot sarunas, kurās tiek piedāvāts darbs Lattelecom, proti, esot pavirzījušās sarunas, kurās iepriekš esot apspriesti nosacījumi darba maiņai. Neesot izslēgts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis.

Hansabankas rīkotajā preses konferencē topošais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš paziņoja, ka viņš ir ļoti gandarīts par viņam izrādīto godu un viņš ar ļoti lielu lepnumu pieņemšot šo amatu. Tomēr lielāku interesi radīja I. Blūmas aiziešana no amata, nekā jaunais Hansabankas valdes priekšsēdētājs.

Kā piemēru var minēt to, ka preses konferencē M. Avotiņam netika uzdots neviens jautājums. Žurnālistu uzdotie jautājumi tika adresēti Ingrīdai Blūmai un Uģim Zemturim.

Uģis Zemturis un Ingrīda Blūma pasniedza Mārim Avotiņam simbolisku grāmatu, kurā ir apkopoti 750 000 Hansabankas "klienti".

Db.lv jau informēja, ka no 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš. Māris Avotiņš jau agrāk ir bijis a/s Hansabanka valdes loceklis, bet 2006. gadā tika iecelts Hansabank grupas Baltijā valdē, kur ir atbildīgs par visu Baltijas valstu Hansabanku risku vadību.

Hansabank Markets

Pasaules valūtu un naudas tirgu apskats

2003. gada oktobris

SATURS

• Lata kursa piesaiste pie eiro

• Eiro ieviešana Latvijā

• Latu procentu likmes un monetārā politika

• Latu procentu likmes salīdzinājumā ar likmēm pasaulē

• Latu naudas tirgus īstermiņa svārstības

• Īstermiņa prognozes

• Procentu likmju izmaiņas pēc iestāšanās ES

• Kredītprocentu likmju perspektīvas

Lata valūtas kursi pret eiro un dolāru līdz šim ir pārsvarā mainījušies līdz ar svārstībām pasaules valūtu tirgū. Dolāra pavājināšanās ir atspoguļojusies arī dolāra - lata kursā (pazeminājies gandrīz līdz 0.55 LVL), savukārt eiro augšupeja izpaužas eiro - lata kursa kāpumā (pietuvojies 0.65 LVL). Tieši dažādu apstākļu sakritība, proti dolāra vienlaicīgā pavājināšanās gan pret eiro, gan mārciņu, gan jenu, ir noteikusi USD/LVL kursa atgriešanos 1997.gada zemajos līmeņos. Līdz 2005.gada janvārim (kamēr saglabāsies lata piesaiste SDR valūtu grozam) lata kursus pret galvenajām pasaules valūtām turpinās ietekmēt lielo valūtu savstarpējās svārstības.

Hansabank Markets

Tuvāko pāris gadu laikā ir paredzamas būtiskas izmaiņas Latvijas valūtas kursa mehānismā, un tam būs liela ietekme kā uz lata valūtas kursiem, tā uz latu procentu likmēm. Lai gan pirmie pieci mēneši ES sastāvā nav izraisījuši lielas izmaiņas Latvijas finanšu tirgos, jau ar nākamā gada sākumu ir gaidāmas pirmās lielās pārmaiņas. Kā visām jaunajām dalībvalstīm, iestāšanās ES nozīmē arī eiro ieviešanu. Tomēr konkrēts laiks, kad ieviest eiro ir katras jaunās dalībvalsts pārziņā, atkarībā no vietējiem apstākļiem, iespējām un vajadzībām.

Eiro ieviešanas ir komplekss process, un tas ir saistīts ar virkni prasību, ko uzstāda esošās EMS dalībvalstis. Plašāk zināmi ir Māstrihtas kritēriji, kā arī prasība pavadīt vismaz 2 gadus Valūtas kursu mehānisma 2 (VKM2) pārejas periodā. Pašlaik tikai 3 jaunās valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija) ir pievienojušās VKM2, un Latvija plāno šādu soli spert 2005.gada sākumā. Pārējām 6 jaunajām ES valstīm ekonomisko problēmu dēļ dalība VKM2 visdrīzāk tiks atlikta līdz 2009.-2010.gadam.

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Kopš 2012.gada būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits, teikts Eirosistēmas publiskotajā jaunākajā ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām.

Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielajām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, ir paziņojuši, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.

Visi dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk nekā 80% no vismaz 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Hansabank Markets

Nedēļas pirmajā pusē valūtu tirgos valdīja dolāram labvēlīgi apstākļi. Tā rezultātā ceturtdien EUR/USD noslīdēja līdz piecu mēnešu zemākajai vērtībai - 1.1782 dolāri. Dolāra kursu palielināja vispārējais dīleru optimisms, kā arī ASV centrālās bankas vadītāja A. Grīnspena runa ar norādēm uz dolāra likmju palielināšanu. FRS prezidents uzsvēra, ka ASV ekonomikā vairs praktiski nav manāmi deflācijas riski. Tirgi šo ziņu iztulkoja kā ‘drīzu dolāru bāzes procentu likmes palielināšanu’. Tajā pat laikā Eiropas Centrālā Banka ir mazāk optimistiska par eiro zonas attīstību, lai gan atzīst, ka ir sasniegta noteikta inflācijas stabilitāte. Atgādināsim, ka likmju relatīvā pievilcība iespaido valūtu kursus, t.i. augstāka ienesīguma valūta var rēķināties ar lielāku investoru interesi, un kursa pieaugumu. Ceturtdien optimismu par dolāru aptumšoja jaunākie bezdarba dati no ASV, kas izrādījās vājāki par prognozēto - piektdien EUR/USD svārstījās pie 1.19 USD līmeņa. Gaidāmā G7 valstu sanāksme šoreiz valūtu dīlerus interesē maz, paredzot, ka valūtu kursi šajā sanāksmē nebūs svarīgāko jautājumu vidū.

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Pagājušajā nedēļā Hansabankas Grupas biznesa vadītājs Krievijā Druvis Mūrmanis iecelts par valdes priekšsēdētāju Krievijas “Kvest Bank”, par kuras iegādi Hansabank Grupa parakstīja līgumu pērn 24.septembrī. Druvis Mūrmanis vada Hansabankas Grupas darbību Krievijā kopš 2004. gada aprīļa. Tā paša gada jūnijā viņš tika ievēlēts arī “Hansabank” valdes sastāvā. Hansabank Grupa plāno palielināt “Kvest Bank” kapitālu līdz aptuveni 108 miljoniem ASV dolāru. Savukārt līdz gada beigām plānots palielināt ilgtermiņa un īstermiņa kredītportfeli, sasniedzot 850 miljonu ASV dolāru. “Kvest Banka” savā darbībā galveno uzmanību ir pievērsusi korporatīvo klientu apkalpošanai Maskavas pilsētas reģionā. 2004.gada 30.jūnijā bankas kopējie aktīvi bija 2,2 miljoni eiro un akcionāru kapitāls bija 1,3 miljoni eiro. “Viens no mūsu pirmajiem uzdevumiem būs mūsu tehnoloģiju un produktu klāsta ieviešana “Kvest Bankā”, lai mēs saviem klientiem varētu nodrošināt tikpat augsti kvalitatīvu klientu apkalpošanu kā mūsu citās bankās, piemēram, internetbankas pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām, faktoringu, tirdzniecības finansēšanu un dokumentārās operācijas” atzina D. Mūrmanis. Līdz šim Hansabank Grupas līzinga pakalpojumi Krievijā ir bijuši ļoti veiksmīgi, taču Grupa vēlas kļūt par klientu galveno sadarbības partneri arī attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem. “Kvest Bankas” iegāde ļauj Hansabank Grupai sniegt klientiem visaptverošu finanšu pakalpojumu klāstu Krievijā. Tuvākajā nākotnē Hansabank Grupa plāno atvērt savas pārstāvniecības arī Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā. Papildu informācija: Ieva Vikmane AS “Hansabanka” Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 7444575; mob. 9466551

2004. gada 24. septembrī Hansabank Grupa parakstīja līgumu par Krievijas Kvest Bankas (Maskava) iegādi. Par 100 % bankas akciju paketes iegādi Hansabank Grupa maksās 3.4 miljonus ASV dolāru (2.8 miljonus eiro), Bankas iegādes summa vēl tiks precizēta, noslēdzot iegādes darījumu. Darījuma noslēgšanai nepieciešams vēl saņemt atļaujas no Krievijas Centrālās bankas un Igaunijas Republikas Finanšu uzraudzības institūcijas. Indreks Neivelts, Hansabank Grupas vadītājs: «Šis ir stratēģiski ļoti svarīgs solis Hansabank Grupai. Mēs esam strauji augoša organizācija un mēs saskatām lielas izaugsmes iespējas Krievijas finanšu sektorā. Esam analizējuši vairākas biznesa alternatīvas un esam nolēmuši, ka bankas iegāde būtu vismazāk laiku prasošais un visefektīvākais veids kā ienākt Krievijas banku tirgū. Mēs plānojam, ka darījums tiks noslēgts 2005. gada 1. ceturksnī, un tad uzsāksim savu darbību Krievijas banku tirgū ar savu vārdu.» Druvis Mūrmanis, Hansabank Grupas Krievijas struktūrvienības rīkotājdirektors: «Mūsu līzinga pakalpojumi Krievijā ir bijuši ļoti veiksmīgi, taču mēs vēlamies kļūt par mūsu klientu galveno sadarbības partneri arī attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem. Kvest Bankas iegāde ļauj mums sniegt mūsu klientiem visaptverošu finanšu pakalpojumu klāstu Krievijā». Tuvākajā nākotnē Hansabank Grupa plāno atvērt savas pārstāvniecības arī Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā. Kvest Banka savā darbībā galveno uzmanību ir pievērsusi korporatīvo klientu apkalpošanai Maskavas pilsētas reģionā. 2004.gada 30. jūnijā bankas kopējie aktīvi bija 2.2 miljoni eiro un akcionāru kapitāls bija 1.3 miljoni eiro.