Būvniecība un īpašums

Hanzas elektronika pie lidostas Rīga būvēs zinātnes parku

LETA, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājs Hanzas elektronika kopā ar vairākiem nozares partneruzņēmumiem pie lidostas Rīga grasās būvēt zinātnes parku, pastāstīja Hanzas elektronika valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Pēc viņa teiktā, projekts pašlaik virzās uz priekšu, sarunas ar bankām par finansējuma piešķiršanu ir nobeiguma fāzē, pēc tām tiks iegādāts zemes gabals ar iesāktu apbūvi netālu no lidostas Rīga. «Objektā tiek plānots zinātniskais parks, kurā līdzās darbosies vairāki mūsu sfēras uzņēmumi. Tāpat sniegsim iespēju jaunuzņēmumiem, veidojot sava veida inkubatoru, kurā būs iespēja darboties tehnoloģiskā vidē un sadarboties ar pieredzējušiem nozares uzņēmumiem,» sacīja Osmanis.

Celtniecības apjomi esot lieli, līdz ar to projekta realizācija iedalīta trīs posmos, kas tiks sākti 2016.gadā un tiek plānoti līdz 2019.gadam, atklāj Osmanis.

Kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10 miljoniem eiro, no kuriem uzņēmumi plāno piesaistīt pēc iespējas vairāk banku līdzekļu un atbalsta mehānismu līdzekļu industriālo būvju attīstībai, ko piedāvā Ekonomikas ministrija.

Uzņēmums Hanzas elektronika dibināts 1999.gadā un nodarbojas ar elektronisko ierīču - aparatūru telekomunikācijām un internetam, automātiskajai ūdens uzskaitei, bezpilota lidaparātu u.c. - līgumražošanu Ogrē un Ventspilī. Uzņēmums klientiem pārdod automatizētas ražošanas jaudu, konsultācijas un zināšanas, pēcāk līgumpasūtītājiem nodrošinot izgatavoto produkciju ar to zīmolu.

Uzņēmuma Hanzas elektronika apgrozījums 2013.gadā bija 10,39 miljoni eiro, peļņa - 692 164 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Hanzas Elektronika Ogres un Ventspils ražotnēs palielinās darba vietu skaitu

Dienas Bizness, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas Elektronika refinansēšanai banka Citadele izsniegusi 4,7 miljonus eiro, papildus piešķirot vēl 1,5 miljonus eiro kredītu uzņēmuma attīstībai. Tādējādi Hanzas Elektronika būs iespēja palielināt darba vietu skaitu ražotnēs Ogrē un Ventspilī, kā arī atvērt jaunu inženierijas centru Mārupē, rezultātā uzņēmums varēs veikt lielākas gatavās produkcijas piegādes klientiem Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un Lielbritānijā, informē Citadeles Korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Hanzas Elektronika 2015. gadā plāno meitas uzņēmumā Ventspils Elektronikas fabrika izveidot vēl 25 jaunas darba vietas, kopējo darbinieku skaitu palielinot līdz 110 darbiniekiem. Ogrē plānots paplašināt ražošanas telpas, izbūvējot lielāku noliktavu. Savukārt Mārupe izvēlēta par vietu, kur uzņēmums plāno iekārtot jaunu inženierijas centru. Jau tagad uzņēmums nodarbina vairāk nekā 25 inženierus, un būs nepieciešami vēl jauni šīs jomas speciālisti.

Hanzas Elektronika 14 gadus nodarbojas ar elektronisko ierīču līgumražošanu Ogrē un Ventspilī, kā pasaules līmeņa uzņēmums saņemot pasūtījumus savu klientu izstrādāto augsto un intelektuālo tehnoloģiju produktu ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Hanzas Elektronika piesaista FlyCap riska kapitāla investīcijas 600 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hanzas Elektronika piesaistījusi FlyCap riska kapitāla fonda investīcijas 600 tūkstošu eiro apmērā, informē fonda pārstāvji.

SIA Hanzas Elektronika tehnoloģiski ir viens no trim modernākajiem elektronikas ražošanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Pēdējos piecos gadus uzņēmuma pārdošanas apjoms stabili aug un paredzams, ka šī gada apgrozījums būs virs 12 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā, kad apgrozījums bija 10,7 miljoni eiro.

Uzņēmuma straujais apjoma pieaugums saistīts ar esošo klientu, tai skaitā Microtīkls, produktu ražošanas piegaumu pēdējā gada laikā, ka arī jaunu klientu produktu, kā, piemēram AirDog, ražošanas uzsākšanu, kuru pieprasījuma apmierināšanai ir nepieciešams kapitāls jaunām iekārtām un apgrozāmie līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biržas oficiālajā sarakstā plāno iekļaut augsto tehnoloģiju ražotājas HansaMatrix akcijas

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža Nasdaq Riga sākusi kotēšanas procedūru augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājas AS HansaMatrix akciju iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Nasdaq Riga valdes lēmums par akciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas, teikts biržas paziņojumā.

HansaMatrix līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām ir tikai iesniegts pieteikums akciju iekļaušanai biržā, tāpēc patlaban nekādu sīkāku komentāru nebūs. «Vēl jau viss var notikt, pieteikumu var arī noraidīt. Kad akcijas tiks iekļautas biržā, tad arī sniegsim sīkāku komentāru,» sacīja Osmanis.

Kā ziņots, HansaMatrix (iepriekš SIA Hanzas elektronika) pērn par 26% palielinājusi apgrozījumu, liecina Firmas.lv informācija. HansaMatrix apgrozījums pērn sasniedza 13,47 miljonus eiro salīdzinājumā ar 2014.gadā sasniegto 10,74 miljonu eiro apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunie elektroniķi izgatavojuši kustīgu robota roku un ar saules bateriju darbināmu automašīnu

Dienas Bizness, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS HansaMatrix apstiprina un uzsāk ieviest divus investīciju projektus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmums ieguldījis 800 tūkstošus eiro investīcijas augsto tehnoloģiju infrastruktūras attīstītājā – SIA Zinātnes parks konvertējama aizdevuma formātā, un 350 tūkstošu eiro investīciju papildus iespiedshēmu virsmas montāžas līnijā, HansaMatrix Ventspils ražotnē.

Investīcijas SIA Zinātnes parks tiks iemaksātas no uzņēmuma investīciju uzkrājumiem, vairākās daļās, saskaņā ar uzņēmuma pieprasījumu 4 mēnešu laikā. HansaMatrix Ventspils investīcijas tiks veiktas no kombinēta, sava un līzinga finansējuma, saskaņā ar iekārtu piegādātāju rēķinu apmaksas noteikumiem.

Zinātnes parks ir augsto tehnoloģiju infrastruktūras attīstītājs, kas Rīgas Starptautiskās Lidostas teritorijā uzsācis zinātnes un augsto tehnoloģiju industriālā parka realizācijas projektu. AS HansaMatrix pieder 24% daļas SIA Zinātnes parks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm

Lāsma Vaivare, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šodien notiek DB konference Biznesa prognozes 2015

Dienas Bizness, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmito reizi Dienas Bizness konferences sadarbībā ar Pohjola Bank organizē lielāko Dienas Biznesa zīmola konferenci Biznesa prognozes 2015, kas turpina pirms vienpadsmit gadiem aizsākto tradīciju - pieaicināt nozaru ekspertus un valdības pārstāvjus, lai viņi sniegtu informāciju un stratēģisku ieskatu par nākamo gadu.

Norises vieta un laiks: Rīga, 2014. gada 26. novembris, Radisson Blu Daugava.

Konferencē saņemsim atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem:

Kā biznesu 2015. gadā ietekmēs valdības lēmumi?

Kādas būs algas nākamgad, ar ko jārēķinās darba devējam?

Vai enerģētikas tirgus pilnīga liberalizācija būs izdevīga Tavam uzņēmumam?

Vai saražoto produkciju varēsim eksportēt uz Krieviju arī turpmāk?

Kādas nodokļu izmaiņas sagaidāmas nākamgad?

Vajag naudu biznesam? Ko sola bankas 2015.gadā?

Vai atkal sagaidāma enerģētikas tarifu paaugstināšana?

Eksporta tirgus.Vai vienīgā Latvijas ražotāja problēma?

Konferences mērķis ir radīt interaktīvu platformu uzņēmējiem, ekspertiem un valsts institūciju pārstāvjiem, lai diskutētu par reāli sagaidāmajām Latvijas ekonomikas prognozēm 2015.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LU sāks Zinātnes mājas būvniecību

Kristīne Stepiņa, 21.02.2017

Šobrīd vietā, kur pēc pāris mēnešiem sāksies Zinātnes ēkas būvniecība, notiek arheoloģiskā izpēte.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Torņakalna akadēmiskā centra turpmākajai attīstībai apsver iespēju aizņemties no Eiropas Investīciju bankas, veidot publisko privāto partnerību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada aprīlī Latvijas Universitāte (LU) sāks nākamās studentu pilsētiņas ēkas – Zinātnes mājas – būvniecību, ko plānots pabeigt 18 mēnešu laikā. Ēka 20 tūkst. m2 platībā izmaksās aptuveni 36 milj. eiro; ģenerāluzņēmējs – LNK Industries Group. Lielāko daļu līdzekļu plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālais attīstības fonda (ERAF), 10% būs valsts finansējums, savukārt 5% no izmaksām segs pati universitāte. Plānots, ka trīs gadu laikā teritoriju papildinās arī Rakstu māja, apartamenti studentiem un vieslektoriem, kā arī sporta infrastruktūras objekti un tehnoloģiju parks. LU plāno piesaistīt Eiropas Investīcijas bankas finansējumu, kā arī meklēt investorus privātajai publiskajai partnerībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta ar FOTO: Netālu no lidostas Rīga veido jaunu industriālo parku

Db.lv, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Genomikas uzņēmums SIA Latvia MGI Tech parakstījis līgumu ar SIA Piche par jaunu telpu būvniecību un īri Latvijas visenergoefektīvākajā industriālajā parkā.

Jaunais parks atrodas Mārupē – netālu no lidostas Rīga, kas durvis vērs jau 2019. gada pavasarī. Lidostas Parks ir šobrīd lielākais inovatīvo industriālo parku attīstītāja SIA Piche projekts. Nākamgad Piche plāno lidostas reģionā izbūvēt industriālos parkus vēl 50 000 kvadrātmetru platībā.

Pirmā Lidostas Parka projekta kārta 7 000 kvadrātmetru platībā ir izīrēta genomikas uzņēmumam SIA Latvia MGI Tech, un tā tiks būvēta pēc MGI prasībām un augstākajiem mūsdienu standartiem. Šī kompānija ir Ķīnas genomikas giganta BGI Group meitas uzņēmums, kas plāno Lidostas Parka telpās nodarbināt līdz 80 cilvēku.

BGI ir viens no pasaules lielākajiem genomikas uzņēmumiem, kura misija ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Šenžeņā, Ķīnā. BGI filiāles un pētniecības laboratorijas atrodas Ķīnas lielākajās pilsētās, kā arī Austrālijā, Āzijā, Eiropā un Ziemeļamerikā. Sabiedrība ir dibināta 1999. gadā un pašlaik nodarbina vairāk kā 6 000 darbinieku. Honkongas fondu biržā kotētā BGI Genomics akciju vērtība pārsniedz 3,8 miljardus eiro. Kompānijas pētījumu rezultāti tiek izmantoti medicīnas diagnostikā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, kriminālistikā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Minskā top Ķīnas - Baltkrievijas tirdzniecības un loģistikas parks

Monta Glumane, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minskā top Ķīnas - Baltkrievijas tirdzniecības un loģistikas parks, kura kopējā platība sasniegs 112,5 km2. Teritorijai piemērots īpašais režīms, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.

Parks atrodas 25 kilometru attālumā no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas, netālu no starptautiskās lidostas, dzelzceļa, un starptautiskās šosejas Berlīne-Maskava tuvumā.

Parka tuvumā plānots izvietot ražošanas uzņēmumus un dzīvojamās zonas, birojus un tirdzniecības – izklaides kompleksus, finanšu un zinātnes izpētes centrus. Faktiski šajā vietā tiek veidota mūsdienīga starptautiska ekopilsēta ar akcentu uz augsto tehnoloģiju attīstību un konkurētspējīgu inovatīvu ražošanu ar augstu eksporta potenciālu. Projekts tiek izstrādāts Baltkrievijas un Ķīnas starpvalstu sadarbības ietvaros.

Par industriālā parka iemītnieku var kļūt jebkurš uzņēmums, neatkarīgi no tā kapitāla izcelsmes valsts. Ņemot vērā, ka valstu konkurence par investoriem ir ļoti asa, valdība industriālā parka rezidentiem ir noteikusi labvēlīgu investīciju vidi. Tāpat izveidota atsevišķa institūcija, kas nodarbojas ar visaptverošu administratīvo pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz viena loga principu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kurzemes Democentra zema energopatēriņa ēkas būvniecība izmaksās vairāk nekā 900 000 eiro

Dienas Bizness, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) informē, ka šā gada jūnijā tiks uzsākta zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs zema energopatēriņa ēkas būvniecība, informē VATP pārstāvji.

Būvniecība tiks uzsākta Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1 teritorijā un tā būs kā piebūve jau esošajai VATP ēkai. Jaunā ēka dos iespēju paplašināt muzeja Kurzemes Democentrs darbību un ļaus vienlaicīgi uzņemt lielākas apmeklētāju grupas. Ēkai plānoti 2 stāvi ar kopējo platību 595m2 .

Pati ēka būs kā atsevišķs eksponāts, kas sabiedrībai demonstrēs iespējamos risinājumus ilgtspējīgām ēkām – ar atjaunojamo energoresersu izmantošanu, zema oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem un zemu energopatēriņu. Plānotais ēkas energopatēriņš apkurei ir 12,8kWh/m2 gadā, kas atbilst pasīvās mājas standartam un tas ir aptuveni desmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkām Latvijā. Piebūve būs aprīkota ar saules baterijām un kolektoriem, kā arī gaisa tipa siltumsūkni / kondicionieri. Jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi var pieteikties Export Express atbalsta programmai

Zane Atlāce - Bistere, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem līdz 18.martam ir iespēja pieteikties eksporta atbalsta programmai Export Express, informē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka projektu vadītāja Inta Ezermale.

Uzņēmumiem, kas vēlas pilnveidot eksporta stratēģiju, gadu tiks nodrošināts atbalsts pieredzējušu mentoru un ekspertu vadībā.

Programmas dalībniekiem būs pieejamas meistarklases un individuālas apmācības biznesa attīstībā, eksportā, mārketingā un investīciju piesaistē; konsultācijas eksporta uzsākšanā - kontaktu dibināšana, darbs ar partneriem un klientiem; pieredzes pārņemšanas vizītes pie veiksmīgiem eksportējošiem uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā; dalība kopīgā tirdzniecības misijā Eiropas Ekonomiskās zonas robežās.

Programmai var pieteikties mājaslapā www.exportexpress.eu. Pieteikumus izvērtēs Igaunijas un Latvijas ekspertu komanda, un daudzsološākie pretendenti tiks aicināti piedalīties intervijā šī gada 5.aprīlī Valmierā, vai attālināti (Skype). Interviju rezultātā tiks izvēlēti 24 uzņēmumi, kuru pirmās apmācības mentoru un ekspertu vadībā notiks šogad 17.-19.aprīlī Igaunijas pilsētā Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai

Edgars Grīnis, Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.

Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have. Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai, taču Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi publicētajā Latvijas kartē redzams, ka strauji pieaug to reģionu skaits, kuros ceļš līdz skolai jāmēro vismaz stundu (ar vieglo auto labos laika apstākļos).

Sarūk internātskolu skaits

Runājot par skolu pieejamību, tiek uzsvērts princips – jaunākajām klasēm skola iespējami tuvu dzīvesvietai, kas ir pilnīgi pareizi, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī par lielākiem bērniem un jauniešiem, kuriem lielie attālumi jau pamatskolā var mazināt motivāciju mācīties. Un mazinot bērna vēlmi mācīties jau pamatskolā, mēs nevaram gaidīt, ka viņš ar prieku dosies uz vidusskolu. Ja līdz šim attālākajos un mazāk apdzīvotajos reģionos risinājums bija internātskolas vai skolu internāti, kopmītnes, tad no šī gada par internātskolu uzturēšanu valsts vairs nemaksās un tās pāriet uz pašvaldību pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības vairākas internātskolas reorganizējušas vai pat slēgušas. Valsts naudu saņems vairs tikai divas internātskolas. Tā kā nav dzirdēts arī par plāniem būvēt kopmītnes pie vidusskolām, tad nopietni jāskata jautājums par to pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās vienotās Latvijas un Igaunijas "Prototron" programmas komandās iegulda 70 tūkstošus eiro.

"Prototron" programma nodrošina mentoringu un palīdz izstrādāt strādājošu prototipu, ieguldot uzņēmumos līdz 35 tūkstošiem eiro, neņemot pretī kapitāldaļas par to. Organizāciju 2012. gadā Igaunijā dibināja "Swedbank", "TalTech" un Tallinas zinātnes parks "Tehnopol". Šogad organizācijai pievienojās jauni partneri – Tartu Universitāte, kā arī jaunuzņēmumu akselerators "Buildit Latvia", kas deva iespēju komandām no Latvijas piedalīties konkursā.

Šī gada pavasarī īstenotajā "Prototron" programmā Igaunijā un Latvijā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi, no kuriem 74 bija no Latvijas. "Ja godīgi, esmu nedaudz pārsteigts par nelielo pieteikumu skaitu no Latvijas. Manuprāt, šī programma ir viena no labākajām un izdevīgākajām no jaunuzņēmuma skatupunkta. Varbūt bija pieejama pārāk maz informācijas par programmu, varbūt ir pārsātinājums tirgū? Taču kopumā esmu apmierināts ar rezultātu un "Buildit Latvia" dalība gan organizatoriskajā, gan finansiālajā daļā ir bijusi lietderīga," norāda Matīss Neimanis, "Buildit Latvia" vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Parakstīts sadarbības memorands dzīvības zinātņu un tehnoloģiju parka izveidošanai Latvijā

Dienas Bizness, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestā Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu līderu samita 16+1 laikā parakstīts trīspusējs sadarbības memorands starp pasaulē lielāko gēnu sekvencēšanas organizāciju no Ķīnas – BGI, Wuhanas Nacionālo bioindustriju bāzi (Wuhan National Bio-industry Base) un Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju par sadarbību dzīvības zinātņu un tehnoloģiju parka izveidošanai Latvijā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, Latvijas puses vārdā parakstot memorandu, uzsvēra, ka «šā dokumenta parakstīšana ir nopietns solis ceļā uz Eiropas mēroga dzīvības zinātņu un tehnoloģiju parka izveidi un sadarbība ar tik spēcīgiem partneriem ļaus Latvijai kļūt par vienu no Eiropas līderiem dzīvības zinātņu jomā».

Parks darbosies kā inovāciju un sadarbības platforma dzīvības zinātņu jomas uzņēmumiem un pētniekiem, nodrošinot pieeju laboratorijām, mentoru pakalpojumiem un atbalstu komercializācijai.

BGI ir vislielākā gēnu sekvencēšanas organizācija pasaulē, nodarbinot vairāk nekā 5000 pētnieku vairākās pasaules valstīs. Viens no inovatīvākajiem Ķīnas uzņēmumiem tika dibināts 1999. gadā Šendženā, Ķīnā ar mērķi palīdzēt sabiedrībai, izmantojot gēnu sekvencēšanas sniegtās iespējas. BGI veic ar gēnu inženieriju saistītas pētniecības aktivitātes, rodot tām pielietojumu veselības aprūpē, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā, u.c. jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru