Hazans: darba devēji paši nepietiekami apmāca darbiniekus, bet vaino izglītības sistēmu 

«Nevar teikt, ka mūsu augstskolu absolventi ir nederīgi darba tirgum, kā to nereti pauž uzņēmēji, sakot, ka viņiem pašiem darbinieki jāapmāca,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

Dienas Bizness, 20.3.2013

Mihails Hazans

Foto: LETA

«Ir vērts paskatīties, cik daudz apmācības darba devēji nodrošina strādājošajiem Latvijā un citur Eiropā, tostarp Igaunijā. Kontrasts ar Igauniju un Čehiju ir šokējošs. Tikpat maz kā pie mums apmāca Polijā un Lietuvā, bet tur arī mazāk sūdzas, ka grūti atrast darbiniekus,» sacījis profesors.

«Darba devēji, manuprāt, pārprot izglītības sistēmas uzdevumu. Tai nav jāgatavo cilvēki vienai konkrētai darba vietai - nav garantijas, ka tā ilgi pastāvēs, nezinām, kas notiks nozarē, kādas jaunas prasmes būs vajadzīgas.

Izglītības sistēmai jānodrošina, lai cilvēks spētu patstāvīgi strādāt, ātri apgūt jaunas prasmes, lasīt literatūru, pielāgoties apstākļiem, lai viņam būtu bāzes prasmes un zināšanas profesijā. Uzņēmēji labprāt pārvērstu mūsu augstākās izglītības sistēmu par pilnībā profesionālu sagatavošanu, kas neatbilst universitāšu misijai,» uzskata M. Hazans.

Viņš stāstījis, ka «tādas «mīkstās prasmes» kā spēja strādāt komandā, sadarboties, plānot un organizēt, apgūt jauno, radoša pieeja problēmām, kā liecina pēdējie pētījumi, daudz lielākā mērā nosaka cilvēku panākumus darba tirgū nekā «cietās prasmes», kad cilvēks māk kaut ko konkrētu darīt».

«Pašlaik Latvijā neredzam augstu bezdarbu starp cilvēkiem ar augstāko izglītību. Piemēram, vecumgrupā no 25 līdz 39 gadiem 2012. gadā tas bija ap 5%, salīdzinot ar 7,3% vidēji ES un gandrīz 9% eirozonā! Kopumā 20 līdz 64 gadus veciem augstskolu beidzējiem Latvijā bezdarba līmenis ir tikai 6,5%, līdzīgs kā vidēji ES un daudz zemāks nekā cilvēkiem bez augstākās izglītības,» Neatkarīgajai uzsvēris profesors.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Tevi varētu interesēt

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina  darba devējus  - komersantus (izņemot izglītības...

«Galvenais faktors, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot ārzemēs, ir algas apmērs. Īstais reemigrācijas...

Saskaņā ar jaunākajiem datiem bezdarba līmenis Francijā pieaudzis līdz 10,6 procentiem, kas...

Latvijā ir nevis strukturāls bezdarbs, bet gan ciklisks – tā divos neatkarīgi...

2012.gadā par 11,1 tūkst. cilvēku samazinājies darba meklētāju skaits (15-74 gadi). Darbu...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...