Zatlera reformu partijas piedāvātais augstākās izglītības finansēšanas modelis stimulēs smadzeņu aizplūdi un aplokšņu algas, palielinās riskus budžetam un kaitēs izglītības kvalitātei, savā ziņojumā norāda Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, Eiropas izglītības ekonomikas ekspertu tīkla dalībnieks Mihails Hazans.

«Augstākās izglītības reforma, ko piedāvā Zatlera reformu partija, ir pilnībā pretrunā ar partijas programmā izvirzītajām prioritātēm. Esmu pārliecināts, ka esošā augstākās izglītības valsts finansējuma modeļa aizstāšana ar tā saucamo «Austrālijas» valsts kreditēšanas modeli izprovocēs jaunu iedzīvotāju aizplūšanas vilni un ēnu ekonomikas izaugsmi,» norāda M. Hazans.

Viņš skaidro, ka Austrālija ir liela valsts ar lielu darbaspēka tirgu. Līdz ar to Austrālijas augstskolu absolventiem ir daudz lielākas iespējas atrast darbu dzimtenē nekā Latvijas vienaudžiem. Turklāt austrāliešiem ir daudz mazāk iespēju studēt ārvalstīs – tālu jābrauc un tas ir dārgi. Tāpēc to austrāliešu skaits, kas ir studējuši ārvalstīs, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir piecas reizes mazāks nekā attiecīgi Latvijā. «Bet pats galvenais, Austrālija ir imigrācijas, nevis emigrācijas valsts, un iedzīvotāju skaits tur palielinās ik gadu par 2%. Citiem vārdiem sakot, Austrālijā reformu rezultātā smadzeņu aizplūšanas riska praktiski nebija. Pie tam Austrālija ir bagāta valsts un viņai reformas uzsākšanai paredzētie līdzekļi nebija ievērojami, savukārt Latvijai nepieciešamie 300 - 400 miljoni ir milzīga nauda, vēl pie tam autoru plānotie ieguvumi, kā tiks pierādīts tālāk, ir iluzori,» tā Hazans, piebilstot, ka iedzīvotāju uzticība valstij, tas ir, gatavība maksāt nodokļus, Austrālijā ir daudz augstāka nekā pie mums.

Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā «Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?» secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 tūkst. cilvēku, bet gan aptuveni 200 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 tūkst. cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 tūkst.) šādu iespēju pieļāva.

«Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās - viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 tūkst. emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,» uzsvēra Hazans.

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Vienpadsmit gadu laikā emigrācijas dēļ esam zaudējuši vismaz 140 tūkstošus cilvēku, lēš Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans. Viņš šodien prezentēja pētījumu Kas šodien dzīvo Latvijā? Reālā demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā, kurā apgalvots, ka emigrācijas vilnis no Latvijas bijis daudz lielāks nekā oficiālā statistika.

Kā norādīja Hazans, demogrāfija šobrīd ir «karstākais» jautājums, viņa prezentētie skatļi neesot sensācija - tie ir tuvu viņa prognozēm, taču profesors atradis dokumentālus pierādījumus. Viņš akcentēja, ka iedzīvotāju skaits ir pamatā ļoti daudziem citiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas nozīmē, ka, ja demogrāfiskā statistika nav pareiza, arī citi rādītāji nav pareizi.

Pēc Hazana aplēsēm, vienpadsmit gadu laikā Latvija ir zaudējusi vismaz 140 tūkstošus cilvēku, nevis 33 tūkstošus, ko min statistikas pārvalde. Taču arī šis esot tikai minimālais novērtējums. Saskaņā ar augstāko novērtējumu emigrējuši pat 250 tūkstoši cilvēku. Kā skaidroja profesors, demogrāfiskā statistika nekad nebūs pilnīga, jo daļa emigrantu nav reģistrēti, citi strādā puslegāli.

«Šā gada pirmajos četros mēnešos Latviju oficiāli atstājuši aptuveni pieci tūkstoši cilvēku,» portālam Diena.lv sacījis Latvijas Universitātes (LU) ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

M. Hazans šo skaitli aprēķinājis, ņemot vērā informāciju par iedzīvotāju skaitu, dabisko pieaugumu u.c., ko ik mēnesi piedāvā Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Šie 5000 ir cilvēki, kuri ir oficiāli izrakstījušies no iedzīvotāju reģistra, taču M. Hazanam nav informācijas par nereģistrēto emigrāciju.

Profesors iepriekš aprēķinājis, ka no 2000. līdz 2010. gadam ieskaitot Latviju atstājuši aptuveni 200 tūkstoši, savukārt 2011. gadā tie bijuši aptuveni 35 tūkstoši cilvēku. «Tas aizbraukšanas process turpinās – nav nekādu pazīmju, ka tas būtu palicis lēnāks, salīdzinot ar pagājušo gadu,» saka M. Hazans.

Lai arī tagad ir visai precīzi zināms, cik iedzīvotāju pēdējo desmit gadu laikā pametuši Latviju, dodoties strādāt uz ārvalstīm, cik daudz starp viņiem pieskaitāmi pie Latvijas «smadzenēm» jeb kvalitatīvā darbaspēka, spriest neviens neuzņemas, norāda laikraksts Diena.

«Labi zināms, ka daudz izbraukušo ir ar IT un tehnisko izglītību, īpaši pēc Vācijas darba tirgus atvēršanas,» spriedis Latvijas Universitātes profesors emigrācijas pētnieks Mihails Hazans. Tāpat aizbraucēju vidū esot daudz ārstu, kuriem īpaši vērību pievērsa rekrutētāji no Somijas, Dānijas un Lielbritānijas. Daudz latviešu sastopami arī Eiropas Savienības institūciju kabinetos.

Kā liecina Dienas veiktie latviešu meklējumi, viņi ir visur un visdažādākajās nozarēs. Kāds Londonā plāno satiksmes plūsmu gaidāmajām olimpiskajām spēlēm, kāds konsultē naftas torņu operatorus, kā vairāk nopelnīt, bet kāda strādā mūzikas menedžmenta kompānijā.

Lielākā daļa emigrantu, kuri pametuši Latviju, pastāvīgi uzturas savā dzīvesvietā ārzemēs, taču daudzi no viņiem, sasniedzot pensijas vecumu, varētu atgriezties dzimtenē, Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā sacīja Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Mihails Hazans.

Viņš uzsvēra, ka aptuveni 30% Latvijas emigrantu ir teikuši, ka varētu pārskatīt atgriezties Latvijā pensijas vecumā. «Šī vēlme patiesībā nozīmē papildus iespēju tiem, kuri strādā nekustamo īpašumu sektorā,» viņš uzsver. «Šie cilvēki negribīgi pārdod savu īpašumu Latvijā, viņi to vēlētos paturēt, lai pēc tam šeit atgrieztos ar labu pensiju.» Iespējams, tad viņi spēs uzlabot savus dzīves apstākļus, iespējams viņi vēlēsies apmesties kvalitatīvā pansionātā vai saņemt aprūpi mājās. Jebkurā gadījumā, tas būs nozīmīgs iedzīvotāju segments Latvijā, uzsver M. Hazans.

Viņš norāda, ka aptuveni 25% cilvēku no tā skaita, kas aizbrauc, atbrauc atpakaļ tajā pašā gadā. Tiesa gan, aizvien liels ir potenciālo aizbraucēju skaits, taču tas pērn nedaudz samazinājās. 2014.-2015.gadam to darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlējās pamest valsti, sasniedza 20%, bet pērn tādi sasniedza 15%. Tajā pašā laikā starp iedzīvotājiem vecumā no 18-34 gadiem, kuriem ģimenē ir bērns līdz 18 gadiem, un kuri plāno pamest Latviju, sasniedza 5,4%, kas nozīmē demogrāfiskā potenciāla zaudēšanu.

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Latvijas iedzīvotāju skaits patlaban varētu būt aptuveni 1,975 miljoni, sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

«Visticamāk, ka arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šodien paziņos, ka esam mazāk par diviem miljoniem, taču viņu nosauktais skaitlis varētu būt nedaudz zem diviem miljoniem. Patiesībā esam par 25 tūkstošiem jeb vienu pilsētu zem diviem miljoniem,» sacīja M. Hazans.

Viņš norādīja, ka šī atšķirība nosauktajos skaitļos varētu būt tāpēc, ka CSP jau kopš 2011. gada emigrācijas apjomu vērtē par 10 tūkstošiem cilvēkiem gadā mazāku, nekā tas ir patiesībā.

«CSP par zemu vērtē aizbraukušo skaitu un par augstu vērtē iebraukušo skaitu,» norādīja M. Hazans.

Jau ziņots, ka CSP šodien rīkos preses konferenci, kurā iepazīstinās ar jaunākajiem datiem par Latvijas iedzīvotāju pašreizējo skaitu un tā izmaiņām 2013. gadā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts rosina veidot re-emigrācijas plānu, kura mērķis būtu apkopot informāciju par ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, informēt šos cilvēkus par iespējām atgriezties un strādāt Latvijā, kā arī veicināt šo cilvēku reintegrāciju Latvijas sabiedrībā. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijai ir nepieciešams re-emigrācijas plāns (27% - noteikti jā; 27% - drīzāk jā).

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlijā veiktais pētījums.

Pretējās domās ir 36% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri uzskata, ka Latvijai nav nepieciešams re-emigrācijas plāns (16% - noteikti jā; 20% - drīzāk nē).

10% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Vairākums (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka re-emigrācijas plāna ieviešanas gadījumā netiktu sasniegts plāna galvenais mērķis – panākta iedzīvotāju atgriešanās Latvijā (30% - noteikti nē; 40% - drīzāk nē).

Savukārt 16% Latvijas ekonomiski aktīvi iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka re-emigrācijas plāna ieviešanas gadījumā tiktu sasniegts plāna galvenais mērķis – panākta iedzīvotāju atgriešanās Latvijā (2% - noteikti jā; 14% - drīzāk jā).

Latvijas viesstrādnieku reputācija Īrijā, Lielbritānijā būtiski kaitē arī visas valsts reputācijai un tās investīciju klimatam – tas nozīmē, ka ārvalstu investoriem rodas šaubas par to, cik profesionālus darbiniekus izdotos piesaistīt respektablai viesnīcu ķēdei vai farmācijas laboratorijai, norāda investīciju un biznesa attīstības konsultāciju kompānijas Baltic Office vadošais partneris Latvijā Oskars Prikulis.

Salīdzinot ar poļiem un lietuviešiem, daudzi ārvalstīs maz kvalificētos darbos strādājošie latvieši esot neizlēmīgāki, lēnāki, ar tieksmi uz aizbildināšanos un aizraušanos ar alkoholu. Šāds secinājums radies, aptaujājot vairākus ārvalstu uzņēmējus, kas pēta uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā.

Baltic Office uzskata, ka šāds viedoklis ir negatīvs signāls, kas kaitē Latvijas investīciju potenciālam, jo pat tad, kad ir pārvarēti birokrātiskie šķēršļi un rodas iespēja uzbūvēt ražotni, rodas nākošā problēma – darbaspēka deficīts.

«Nevar sapņot par inovatīviem uzņēmumiem, ja daudzi cilvēki ir ar tehniku uz «jūs» un neprot pat ieskrūvēt lampiņu. Mums ir jāņem priekšzīme no japāņiem, kur augstākās izglītības iestādēs prioritāte ir eksakto zinātņu apguvei, nevis bezgalīgi tiek producēti zema līmeņa juristi, psihologi, sociālantropologi, sociālo tīklu komunikatori un ekonomisti. Daudziem šādu programmu absolventiem ir diezgan vāja izpratne par reālajiem procesiem, toties ir liela vēlme pakļaut lietu kārtību teorētiskām abstrakcijām. Vai nu mēs sāksim uzlabot sava darbaspēka kvalitāti vai arī mūsu tautsaimniecībai nekas nespīd, un lietuvieši un poļi mūs izkonkurēs pavisam,» pauž Prikulis.

Kamēr Finanšu ministrija sit trauksmes zvanus, norādot uz kārtējo aizkavēšanos ES fondu apguvē, nozaru ministrijas pārmetumus noraida.

Pastāv nopietnas bažas, ka ES nauda šogad paliks neapgūta, jo kopējā Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības valsts budžeta izdevumu plānu neizpilde uz šī gada 31. augustu jau sasniegusi 51,3 milj. Ls, turklāt vērojama situācijas pasliktināšanās, tas ir, reālā līdzekļu apguve arvien vairāk atpaliek no sākotnēji plānotās.

Braucieni

Ēģipte «atgriežas»; tūrsezonas sekmes var ietekmēt nenoteiktība ap airBaltic.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Neformālās nodarbinātības līmeni ietekmē likumdošanas stingrums, kā arī minimālās algas apjoms. Situācijā, kad darba vides regulējošā likumdošana ir stingra un minimālā alga palielinās, Austrumeiropas valstīs novērojama neformālās nodarbinātības apjomu pieaugšana.

Tā, prezentējot savu pētījumu Neformālā nodarbinātība Eiropas valstīs: darba tirgus institūciju ekonomiskās izaugsmes un migrantu loma, LU 70. konkurences ietvaros notikušās plenārsēdes Ekonomika, vadības zinātne, demogrāfija sacīja Spīdolas balvu ekonomikā saņēmušais Mihails Hazans.

Minētajos apstākļos kļūst dārgāks formālais darbaspēks un tāpēc pieaug bez darba līguma strādājošo darbinieku skaits. Tomēr šim aspektam arī ir savas pozitīvās puses. Neformālie darbinieki strādā, kas ir labāk nekā sēdēt uz pabalsta, sacīja M. Hazans.

Tomēr – uzņēmumam, kurš izmanto neformālos darbiniekus, ir zemāks izaugsmes potenciāls, kā arī zemākas juridiskās aizsardzības iespējas un ierobežotas iespējas ņemt kredītus, norādīja ekonomists.

No Latvijas aizbraukušo skaits pēdējos divus gadus mazinās, taču plūsma joprojām esot liela, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš atzina, ka kopš 2000.gada no Latvijas aizbraukuši 250 000 cilvēku, taču esot pazīmes, kas liecina, ka prom braucošo skaits samazināsies, bet emigrācija turpināsies.

Uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina pamest valsti, Hazans atbildēja, ka Latviju pārsvarā pamet darba un naudas trūkuma dēļ, kā arī meklējot izaugsmes iespējas citās valstīs.

«Gandrīz puse no aizbraucējiem valsti pamet atkārtoti, jo, atgriežoties neredz iespējas Latvijā attīstīties,» atzina profesors un piebilda, ka viņus atgriezties Latvijā attur atbilstoša darba trūkums.

Tomēr viena no satraucošākām tendencēm pēc Hazana domām ir tāda, ka Latviju arvien vairāk pamet izglītoti cilvēki un galvenais vecumā no 18 līdz 35 gadiem.

«Nevar teikt, ka mūsu augstskolu absolventi ir nederīgi darba tirgum, kā to nereti pauž uzņēmēji, sakot, ka viņiem pašiem darbinieki jāapmāca,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

«Ir vērts paskatīties, cik daudz apmācības darba devēji nodrošina strādājošajiem Latvijā un citur Eiropā, tostarp Igaunijā. Kontrasts ar Igauniju un Čehiju ir šokējošs. Tikpat maz kā pie mums apmāca Polijā un Lietuvā, bet tur arī mazāk sūdzas, ka grūti atrast darbiniekus,» sacījis profesors.

«Darba devēji, manuprāt, pārprot izglītības sistēmas uzdevumu. Tai nav jāgatavo cilvēki vienai konkrētai darba vietai - nav garantijas, ka tā ilgi pastāvēs, nezinām, kas notiks nozarē, kādas jaunas prasmes būs vajadzīgas.

Izglītības sistēmai jānodrošina, lai cilvēks spētu patstāvīgi strādāt, ātri apgūt jaunas prasmes, lasīt literatūru, pielāgoties apstākļiem, lai viņam būtu bāzes prasmes un zināšanas profesijā. Uzņēmēji labprāt pārvērstu mūsu augstākās izglītības sistēmu par pilnībā profesionālu sagatavošanu, kas neatbilst universitāšu misijai,» uzskata M. Hazans.

Summa, ko ārvalstīs nodarbinātie sūta uz Latviju, pagājušajā gadā pārsniegusi 574 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas aplēses.

Tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Tiesa, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugums veido vien 1,1%, un kāpuma temps ir kļuvis daudz gausāks nekā iepriekšējos gados. Arī attiecībā pret Latvijas ekonomiku jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus uz Latviju sūtītās naudas apmērs liek izteikt pieņēmumu, ka Latvijas valstspiederīgo skaits ārzemēs īpaši nesamazinās, bet arī būtisks pieaugums nenotiek.

«Naudas pārsūtījumu pieauguma temps absolūtos skaitļos ir stipri palēninājies. Relatīvos skaitļos tas varbūt pat nedaudz ir samazinājies,» uzsver Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti ir sācis īstenot apjomīgu pētniecības projektu, kura pamatuzdevumi ir iegūt un analizēt informāciju par Latvijas emigrantiem un izstrādāt instrumentus, kas veicinātu komunikāciju starp emigrantiem un Latvijas darba devējiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, informējuši pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Mihails Hazans, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Pētniecības projektu Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projekta vadītāja Dr. Inta Mieriņa informējusi, ka pētnieku galvenais uzdevums būs izveidot kvalitatīvu un uzticamu informatīvo bāzi diasporas un reemigrācijas politikas veidotājiem, kas nākotnē palīdzētu pieņemt izsvērtus un iedarbīgus lēmumus, kā arī ļautu novērtēt jau īstenotās rīcībpolitikas efektivitāti. «Projektā fokusējamies uz dažādām rīcībpolitikām – migrācijas uzskaiti, diasporas politiku, reemigrāciju,» skaidrojusi Mieriņa, «tādēļ mēs vēlamies iegūt daudzveidīgu un nepastarpinātu informāciju par emigrantu vajadzībām, cerībām un sadzīvi.»

Ekonomistu Apvienība 2010 atkal aicina ieteikt kandidātus ikgadējai Spīdolas balvai ekonomikā. Balvas līdzšinējie laureāti ir Mihails Hazans, Rūta Dimanta, Juris Biķis, Andrejs Žagars, Vaira Vīķe – Freiberga, Ingrīda Blūma, Bertolts Fliks, Einars Repše un Andris Šķēle.

Kopš 2003. gada, kad apvienība atjaunoja Spīdolas balvu ekonomikā, tā tiek piešķirta par konkrēta cilvēka – valstsvīra, uzņēmēja vai sabiedriskā darbinieka ieguldījumu ekonomiskās brīvības veicināšanā Latvijas tautsaimniecībā. Pērn, par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem demogrāfijas jomā, balvu saņēma Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Ikviens aicināts izvirzīt kandidātu interneta vietnē www.draugiem.lv/ekonomisti, pamatojot savu izvēli.

«Sekmīgai attīstībai ir svarīga gan konstruktīva kritika, gan spēja nostāties līdzās uzņēmīgiem un ilgtermiņā domājošiem cilvēkiem. Spīdolas balvai aicinu ieteikt kandidātus, kuru veikums līdzcilvēku labā ir iedvesmas un jūsu atzinības vērts,» rosina Ekonomistu Apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

Šogad Spīdolas balva ekonomikā piešķirta izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, paziņojusi Ekonomistu apvienība 2010.

Apbalvojums R. Ķīlim piešķirts par konkurētspējīgas izglītības vīzijas radīšanu un pirmajiem panākumiem, reformējot nozari kvalitatīvas izglītības virzienā, pausts Ekonomistu apvienības 2010 paziņojumā.

Spīdolas balvas piešķiršana Robertam Ķīlim signalizē izglītības sistēmas reformu nozīmīgumu Latvijas

tautsaimniecības attīstībā, norādīja Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris. Viņš atzinīgi vērtēja visu pretendentu spējas savā jomā radīt vidi sekmīgām pārmaiņām.

Šogad balvai ekonomikā tika nominēti vēl četri kandidāti - Lato Lapsa, Egons Mednis, Vilnis Rantiņš un Andris Vilks.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.