Ik gadu helibordinga pakalpojumus (helikopteris nogādā slēpotājus kalnā no kura tie traucas lejā) pasaulē izmanto aptuveni 20 000 cilvēku un tā apgrozījums pasaulē ir aptuveni 400-500 miljoni ASV dolāru. Visvairāk helibordings tiek organizēts ASV, Kanādā un Jaunzēlandē. Vidēji viens ceļojums uz kādu no helibordinga punktiem pasaulē izmaksā no 2500 līdz 7000 ASV dolāriem, atkarībā no reģiona. Šobrīd pasaulē ir vērojama tendence, ka pieprasījums pēc helibordinga pieaug. Galvenais iemesls tam ir cilvēku, kuri līdz šim braukuši ar kalnu slēpēm un sniega dēli, vēlme izmēģināt kaut ko jaunu. Cilvēkiem ir apnikuši klasiskie slēpošanas kūrorti, ierastā trašu sistēmas un tās ierobežojumi, kā arī blīvās cilvēku masas, tādēļ viņi tiecas pēc helibordinga un heliskiinga. Vēl viens iemesls helibordinga attīstībai ir aktīvo slēpotāju un snovbordistu braukšanas iemaņu attīstība. Pieaugošās iemaņas parastās trasēs nav iespējams izmantot. Savukārt helibordinga nobraucienu garums ir no 2000 – 12000 km un tas ir daudz garāks un sarežģītāks nekā brauciens standarta trasēs. Šobrīd pasaules tirgū aktīvi ienāk “Krievijas helibordinga klubs” piedāvājot helibordinga iespējas gan Krievijā, gan visā pasaulē. 2002.gada 6.decembrī “Sniega klubs” Latvijā parakstīja līgumu ar “Krievijas helibordinga klubu” par helibordinga un heliskiinga braucienu organizēšanu arī Latvijas kalnu slēpotājiem un snovbordistiem. Vēsturiski helibordings un heliskiings pasaulē ir aizsācies līdz ar helikopteru parādīšanos. Iesākumā tas attīstījās kā piedzīvojumu ceļojums aplidojot ar helikopteriem skaistākās un nepieejamās vietas daudzos kalnu masīvos pasaulē. Vēlāk, 60. – 70. gados attīstoties slēpošanas industrijai tika piedāvātas arī īpašas (custom tours) tūres uz kalnu nogāzēm, kur redzami neaizmirstami dabas skati un kur pa neaprīkotām trasēm iespējams laisties lejā pa svaigu sniegu ar slēpēm. Vēlāk ievērojami pieauga slēpotāju un vēl vēlāk arī snovbordistu vēlme laisties lejā pa neskartu sniegu un tas ir uzskatāms par helibordindga/skiinga aizsākumu. Helibordings un heliskiings strauji attīstījies pateicoties reklāmas industrijai, jo skaistie klipi ar kalnu slēpotājiem un snovbordistiem parasti filmēti vietās, kur nav iespējams piekļūt parastā veidā ar pacēlājiem. Helibordings saskāries arī ar šķēršļiem. Līdz ar helikopteru parādīšanos kalnos sākās vietējo iedzīvotāju un Zaļo protesti pret dabas piesārņošanu un tāpēc lielā daļā Eiropas un Amerikas teritorijā helibordings un heliskiings joprojām nav iespējams. Faktiski tas pieejams tikai īpašos reģionos, kur helikopters bieži ir vienīgā iespēja pacelties un izmantot kalnu nogāzes braukšanai ar slēpēm vai sniega dēli. Šobrīd helibordings galvenokārt attīstās reģionos, kur ir zems iedzīvotāju blīvums, kā piemēram kalnu masīvi Aļaskā, Kanādā, Jaunzēlandē, Kaukāzā, Kamčatkā, Kirgīzijā un citur. Helibordings savā ziņā ir ekskluzīvs atpūtas veids izmaksu ziņā. Viena pacelšanas ar helikopteri atkarībā no vietas pasaulē, kur tas notiek ir no 50 līdz pat 100 ASV dolāriem. Vienā dienā parasti tiek veiktas 5 līdz 7 pacelšanās reizes. Jārēķinās, ka citi servisi šajās vietās maksā daudz dārgāk nekā citos kalnu kūrortos tieši grūtās sasniedzamības dēļ. Piemēram viena nakts lētākajā viesnīcā Čīles kūrortā Valle Nevado maksā sākot no 150 ASV dolāriem par nakti vienam cilvēkam. Šī vieta atrodas augstu kalnos 3 km augstumā virs jūras līmeņa, kur blakus atrodas helihoptera pacelšanās vietas. Sīkāka informācija: Sniega klubs