Tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard iesūdzējusi tiesā savu bijušo bosu Marku Hurdu (Mark Hurd) saistībā ar viņa jauno amatu konkurējošajā kompānijā Oracle, kas šo sūdzību savukārt nodēvējusi par «atriebīgu». Tā rezultātā attiecības starp abām kompānijām pašlaik ir zem jautājuma zīmes, vēsta MarketWatch.

Hewlett-Packard Co. M. Hurdu tiesā iesūdzējusi tūlīt pēc tam, kad tika paziņots, ka tehnoloģiju giganta bijušais vadītājs pievienojies Oracle Corp. kā jaunais prezidents.

Hewlett-Packard uzskata, ka M. Hurds, sākot strādāt konkurējošā kompānijā, apdraud kompānijas komercnoslēpumus.

Oracle par M. Hurda pieņemšanu darbā prezidenta amatā paziņoja tikai mēnesi pēc tam, kad viņš pērkšņi pameta Hewlett-Packard. Viņa aiziešana no kompānijas bija saistīta ar apsūdzību par seksuālu uzmākšanos, kuru izmeklējot, tika konstatēts, ka viņš manipulējis ar izdevumu atskaitēm.

Bijušais Hewlett-Packard viceprezidents Atuls Malhotrs (Atul Malhotra) tiesā atzinis sevi par vainīgu konfidenciālas informācijas zādzībā, laikā, kad viņš strādāja IBM.

A. Malhotrs ieņēma komercdirektora amatu IBM Global Services līdz 2006. gada aprīlim. 2006. gada martā viņš pieprasīja informāciju par IBM izdevumiem un citas konfidenciālas ziņas. Jūnijā, divus mēnešus vēlāk, kad viņš ieņēma viceprezidenta amatu Hewlett-Packard,

A. Malhotrs konfidenciālo IBM informāciju nodeva diviem HP viceprezidentiem nosūtot pa epastu ar piezīmi „Tikai Jums - konfidenciāli”. Tā ar interneta starpniecību A. Malhotrs dalījās ar informāciju, kas HP palīdzētu „labāk izprast konkurentu nolūkus”.

ASV datoru kompānija HP Inc paziņojusi, ka nākamo trīs gadu laikā tās nodrošināto darba vietu skaits samazināsies par trīs līdz četriem tūkstošiem, ziņo BBC.

Tiek cerēts, ka tas ik gadu kompānijai ietaupīs no 200 līdz 300 miljoniem ASV dolāru.

Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Hewlett-Packard sadalījās divos uzņēmumos: HP Inc, kas darbojas printeru un datoru biznesā, un Hewlett Packard Enterprise, kas pārdeva programmatūras biznesu, lai koncentrētos uz datu glabāšanu.

Darbavietu samazināšana kompānijā notiek laikā, kad personālo datoru pārdošanas apjomi visā pasaulē turpina kristies.

SIA Hewlett-Packard apgrozījums laika periodā no 2013. gada 1. novembra līdz 2014. gada 31. oktobrim sasniedzis 2,048 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, ir 2,4 reizes mazāk, liecina Lursoft dati.

Turpretim uzņēmuma peļņa samazinājās aptuveni 6,5 reizes, tam nopelnot vien 164,734 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Jāatzīmē, ka saruka arī uzņēmuma rentabilitāte, kas pārskata gadā bija 3,63.

Hewlett-Packard arī iepriekšējā pārskata periodā turpināja gūt stabilus ienākumus saskaņā ar noslēgtajiem pakalpojumu servisa līgumiem gan ar valsti, gan komercuzņēmumiem, liecina uzņēmuma iesniegtajā vadības ziņojumā atrodamā informācija. Jānorāda, ka uzņēmums turpināja sniegt arī informāciju tehnoloģijas ārpakalpojumus Hewlett-Packard grupas globālo klientu pārstāvjiem Latvijā.

Hewlett-Packard ir 1999. gada vasarā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju atbalsta un profesionālo pakalpojumu sniegšanu, mārketingu un tirdzniecības koordināciju.

Marks Hurds (Mark Hurd), kurš pagājušajā mēnesī bija spiests atkāpties no kompānijas Hewlett-Packard vadītāja amata, jo, izmeklējot apsūdzības par seksuālu uzmākšanos, tika konstatēts, ka viņš manipulējis ar izdevumu atskaitēm, patlaban runā ar kompāniju Oracle par iespēju tajā ieņemt vadošu amatu, atsaucoties uz kādas personas sniegtu informāciju, vēsta nytimes.com.

M. Hurds, kuram ir labas attiecības ar Lorensu J. Elisonu (Lawrence J. Elisona), Oracle dibinātāju un vadītāju, visticamāk, neaizstās viņu amatā, bet sīkāka informācija par to, uz kuru amatu M. Hurds tēmē, pagaidām nav zināma.

M. Hurds un Oracle jau esot tuvu tam, lai panāktu vienošanos, stāstījis informācijas avots.

Ne kompānija Oracle, ne M. Hurda pārstāvis pagaidām nekādus komentārus šajā sakarā nav snieguši.

Zīmīgi, ka neilgi pēc tam, kad M. Hurds pameta Hewlett-Packard, L. Elisons viņu negaidīti un kaislīgi aizstāvēja. Viņš Hewlett-Packard rīcību nodēvēja par sliktāko lēmumu «kopš ideoti Apple valdē atlaida Stīvu Džobsu (Steve Jobs) pirms daudziem gadiem».

Pēdējā ceturksnī, kad nu jau bijušais Hewlett-Packard vadītājs Marks Hurds (Mark Hurd) visus trīs mēnešus vēl bija «pie kompānijas stūres», tās tīrā peļņa pieaugusi par 6% un ieņēmumi - par 11%, ziņo boston.com.

Kalifornijā bāzētā tehnoloģiju giganta tīrā peļņa fiskālajā trešajā ceturksnī, kas noslēgsies oktobrī, bijusi 1,77 miljardi ASV dolāru jeb 75 centi uz akciju.

Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā Hewlett-Packard strādāja ar 1,67 miljardu ASV dolāru peļņu.

Ieņēmumi trešajā ceturksnī bijuši 30,7 miljardi ASV dolāru. Tajā pašā periodā iepriekšējā gadā tie bija 27,6 miljardi ASV dolāru.

Piecu gadu laikā M. Hurds agresīvi samazināja darbavietu skaitu un citas izmaksas, tādējādi padarot kompāniju konkurētspējīgāku.

Kā vēstīts, 53 gadus vecais M. Hurds no kompānijas prezidenta un vadītāja amatiem atkāpās šā gada 6. augustā pēc tam, kad Hewlett-Packard viņu apsūdzēja nepareizu izdevumu pārskatu iesniegšanā.

Datoru ražotājs Hewlett Packard paziņojis par sliktākiem pirmā ceturkšņa darbības rezultātiem, nekā gaidīts, kā rezultātā samazinājusies tā akciju vērtība, ziņo BBC.

Tīrie ieņēmumi pieauguši par 4% līdz 32,3 miljardiem ASV dolāru no 31,18 miljardiem ASV dolāru pirms gada. Taču šis rādītājs bijis mazāks, nekā gaidīja analītiķi (33 miljardi ASV dolāru).

Kompānija norādījusi, ka darbības rezultātus negatīvi ietekmējis vājāks patērētāju pieprasījums pēc personālajiem datoriem.

Hewlett Packard arī paziņojusi par peļņu 2,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Atbilstošajā laika posmā iepriekšējā gadā tā guva 2,2 miljardu ASV dolāru peļņu.

Hewlett Packard personālo datoru divīzijas ieņēmumi sarukuši par 1%, bet IT pakalpojumu divīzijas - par 2%.

Uzņēmums Hewlett Packard patlaban gatavojas atlaist 30 tūkstošus darbinieku, turpinot īstenot izmaksu samazināšanas programmu, raksta CBS News.

Uzņēmums otrdien paziņoja, ka darbinieki tiks atlaisti jaunizveidotā Hewlett Packard Enterprise ietvaros – tas būs uzņēmums, kura tehnoloģiju nodaļas darbs būs vērsts uz programmatūras, konsultēšanas un datu analīzi, atdalot no uzņēmuma personālo datoru un drukas pakalpojumu sniegšanas daļas.

Darbinieku samazināšanu plānots pabeigt līdz nākamā mēneša beigām, atlaižot 25-30 tūkstošus darbinieku. Tas nozīmē 10-12% no 252 tūkstošiem.

Patlaban uzņēmums cenšas samazināt izdevumus par 2 miljardiem dolāru gadā.

Pēdējo pāris gadu laikā HP jau atlaidis 55 tūkstošus darbinieku.

Neskatoties uz šo faktu, Hewlett Packard aizvien ir viena no pasaules lielākajām tehnoloģiju kompānijām. Uzņēmums prognozē, ka tā ieņēmumi gadā sasniegs 50 miljardus dolāru.

ASV datoru gigants HP pārņems Samsung vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru vērto printeru biznesu, ziņo BBC.

Saskaņā ar HP paziņojumu šis solis palīdzēs atdzimt segmentam, kas sen neesot pieredzējis inovācijas.

Darījums noticis neilgi pēc tam, kad HP meitas uzņēmums savu programmatūras biznesu pārdeva Micro Focus. Pagājušajā gadā

Hewlett-Packard sadalījās divās daļās: HP Inc, kas fokusējas uz printeriem un datoriem, un Hewlett Packard Enterprise, kas pārdeva savu programmatūras biznesu, lai fokusētos uz datu uzglabāšanu.

ASV tehnoloģiju kompānijas Hewlett – Packard (HP) jaunā vadība tomēr izlēmusi paturēt datoru ražošanas struktūrvienību Personal Systems Group, vēsta Fox News.

«HP ir objektīvi pārskatījusi stratēģiskās, finanšu un operacionālas sekas tam, ja atteiktos no datoru ražošanas,» norāda jaunā HP vadītāja Mega Vitmena.

Kompānijas lēmums paturēt datoru ražošanas struktūru saistīts arī ar to, ka tas būtu «pareizi mūsu klientiem un partneriem, pareizi akciju turētājiem un pareizi darbiniekiem,» uzsver M. Vitmena.

Db.lv jau vēstīja, ka augustā HP paziņoja, ka pārtrauks personālo datoru, planšetdatoru un tālruņu ražošanu. Kompānija plānoja mainīt savu darbības virzienu no datortehnikas ražošanas uz programmatūru izstrādi. HP plānoja iegādāties Lielbritānijas programmatūras uzņēmumu Autonomy.

Tehnoloģiju uzņēmums Hewlett-Packard (HP) radīs 700 jaunas darbavietas savā rūpnīcā Erskinē, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, netālu no Glāzgovas, ziņo BBC.

Uzņēmums savā Renfrušīras ražotnē ar septiņus miljonus mārciņu liela valdības finansējuma palīdzību veido IT pakalpojumu centru.

Pagājušajā gadā HP paziņoja, ka tas atlaiž 700 ražošanas darbiniekus, kas strādā šajā ražotnē, un pārceļ darbu uz Čehiju.

Šīs darbavietas tiks likvidētas līdz oktobrim, bet līdz ar jaunajām darbavietām ražotnes darbinieku skaits atkal sasniegs 1300 cilvēkus.

Komentējot darbavietu radīšanu, pirmais ministrs Alekss Salmonds sacījis, ka šis paziņojums ir apliecinājums Skotijas spēcīgajai reputācijai.

Ražotni Renfrušīras pilsētā Erskinē 1987.gadā atklāja Compaq, un Hewlett-Packard to pārņēma 2002.gadā.

Sakot ardievas 2010.gadam, žurnāls Fortune apkopojis sliktākos izgājienus ASV biznesa vidē 2010.gadā.

Pirmajā vietā ierindotas bijušā kompānijas BP vadītāja Tonija Heivarda (Tony Hayward) likstas, par kurām daudz rakstīts arī db.lv. Naftas platformas eksplozija un nogrimšana kļuva par pasaulslavenu katastrofu, kuru plaši atspoguļo plašsaziņas līdzekļi. Kompānija šajā sakarā saņēmusi apjomīgu kritiku. Izdevums atgādina, ka tā vēl ilgi turpināja apgalvot, ka katastrofas ietekme būs pieticīga.

Otrajā vietā ierindotas ASV mazumtirgotāja Gap nedienas ar jauno logo. Tikai vienu nedēļu pēc tā ieviešanas tirgotājs jauno logo atmeta kā nederīgu. Logo, kas tika izmantots vairāk nekā 20 gadus, redzams zils lodziņš ar baltu uzrakstu GAP. Jaunajā logo bija redzams melns uzraksts Gap, kas novietots uz gaiša fona, un p burta augšpusē - neliels zils četrstūris. Taču sociālajos tīklos un tiešsaistes forumos mazumtirgotāja jaunais logo tika «nolīdzināts līdz ar zemi». Galu galā kompānijas pārstāvis Marks Hansens norādīja, ka kompānija ir sekojusi līdzi negatīvajiem komentāriem internetā, kas atkal un atkal lūdz atjaunot veco logo. «Tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu darīt tieši to,» viņš apliecināja, piebilstot - ir skaidrs, ka mazumtirgotājs šajā ziņā nav gājis pareizajā virzienā un palaidis garām iespēju par šo jautājumu apspriesties ar klientiem tiešsaistē.

Šobrīd investoriem ir modē kompaktākas kompānijas , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien investoru vidū populārs ir uzskats – jo lielāka un ar vairāk biznesa novirzieniem ir kāda kompānija, jo vairāk viņi ir pasargāti no straujākām attiecīgā uzņēmuma akcijas vērtības izmaiņām. Proti, ilgstoši pastāvējis pieņēmums, ka «lielāks ir arī labāks», jo kompāniju bizness šādos gadījumos ir pietiekami diversificēts un nedienas kādam uzņēmējdarbības virzienam kompensē kādas citas nodaļas ieņēmumu palielināšanās.

Tiesa gan, pašlaik aina mainījusies un investori pieprasa, lai uzņēmumi savus lēnāk augošos biznesa novirzienus izolē vai pat pilnībā nodala. Valdot šādam fonam, The Wall Street Journal (WSJ) ziņo, ka pasaules korporatīvo grandu apņemšanās no savas pamatdarbības atšķelt citus biznesa novirzienus un sadalīt kompāniju ir vēsturiski gandrīz visaugstākajā līmenī. Dealogic apkopotie dati liecina, ka šogad kopumā pasaulē kompānijas pārdevušas vai pilnībā nošķīrušas citus sava biznesa novirzienus kopumā 1,6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas ir visvairāk kopš 2007. gada, kad šajā ziņā tika uzstādīts rekords.

Leo Apotekeru kompānijas Hewlett-Packard vadītāja amatā nomainījusi Mega Vitmane (Meg Whitman), bijusī eBay vadītāja, ziņo BBC.

Apotekers šajā amatā atradās mazāk par gadu, bet paspēja piedzīvot gan kompānijas akciju cenas «sabrukumu», gan pārdošanas apjomu kritumu.

Vitmane, kura reiz pretendēja uz Kalifornijas gubernatores amatu, no eBay aizgāja 2008. gadā un tiek slavēta par izsoļu vietnes pārvēršanu globālā spēlētājā.

Par Apotekera aiziešanu no amata tika paziņots pēc ceturtdienas valdes sēdes, bet baumas par to klīdušas jau vairākas dienas.

Kompānijas izplatītajā paziņojumā slavēts Vitmanes prāta vēriens un pieredze. Tajā arī norādīts, ka kompānija šobrīd ir kritiskā brīdī, un tai nepieciešama jauna vadība, lai veiksmīgi īstenotu stratēģiju un izmantotu tirgus radītās iespējas.

IT nozares spēlētāji Microsoft un Hewlett–Packard (HP) paziņojuši par jaunu sadarbības projektu virtualizācijas un mākoņskaitļošanas risinājumu jomā.

Trīs gadu laikā abas kompānijas pasaulē investēs 250 miljonus ASV dolāru jaunos risinājumos. Tie klientiem atvieglos pāreju uz mākoņskaitļošanu, integrējot tehnoloģiju platformas, plašus virtualizācijas risinājumus un IT pārvaldības risinājumus.

Tādējādi klienti varēs samazināt kopējās IT lietošanas izmaksas, uzsver Microsoft Baltijas reģiona vadītājs un Microsoft Latvia vadītājs p.i. Mindaugas Glodas.

Serveru virtualizācija ļauj samazināt izmaksas, jo viena servera resursus var izmantot vairāku IT sistēmu apkalpošanai, paskaidro IT pētījumu kompānijas IDC Centrālās un Austrumeiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona izpētes direktors Tomass Vavra.

ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotājs "Xerox Corp." paziņojis, ka paaugstina datoru un printeru ražotājam "HP Inc." izteiktu pārņemšanas piedāvājumu līdz aptuveni 36 miljardiem dolāru (32,8 miljardiem eiro).

Jaunais piedāvājums ir par aptuveni 10% lielāks par to, kas tika izteikts pērn un ko iepriekš "HP" direktoru padome bija noraidījusi.

"HP" iepriekš "Xerox" piedāvājumu nodēvēja par pārāk zemu un pagājušajā mēnesī apgalvoja, ka pārņemšanas centienus vada investors Karls Ikans, kuram pieder kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāja akcijas.

"Ņemot vērā Ikanam piederošo akciju daļu, viņš būtu ieguvējs, ja "Xerox" iegādātos "HP" par cenu, kas "HP" novērtē par zemu," janvārī norādīja HP.

Kā ziņots, "HP Inc." izveidojās, kad 2015.gada novembrī datortehnoloģiju milzis "Hewlett-Packard" tika sadalīts divās firmās – korporatīvā aprīkojuma un pakalpojumu uzņēmumā "Hewlett-Packard Enterprise" un personālo datoru un printeru kompānijā "HP Inc.".

ASV datoru un printeru ražotājs «HP Inc.» paziņojis, ka pasaulē likvidēs 10% darbavietu, lai vienkāršotu uzņēmuma darbību un samazinātu izdevumus.

Kompānija norāda, ka nākamo trīs gadu laikā likvidēs līdz 9000 darbavietu. HP pasaulē kopumā nodarbina aptuveni 55 000 cilvēku.

«Mēs pieņemam drosmīgus un apņēmīgus lēmumus, mums sākot nākamo nodaļu,» sacīja HP topošais vadītājs Enrike Loress, kurš pie uzņēmuma vadības grožiem stāsies novembrī.

Loress skaidro, ka šāda rīcība nepieciešama, lai reaģētu uz patērētāju ieradumu izmaiņām.

Kā ziņots, «HP Inc.» izveidojās, kad 2015.gada novembrī datortehnoloģiju milzis «Hewlett-Packard» tika sadalīts divās firmās – korporatīvā aprīkojuma un pakalpojumu uzņēmumā «Hewlett-Packard Enterprise» un personālo datoru un printeru kompānijā «HP Inc.».

Datorus ražojošās kompānijas Hewlett-Packard vadītājs Leo Apotekers (Leo Apotheker) augstākā līmeņa vadītājiem paziņojis, ka gatavojas «vēl vienam grūtam ceturksnim» un mudinājis «sekot līdzi katram centam un minimizēt darbā pieņemšanu», vēsta Bloomberg.

Kompānija nevarot atļauties īstenot esošos darbinieku skaita plānus, «ņemot vērā spiedienu uz biznesu», augstākā līmeņa darbiniekiem, tai skaitā finanšu direktorei Keitijai Lesjakai (Cathie Lesjak), norādījis Apotekers.

«Trešais būs vēl viens grūts ceturksnis,» uzskata Apotekers, akcentējot, ka kompānijai jādarbojas taupīgi.

Šīs vadītāja norādes seko februāra prognozei par otrā ceturkšņa apgrozījumu un peļņu, kas neatbilst analītiķu gaidām. Hewlett-Packard vaino vājo pieprasījumu pēc pakalpojumiem un patēriņa precēm. Apotekera izteikumi, kuri nebija domāti mediju «ausīm», liecinot, ka kompānijas darbībā joprojām jūtama spriedze, un liek domāt, ka darbavietu skaita samazināšana ir neizbēgama.

Datortehnikas ražotājs Hewlett-Packard (HP) sācis savas Latvijas filiāles likvidāciju, liecina Firmas.lv informācija.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, pārskatot uzņēmuma stratēģiju Latvijā, nolemts atdot preču izplatīšanu un apkalpošanu HP partneriem, uzņēmumam tieši nepiedaloties Latvijas tirgū. Uzņēmuma produkcija un apkalpošana klientiem arī turpmāk tiks nodrošināta iepriekšējā līmenī.

Pērn HP Latvijas filiāle SIA Hewlett-Packard apgrozījusi 2,04 miljonus eiro, kas ir par 58% mazāk nekā 2013.gadā, kad apgrozījums bija 4,9 miljoni eiro.

Savukārt peļņa pērn bijusi 164 734 eiro, kas ir apmēram piecas reizes mazāk nekā 2013.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 1,07 miljonus eiro.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(371).jpg

Cilvēkiem iestāstīt jau var visādas pasakas, tomēr to fantastikas līmenim ir jābūt ar mēru. Šo vispār zināmo tēzi šoreiz vistiešākajā mērā var attiecināt uz metodēm, kādas tradicionāli izmanto Latvijas valsts aparāts, veicot iepirkumu.

Proti, reiz Valsts kase (VK) izsludināja konkursu diezgan specifisku IT iekārtu iegādei. Kā jau allaž, beidzoties konkursam, bija uzvarētājs un bija arī pāris zaudētāju, kuri bija diezgan neapmierināti ar iznākumu.

Teju vai varētu šo stāstu nepieminēt, jo šādas situācijas valstī kopumā notiek burtiski nepārtraukti. Tomēr šoreiz pārsteidzoša ir atbildīgo VK darbinieku Rutka (tālr. 67094256) un Zariņa (tālr. 67094223) sagatavotā un vēl atbildīgāka darbinieka K. Āboliņa parakstītā argumentācija, kāpēc vienam no pretendentiem uzvarēt konkursā principā nav bijis iespējams - vienkārši sakot, attiecīgais uzņēmums nav norādījis, ka tā pamatnodarbošanās Latvijā būtu nepieciešamo iekārtu ražošana. Nu, varbūt arī uz šo varētu pievērt acis, ja vien… Minētā argumentācija bija adresēta uzņēmumam, kas Latvijā izplata starptautiskā koncerna IBM produkciju, bet uzvarēja firma, kas apsolījās piegādāt Hewlett-Packard iekārtas.

Valsts kase IT iepirkumā diskvalificē lētākos un izvēlas dārgāko piedāvājumu; vienu piedāvājumu diskvalificē, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana».

Latvijā saistībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumiem iepriekš tika piedzīvotas situācijas, kad no iepirkuma procedūras tika izslēgti piedāvājumi, jo pretendents nebija iesniedzis kāda veida izziņas vai to kopijas, bet šobrīd ar tiešām muļķīgu pretendenta atraidīšanas iemeslu ir izcēlusies Valsts kase (VK). Proti, lai iegādātos risinājumu datu uzglabāšanai, VK pērn izsludināja iepirkumu par tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīva iegādi. Kopumā iepirkumā savus piedāvājums iesniedza trīs IT uzņēmumi - SIA iPro, SIA Datakom un SIA OptiCom, kuru piedāvājuma līgumcenas bija attiecīgi 56,7 tūkst. Ls, 98,5 tūkst. Ls un 128,6 tūkst. Ls. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, VK par uzvarētāju atzina 128,6 tūkst. Ls vērto OptiCom piedāvājumu. Jāatzīmē, ka šajā iepirkumā, lai salīdzinātu dažādu ražotāju tehnoloģiskos risinājumus, VK noteica ne tikai minimālās prasības, bet arī saimnieciskā izdevīguma kritērijus. «Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu konkursa komisija izvēlējās pēc šādiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem - tehniskās priekšrocības un piedāvājuma cena,» DB pamatoja VK biroja vadītājas vietniece Sandra Gīle. Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, konkursa komisija atzina par neatbilstošiem SIA iPro un SIA Datakom piedāvājumus, jo netika iesniegta visa konkursa nolikumā pieprasītā dokumentācija, kas ļautu izvērtēt piedāvājumu atbilstību nolikumā noteiktajām funkcionalitātes prasībām, turpināja S. Gīle.