Lauksaimniecība

Hibrīdās sēklas dod lielākas ražas

Sandra Dieziņa, 03.05.2012

Jaunākais izdevums

Hibrīdo dārzeņu sēklas dod iespēju izaudzēt lielākas ražas ar mazāku resursu patēriņu.

Tā, komentējot hibrīdo šķirņu sēklu atšķirību no brīvās apputes šķirņu sēklām, skaidro dārzkopības eksperte, asociācijas Latvijas dārznieks agronome Mārīte Gailīte. Šādu skaidrojumu ekspertei lūdzām, jo pēc DB publikācijas par z/s Līgo plāniem audzēt hibrīdo gurķu sēklas saņēmām daudzu lasītāju neizpratni, kāda ir hibrīdo sēklu atšķirība no citām.

M. Gailīte stāsta, ka hibrīdu veidošana sākta jau pagājušā gadsimta 50-jos gados. Galvenā atšķirība – hibrīdajām šķirnēm visi pirmās paaudzes augi ir vienādi un pēc ražām – izlīdzināti. «Tie apvieno abu vecāku labās īpašības un pat pārspēj tos,» uzsver eksperte. Salīdzinājumam – no parastajām sēklām izaudzētie augi, tostarp dārzeņi vienmēr ir nedaudz atšķirīgi pēc krāsas, formas, īpašībām. Tādēļ sēklkopības procesā ir ļoti svarīga mātesaugu izlase.

Ja hibrīdiem tiek piemēroti atbilstoši audzēšanas apstākļi, to ražas ir lielākas, nekā brīvās apputes šķirnēm. M. Gailīte arī stāsta, ka ar hibrīdiem iespējams piemeklēt tādas vecāku līnijas, kas augam nodrošina ne vien atbilstošu krāsu un formu, bet galvenais – izturību pret slimībām, kas ir ļoti svarīgi. Jo dažādu kaitēkļu un slimību ir ļoti daudz un, sējot parastās šķirnes, būtu jātērē daudz vairāk resursu to apkarošanai un tas prasītu lielākas izmaksas arī vide tiktu vairāk piesārņota.

M. Gailīte mierina patērētājus, ka hibrīdos dārzeņus jau lietojam uzturā kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem un satraukumam par to iespējamo kaitīgumu nav nekāda pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pārtikas bizness: Kartupeļu audzētāju biznesam iegriež mitrums un tupeņu cenas

Inita Šteinberga, speciāli DB, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bizness reģionos: Katrs latvietis sirdī ir dārzkopis

Linda Zalāne, 10.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos

Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.

Katram četras paciņas

Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nosaka jaunas prasības sēklas kartupeļu audzēšanai un tirdzniecībai

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi, informē ZM.

Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) direktīvā par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā par sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām. Tāpat jaunajos noteikumos ieviestas EK direktīvas prasības, ar ko nosaka ES kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus, kā arī direktīvas prasības, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un ES kategorijas attiecībā par pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Noteikumu projekts paredz noteikt prasības mātesaugiem, no kuriem iegūst pirmsbāzes kategoriju. Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sēklaudzētājiem iegūt četras pirmsbāzes sēklas kartupeļu paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā un bāzes sēklas kartupeļiem iegūt trīs paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apstiprināti jauni kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. janvārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto jauno noteikumu projektu, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta (MK) 2003. gada 12. augusta noteikumus Nr. 446 Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi.

Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) direktīvā par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā par sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām. Tāpat jaunajos noteikumos ieviestas EK direktīvas prasības, ar ko nosaka Eiropas Savienības (ES) kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus, kā arī direktīvas prasības, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un ES kategorijas attiecībā par pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Noteikumu projekts nosaka prasības mātesaugiem, no kuriem iegūst pirmsbāzes kategoriju. Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sēklaudzētājiem iegūt četras pirmsbāzes sēklas kartupeļu paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā un bāzes sēklas kartupeļiem iegūt trīs paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem un inovatīviem uzņēmumiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Žanete Hāka, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu un Latvijā līdz šim vēl nebijušu 2014.-2020.gada planošanas perioda valsts atbalsta programmu, kas nodrošinās iespējas inovatīviem un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām) saņemt atbalstu savas saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai akselerācijas fondu ietvaros.

Šā gada 12.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu, informē ministrija.

«Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir balstīta uz produktivitātes pieaugumu – tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Lai to veicinātu, manās prioritātēs ietilpst gan finanšu resursu pieejamības nodrošināšanas mehānismu pilnveidošana, gan arī iesācējuzņēmumu jeb start-up regulējuma izveidošana. Jaunā valsts atbalsta programma ir efektīvs instruments jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanai,» stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai nodrošinātu akselerācijas fondu ieviešanu, AS Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies divus līdz trīs finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuru pienākumos būs nodrošināt bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšanu (mentoringu, palīdzību nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansiālu atbalstu pirms-sēklas un sēklas investīcijas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ražas šogad gaidāmas mazākas

Sandra Dieziņa, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas miežu pļauja jau pabeigta, ražas gaidāmas mazākas nekā pērn.

Līdz jūlija beigām lielākajā daļā Latvijas pabeigta ziemas miežu pļauja, turpinās ziemas rapša un ziemas kviešu pļauja, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Centra augkopības eksperti graudaugu ražas vērtē kā vidējas, karstuma dēļ graudi ir sīki, taču kvalitāte ir laba.

Ziemas miežu vidējā raža valstī ir trīs tonnas no hektāra, kas ir zemāka nekā citus gadus. Miežu ražu ietekmēja karstums, kura dēļ graudi šogad ir sīkāki. Nokultie miežu lauki pašlaik tiek gatavoti ziemas rapša sējai, kas sāksies augusta pirmajās dienās. Ar ziemas miežiem šogad apsētās platības ir salīdzinoši nelielas – kopumā 2,7 tūkstoši ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksperti: Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu eksporta cenas ir nervozi svārstīgas

Jānis Goldbergs, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn, visticamāk, mazākas būs arī pākšaugu ražas, arī vasaras sējumos vērojama pāragra nogatavošanās.

Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Ziemāji ir lielākā novācamo graudaugu sadaļa, kas nozīmē, ka eksportēto graudu apjoms tonnās varētu sarukt.

“Kopumā šā gada sezona iesākās cerīgi, un mūsu prognozes par ražu pat pārsniedza pērnā gada labos rezultātus. Šobrīd ziemājiem esam ražas prognozi samazinājuši par 15%. Karstums jūlijā nereti sasniedza 30 grādus pēc Celsija, kas ir par daudz labībai. Pie 25 grādiem graudi vienmērīgi nogatavojas un piebriest, bet pie 30 grādiem labība izkalta. Graudi bija aizmetušies, tomēr daudzi nesasniedza vajadzīgo izmēru. Vienkārši sakot, graudi ir, bet tie nav resni, tie ir tievāki un mazāki pēc izmēra. Zinātniski sakot, ir samazināta tilpummmasa,” sacīja O. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Meklē iespējas iegrožot pelēko sēklas tirgu

Sandra Dieziņa, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra mēneša laikā iecerēts rast atbildi, kā iegrožot pelēkās sēklas tirgu – finansiāli atbalstot sēklas pircēju vai stimulējot sēklas ražotāju.

Šos divus risinājumus piedāvā Latvijas Sēklaudzētāju asociācija. Daži zemnieki pat uzskata, ka būtu jāveic stingrākas kontroles sēklas tirgū.

Nesertificētās sēklas tirgus pēdējos gados strauji pieaudzis un pagaidām ražotājiem kopīgi ar atbildīgajiem dienestiem nav izdevies rast variantus tā iegrožošanai. Jau izskanējušas bažas, ka mazais sertificētu sēklu izmantošanas rādītājs var atsaukties uz ES maksājumiem nākotnē, kad sertificētu sēklu izmantošana, iespējams, var kļūt par vienu no kritērijiem integrētās audzēšanas pierādīšanai.

Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas dati liecina – ja 2002. gadā ar Latvijā sagatavoto sertificētas sēklas daudzumu bija iespējams apsēt ap 30 % no kopējās graudaugu sējplatības, tad 2011. gadā sertificēta sēkla pietika tikai 4 % sējumu. Pēdējo desmit gadu laikā labību sēklaudzēšanas grupā sēklu ražošanas apjomi ir sarukuši visbūtiskāk – ja 2002. gadā tika sertificētas 62.7 tūkstoši t graudaugu, tad 2011. gadā – tikai 11.1 tūkstotis t. Savukārt labības sējplatības pēdējos gados pieaugušas, pārsniedzot pusmiljonu ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ziemāju raža šogad par 20% zemāka, vasarāju raža tāda pati kā pērn

Žanete Hāka, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemāju raža šogad ir vidēji par 20% zemāka nekā 2012. gadā, savukārt vasarāju ražas līmenis ir tikpat augsts kā pērn, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.

Augusta nogalē pirms vasarāju kulšanas LLKC speciālisti veica vasaras kviešu, miežu, auzu, vasaras rapša un griķu ražas otro prognozēšana, kā arī apkopoja iekultās ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapša ražas.

«Veicot vasarāju labību prognozēšanu, secinājām, ka, pateicoties pietiekamajam mitrumam maijā, vasaras mieži un kvieši labi saceroja un arī turpmākie laika apstākļi vasarā lielākajā daļā Latvijas bija piemēroti labas ražas veidošanai,» skaidro agronoms, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Izņēmums ir Latgales reģions, kur daudzviet lielā sausuma dēļ graudi ir ļoti sīki, līdz ar to ražas līmenis ir nedaudz zemāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informē LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Pārdot nedrīkst, pirkt drīkst, bet izmantot – vispār bez problēmām

Dienas Bizness, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu strādāt, sēklu pārdevēji drīkst tirgot tikai sertificētas sēklas, to paredz attiecīgais Latvijas normatīvais akts. Teorētiski... Sēklu sertificēšana gan ir dārgs prieks un uzņēmējiem nenoliedzami rada papildu izmaksas, taču ir arī savi plusi – tiek garantēts, ka šādas sēklas ir kvalitatīvas, ka no tām izaugs, piemēram, labība, kuru var samalt augsta labuma miltos, ka tās nav apsēstas ar dažādām kaitēm utt.

Tik tālu it kā viss būtu skaidrs, taču problēma sākas ar visu tālāko, kas skar šīs pašas sēklas. Tātad, kā jau minēts, pārdot nesertificētu sēklu nedrīkst, taču tās drīkst pirkt, sēt zemē un izaudzēto produkciju realizēt tālāk. Vismaz nevienā direktīvā, regulā vai noteikumos nav bilsts, ka to nevarētu darīt. Principā visa šīs sertificēto sēklu būšana ir atstāta tikai uz pārdevēju sirdsapziņas un vēlmes riskēt, veicot nelikumīgu tirdzniecību.

Protams, var teikt, ka smadzenes jākustina arī lauksaimniekiem, kuri šīs sēklas pērk. Proti, tie lauksaimnieki, kuri domā par savu saimniecību attīstību, saražotā produkta kvalitāti un spēju iekarot tirgus ilgtermiņā, jau šobrīd pērk sertificētas sēklas. Pārsvarā gadījumu tā rīkojas saimnieki, attiecībā uz kuriem var lietot terminu «lielie». Tie, kuri strādā pietiekami lielos apmēros un savu produkciju, visticamāk, eksportē. Jāņem gan vērā, ka lielāko īpatsvaru Latvijas lauksaimniecībā joprojām veido salīdzinoši mazie zemnieki, kuri tad arī sagādā ienākumus nesertificēto sēklu tirgotājiem. Un nevajag domāt, ka tikai lielie lauksaimnieki Latvijā grib būt likumpaklausīgi uzņēmēji, bet mazie – rūdīti recidīvisti, kuriem tik vien rūp, kā kaut kā pablēdīties. Viss nav tik vienkārši!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lācīšos audzēs rudzupuķes

Dienas Bizness, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Atlasīti riska kapitāla fondi sēklas un sākuma ieguldījumu veikšanai

Žanete Hāka, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma komisija izvēlējusies divus fondu pārvaldniekus, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas SIA «AIFP Imprimatur Capital Fund Management un personu apvienībai Ēriks Fricsons, Andris Keziks, Zigmārs Reklaitis

Sēklas un sākuma kapitāla fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus straujas izaugsmes un inovatīvos uzņēmumos. Katram pārvaldītājam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kurus pārvaldnieki katrs sadalīs divos atsevišķos fondos - sēklas kapitāla ieguldījumu fondā un sākuma kapitāla ieguldījumu fondā. No privātajiem finansētājiem jaunie fondi piesaistīs vēl 8 miljonus eiro, tādējādi kopējais sēklas un sākuma kapitāla fondu apjoms sasniegs 38 miljonus eiro. Sēklas kapitāla fondos ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, savukārt sākuma kapitāla fondu ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Balansa meklējumos starp vides un ražas sargāšanu

Vents Ezers, Valsts augu aizsardzības dienesta direktors, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā zeļ nesertificētās sēklas tirgus, pagaidām neredz variantus tā ierobežošanai.

Lai arī nesertificētas sēklas tirdzniecība ar likumu aizliegta, tā tiek uzskatīta par pieņemamu gan no sēklu ražotāju, gan pircēju puses, secināts biedrības Latvijas Sēklaudzētāju asociācija veiktajā nozares pētījumā. 2011. gadā tikai 4 % sējumu tika apsēti ar sertificētu sēklu, kas ir par 26 % mazāk, nekā 2002. gadā.

Nekontrolēta sēklas tirdzniecība ne tikai kropļo sēklkopības sistēmu un sēklu tirgu, bet ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu grūti apkarojamu nezāļu invāzijai labību sējumos, kas pēdējos gados skārusi jau visus Latvijas reģionus. Tāpat tas atsaucas uz kultūru ražību. Eksperti norāda – lai veicinātu sertificētas sēklas izmantošanu sējplatībās, vajadzīgs papildus atbalsts vai arī, iespējams, stingrāki sēklu izmantošanas kritēriji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalos trūkst vietējo burkānu, sīpolu, biešu un citu dārzeņu.

Tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem nelabvēlīgo tirgus situāciju vairākus iepriekšējos gadus, kad lielākā daļa bija spiesti strādāt ar zaudējumiem, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Tāpēc ražotāji esot piesardzīgi un neražo dārzeņus ar lielu rezervi un arī nesteidzoties ar agrās ražas kultūru sēšanu, kas ir ar lielākām ražošanas izmaksām. Tāpat vēlais un aukstais pavasaris aizkavēja ierastos darbus un tāpēc kavējas Latvijas agrās ražas dārzeņu ienākšana tirgū, komentē tirgus eksperte.

Dārzeņu audzētāji atzīst, ka tieši vēlais pavasaris šogad ir viens no iemesliem, kāpēc aizkavējās sēšana un dēstīšana un jaunās ražas sagaidāmas vēlāk. «Vēlais pavasaris dara savu. Jau varēja būt jaunās bietes ar lapiņām, bet tās būs vēlāk. Visas dārzeņu pamatpozīcijas sagaidāmas pēc Jāņiem,» situāciju komentē z/s Galiņi līdzīpašniece un Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Arī kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs apstiprina, ka jaunās sīpolu, burkānu, biešu un kartupeļu ražas gaidāmas pēc Jāņiem. Viņš gan piebilst, ka jūnijs jau tradicionāli ir mēnesis, kad iepriekšējā gadā izaudzētā raža jau ir realizēta, bet jaunā vēl nav nogatavojusies. Tiesa, spriežot pēc citu ražotāju paustā, šis gads ir bijis īpašs izņēmums, jo uz lauka dārzkopji tikuši trīs nedēļas vēlāk, nekā ierasts, bet agro dārzeņu ražas varētu nogatavoties divas nedēļas vēlāk par ierasto laiku. J. Bušs nenoliedz, ka audzēšanas apjomus dārzkopji plāno piesardzīgi, ņemot vērā to, ka lielveikalus lielākoties interesē salīdzinoši lētāks dārzeņu imports. Elvi pārstāve Evija Baula gan skaidro, ka šobrīd no jaunās ražas dārzeņiem, kas audzēti Latvijā, Elvi pircējiem piedāvā garos gurķus, lauku gurķus, dažādu veidu tomātus, rabarberus, dažādu veidu salātus, zaļos lociņus un redīsus. Šīs nedēļas beigās būšot arī vietējās dilles un kabači, bet pirmsjāņu nedēļā Elvi veikalos parādīsies Latvijā audzētie kāposti. Jaunās ražas burkānus zemnieki gan solot ap jūlija vidu un, ņemot vērā, ka pavasaris šogad iestājās vēlāk kā citkārt, nedaudz aizkavēsies arī sīpolu un biešu raža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā novākti vien 5-7% kartupeļu; ražas novākšanas darbus kavē ūdens uz laukiem

LETA, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik ir novākti aptuveni 5-7% kartupeļu, un ražas novākšanas darbi varētu turpināties arī oktobrī, jo tos kavē lietus ūdens uz laukiem, aģentūrai LETA teica Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Ļoti daudz darba ir atlicis, jo būtībā nevar parakt, ir pārāk slapjš. Nav tā, ka nenotiek rakšana, bet tā nav sākusies masveidā. Pie gana liela mitruma atkal ir uzlijis lietus, un kombaini neiet, teica Kraukle. Viņa pastāstīja, ka pēc pašreizējām aplēsēm Latvijā ir novākti tikai 5-7% no kopējās kartupeļu ražas, neskaitot vasarā tūlītējam patēriņam novāktos kartupeļus. Daudzviet ražas novākšanas darbus kavē uz lauka sakrājies lietus ūdens, bet vēlākām šķirnēm vēl ir jānobriest.

Kraukle pastāstīja, ka vietām, kur ir smilšaināki tīrumi, ievākts nedaudz vairāk kartupeļu, bet mitrākās vietās - mazāk, jo darbi kavējas. Ar ražas novākšanu raitāk sokas Zemgalē, tāpat kartupeļu raža aktīvāk tiek vākta Vidzemē, kur ir koncentrējusies kartupeļu pārstrāde. Savukārt Latgalē masveida ražas novākšana vēl nav sākusies. Kopumā kartupeļu novākšanas procesam visā Latvijā vajadzētu būt aktīvākam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējiem būs pieejamas būs pieejamas riska kapitāla investīcijas saimnieciskās darbības izveidei un attīstīšanai

Žanete Hāka, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl divas jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020. gadam atbalsta programmas, kuru ietvaros komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām būs pieejamas riska kapitāla investīcijas saimnieciskās darbības izveidei un attīstīšanai un konkurētspējas celšanai, informē EM.

Plānots, ka finansējums komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām šo atbalsta programmu ietvaros būs pieejams 2017. gadā, savukārt finanšu starpnieku atlasi paredzēts uzsākt jau 2016. gada 2. ceturksnī.

Sēklas, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondu īstenošanai akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies finanšu starpniekus.

Finanšu starpnieki ieguldījumus veiks dzīvotspējīgos projektos, lai finansētu komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību izveidi un attīstību. Sēklas kapitāla investīcijas apmērs paredzēts līdz 250 tūkstošiem eiro, sākuma kapitāla investīcijas un izaugsmes kapitāla investīcijas apmērs - līdz pat 15% no fonda kapitāla. Ieguldījumi tiks veikti pašu kapitāla, kvazikapitāla un aizdevuma veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru