Jaunākais izdevums

Šodien SIA «Hiponia» parakstīja kredītportfeļa cesijas līgumu ar uzņēmumu SIA «B2Kapital», kas ir daļa no Norvēģijas kredītportfeļu iegādes un apsaimniekošanas grupas B2Holding ASA.

Hiponia pircējam nodos prasījuma tiesības, kas izriet no aptuveni 1700 līgumiem. Plānots, ka darījuma pabeigšana aizņems apmēram divus mēnešus.

Pircējs tika izvēlēts pasaules praksei atbilstošā un uz investoru konkurenci balstītā pārdošanas procesā, kurā par labāko tika atzīts finansiāli izdevīgākais piedāvājums. B2Kapital ir Latvijā reģistrēta Norvēģijas sabiedrības B2Holding meitas sabiedrība. B2Holding darbības joma ir kredītportfeļu iegāde un apsaimniekošana Eiropā. B2Holding Latvijā pieder arī kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmums SIA «Creditreform Latvija». Atbilstoši līguma nosacījumiem darījuma summa ir ierobežotas pieejamības informācija.

Jau iepriekš ziņots, ka 45 potenciālajiem investoriem tika izsūtīta mārketinga informācija par Hiponia aktīvu portfeļiem. No uzrunātajiem investoriem 10 parakstīja konfidencialitātes līgumus, un tiem tika piešķirta pieeja virtuālajai datu telpai. Nesaistošos piedāvājumus par abiem vai tikai par vienu no aktīvu portfeļiem iesniedza 6 potenciālie investori. Hiponia sadarbībā ar pārdošanas konsultantu SIA «KPMG Baltics» izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un aicināja visus sešus potenciālos investorus veikt portfeļu padziļinātu izpēti.

Pēc padziļinātās izpētes posma, kurā pretendentiem bija iespēja iepazīties ar portfeļu datiem virtuālajā un fiziskajā datu telpā, kā arī uzdot papildus jautājumus, tika saņemti pretendentu saistošie piedāvājumi. Trīs labāko piedāvājumu iesniedzēji tika aicināti turpināt procesu un uzlabot iesniegtos piedāvājumus.

Izvērtējot investoru piedāvājumus un veicot iespējamo turpmākās rīcības scenāriju padziļinātu analīzi, gan no potenciālo ieņēmumu, gan portfeļu izstrādes risku viedokļa, tika pieņemts lēmums pārdodot kredītportfeli B2Kapital, bet nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi uzņēmums turpinās pats.

Šā gada vienpadsmit mēnešos Hiponia valstij ir atmaksājusi kopumā 14 miljonus eiro. No tiem 11,8 milj. eiro novirzīti pamatsummas dzēšanai un 2,2 milj. eiro samaksāti procentu maksājumos. Dažādu nodokļu un nodevu maksājumos šajā laika posmā Hiponia iemaksāja Valsts kasē aptuveni 1,5 milj. eiro. Kopš 2013. gada 28. jūnija līdz 2017. gada 30. novembrim Hiponia ir atmaksājusi valstij 76,4 milj. eiro, no tiem 58,6 milj. eiro pamatsummas dzēšanai un 17,8 milj. eiro procentu maksājumos.

Hiponia nodarbojas ar no bijušās VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu. Hiponia jaunus aizdevumus neizsniedz. Tās darbība ir vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa. No portfeļa izstrādes iegūtie līdzekļi tiek novirzīti valsts aizdevuma atmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Hiponia» pārdos kredītportfeli, bet turpinās nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi, informē VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma zināšanai PA sniegto informāciju par «Hiponia» nekustamo īpašumu portfeļa un kredītportfeļa pārdošanas procesa gaitu. PA informēja valdību, ka pēc investoru piedāvājumu apkopšanas un turpmākās rīcības scenāriju analīzes, «Hiponia» ir pieņēmusi lēmumu pārdot kredītportfeli, savukārt nekustamo īpašumu portfeli turpinās izstrādāt pats uzņēmums.

Valdībai ziņojumā sniegta informācija, ka sākotnēji 45 potenciālajiem investoriem tika izsūtīta mārketinga informācija par «Hiponia» aktīvu portfeļiem. No uzrunātajiem investoriem 10 parakstīja konfidencialitātes līgumus, un tiem tika piešķirta pieeja virtuālajai datu telpai. Nesaistošos piedāvājumus par abiem vai tikai par vienu no aktīvu portfeļiem iesniedza 6 potenciālie investori. «Hiponia» sadarbībā ar pārdošanas konsultantu SIA «KPMG Baltics» izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un aicināja visus sešus potenciālos investorus veikt portfeļu padziļinātu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz šim Hiponia valstij atmaksājusi 76,3 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada 28. jūnija līdz 2017. gada 1. novembrim problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Hiponia atmaksājis valstij 76,3 milj. eiro, no tiem 58,6 milj. eiro pamatsummas dzēšanai un 17,7 milj. eiro procentu maksājumos, informē uzņēmumā.

Šā gada deviņos mēnešos Hiponia valstij ir atmaksājis kopumā 12,1 miljonu eiro. No tiem 9,4 milj. eiro novirzīti pamatsummas dzēšanai un 1,8 milj. eiro samaksāti procentu maksājumos.

Dažādu nodokļu un nodevu maksājumos šajā laika posmā Hiponia iemaksāja Valsts kasē aptuveni 0,9 milj. eiro.

2017. gada deviņos mēnešos Hiponia realizēja 184 īpašumus par kopējo summu 9,2 milj. eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šogad izdevies pabeigt investīciju objekta Ķekavas novadā, Baložos pārdošanu. Divas daudzdzīvokļu ēkas ar 90 dzīvokļiem iegādājās igauņu investori. Pilnībā ir izdevies pārdot dzīvokļus 60 dzīvokļu ēkā Brocēnos, kur lielās intereses dēļ tika rīkota izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu tiešo īpašnieku kļuvis Luksemburgā reģistrēts uzņēmums «B2Kapital Holding S.a.r.l.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lai gan tiešais SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu īpašnieks mainījies, tā gala īpašnieks joprojām ir Norvēģijas «B2Holding» grupa, kura iegādājās «Creditreform Latvija» 2014.gadā.

Līdz šim 99,5% SIA «Creditreform Latvija» kapitāldaļu īpašnieks bija Nīderlandē reģistrētā kompānija «Ultimo Netherlands B.V.», bet pirms tam no 2014. līdz 2015.gadam tiešais daļu tiešais īpašnieks bija Norvēģijā reģistrētais «B2Holding AS». Gan «Ultimo Netherlands B.V.», gan jaunais kapitāldaļu tiešais īpašnieks «B2Kapital Holding S.a.r.l.» ir «B2Holding AS» meitas uzņēmumi.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sarakstā komercreģistrā ierakstītas 23.augustā.

Pārējās 0,5% pamatkapitāla daļas pieder Vācijā reģistrētajai kompānijai Verband Der Vereine Creditreform.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikalu top! īpašnieks par 2,4 miljoniem eiro nopircis tirdzniecības centru baata Liepājā

LETA, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «LPB», kurai pieder daļa veikalu «top!» un «mini top!», kā arī tirdzniecības centrs «XL sala» Liepājā, par 2,4 miljoniem eiro nopirkusi Liepājas tirdzniecības centru «baata», aģentūru LETA informēja uzņēmuma Administratīvās daļas vadītāja Daiga Feldmane.

Viņa skaidroja, ka šovasar «LPB» izskatīja nekustamā īpašuma iegādes iespējas un izteica piedāvājumu likvidējamai «Hiponia», kas bija tirdzniecības centra īpašniece, norādot indikatīvu cenu nekustamā īpašuma iegādei. Tika veikta arī nekustamā īpašuma tehniskā apsekošana un izpēte, un vēlāk piedāvājums precizēts. Darījums noslēgts oktobrī, un kopējā pirkuma līguma summa par nekustamā īpašuma iegādi ar visiem piederumiem un aprīkojumu bija 2,4 miljoni eiro.

«Šobrīd norit aktīvs darbs pie nekustamā īpašuma pieņemšanas, nepieciešamo dokumentu un formalitāšu sakārtošanas, īpašuma apzināšanas un iepazīšanas. Pēc šo jautājumu sakārtošanas tiks strādāts pie tālāko mērķu noteikšanas, plānu precizēšanas un sasniedzamo mērķu realizēšanas,» skaidroja jauno īpašnieku pārstāve, piebilstot, ka par tirdzniecības centra koncepciju varēs runāt, tiklīdz būs izstrādāta tālākā tirdzniecības centra attīstības stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizēta: Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro

LETA, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošā Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komercreģistrā aģentūras nosaukuma maiņa iegrāmatota pirmdien, 3.jūnijā.

2018.gadā «Publisko aktīvu pārvaldītāja «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» apgrozījums bija 2,559 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā gadu iepriekš, taču tās zaudējumi pieauga vairākkārtīgi un sasniedza 3,395 miljonus eiro.

Tostarp apgrozījumā lielāko daļu veidoja ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas un atsavināšanas - 880 000 eiro, kā arī ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu pārdošanas - 732 400 eiro.

2018.gada 31.decembrī «Publisko aktīvu pārvaldītājam «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» bija četras meitaskompānijas - likvidējamā AS «Reverta» ar līdzdalības daļu kapitālā 96,89%, likvidējamā SIA «Hiponia» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%, SIA «FeLM» ar līdzdalības daļu kapitālā 100% un SIA «Reap» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Pārdot var arī patīkami

Anda Asere, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina sasniegt jaunus rekordus, šonedēļ sasniedzot 1020,53 punktu radītāju, liecina "Nasdaq" Baltijas biržu dati.

Kopš gada sākuma “OMX Baltic Benchmark GI” pieaudzis par 2,79%.Līdzīgā apmērā auguši arī “OMX Tallinn” un “OMX Vilnius” indeksi. Viļņas biržas indekss kopš gada sākuma audzis par 2,54%, sasniedzot 730,26 punktus, bet Tallinas biržas indekss audzis par 2,52% līdz 1311,96 punktiem. Mazāks pieaugums vērojams Rīgas biržā, kuras “OMX Riga” indekss palielinājies par 0,37% līdz 1040,02 punktiem. Gada laikā “OMX Baltic Benchmark GI” audzis par 16,79%,”OMX Tallinn” - par 12,82%, “OMX Riga” - par 11,95%, bet “OMX Vilnius” - par 18,38%.

“INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs skaidro, ka šī tendence kopumā atspoguļo arī citu akciju tirgu pozitīvo dinamiku un var teikt, ka Baltijas tirgus iet kopsolī ar pasaules tendencēm, bet, protams, arī ar savām lokālām niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs zinām, ka Latvijā šobrīd ir pilnīgi ciet visas ārvalstu investīcijas.

Tā izteicās Citadele bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, kurš otrdien bija aicināts uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdi, lai deputātiem skaidrotu AML (anti money laundering) prasību izpildes sekas un vājas kreditēšanas iemeslus Latvijā.

Apakškomisijas priekšsēdētājs, deputāts Gatis Eglītis aicināja G. Beļavski skaidrot pašreizējo situāciju banku sektorā no savām pozīcijām un norādīt nepieciešamos uzlabojumus, kurus varētu veikt likumdevējs, lai Latvijā pieaugtu kreditēšanas apjomi, investīcijas un uzņēmējdarbības aktivitāte. «Uzņēmējiem slēdz kontus, valda noskaņa, ka eksportēt šobrīd labāk nevajag. Tās tendences finanšu sektorā nav iepriecinošas. Šķiet, esam ieskrējuši otrā grāvī,» iztaujājot baņķieri, minēja G. Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemāku ienākumu dēļ Swedbank Latvijā peļņa 2018. gadā samazinājās līdz 109 miljoniem eiro, salīdzinot ar 113 miljoniem eiro 2017. gadā, informē bankas pārstāvji.

Tīrie procentu ienākumi pieauga par 2%, ko sekmēja kredītportfeļa izaugsme. Kredītportfelis gada griezumā palielinājās par 5%, ko veicināja pieaugums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelī. Noguldījumu apjoms pieauga par 11%.

Tīrie komisiju ienākumi samazinājās par 11% zemāku aktīvu pārvaldīšanas ienākumu dēļ. Tai pat laikā augstāka klientu aktivitāte sekmēja maksājumu un karšu komisiju ienākumus. Pārējie ienākumi palielinājās par 21%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem apdrošināšanas jomā.

Kopējie izdevumi pieauga par 4%, ko galvenokārt ietekmēja augstākas personāla un ar normatīvajiem regulējumiem saistītās izmaksas. Kredītu kvalitāte ir spēcīga, iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošanai nedrošajiem kredītiem sasniedzot 2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia Baltijas valstu uzņēmumiem pērn aizdevis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopfinansējuma pakalpojumu vieta finanšu tirgū

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. Vadims Danovičs, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji attīstoties finanšu tehnoloģijām, pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Viens no jaunajiem tirgus dalībniekiem ir platformas, kas sāk piedāvāt jaunas kapitāla piesaistes un brīvo finanšu līdzekļu izvietošanas iespējas, formāli neiekļaujoties tradicionālajā finanšu sektorā, tomēr palielinot konkurenci finanšu tirgū un veicinot tā izaugsmi.

Šobrīd, kad Latvijas bankās, līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, depozītu likmes ir vēsturiski zemā līmenī (saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2017. gada trešā ceturkšņa beigās uzņēmumu termiņnoguldījumiem, kas veikti EUR valūtā, tika piedāvāta vidējā svērta likme 0,04% gadā, bet privātpersonu termiņnoguldījumiem – 0,44% gadā), līdz ar to banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva (2014. gadā banku kopējais kredītportfelis saruka par 12,2%, bet 2015. un 2016. gadā tika sasniegts minimāls pieaugums – attiecīgi 0,1% un 3,1%), gan personām, kuru rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, gan potenciālajiem aizņēmējiem pastāv liels stimuls meklēt papildu iespējas ārpus banku sektora. Atbilstoši esošajam pieprasījumam, Eiropas tirgū attīstās un aizvien plašāk tiek piedāvāti uz fintech inovācijām balstīti finanšu produkti. Neapšaubāmi, viens no aktuālajiem finanšu inovāciju tirgus attīstības virzieniem ES ir kolektīvās finansēšanas platformas (turpmāk tekstā – platformas), kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu?

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 1.ceturksnī Latvijas banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,35 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,62 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedru kopējais kredītportfelis ir palielinājies par 0,4 %, neskatoties uz nelielu kritumu kopējā banku sektorā.

Neskatoties uz COVID-19 krīzi, kuras ietekme jau bija vērojama gada sākumā, ir turpinājusies aktīva kreditēšana, kas ir ļāvusi noturēt kreditēšanas apjomu 2019.gada līmenī. Asociācijas biedru izsniegto kredītu apjoms 2020.gada 1.ceturksņa beigās ir 12,39 miljardi eiro apmērā, no tā jaunie kredīti 52,4 miljoni eiro. Kredīti uzņēmumiem sasniedz 58% no kopējā kredītu apjoma.

"Lai arī kreditēšanas portfelis absolūtos skaitļos nav būtiski palielinājies, bankām ir izdevies noturēt esošo kredītportfeli globālās krīzes apstākļos. Mēs apzināmies mūsu lomu tautsaimniecības attīstībā un pastiprināti strādājām ar mūsu klientiem, lai varētu rast labākos finansēšanas risinājumus laikā, kad situācija tirgos ir nestabila un nenoteikta. Šobrīd galvenais uzdevums ir atbalstīt esošos kredītņēmējus, nepieciešamības gadījumā pārskatot kredīta atmaksas nosacījumus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka Latvijas uzņēmumi, kuriem šobrīd nav vērojams pārmērīgs aizņemšanās apmērs, ir gatavāki krīzei un to pārdzīvos relatīvi labāk nekā uzņēmumi citās valstīs. Tas dos iespēju nākamo ekonomisko ciklu veidot aktīvāku un vairāk stimulētu ar jauniem kredītiem," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu banka pērn nopelnījusi 33,5 miljonus eiro; turpinās pielāgoties izmaiņām tirgū

Dienas Bizness, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā Rietumu Bankas koncerns turpināja darbību, un tā neto peļņa pēc nodokļiem bija 33,5 miljoni eiro, liecina bankas gada pārskats.

Koncerna ieņēmumu struktūra ir diversificēta procentu un komisijas ienākumos, un par spīti zemajām procentu likmēm koncerns turpināja efektīvu darbību, sasniedzot izmaksu un ienākumu rādītāju 61.1% un pamatdarbības ienākumus uz vienu darbinieku 128 tūkstošu eiro apmērā.

Koncerna peļņa pēc nodokļiem, kas attiecināma uz bankas akcionāriem, 2017. gadā bija 32 miljoni eiro (2016. gadā: 80 miljoni eiro).

Koncerna kapitāla atdeves rādītājs pēc nodokļu nomaksas ir 6,89% (2016. gadā: 17,32%) un aktīvu atdeves rādītājs pēc nodokļu nomaksas ir 1% (2016. gadā: 2,3%). Koncerna pamatdarbības ienākumi ir 137 miljoni eiro (2016. gadā: 181 miljons eiro).

Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 34,6 miljonus eiro (2016. gadā: 41,1 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Rosina banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2019.gada deviņos mēnešos ir saglabājusies stabila 83 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Peļņu sekmēja lielāka bankas klientu ekonomiskā aktivitāte, kas atspoguļojās arī lielākos bankas ieņēmumos. Tīrie procentu ienākumi ir auguši par 5 procentiem, galvenokārt kredītportfeļa izaugsmes dēļ. Kredītportfelis ir palielinājies par 6%, kur izaugsmi nodrošināja pieaugums kā uzņēmumu, tā mājsaimniecību kredītportfelī. Noguldījumu apjoms ir audzis par 1%.

Tīrie komisiju ienākumi deviņos mēnešos ir sarukuši par 1%. Zemākus ienākumus no ieguldījumu pārvaldīšanas kompensēja lielāki ieņēmumi no maksājumu karšu un maksājumu apkalpošanas. Tikmēr citi ienākumi ir palielinājušies par 10%, galvenokārt ienākumu kāpums bijis apdrošināšanas jomā. Kopējie izdevumi gada laikā arī ir auguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi aizvērs durvis patēriņa kredītiem gan banku, gan nebanku aizdevēju sektorā

Nebanku kreditēšanas nozarei iepriekšējos gados piemērota strikta likumdošana, tādēļ vēl papildu ierobežojumi izkropļos tirgu un daļai iedzīvotāju finansējums kļūs nepieejams gan nebanku, gan banku sektorā, kā arī pastāv iespējamība, ka attīstīsies nelegālais tirgus.

Priekšvēlēšanu laiks

Latvijas Reģionu apvienība nesen rosinājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas liek ierobežot patēriņa kredītu kopējās izmaksas līdz 0,07% dienā, un šie grozījumi patlaban pieņemti Saeimā 1. lasījumā. Tas nozīmē, ka gan bankas, gan nebanku aizdevēji varēs izsniegt aizdevumus, kuru gada kopējā likme nepārsniedz 25%. Ja šie grozījumi likumā tiks pieņemti, legālais nebanku aizdevēju sektors var izzust, atzīst tirgus dalībnieki. Aizdevēji vērtē, ka tas ir absurds priekšlikums, kas izteikts, lai vairotu partijas popularitāti priekšvēlēšanu laikā, tādēļ atbildīgajām institūcijām šobrīd nevajadzētu pārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, bet uzklausīt tirgus dalībnieku viedokli un veikt padziļinātu analīzi par šādu grozījumu ietekmi uz tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada Latvijā darbību neturpina septiņi nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi un viena uzņēmuma licence ir apturēta uz sešiem mēnešiem, jo nav veikta ikgadējā licences maksa, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotā informācija.

Turklāt daļa uzņēmumu šobrīd meklē iespēju pārdot savu kredītportfeli.

LAFPA uzskata, ka tās ir nozares regulējuma sekas, nosakot prasības, kas ir nesamērīgas.

Darbību neturpina AS "Aureum"; SIA "Greencredit"; SIA "Delta Capital", ar zīmoliem: Kredīts365; Kredīts7; Kredītspluss; AB MOKILIZINGAS; SIA LandCredit; SIA "Ātrā finanšu palīdzība "Avots""; akciju sabiedrība "ORBĪTA".

"Šobrīd redzam indikācijas, ka vairāki tirgus dalībnieki aktīvi meklē iespēju apvienoties ar citiem uzņēmumiem, jo pieņemtajās prasībās izmaksu pieaugums ir nepamatoti lielāks nekā valstī noteiktā pieļaujamā pakalpojuma cena. Tas ilgtermiņā mazinās finanšu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši, ja nepieciešami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem. Turklāt esošā situācija būtiski mazinās konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Prognozēju, ka nākamais vilnis uzņēmumu darbības izbeigšanā būs decembra beigās, kad būs jāveic 55 000 eiro ikgadējie licenču maksājumi, kas tika palielināti gandrīz četras reizes," norāda LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsniegto kredītu un IKP attiecība Latvijā - viena no zemākajām ES valstīs

Žanete Hāka, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām ir gausa, un cikliskie riski finanšu stabilitātei ir zemi, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Kredītiestāžu kreditēšanas politika ir piesardzīga, un tās kritiskāk izvērtē sadarbību ar potenciāli riskantākiem klientiem.

Vairākas kredītiestādes, kas līdz šim nebija aktīvas iekšzemes kredītu tirgū, darbības modeļu maiņas ietvaros plāno pievērsties kreditēšanai. No vienas puses, tas var nedaudz uzlabot kredītu pieejamību tautsaimniecības dalībniekiem, bet, no otras puses, jāņem vērā šo kredītiestāžu līdzšinējā ierobežotā pieredze iekšzemes kreditēšanā un atbilstoša finansējuma piesaistes iespējas, norāda LB eksperti.

iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām būtiski atpaliek no tās ilgtermiņa tendences un tautsaimniecības izaugsmes tempa.

Iekšzemes privātajam nefinanšu sektoram izsniegto kredītu atlikuma un IKP attiecība Latvijā ir viena no zemākajām ES valstīs (2018. gada beigās – 34%). Kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze no ilgtermiņa tendences joprojām saglabājas ļoti negatīva (2018. gada 4. ceturksnī – 26 procentu punkti), atzīst LB.

Komentāri

Pievienot komentāru