Bankas

Hipotēku banka pārņems Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontus

LETA, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Lai atvieglotu norēķinus ar privatizācijas sertifikātiem, tagad personām, ja tās vēlēsies, būs iespēja par samazinātu maksu pārcelt savu sertifikātu kontu no Krājbankas uz Hipotēku banku, kurai patlaban ir plašāk pieejams klientu apkalpošanas centru tīkls tieši reģionos.

Ministru kabineta sēdē atbalstītie grozījumi stāsies spēkā 2013.gada 14.janvārī. Lai pārceltu savu sertifikātu kontu individuāli, privātpersonai jāvēršas tuvākajā Hipotēku bankas filiālē, jāiesniedz iesniegums un jāsamaksā konta pārcelšanas maksa piecu latu apmērā par katru pārceļamo sertifikātu kontu. Turpmāko komunikāciju kontu pārcelšanas procesa ietvaros īstenos kredītiestādes savā starpā. Komunikāciju ar privātpersonu nodrošinās Hipotēku banka.

Vienlaicīgi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Krājbanku un Hipotēku banku turpina darbu pie Krājbankā esošo sertifikātu kontu centralizētas pārcelšanas, kas tiks īstenota attiecībā uz tiem kontiem, kuri netiks pārcelti individuāli, turklāt personām par kontu centralizēto pārcelšanu nekādas papildu darbības vai maksājumi nebūs jāveic. Līdz ar to Ekonomikas ministrija iesaka nesteigties ar privatizācijas sertifikātu kontu individuālo pārcelšanu personām, kurām patlaban nav nepieciešams veikt norēķinus ar privatizācijas sertifikātiem.

Patlaban turpinās diskusijas par privatizācijas sertifikātu kontu centralizētai pārcelšanai nepieciešamo laiku un izmaksu apmēru, kā arī par privatizācijas sertifikātu turpmāko administrēšanu. Piedāvātie risinājumi ir apkopoti informatīvajā ziņojumā, kuru ir plānots skatīt Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra sēdē.

Tāpat Ekonomikas ministrija atgādina par iespēju pārdot sev piederošos privatizācijas sertifikātus kādai no starpniecības sabiedrībām, ar kuru sarakstu jebkura persona var iepazīties ministrijas mājaslapā. Lai varētu sev piederošos sertifikātus pārdot, personai ir jānoslēdz līgums ar izvēlēto starpniecības sabiedrību. Pēc tam jādodas uz banku, kurā personai atrodas sertifikātu konts, un jānoformē pārveduma uzdevums. Pārdodot sev piederošossertifikātus, personai ir jāveic maksājums par sertifikātu pārvedumu, kā arī valsts nodeva 0,56 santīmi par katru pārdodamo sertifikātu.

Kā zināms, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2011.gada 21.novembrī pieņēma lēmumu apturēt Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 13.decembrī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma pasludināja Krājbankas maksātnespējas procesu. Savukārt, ar Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 8.maija lēmumu tika uzsākta Krājbankas bankrota procedūra.

Krājbankā ir atvērti ap 350 500 privatizācijas sertifikātu (tai skaitā īpašuma kompensācijas sertifikātu) konti, kā arī 980 privatizācijas sertifikātu uzkrāšanas konti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena produktus varēs eksportēt uz Meksiku

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests ir saskaņojis veterināro/veselības sertifikātu piena un piena produktu eksportam uz Meksiku, līdz ar to Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražotājiem ir iespēja eksportēt saražoto piena un piena produktu produkciju uz Meksiku, informē PVD.

Uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt dzīvnieku izcelsmes pārtikas un nepārtikas produktus, nepieciešams saņēmējvalsts noteikts un Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) apstiprināts veterinārais (veselības) sertifikāts. Lai šādu sertifikātu saņemtu, eksportētājam jāvēršas uzņēmumu uzraugošajā PVD teritoriālajā iestādē.

Ja valsts, uz kuru uzņēmējs vēlas eksportēt produkciju, nav starp tām, ar kurām sertifikāti jau saskaņoti, saņemot ieinteresētā uzņēmēja iesniegumu, PVD vēršas pie potenciālās importētājvalsts dienesta, lai saņemtu informāciju par interesējošā produkta ievešanas nosacījumiem un veterinārajām prasībām, un sekmē atbilstoša veterinārā dokumenta saskaņošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos

LETA, 17.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Apmaiņā pret naudu izsniegti komerciālo pārvadājumu autovadītāju profesionālās kvalifikācijas sertifikāti

Lelde Petrāne, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) atklājusi un novērsusi gadījumus, kad par samaksu, bez apmācības programmas apguves autoskolā tiek izsniegti komerciālo pārvadājumu autovadītāju profesionālās kvalifikācijas sertifikāti. Šie sertifikāti dod iespējas saņemt profesionālajiem vadītājiem nepieciešamo vadītāja apliecību ar «95. kodu».

Informācija policijā par iespējamām nelikumīgām darbībām saistībā ar sertifikātu izsniegšanu nonākusi jau aizvadītajā gadā. Bija zināms, ka, iespējams, vairākas autoskolas Latvijā par samaksu piedāvā iegūt profesionālās kvalifikācijas sertifikātus, kas ļauj saņemt vadītāja apliecības ar «95. kodu».

Šie sertifikāti paredzēti autovadītājiem, kuri vēlas iegūt tiesības veikt komerciālos pārvadājumus. Operatīvo darbību laikā policijas redzeslokā nonākušas vairākas autoskolas. Šobrīd jau esot savākti pierādījumi par kādu autoskolu Kurzemē, kas, apejot likumā noteiktās normas, izsniedza minētos sertifikātus.

ENAP ir sākts kriminālprocess pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neatļauta labuma pieņemšanu, kā arī par dokumentu viltošanu un realizēšanu. Pašlaik procesa ietvaros kā liecinieki ir nopratinātas vairākas personas, un policija turpina darbu, jo ir pamatotas aizdomas, ka šī nav vienīgā autoskola, kas veic šāda veida pretlikumīgās darbības. Policija aicina atturēties no nelikumīgas sertifikātu iegādes, jo šādas darbības ir krimināli sodāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pabeidza likumdošanas darbu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) digitālā "Covid" sertifikāta ieviešanu, lai atjaunotu tūrismu un Eiropas ekonomikas atveseļošanos, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Jaunā sertifikāta noteikumus, kas attiecas uz ES pilsoņiem, EP apstiprināja ar 546 balsīm par, 93 pret un 51 atturoties. Savukārt ar 553 balsīm par, 91 pret un 41 deputātam atturoties apstiprināti noteikumi trešo valstu valstspiederīgajiem.

Sertifikātu izsniegs valsts iestādes, tas būs bez maksas un pieejams papīra vai digitālā formātā. Dokuments apliecinās, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19, tai nesen ir negatīvs testa rezultāts vai arī, ka tā ir atveseļojusies pēc infekcijas. Praksē tie būs trīs atšķirīgi sertifikāti. Tie būs savietojami un verificējami visā ES, īpaši noteikumi novērsīs arī krāpšanu un viltošanu.

Sistēma tiks piemērota no 1.jūlija, un tā darbosies 12 mēnešus. Sertifikāts nebūs brīvas pārvietošanās priekšnosacījums, un tas netiks uzskatīts par ceļošanas dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā no piektdienas aptuveni 23 miljoniem privātā un valsts sektora darbinieku obligāti nepieciešami Covid-19 sertifikāti, kas apliecina pārslimošanu, vakcinēšanos vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Šī prasība ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus un saskārusies ar pretestību.

Romā pirms nedēļas protesti pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar Covid-19, pārauga vardarbībā un policija saistībā ar to aizturējusi 12 cilvēkus, tostarp divus galēji labējās partijas līderus.

Šodien Romā plānoti jauni protesti, un Triestē ostas strādnieki gatavojas nobloķēt ostu.

Varasiestādes paziņojušas, ka kinoteātriem, teātriem un koncertzālēm tiks atļauts darboties ar pilnu jaudu, ja apmeklētāji varēs uzrādīt Covid-19 sertifikātus.

Sertifikātu ieviešanas mērķis ir novērst inficēšanos darbavietās un kolektīvas karantīnas nepieciešamību.

Uzņēmumiem, kas nepārliecināsies, vai to darbiniekiem ir Covid-19 sertifikāti, būs jāmaksā līdz 1000 eiro liela sodanauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Lielākā daļa neizlietoto sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās

LETA, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa neizlietoto privatizācijas sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) nākotni, ministrs norādīja, ka privatizācijai oficiāli ir jānoslēdzas 2018.gada beigās. Vienlaikus no privatizācijas esot palikušas dažas lietas, ar kurām jātiek galā.

«Viens karstais kartupelis ir sertifikāti. Kopš 1994.gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1.janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 000 kontu. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. Jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti haotiska vērtspapīru emisija. Pašlaik mēs visu informāciju mēģinām savākt kopā. Mēs ceram šogad arī atrast risinājumu, kādā veidā varam pielikt punktu epopejai ar sertifikātiem,» klāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien lems, vai ierosinātās Eiropas Savienības (ES) Covid-19 vakcinācijas apliecības apstiprināšanai izmantot steidzamības procedūru, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Eiropas Komisija (EK) 17.martā iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko izveidot digitālo zaļo sertifikātu, ierosinot to pieņemt līdz vasarai. Priekšlikuma mērķis ir veicināt drošu un brīvu pārvietošanos ES iekšienē Covid-19 pandēmijas laikā.

Paredzēts, ka tajā būtu iekļauta informācija par to, vai ceļotājs ir vakcinēts pret Covid-19, vai ir saņēmis negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī informācija par agrākām Covid-19 infekcijām.

Pirmās EP debates par jauno apliecību notika 24.martā.

Žurnāls "Dienas Bizness" šonedēļ raksta, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu. Komisija izveidos vārteju, lai no drošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest, medijiem iepriekš apliecināja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatizācijas aģentūras ieņēmumi no privatizācijas pērn - 8,53 miljoni eiro

Žanete Hāka, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) iepriekšējā gadā ieņēmumi no valsts īpašuma objektu, tajā skaitā zemesgabalu, dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas līgumiem, kā arī nomas līgumiem bija 8,53 miljoni eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Atbilstoši valdības uzdotajam PA 2014. gadā veica saistību restrukturizāciju pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un bankas Citadele akciju pārdošanu. PA veiktais noslēdzošais maksājums ERAB un bankas Citadele akciju pārvērtējums PA gada pārskatā atspoguļoti kā zaudējumi.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: «Privatizācijas aģentūras pamatdarbība, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, norit atbilstoši plānotajam. Tāpat iepriekšējā gadā esam restrukturizējuši saistības pret ERAB un noslēdzām bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu. Tie ir būtiski soļi Parex bankas restrukturizācijas procesa sekmīgai pabeigšanai. Šogad aģentūra turpinās virzību uz privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī gatavos valdībai ziņojumus par Lattelecom un LMT turpmāko pārvaldību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Novembrī pieaug privatizācijas sertifikātu cena; īpašuma kompensācijas sertifikātu cena sarūk

LETA, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājusies privatizācijas sertifikātu cena, savukārt īpašuma kompensācijas sertifikātu cena sarukusi, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Privatizācijas sertifikātu vidējā cena 2016.gada novembrī bija 29,07 eiro, kas ir par 1,43 eiro vairāk nekā oktobrī, bet īpašuma kompensācijas sertifikāti maksāja 28,67 eiro, kas ir par 2,24 eiro mazāk.

Kopumā novembrī darījumi notika ar 1870 privatizācijas sertifikātu, kas ir par 48% mazāk nekā mēnesi iepriekš, un 580 īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas ir pieaugums 8,4 reizes.

Pēc ministrijas datiem, kapitālsabiedrību starpā novembrī veikti darījumi ar 500 tūkstošiem privatizācijas sertifikāriem par vidējo cenu 27,44 eiro, savukārt darījumi ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem kapitālsabiedrību starpā pagājušajā mēnesī nav veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šobrīd apritē divu veidu apsardzes darbinieku sertifikāti - abi derīgi

Lelde Petrāne, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija vērš uzmanību, ka apritē nonākuši jauna izskata apsardzes darbinieku sertifikāti, taču arī iepriekš izdotie, kuriem derīguma termiņš nav beidzies, ir derīgi.

Jaunais apsardzes sertifikāts, atšķirībā no iepriekšējā, tiek izdots uz daudzslāņu laminētas kartes, kurā iestrādāts smalku līniju raksts ar mazo valsts ģerboni fonā divās krāsās. Pretviltošanas aizsardzībai sertifikātā iestrādāta arī metalizēta hologramma ar Valsts policijas logo un izvietotiem lieliem burtiem «LV» un citi elementi. Sertifikāts ir pārvilkts ar caurspīdīgu aizsargplēvi, kas nodrošina paaugstinātu mehānisko un datu pretviltošanas aizsardzību.

Iepriekš izdotie apsardzes sertifikāti, kaut arī nodrošināti ar hologrāfisku pretviltošanas zīmi, bija daudz vienkāršāki – personas dati tika iestrādāti uz dzeltenas krāsas papīra, kuru pēcāk ielaminēja. Tajā ievietoja hologrāfisku uzlīmi, kuras fonā redzams uzraksts «security» un logo «apsardzes sertifikāts».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar sākumcenu 1,66 miljoni eiro izsolē izlikts ekskluzīvs īpašums Kuģu ielā

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu Kuģu ielā 13, Rīgā, kas sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Izsoles sākuma cena ir noteikta 1 660 000 eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Nekustamais īpašums atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un viesnīcas Radisson Blu Daugava. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā. Iepriekš ēka ir tikusi izmantota kā mācību iestāde.

Ar Ministru kabineta 2018. gada 13. jūnija rīkojumu nekustamais īpašums Kuģu ielā 13, Rīgā, tika nodots privatizācijai. PA valdes apstiprinātie nekustamā īpašuma privatizācijas noteikumi paredz to pārdot izsolē ar augšupejošu soli. Izsoles sākuma cena ir 1 660 000 eiro.

Maksāšanas līdzekļu proporcija par nekustamo īpašumu kopumā ir noteikta 75,31% euro, 18,43% privatizācijas sertifikāti un 6,26 % īpašuma kompensācijas sertifikāti. Samaksu par nekustamo īpašumu varēs veikt uzreiz, vai arī paredzēta nomaksa līdz 10 gadiem. Pircējs ir tiesīgs privatizācijas sertifikātos un/vai īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu pēc to nominālvērtības samaksāt euro pirms līgums noslēgšanas, kā arī visā nomaksas pirkuma līgums laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijā no septembra Covid-19 sertifikāti būs obligāti visos pasākumos

LETA--ERR, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība septembrī plāno noteikt, ka Covid-19 sertifikāti būs obligāti visos pasākumos neatkarīgi no dalībnieku skaita, otrdien paziņojis veselības ministrs Tanels Kīks.

Pašlaik, neuzrādot Covid-19 sertifikātu, pasākumos iekštelpās Igaunijā drīkst piedalīties līdz 50 cilvēkiem, bet brīvā dabā - līdz 100 cilvēkiem. Ja šāds dalībnieku skaits tiek pārsniegts, rīkotājiem jāgādā, lai tiek pārbaudīti visu dalībnieku sertifikāti.

Kā izteicies Kīks, tas faktiski uzskatāms par pārejas periodu, lai sabiedrība varētu pierast pie jauniem ierobežojumiem, kas būs nepieciešami saistībā ar koronavīrusa izplatību.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka valdība neuzskata par vajadzīgu kaut kādā veidā ierobežot svarīgus pasākumus, tomēr grib gādāt par maksimālu drošību.

Arī valdības konsultatīvās zinātniskās padomes vadītāja, virusoloģe Irja Lutsare norādījusi, ka prasība par obligātu sertifikātu uzrādīšanu ir loģiska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Visvairāk būvspeciālistu sertifikātu izsniegts ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā

LETA, 25.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim visvairāk būvspeciālistu sertifikātu izsniegts ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā, liecina informācija Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Kopumā būvspeciālistu reģistrā ir reģistrēts 10 870 aktīvu sertifikātu.

Visvairāk sertifikātu - 1906 - izsniegts ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā. Šai jomai ar 928 izsniegtiem sertifikātiem seko elektroietaišu izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības joma, 787 sertifikāti izsniegti ceļu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā, bet 739 sertifikāti izsniegti arhitekta prakses jomā.

Vismazāk sertifikātu - viens - izsniegts ceļu būvprojektu ekspertīzes jomā, dzelzceļa sliežu ceļu projektēšanas jomā un ēku ekspertīzes jomā.

Visaktīvākā būvspeciālistu sertificēšanas jomā bijusi Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija, kas izsniegusi 4015 sertifikātus. Ar 2531 izsniegtu sertifikātu seko Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas centrs, ar 1770 izsniegtiem sertifikātiem - Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas Specializētais sertifikācijas centrs, kā arī ar 950 izsniegtiem sertifikātiem - Latvijas Dzelzceļnieku biedrības Sertificēšanas centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada beigām EFN Nord, kurā strādā 140 darbinieki, nepieciešami vēl 100 darbinieki

To DB apstiprina uzņēmuma vadītāja Kristīne Simonova.

SIA EFN Nord ir saistītais uzņēmums Vācijas kompānijai, kas ražo pasīvās elektrotehniskās komponentes autobūves industrijai Eiropā. Uzņēmuma ražotie elektriskie savienojumi noslēgumā kļūst par automašīnu BMW, Audi, Volkswagen, Scania, Volvo sastāvdaļu. Autobūves tirgus šobrīd ir augošs, un uzņēmums meklē risinājumu aizvien jaunu pasūtījumu izpildei.

EFN Nord par savu krusttēvu Valkā dēvē novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, kurš Vācijas investorus uzrunājis Rīgā 2002.gadā. Tālaika Tūrisma un uzņēmējdarbības centra vadītājai Kristīnei Simonovai uzticēts darīt visu iespējamo, lai uzņēmums paliktu Valkā. 2005. gadā pieņemts lēmums sākt darbību, un K. Simonova šobrīd ir uzņēmuma vadītāja. «Sākām ar pieciem cilvēkiem 100 kvadrātmetru lielās telpās. Mums pat nebija lielas saprašanas par to, ko īsti darām. Patlaban mums ir 140 darbinieki, nepilnus 3000 kvadrātmetrus lielas telpas. Ir izaugsmes plāni, ceram jau nākamgad nomāt jaunas telpas, kuras tepat būvē pašvaldība,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laimas un Staburadzes eksports pieaudzis par 22%

Sandra Dieziņa, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EP prasa mainīt "digitālā zaļā sertifikāta" nosaukumu uz "ES Covid-19 sertifikātu"

Db.lv, 29.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) pieņēma savu nostāju likumdevēju sarunām par vakcinācijas sertifikātu, kas atjaunotu tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropā pandēmijas laikā, prasot mainīt ierosinātā dokumenta nosaukumu uz "Eiropas Savienības (ES) Covid-19 sertifikātu", noraidot Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu to saukt par "digitālo zaļo sertifikātu".

Deputāti norādīja, ka sertifikāts jāuzskata par pagaidu dokumentu un tam vajadzētu būt spēkā ne ilgāk kā 12 mēnešus, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Dokuments, kas varētu būt digitālā vai papīra formātā, apliecinātu, ka persona ir vakcinēta pret jauno koronavīrusu, vai arī, ka viņai ir nesens negatīvs testa rezultāts, vai arī, ka ir atguvusies no infekcijas. Tomēr ES Covid-19 sertifikāti nedrīkst kalpot kā ceļošanas dokuments vai kļūt par priekšnoteikumu, lai izmantotu tiesības uz brīvu pārvietošanos, uzsvēra deputāti.Tiesību akta priekšlikums attiecībā uz ES valstspiederīgajiem tika apstiprināts ar 540 balsīm par, 119 pret un 31 atturoties, savukārt priekšlikums par trešo valstu valstspiederīgajiem tika pieņemts ar 540 balsīm par, 80 pret un 70 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandē no 25.septembra tiks atcelta obligātā pusotra metra distances ievērošana, kas bijusi spēkā 18 mēnešus, bet tiks pieprasīti Covid-19 sertifikāti daudzu vietu apmeklēšanai, otrdienas vakarā paziņoja premjerministrs Marks Rite.

Covid-19 sertifikāti, kas apliecina vakcinēšanos, pārslimošanu vai negatīvu testu, būs obligāti restorānu, sporta un kultūras pasākumu apmeklēšanai.

"Šī nav tāda diena, kad viss būs tā, kā bija pirms koronavīrusa. Vēl ir pārāk daudz inficēšanos, un pārāk daudz cilvēku tāpēc tiek ievietoti slimnīcās," brīdināja Rite.

Spēkā paliks daudzi citi pasākumi, tai skaitā sejas masku obligāta valkāšana autobusos, vilcienos un lidostās. Klubi drīkstēs atsākt darbu, bet tos vajadzēs slēgt ne vēlāk par pusnakti tāpat kā visus restorānus.

Atceļot pusotra metra distanci, būs iespējams uzņemt vairāk viesu koncertos, teātros, restorānos un kafejnīcās, bet tikai ar Covid-19 sertifikātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Andrejs Ždans: Latvijas ražotāji nav gatavi Lidl ienākšanai

Lelde Petrāne, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ārvalstu tirdzniecības tīkla Lidl ienākšanu Baltijas valstu tirgū tiek diskutēts jau kopš Lidl ienākšanas Lietuvā. Protams, veselīga konkurence tirgum dod jaunu enerģijas lādiņu (gan cenu politikas, gan konkurences ziņā), tomēr šai gadījumā būtiski vērst uzmanību Lidl iepirkumu politikai. Lielākā daļa Latvijas ražotāju nav gatavi izpildīt šī mazumtirgotāja prasības pret piegādātājiem, saka pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Lidl darbojas zemo cenu segmentā, ko nodrošina, veicot apjomīgus iepirkumus no piegādātājiem. Izvērtējot pieredzi kaimiņvalstī Lietuvā, ir skaidrs, ka lielāko Lidl veikala sortimentu nodrošina ārzemju piegādātāji, piemēram, no Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm, uzsver uzņēmuma vadītājs.

Ņemot vērā Lidl iepirkuma politiku, līdzīgs scenārijs sagaida arī Latvijas tirgu: «Kā, zināms, Latvijā nav daudz ražotāju, kas spēj saražot tik lielus apjomus, nodrošinot mazumtirgotāja prasībām atbilstošu iepirkuma cenu.»

top!: No Lidl ienākšanas Latvijas tirgū visvairāk cietīs zemo cenu veikali

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Privatizācijas aģentūras saņemtie maksājumi par valsts īpašumiem sasniedz 10,39 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) saņemtie maksājumi par valsts īpašuma pirkuma un nomas līgumiem ir sasnieguši 10,39 miljonus eiro, kas ir par 0,43 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, informē PA pārstāvji.

Lielākie maksājumi saņemti par valsts zemesgabalu privatizāciju.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns skaidro, ka, neskatoties uz to, ka PA portfelī ir daudz problemātisku un pircējiem ne ļoti pievilcīgu īpašumu, PA spējusi piesaistīt investoru interesi. Atsevišķās dzīvokļu izsolēs pretendentu skaits sasniedza pat 16 interesentus.

2013. gadā aģentūra noslēdza 127 pirkuma līgumus par kopējo summu 4,13 miljoni eiro. No tiem 70 zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 0,37 miljoni eiro, 15 valsts nekustamā īpašuma objektu un tiem piekrītošo zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 3,27 miljoni eiro, 35 dzīvokļu atsavināšanas līgumus par kopējo summu 0,2 miljoni eiro, 7 kapitāla daļu atsavināšanas un privatizācijas līgumus par kopējo summu 0,23 miljoni eiro. No šīs summas 103,87 tūkstoši eiro ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) daļa, kas tiks pārskaitīta pensiju speciālajā budžetā pakāpeniski līgumu darbības laikā atbilstoši faktiski saņemtajiem subjektu maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PVD šefs: stingrākas prasības attiecas ne tikai uz zivju, bet arī uz piena, gaļas un citām nozarēm

«Nav pamata uzskatīt, ka Ķīna īpaši negrib Latvijas ražojumus, jo normatīvo aktu izmaiņas skar visas eksportētājvalstis,» saka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis, komentējot zivrūpnieku pārmetumus par valsts neizdarību, kuras rezultātā kavējas šprotu eksporta uzsākšana uz Ķīnu.

Administratīvās barjeras

«Pēdējā laikā sadarbība ar Ķīnu bijusi pietiekami efektīva, tikuši veiksmīgi saskaņoti sertifikāti piena, aitas un liellopu gaļas eksportam,» stāsta M. Balodis. Viņš uzsver, ka šprotes no Latvijas uz Ķīnu nelielā apjomā eksportētas jau kopš 2004. gada, bet patlaban mūsu zivju produkcijas ceļu aizšķērsojušas jaunas formālas prasības zvejas produkcijas eksportam – tikai pirms nedēļas PVD no Latvijas vēstniecības Ķīnā saņēmis jaunu sertifikāta modeli. Tas pēc saskaņošanas nosūtīts atpakaļ uz Ķīnu, kur tas jāapstiprina šīs valsts kompetentajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts un pašvaldību iestāžu biroju noma komerctirgū ir starptautiski izplatīta prakse, kuru būtu ieteicams ieviest arī Latvijā – tā valsts sektoram paredzētā tiešsaistes pasākumā secināja Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Colliers un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāvji.

Ekspertu ieskatā šobrīd pie mums ierasts, ka valsts pārvaldes vajadzībām tiek izmantotas valsts īpašumā esošas telpas, kas nereti nav biroja vajadzībām atbilstošas, turklāt iestādēm tiek celtas arī pavisam jaunas ēkas, kas ne vien aizņem ilgu laiku, bet arī nenodrošina mūsdienu darbiniekiem nepieciešamo elastību. Tikmēr privāto attīstītāju biroju telpu piedāvājums paliek neizskatīts, kropļojot konkurenci tirgū un traucējot nekustamā īpašuma attīstītāju izaugsmei.

Ilgtermiņa tendences ārvalstīs, tai skaitā mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, liecina, ka aizvien vairāk valsts iestāžu izvēlas biroju telpas nomāt komerctirgū. Tas sniedz gan plašākas izvēles iespējas, gan arī nereti piedāvā darbiniekiem nodrošināt labākus un mūsdienīgākus apstākļus darba vietā, izvēloties augstākas klases birojus. Vienlaikus, izvēloties biroju telpas nomāt no privātajiem attīstītājiem nevis uzbūvēt jaunu, konkrētai iestādei paredzētu ēku, tiek iegūta nesalīdzināmi lielāka elastība un spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem, piemēram, daļai darbinieku piedāvājot veikt darbu attālināti pandēmijas laikā un vieglāk samazinot vai palielinot faktiski nepieciešamo biroju platību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi kafijas tirgus uzraudzību, kuras ietvaros analizēja konkurences situāciju un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm kaitējoši konkurences kropļojumi. Uzraudzības gaitā KP nekonstatēja pazīmes, kas varētu liecināt par konkurences tiesību pārkāpumiem, informē KP.

Lielāko daļu kafijas Latvijā importē, tomēr ir arī uzņēmumi, kopskaitā 12, kas kafiju ražo. Kopumā aptuveni 3-4% no kafijas, ko iegādājas Latvijas patērētāji, ir ražota šeit. Lielākais kafijas ražotājs Latvijā ir SIA Melnā kafija, kam seko SIA Emerald Baltic un SIA ALTUS.

Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt kafijas ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas, piemēram, ražošanas iekārtu iegādei un telpu iekārtošanai. Tāpat tiem jāspēj konkurēt ar jau esošajiem ražotājiem, kas sasnieguši tādu mēroga ekonomiju, kas ļauj piedāvāt savu produkciju gan Latvijas patērētājiem, gan to eksportēt. Ir nepieciešami arī starptautiski sertifikāti saražotajai produkcijai atsevišķiem noieta tirgiem, kā arī jārēķinās ar valūtas kursa svārstībām, iepērkot kafiju.

Komentāri

Pievienot komentāru