Par Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (LPP/LC) padomnieku veselības aprūpes organizācijas jautājumos kļuvis eksmērs, par kukuļdošanu Jūrmalgeitas lietā notiesātais Juris Hlevickis, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tagad Jūrmalas nodokļu maksātāji uztur divus eksmērus - Gata Trukšņa padomniekus. Kukuļdošanā apsūdzēto Raimondu Munkevicu (Jūrmala - mūsu mājas), kas pilda padomnieka pienākumus kultūras un sporta jautājumos, un Juri Hlevicki.

J. Hlevickis ir visai labi iekārtojies, jo ir mēra padomnieks, kā arī valdes loceklis pašvaldības kapitālsabiedrībā Veselības un sociālās aprūpes centrs-Sloka. Vēl viņš ir Reitterapijas nodaļas vadītājs SIA Sanare-Jaunķemeri, diagnostikas bloka vadītājs un ārsts pašvaldības kapitālsabiedrībā Jūrmalas slimnīca. Dakteris stāsta, ka alga pašvaldības amatos viņam esot neliela - 300 Ls katrā. « Šobrīd Jūrmalā jācenšas visiem spēkiem medicīnas sistēmu sakārtot tā, lai visiem būtu pieejama ambulatorā palīdzība. Pašvaldībai tieši par pieejamību jārūpējas. Par Eiropas līdzekļiem iekārtosim stacionāru Slokā. Tagad arī Jūrmalas slimnīcā pieņem seši ģimenes ārsti, cilvēki jaunajai sistēmai ātri pielāgojas,» tā J.Hlevickis, piebilstot, ka visi viņa amati ir savstarpēji saistīti un nav grūti tos savienot. Pateicoties tieši eksmēram J. Hlevickim, 2004. gadā kūrortpilsētā ieradās līdz tam Jūrmalā nepazīstamais jelgavnieks Gatis Truksnis. Vispirms viņš dažus mēnešus pabija pašvaldības kapitālsabiedrības Jūrmalas siltums valdē, bet tad kļuva par Hlevicka vadītās domes izpilddirektoru.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Lattelecom izstrādājis telemedicīnas risinājumu, kas pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā ļaus sekot līdzi topošo māmiņu veselībai ar mobilās lietotnes palīdzību. Līdz ar grūtniecības uzraudzību ārsti šādu risinājumu izmantos hipertensijas pacientu uzraudzībai

Gaidības topošajām māmiņām ir skaists un vienlaikus satraucošs dzīves posms. Lai arī internetā informācijas ir pārpārēm, ar ķermeni un emocionālo pasauli notiekošās izmaiņas nodarbina prātu un vienu pēc otra «ražo» jautājumus, ko ļoti gribētos apspriest ar ārstu. Bet katra sīkuma dēļ pie speciālista neaizskriet.

Jau no aprīļa dažām jaunām sievietēm grūtniecības novērošanas posms aizritēs mazliet citādi – daļēji attālināti, bet vienlaikus daudz ciešākā ārsta uzraudzībā. Viņas piedalīsies tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom telemedicīnas risinājuma pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā. Grūtnieču un hipertensijas slimnieku uzraudzība ir tikai pirmais solis telemedicīnas risinājuma izstrādnē, kam sekos vēl citas pacientu grupas, kuriem nepieciešama novērošana vai uzraudzība, drīzumā – arī dažādām rehabilitācijas programmām.

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki šodien veic kratīšanu Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) birojā, aģentūrai LETA apliecināja domē.

KNAB oficiālu informāciju par notiekošo Jūrmalas domē pagaidām nesniedz. KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA apliecināja, ka KNAB veic procesuālās darbības Jūrmalas domē, taču plašāku informāciju KNAB šobrīd nesniedz.

Neoficiāli avoti aģentūrai LETA vēstīja, ka, iespējams, Truksni bijis plānots aizturēt, taču viņš ar ātro palīdzību nogādāts slimnīcā.

Trukšņa advokāts, uzzinot, ka zvana žurnālists, aģentūrai LETA teica, ka šobrīd nevarot neko pateikt un nevarot runāt.

Ja apstiprināsies ziņas, ka KNAB vaino Truksni korupcijā, tad šī būs kārtējā reize, kad KNAB redzeslokā nonācis kāds no Jūrmalas mēriem. Pirms vairākiem gadiem tā dēvētajā Jūrmalgeitā cietumsodu par kukuļošanu saņēma bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis, kurš sodu jau izcietis. Savukārt apelācijas instances tiesā šobrīd atrodas krimināllieta, kur bijušais kūrortpilsētas mērs Raimonds Munkevics apsūdzēts par kukuļdošanu. Pirmās instances tiesa Munkevicam piesprieda 49 950 eiro naudas sodu.

Šodien Jūrmalas domē iesniegts deputātu iesniegums, kurā izteikta neuzticība Jūrmalas mēram Gatim Truksnim, kas domē ievēlēts no LZS, KDS, LPP/LC saraksta.

Iesniegumu parakstījuši trīs Vienotības deputāti Juris Visockis, Iveta Blaua un Dzintra Hirša, Zigurds Starks, (pagaidām bezpartejisks), Arnis Ābelīte no Tev Jūrmalai , Aigars Tampe (VL-TB/LNNK), Māris Dzenītis no Reģionu alianses un Ilmārs Ančāns no partijas Mūsu Zeme.

Šoreiz apvērsums varētu izdoties, jo ne tikai domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis devies partijas meklējumos un kļuvis par Zaļās partijas biedru, bet arī citi deputāti mainījuši partijas piederību. Kukuļdošanā apsūdzētā Raimonda Munkevica partiju Jūrmala- mūsu mājas pametis Vladimirs Maksimovs, kurš pievienojies bijušā attīstības komitejas vadītāja, uzņēmēja Aleksandra Bašarina jaundibinātajai partijai Uz priekšu, Latvija, kur jau ir deputāte Dzintra Homka .Turklāt pagājušajā domes sēdē Munkevica- Trukšņa vadītā koalīcija atstādināja Māri Dzenīti no Lielupes ostas valdes locekļa un Kūrortpilsētu asociācijas pārstāvja amatiem. Deputāti prognozē, ka par neuzticības izteikšanu varētu balsot pat 14 domnieki.

Jūrmalas dome par 317 tūkst. eiro (plus PVN un atsavināšanas izmaksas, ko segs pircējs) pārdevusi zemesgabalu kāpās, kur SIA Jūrmalas zemes fonds uzcēlusi namu. Vieni to dēvē par viesu namu, citi – par dzīvokļiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1997. gadā Asaros, Dzimtenes ielā 1, tika izveidots 2045 m2 pašvaldībai piederošs zemesgabals, kas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, daļa no tā ir piekrastes būvlaidē. Sākotnēji tur atradās ūdensatrakciju parks Asaru kalniņi. 2002. gadā pašvaldība noslēdza zemes nomas līgumu ar SIA Jūrmalas zemes fonds līdz 2022. gada 23. novembrim. Dome zemesgabalu iznomāja viesu nama un atpūtas centra celtniecībai. Jau drīz pēc būvatļaujas saņemšanas, ko izsniedza Gata Trukšņa vadītā dome, Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) izteica aizdomas, ka patiesībā tiek celta daudzdzīvokļu māja.

Strīdas par cenām

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics jau tuvākās nedēļas – divu laikā varētu tikt atbrīvots no apcietinājuma, jo, viņa advokāta Aivo Leimaņa vārdiem runājot, «tiek darīts viss iespējamais», lai savāktu tiesas notetikto drošības naudu – 50 000 latu.

A. Leimanis DB neatklāja, cik liela daļa no drošības naudas jau ir savākta, bet uzsvēra, ka tiklīdz summa būs nodrošināta, viņa klientam nevajadzēs gaidīt tiesas noteikto gala termiņu tās iemaksai, kas ir 1. septembris. «Tas var notikt arī ātrāk – pēc nedēļas vai divām,» teica advokāts.

A. Leimanis arī uzsvēra, ka nav ne mazāko bažu par viņa klienta plāniem traucēt izmeklēšanai vai neierasties uz tiesas sēdēm. Lai arī Jūrmalgeitā I divi no notiesātajiem izvairījušies no soda, pametot valsti, «Jūrmalgeitā II ir pilnīgi citas personas, ar pilnīgi citu stāvokli sabiedrībā», uzsvēra advokāts.

Kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica (Jūrmala – mūsu mājas) partijas biedrs Vladimirs Maksimovs piedāvājis naudu, lai varētu savākt nepieciešamo summu tiesas noteiktajai drošības naudai – 50 tūkst. Ls, raksta laikraksts Neatkarīgā.

V.Maksimovs nezinot par citu partijas biedru rīcību , tāpat viņš nezinot, cik daudz līdzekļu jau savākti.

Iepriekš DB arī R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis neatklāja, cik liela daļa no drošības naudas jau ir savākta, bet uzsvēra, ka tiklīdz summa būs nodrošināta, viņa klientam nevajadzēs gaidīt tiesas noteikto gala termiņu tās iemaksai, kas ir 1. septembris. «Tas var notikt arī ātrāk – pēc nedēļas vai divām,» teica advokāts.

A. Leimanis arī uzsvēra, ka nav ne mazāko bažu par viņa klienta plāniem traucēt izmeklēšanai vai neierasties uz tiesas sēdēm. Lai arī Jūrmalgeitā I divi no notiesātajiem izvairījušies no soda, pametot valsti, «Jūrmalgeitā II ir pilnīgi citas personas, ar pilnīgi citu stāvokli sabiedrībā», uzsvēra advokāts.

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai šī gada maijā uzsāktā kriminālprocesa materiālus par kukuļa došanu saistībā ar Jūrmalas mēra neuzticības balsojumu 20.maijā plānotajā domes sēdē.

KNAB ierosina saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu un Jūrmalas pašvaldības amatpersonu Normundu Pīrantu pēc Krimināllikuma 323.panta otrās daļas par kukuļa piedāvāšanu un nodošanu, ko izdarījušas divas valsts amatpersonas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka, mēģinot panākt vēlamo rezultātu, deputātam tika nodots kukulis 5 tūkst. Ls apmērā. Patlaban abi aizdomās turamie atrodas apcietinājumā – Rīgas Centrālcietumā. Zīmīgi, ka tur atrodas arī bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis.

Rīgas Centra rajona tiesa ceturtdien nolēma apcietināt arī nu jau bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu, informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs. Iepriekš tāds pats lēmums tika pieņemts attiecībā uz viņa partijas biedru Normundu Pīrantu. Abi tiek turēti aizdomās par kukuļošanu.

Jau vēstīts, ka atšķirībā no N.Pīranta, R.Munkevics tiesā ceturtdien ieradās stingu sejas izteiksmi un neizrādīja nekādas emocijas. Aiz viņa tiesas zālē iegāja advokāts Aivo Leimanis.

Db.lv jau vēstīja, ka ar desmit balsīm par, diviem deputātiem balsojot pret, aizdomās par kukuļdošanu aizturētais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics šodien ir atcelts no amata.

Mēra vietniece Larisa Loskutova izteicās, ka viņu vairāk interesē nevis šā balsojuma rezultāts, bet gan jautājums par jauno komandu, kas strādās pilsētas vadībā. Ārkārtas sēde par jauna pilsētas mēra ievēlēšanu sasaukta jau šovakar plkst. 17.00.

Jūrmalas domes deputātei Marijai Vorobjovai pārmet firmas Vanda, kas pretendē uz Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcas apkalpošanu, interešu lobēšanu.

Par to ziņo kriminal.lv. TV5 telekanālā nokļuvuši telefona sarunu ieraksti, kuros dzirdama Marija Vorobjova un firmas Vanda vadītājs Valērijs Sergejevs. Sarunu kontekstā Jūrmalgeita 2 iegūst jaunas nisanses, norāda kriminal.lv.

No sarunām noprotams, ka Sergejevam bijusi informācija par topošiem Jūrmalas domes lēmumiem, kuri oficiāli nebija pieejami. Tas Vandai dodot priekšrocības, salīdzinot ar otru pretendentu Priority, ko it kā lobēja R. Munkevics. Iespējams, Sergejevs šo informāciju saņem tieši no M. Vorobjovas, pieļauts rakstā.

Sarunu ierakstā Sergejevs atzīstoties, ka Jūrmalgeitu 2 organizējis kopā ar Vorobjovu, un sola, ka Priority drīzumā «noies no skrejceļa». Viņš arī jau nosaucis jauno direktoru – Andreju Kondratjuku, ko Munkevics pērn augustā atlaidis no darba. Vēlāk direktoru maiņu TV 5 apstiprinājis arī jaunais Jūrmalas mērs R. Ražuks.

«Tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, kā iespējamos ieguvējus no šīs ieceres minot Igoru Ivanovu, Nainu Cibuļsku, bērnu slimnīcas skandālā iesaistītos un citus.

«Ekonomiska rakstura noziegumi Latvijā ir viena no tām jomām, kur noziedznieku ķērājiem ir ļoti daudz un smagi jāstrādā. Un viņi ir ievērojuši, ka aizdomās turamie plašā lokā - no korumpētas amatpersonas līdz narkodīlerim - visvairāk baidās no tāda soda kā mantas konfiskācija. Taču nupat gandrīz ir iznācis tā, ka biedējošais soda mērs no likuma tiktu izsvītrots.

Pēkšņi un negaidīti ir pārsteigti vairāki desmiti likumsargu, kas regulāri ierodas uz Tieslietu ministrijas rīkotām sanāksmēm par jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Jo tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus.

Daudziem uzņēmējiem ir skeleti skapī, tādēļ viņi baidās ziņot tiesībsargiem par kukuļu maksāšanu amatpersonām, un tikai amnestija palīdzētu visiem nomazgāties tīriem un pārtraukt kukuļdošanas praksi, trešdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Diskusija, kas trešdienas rītā Saeimas Tautsaimniecības komisijā izvērtās starp deputātiem un Ž. Jaunzemi-Grendi, kuri vēlējās dzirdēt viņas skaidrojumu par nedēļu vecajiem izteikumiem par politisko lēmumu pirkšanu, izvērtās ļoti emocionāla, netrūka arī savstarpēju apvainojumu.

Ž. Jaunzeme-Grende noliedza, ka pirms nedēļas Latvijas Avīzē būtu apgalvojusi, ka izdevīga lēmuma «izbīdīšana» maksā 60 000 latu, kas jādod kukulī politiķiem. Tas esot kāda uzņēmēja citāts, bet viņa nebija ar mieru atklāt pat nozari, kurā darbojas šis uzņēmējs, kā arī to, vai kukulis reāli ticis samaksāts. Komisijas sēdē viņa tomēr atklāja, ka uzņēmēji anonīmās aptaujās sūdzas par to, ka viņiem prasa «otkatu 10%».

Ja Rīgas domē tiktu izveidota jauna koalīcija, tad tur veidotos kaut kas līdzīgs kā savulaik Jūrmalā. «Es domāju, ka tad būtu jauna Jūrmalgeita, proti, Rīgageita,» intervijā Latvijas Radio norādīja politologs Andris Runcis.

Viņš arī skaidroja, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) var neuztraukties līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā, jo pašreizējā koalīcija ir stabila, tāpēc politologs nezina, kam ir jānotiek, lai N.Ušakovu atbrīvotu no amata. Savukārt par skandālu, kas saistīts ar Edgaru Jaunupu un Aināru Šleseru (LPP/LC) A.Runcis norāda, ka no tā iegūst Vienotība un arī A.Šlesers, taču ne SC, ne N.Ušakovam tas neesot vajadzīgs.

Jāatgādina, ka E.Jaunups 16.septembrī atklāja, ka LPP/LC līdera pārstāvju neafišētu piedāvājumu mainīt Rīgas vadību, savukārt A.Šlesers to noliedz.

A.Runcis arī piebilst, ka politiskā temperatūra kāpj un šis pēdējais skandāls tikai apliecinot – tuvojas vēlēšanu drudzis.

Runājot par elektroenerģijas ražošanu, nereti tiek minēts jēdziens «bāzes jaudas» un vienlaikus piebilsts, ka Latvijā un visā Baltijā tās pašlaik nav pietiekamas, tāpēc nepieciešams elektrības imports, ar to domājot galvenokārt elektroenerģijas importu no Krievijas. Analizējām, kas Baltijā īsti slēpjas aiz šī jēdziena «bāzes jaudas», kādas tās izskatās pašlaik un kādas tās varētu būt tuvākajā nākotnē. Skaidrojām jautājumu, vai jaudu patiešām fiziski trūkst, jeb varbūt problēma drīzāk slēpjas apstāklī, ka daļa no tām ir novecojušas un tāpēc dārgas.

Svarīgs personības šarms

Ar lobismu Latvijā nodarbojas daudzas nevalstiskās organizācijas, tomēr ne vienmēr konkrētu ideju lobēšana tiek uztverta pozitīvi.

Investors

Pārtikas cenas var pieaugt

Zemākas ražas atkal var kāpināt pārtikas klontraktu cenas.

Dati

Latvijas eksports sasniedz rekordu

Vispārēja ārējās tirdzniecības nostiprināšanās pasaulē pagaidām veicina arī Latvijas eksporta kāpumu.

Jaunākajā biznesa žurnālā LD:

Juta Strīķe knābs atkal

Diezgan bieži ir jākonstatē, ka ir pārliecība par noteiktu cilvēku vainu kādā nodarījumā, bet pierādījumu trūkums mums neļauj viņus virzīt uz tiesu, atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe. Viņa arī apgalvo, ka vēl neesot izlēmusi – kandidēt vai nekandidēt uz šā biroja vadītāja posteni.

Pēdējo pāris dienu skaļākais notikums nenoliedzami ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātes Jūrmalas domē, aizturot gan tās vadītāju Raimondu Munkevicu, gan arī vienu no viņa pārstāvētās partijas deputātiem.

Notikušais jau ir nodēvēts par Jūrmalgeitu 2. Taču patiesībā šajā pilsētā notiekošajiem procesiem vairāk piestāvētu apzīmējums Jūrmalgeita forever (mūžīgi).

Proti, jau vairākus gadus dažādās jomās ir tikuši apšaubīti gan Jūrmalas domes pieņemtie lēmumi, gan tās vadības darba stils. Zīmīgs ir fakts, ka divi līdzšinējie jūrmalas mēri jau ir saņēmuši notiesājošu spriedumu, bet trešais — Munkevics — atstājis savu kabinetu KNAB darbinieku pavadībā un šobrīd pastāv aizdomas, ka viņš ir veicis kukuļošanu. Jūrmala ir pilsēta, kur diskusijas ir raisījušās gan saistībā ar dažādu īpašumu privatizāciju, gan interesantu pieeju, nosakot pašvaldībai piederošo īpašumu nomas maksu, gan arī izsniedzot dažādas būvatļaujas. Plus vēl to visu pavada tik biežas pašvaldības vadītāju maiņas jeb vietējās politiskās krīzes, ka atliek vien pabrīnīties, pa kuru gan laiku domnieki paspēj risināt arī saimnieciskas dabas jautājumus. Vai varbūt nepaspēj, ņemot vērā, ka vēl nesen kā vienīgo veidu pašvaldības ienākumu palielināšanai viņi spēja izdomāt iebraukšanas maksu palielināšanu pilsētā. Tiesa, spert šādu soli Jūrmalai vienkārši netika ļauts no valsts institūciju puses.

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC, ŠRP LPP/LC) ieguvuši zemāko vērtējumu Sabiedrības par atklātību – Delna deputātu kandidātu vērtējumā, kurā iekļauti arī politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti.

Pirmdien atklātā deputātu kandidātu reputācijas datubāze arī parāda, ka Zatlera Reformu partijā zemāko vērtējumu ieguvis eksprezidents Valdis Zatlers.

Organizācija izvērtēja 212 kandidātu, kas ir sešu politisko spēku sarakstu augšgalā, iedalot viņus vairākās kategorijās – kandidāti, par kuriem nav publiski pieejama informācijas, kas ļautu novērtēt viņu saistību ar korupciju; zems risks (-1); viela pārdomām (-2); pamats bažām (-3); nopietns pamats bažām (-4); bīstami (-5).

Delnas analītiķe Līga Stafecka pirmdien uzsvēra, ka Lembergam ir nepārspēts profila garums un viņš novērtēts ar zemāko vērtējumu – mīnus pieci, kas nozīmē, ka publiski pieejamā informācija par kandidātu liecina par sistemātisku neētisku rīcību un/vai iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas gadījumos, aizskarot sabiedrības intereses.